Baltijas valstu karte. Foto no arhīva

Nosauktas valstis, kas drīz iznīcinās pašas sevi

1729
(atjaunots 16:43 20.06.2019)
Drīz vien globālu mērogu iegūs jautājums, ko darīt ar Austrumeiropas novecojušajiem un iztukšotajiem valstiskajiem veidojumiem, kuri vairs nespēs uzturēt pieņemamu komforta līmeni cienījamā vecuma iedzīvotājiem.

ANO publicējusi kārtējo pārskatu par cilvēces izdzīvošanas perspektīvām. Oficiālais nosaukums – "Pasaules iedzīvotāju perspektīvas 2019: galvenais". Jāņem vērā, ka vārdi "izdzīvošana" un "izmiršana" mūsdienu izteikumos, kas veltīti pasaules demogrāfijai, vispār netiek izmantoti, atzīmēja RIA Novosti autors Viktors Marahovskis. Domājams, pie cilvēces bojāejas var novest plastmasas daļiņas okeānos, klimata pārmaiņas ar sausumu un ledāju kušanu, pilsētu piesārņošana ar benzīna izgarojumiem, atombumba Ziemeļkorejas rokās un pārāk augstais gaļas patēriņš uzturā – jebkādi faktori, tikai ne mūsu pašu uzvedība.

Vienlaikus ar cilvēci tajā izskatā, kādā mēs to pazīstam, daudz ātrāk un efektīvāk tiks galā tendences, kam patlaban piešķirta prioritāte.

Šo domu tūlīt paskaidrosim, taču vispirms – galvenie skaitļi un fakti.

1990. gadā tā saucamais summārais dzimstības koeficients, tas ir, bērnu skaits, ko dzīves laikā pasaulē laidusi viena sieviete, sastādīja 3,2.

2019. gadā, šodien, tas krities līdz 2,5.

ANO vidējā prognoze liecina, ka 2050. gadā (no vēsturiskā viedokļa tas ir pavisam īss laiks) tas sasniegs 2,2.

Pie tam ir svarīgi paturēt prātā skaitli "2,1 bērns vienai sievietei". Tas ir tā saucamais atražošanas līmenis. Ja dzimstības koeficients uz planētas kritīsies zem 2,1, mūsu skaits vēl zināmu laiku pieaugs aritmētiski, taču vēsturiskā aspektā cilvēce jau sāks izmirt (nu labi, "samazināt skaitu" – tā skan labāk). Iespējams, tas tiks sasniegts 2052. gadā, varbūt – 2055. vai 2060. gadā, taču nav nekādu šaubu – to sasniegs.

Skaidrs, ka tā ir "vidējā temperatūra slimnīcā". Arī pēc šī brīža vairākās valstīs (domājams, pārsvarā – Āfrikā, valstīs uz dienvidiem no Sahāras) dzimstība pārsniegs atražošanas punktu. Toties citviet tā sasniegs sarukuma punktu agrāk. Piemēram, "iedzīvotāju skaita vēsturiskā palielināšanās" tuvākajos gados beigsies Indijā, Meksikā, Turcijā, tuvākā gadu desmita laikā – Saūda Arābijā, gadsimta vidū, acīmredzot – pārējā arābu pasaulē.

Vēl ņemsim vērā, ka pusē pasaules valstu (starp citu, pārsvarā tās nav nabadzīgās, tās ir vidējas labklājības un bagātās valstis) process jau norit, turklāt vairākus gadus. Krievijā, Brazīlijā, Ķīnā, Irānā, Dienvidkorejā, Japānā, visā Eiropā (ieskaitot Franciju, kas ilgi turējusies "virs ūdens", pateicoties lielajam imigrantu skaitam), ASV un tā tālāk.

Dzimstības krišanās (tātad arī Zemes iedzīvotāju nākotnes) iemesli, principā, ir zināmi. Pirmkārt, pateicoties kontracepcijas panākumiem, cilvēkiem ir parādījusies iespēja nelaist pasaulē nevēlamus bērnus. Otrkārt, pateicoties izglītības panākumiem, sievietēm ir parādījusies iespēja izvēlēties citus karjeras variantus, ne tikai "sekmīgi apprecēties". Treškārt, pateicoties zinātnes, tehnoloģijas un ekonomikas panākumiem, daudzu valstu pilsoņiem XX gadsimtā parādījās iespēja vecumdienās dzīvot nevis uz pieaugušo bērnu, bet gan uzkrājumu un pensijas rēķina.

Vārdu sakot, XX gadsimts un XXI gadsimta sākums lielā mērā ir atbrīvojis cilvēku no tā, kas agrāk tika uzskatīts par viņa neapšaubāmu likteni. Parasti cilvēki patiešām labprāt atbrīvojas. Viņš dod priekšroku kredītiem, nevis uzkrājumiem, ceļojumiem, nevis pamperiem un tā tālāk.

Bet tagad – par to, kā tas mainīs pasauli jau mūsu dzīves laikā.

Pirmkārt, pasaule noveco. Vidējais vecums Krievijā – aptuveni 40 gadi, Eiropas Savienībā – 43 gadi, Japānā – 47 gadi. Jo tālāk, jo lielāks ir pensionāru skaits katrā atsevišķā valstī. Vispirms viņi ir mundri, vēlāk – nespēcīgi, nespējīgi strādāt, viņiem vajadzīga nauda un atbalsts.

Tātad mainās pati sabiedrību ekonomikas struktūra: visās valstīs, kur notiek "demogrāfiskā pāreja", būs aizvien mazāk bērnudārza audzinātāju un aizvien vairāk – veco ļaužu kopēju.

Tas nozīmē, ka jau tagad pasaule aizvien skaidrāk dalās valstīs, kas var atļauties importēt pietiekamu skaitu jaunu un darbspējīgu ārvalstnieku, un valstīs, kas to nevar atļauties (domājams, – arī nevarēs).

Piemēram, ASV var importēt darbiniekus (un veco ļaužu kopējus) no Meksikas. Taču Meksikai gadsimta vidū vienkārši nebūs, kur tos ņemt (demogrāfiskā aina pārējās Centrālās un Dienvidamerikas lielajās valstīs būs līdzīga).

Vēl dramatiskāka ir situācija Austrumeiropā. Piemēram, Austrija jau 90. gados sāka aktīvi importēt "veco ļaužu kopējus" no Čehijas un Slovākijas. Čehija un Slovākija (pēdējos gados – arī Polija un pat Igaunija) importē "lētus cilvēkus" no Ukrainas. Starp citu, to pašu dara arī Krievija, tikai ukraiņi daudz vieglāk asimilējas Krievijas, nevis Polijas vai Igaunijas sabiedrībā.

Taču Ukrainai, kur iedzīvotāju vecuma reālā struktūra jau iegūst biedējošas aprises, tuvākajā laikā nebūs iespēju importēt kopējus, protams, ja vien tā nesāks ievest cilvēkus no pavisam izmisuma kritušām pasaules vietām kaut kur ekvatora tuvumā Āfrikā. Un tas notiks tikai gadījumā, ja a) Ukrainai izdosies sameklēt līdzekļus ekonomiskajam izrāvienam, bet tas ir apšaubāmi), un b) Āfrikas valstīs joprojām valdīs nabadzība, un tas nepavisam nav garantēts.

Jau tagad ir valstis (tādas kā Latvija, Gruzija, Lietuva, Moldova, Bulgārija), kas eksportē uz ārvalstīm, iespējams, jau kritisko daļu iedzīvotāju, kuri spēj laist pasaulē bērnus, taču nav ieguvušas ekonomisko jaudu, kas nodrošinātu tām imigrācijai pievilcīgu valstu statusu.

Līdz gadsimta beigām tās var saskarties ar dabisku kolapsu, jo sirmgalvju skaits, kam nepieciešama palīdzība, būs daudz lielāks nekā līdzekļi palīdzības nodrošināšanai.

Šīs (piezīmēsim, ka pārsvarā tās ir "nacionālas") valstis var joprojām saglabāties formāli – ar saviem karogiem, himnām un nacionālo ideoloģiju, taču pie tam pazust kā reālas nācijas.

Protams, teorētiski problēmu iespējams atrisināt, masveidā ieviešot lētus mobilus robotus ar mākslīgo intelektu, tomēr pagaidām mēs nevaram nopietni izvērtēt to parādīšanās perspektīvu. Patlaban mums ir japāņu androīdi-mūziķi (izrādījās, ka tie ir bezjēdzīgi, piemēram, Fukusimas avārijas likvidācijai" un "roboti video ierakstiem" no Boston Dynamics. Masveidīgi lēti androīdi, tādi kā filmas "Es, robots" personāži pagaidām nav redzami.

Starp citu, tas ir interesants aspekts. "Es, robots" parādījās 2004. gadā, tātad pirms 15 gadiem. Tajā aprakstītie notikumi attiecas uz 2035. gadu, tātad, pēc 15 gadiem. Puse laika līdz pakalpīgu androīdu radīšanai jau ir nodzīvota. Atklāti sakot, laika vairs nav daudz. Patlaban rodas iespaids, ka īstais "cilvēkveidīgais kalps 2035" būs nevis kibernētisks organisms, bet gan tradicionālais Gonsaless, Bvanga vai Mikola, ieņemts un dzimis pēc tradicionālās metodes.

Ja kiborgi neparādīsies, pēc diviem vai trim gadu desmitiem (liela daļa no mums vēl būs dzīvi) mēs saskarsimies ar gluži citādām globālajām un sociālajām problēmām.

Piemēram, globālu mērogu iegūs jautājums, ko darīt ar Austrumeiropas novecojušajiem un iztukšotajiem valstiskajiem veidojumiem, kuri vairs nespēs uzturēt pieņemamu komforta līmeni cienījamā vecuma iedzīvotājiem.

Savukārt sociālajā līmenī – gandrīz negaidot – pārticīgākos sabiedrības slāņus veidos nevis indivīdi, kuri ieguldījuši līdzekļus pašrealizācijā, kaķos un iespaidos", bet gan kopienas, kuras pa vecai modei pievērsušās jaunu paaudžu dzimšanai un atbildības sajūtas ieaudzināšanai tajās.

Tātad, tā saucamās saiknes var pēkšņi gūt virsroku, pie tam visur un bez dziņas. Vienkārši tāpēc, ka aiz tām slēpjas raupjā un nežēlīgā realitāte.

1729
Pēc temata
Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni (turpinājums)
CSP: iedzīvotāji biežāk precas, bet retāk laiž pasaulē bērnus
Demogrāfs: bez ģimenes lietu ministrijas neizdosies paaugstināt dzimstību
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Aizliegsim lentīti – pieaugs dzimstība. Latvijas patriota loģika
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

29
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

29
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

28
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

28
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi