Donalds Tramps

Amerika šausmās: "Tramps aicina Krieviju iejaukties prezidenta vēlēšanās"

53
(atjaunots 10:41 16.06.2019)
Ļoti patīkami vērot to, kā Donalds Tramps izmanto pret saviem politiskajiem oponentiem tipisku ukraiņu retorisko paņēmienu, turklāt dara to tik efektīvi, ka amerikāņu mediji pat nesaprot, kā lai uz to adekvāti reaģē.

Intervijā telekanālam ABC Tramps atzinās, ka, ja viņš saņemtu kompromitējošu materiālu par savu politisko konkurentu no ārvalstu aģenta, viņš to paņemtu un, visticamāk, neko nepastāstītu FIB, raksta RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Tātad viņš lika saprast, ka neredz šādā uzvedībā neko nosodāmu. Tramps atturējās no tiešas ukraiņu politikas galvenās frāzes "kas tad tur slikts?" citēšanas, taču tieši šo vēstījumu prese nekļūdīgi saskatīja viņa atbildē.

"Tā nav iejaukšanās, viņiem ir informācija – domāju, ka es to pieņemtu. Ja es domātu, ka kaut kas nav labi, es aizietu uz FIB – ja man rastos domas, ka kaut kas nav labi. Bet kad kāds sastāda "politisko oponentu pētījumu", ja, viņi atnāk ar šo pētījumu. O, pazvanām FIB! FIB nav pietiekama aģentu skaita, lai tiktu galā ar to. Kad jūs ejas un godīgi runājat ar kongresmeņiem, viņi visi to dara (pieņem informāciju – red.), viņi vienmēr to ir darījuši, un tas ir tā, kā tas ir. To sauc par politisko oponentu izpēti," paziņoja Tramps.

Demokrātiskās partijas politiķi un viņu līdzjutēji-mediji neizdomāja neko labāku, kā vien pasludināt Trampu par nodevēju un paziņot, ka viņš burtiski lūdz ārējos spēkus (turklāt daži mediji uzreiz raksta par Krieviju) iejaukties Amerikas vēlēšanās un nodot Trampam kaut kādu "garšīgu" kompromitējošu materiālu par prezidenta kandidātiem no Demokrātiskās partijas.

ASV Kongresa Izlūkošanas komitejas vadītājs Ādams Šifs pat izrādīja noteiktas telepātiskas spējas un paziņoja, ka: "Krievija skaidri sadzirdēja Trampa aicinājumu uzbrukt", turklāt ar uzbrukuma mērķi tiek domāta amerikāņu vēlēšanu sistēma.

ASV Kongresa spīkere Nensija Pelosi paziņoja ASV prezidenta morālā kompasa trūkumu: "Tas, ko prezidents pateica vakar vakarā, atkal un atkal skaidri liecina, ka viņš nezina starpības starp pareizo un nepareizo, un tas, laikam, ir vispatīkamākais, ko es varu par viņu pateikt. Ja viņš nesaprot starpību, tas var izskaidrot viņa nejēdzīgo uzvedību. Un tagad viņš aicina iejauktiem mūsu vēlēšanās ārvalstu valdību."

Žurnālisti neatpaliek. "Tramps aicina ārzemniekus iejaukties 2020. gada vēlēšanās. Kāpēc viņš neaizsargās savu valsti?" vaicā USA Today. "Tramps atkal nodod savu valsti, aicinot ārvalstu iejaukšanos" – svaigākais The Washington Post virsraksts.

Taču problēma tajā, ka, dzenoties pēc iespējas kārtējo reizi atmaskot Trampu viņa nosodāmajos sakaros ar Krieviju, Vašingtonas elite un tās draugi medijos drīzāk rok bedri paši sev, ko pēcāk Tramps noteikti izmantos. Neskatoties uz to, ka šis temats pagaidām ir aizgājis no Amerikas avīžu pirmajām lapām, var droši uzskatīt, ka Trampa personīgā jurista, bijušā Ņujorkas prokurora Rūdija Džuliāni komanda aktīvi turpina rakt Ukraingeitas tematu. Atgādināsim, ka šis skandāls radās sakarā ar to, ka lielu daļu kompromitējošā materiāla par Trampa vēlēšanu štāba vadītāju ASV Demokrātiskās partijas atbalstītājiem sniedza daži ukraiņu ierēdņi. Kad Džuliāni līdz galam izspiedīs Zeļenska administrāciju oficiālu apstiprinājumu ziņā, tad demokrātiem, kuri šobrīd paziņo, ka kompromitējošo materiālu no ārzemniekiem pieņemt nedrīkstot nekādos apstākļos, būs sāpīgi un nepatīkami. Sevišķi, ja Tramps atklās šo skandālu tuvāk prezidenta vēlēšanu kampaņas fināla daļai.

Pat ja oficiālus Kijevas apstiprinājumus saņemt neizdosies (ko Zeļenskim noteikti liks nopietni nožēlot), tad ar jau esošiem datiem pietiks tam, lai nodarītu nopietnu zaudējumu imidžam.

Taču vislielāko interesi rada pat ne "Ukrainas dosjē", bet gan tas, ka uzmanības jautājumam par ārvalstu kompromitējošā materiāla izmantošanas pieļaujamības dēļ Donalds Tramps beidzot pats personīgi iepazinās ar Krievijas politisko prankeru radošumu.

Par to ASV prezidents paziņoja Twitter mikroblogā:

"Kad senators Marks Vorners sīki un detalizēti apsprieda ārkārtīgi negatīvu informāciju par mani ar talantīgu šovmenu, kurš paziņoja, ka ir Krievijas aģents, viņš piezvanīja nekavējoties FIB? Nē, patiesībā viņš pat nepateica Senāta Izlūkošanas komitejai, kuras loceklis viņš ir. Kad kongresmenis Ādams Šifs saņēma zvanus no cita cilvēka, kurš arī ļoti pārliecinoši izlikās par Krievijas operatīvo darbinieku, viņš domāja piezvanīt FIB? Nē! Lieta tāda, ka viltus raganu medības ir milzīga afēra, kurā demokrāti un citi tiešām slikti cilvēki izspiegoja manu vēlēšanu kampaņu!"

Ņemot vērā to, ka Trampa pusē ir vismaz viena mediju komanda, kuri var organizēt analoģiskas operācijas (tā dēvēto Project Veritas), varētu gaidīt, ka viltus piedāvājumi par kompromitējošā materiāla saņemšanu par Trampu sāks birt virsū viņa oponentiem kā no pilnības raga, pārvēršoties pēc tam kārtējos skandālos. Tam būs Krievijai patīkamas sekas – ja amerikāņu senatori un kongresmeņi sāks katrā krieviski runājošā aktīvistā vai žurnālistā redzēt potenciālo Trampa prankeri vai aģentu, tad tas ļoti apgrūtinās Krievijas pretvalstiskās opozīcijas darbu. Grūti iegūt dotāciju vai stipendiju elitārā ārvalstu universitātē, kad augsta līmeņa partneri cieš no smagas paranojas.

Bet ja runājam pavisam nopietni, tad mēs vērojam reiz dižās amerikāņu politiskās sistēmas beidzamo demontāžu, kura balstījās uz diviem svarīgākajiem principiem. Pirmais: zaudējusī puse pēc zaudējuma politiskajā cīņā zaudē tikai varu, bet nekad nezaudē naudu, brīvību un sabiedrības cieņu – un šis princips ļāva nepārvērst politisko cīņu pilsoņkarā un aizsargāja ļoti daudzveidīgo amerikāņu sabiedrību no sašķelšanās pēc politiskām lūzuma līnijām.

Otrais aizmirstais princips: politiskās uzvaras nolūkos nedrīkst izmantot aizliegtos paņēmienus – un kaut arī tas nebija vērojams visideālākajā veidā, gatavība jebkādos apstākļos nostādīt vispārējās nacionālās intereses augstāk par savas partijas interesēm bija svarīga Amerikas politiskās sistēmas konkurences priekšrocība 20. gadsimta otrajā pusē. Šobrīd politiķi abās ideoloģisko barikāžu pusēs ienesuši ASV politiskajā dzīvē ieroci, kuru līdz šim izmantoja tikai un vienīgi pret ārējiem ienaidniekiem, – tās ir sabiedrības sašķelšanas un totālas politisko oponentu dehumanizācijas tehnoloģijas, turklāt ne tikai pret to līderiem, bet arī pret parastiem atbalstītājiem. Kā arī – abu pušu gatavība sadarboties ar jebkādu ārvalstu spēku, lai tik iespītētu oponentiem. Tas ir impērijas degradācijas indikators, un no šāda veida gatavības līdz gatavībai šaut uz ielām tos, kas "nepareizi balso", ir tieši viens solis. ASV šo soli agri vai vēlu spers, savukārt mums derētu neatkārtot viņu kļūdas.

53
Pēc temata
Tramps pievērsis ASV ģenerālprokurora uzmanību Ukrainai lietā par viņa izsekošanu
Irāna ierosinājusi Persijas līča valstīm parakstīt neuzbrukšanas līgumu
Ķīna paudusi gatavību cīnīties līdz pēdējam tirdzniecības karā ar ASV
ASV ballistiskā raķete PERSHING 2 MISSILE LAUNCHED, foto no arhīva

"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

37
(atjaunots 15:47 08.03.2021)
Augstākā kaujas gatavība, mokošas uzbrukuma gaidas, apstiprināts kodolieroču pielietojums – ASV Valsts departaments atslepenoja izlūkdienesta dokumentus, kas apgaismo NATO mācības "Able Archer" un to sekas.

Amerikāņu analītiķi apgalvo: 1983. gada novembrī šie manevri teju nenoveda pie trešā pasaules kara. Rietumu specdienestu atskaites liecina: PSRS tos uztvēra par gatavošanos iebrukumam un piecēla kājās milzīgus spēkus. Vašingtona ir pārliecināta, ka toruden pasaule pirmo reizi kopš Karību krīzes laikiem stāvēja uz iznīcības sliekšņa, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Draudu periods

1983. gadā Ziemeļatlantijas alianses un Varšavas līguma organizācijas attiecības bija nokaitētas līdz pēdējam. To veicināja virkne faktoru: ASV iebrukums Granādā, vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu "Pershing 2" pārvietošana uz Eiropu, prezidenta Ronalda Reigana agresīvie antikomunistiskie izteikumi, NATO spēku koncentrēšanās pie VLO robežām. Piedevām neilgi pirms mācību sākuma padomju iznīcinātājs Tālajos Austrumos notrieca Dienvidkorejas laineri Boeing 747, kas bija pārkāpis valsts robežu. ASV un Eiropā skanēja aicinājumi "sodīt" Maskavu.

Kuru katru brīdi aukstais karš varēja kļūt karsts. Tādos apstākļos PSRS vadība pamatoti raizējās par iespējamu agresiju un rūpīgi vēroja karaspēku pārvietošanos pie rietumu robežām. Nav nekāds brīnums, ka mācības "Able Archer" piesaistīja padomju specdienestu uzmanību. NATO valstis plānoja izspēlēt karaspēku vadību kodolkonflikta gaitā. Mācību gaitā bija plānots bruņotajiem spēkiem pakāpeniski pāriet kaujas gatavībā no DEFCON 5 ("miera laiks") līdz DEFCON 1 ("kara stāvoklis").

Apstākļi – maksimāli tuvi karam. Organizatoru uzdevums bija panākt maksimālu notiekošā reālismu, un viņi darīja, ko spēja. Mācībās piedalījās Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, Rietumvācijas federālais kanclers Helmuts Kols, ASV prezidents Ronalds Reigans, viceprezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Kaspars Vainbergers. Bija iesaistīti visu alianses valstu bruņotie spēki, piedevām – civilās iestādes un speciālisti. Krasi pieauga radiogrammu apmaiņa starp ASV un Lielbritāniju. Padomju izlūkdienesta acīs tas varēja liecināt par konsultācijām kodolieroču pielietojuma jautājumā.

Amerikāņi apgalvo, ka agresīvu nodomu viņiem nebija. Saskaņā ar Valsts departamenta atslepenotajiem datiem, Maskavas un Vašingtonas starpā radies "pārpratums", kas varēja novest pie katastrofas. Prezidenta Ārējās izlūkošanas konsultatīvās padomes (PFIAB) atskaitē teikts, ka PSRS demonstrēja bezprecedenta reakciju uz mācībām "Able Archer".

"1983. gadā mēs varējām netīši nostādīt mūsu attiecības ar Padomju Savienību par mata tiesu no kodolkara," atzīts vienā no publicētajiem dokumentiem.

Paaugstināta gatavība

PSRS un Krievija nekādi nekomentēja Maskavas reakciju uz "Able Arsher", vienīgais informācijas avots par tālaika notikumiem, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, bija pārbēdzēja-nodevēja Oļega Gordijevska liecības britu izlūkdienestam. Amerikāņu specdienestu atslepenotie dokumenti pirmo reizi atklāj Vašingtonas viedokli par toreizējo situāciju, kā arī izlūkošanas datus par VLO valstu bruņoto spēku darbībām mācību gaitā. Publicēts arī visnotaļ detalizēts manevru scenārijs.

Saskaņā ar "Able Archer 1983" scenāriju, 4. Novembrī VLO bruņotie spēki sākuši karadarbības pret NATO. 6. novembrī viņi likuši lietā ķīmiskos ieročus. Nākamajā dienā sākās mācības, kas ilga līdz 11. novembrim. Saskaņā ar organizatoru ieceri, trīs dienas bija veltītas konvencionālai karadarbībai ar parasto bruņojumu, divas – abpusējiem kodoluzbrukumiem. Manevru uzdevums bija nodemonstrēt alianses armiju vadībai, kā rīkoties, ja šāds scenārijs īstenosies. Kremlis notikumus Eiropā novērtēja kā kodoluzbrukuma organizēšanu PSRS un gatavojās adekvātiem soļiem valsts aizsardzībai.

Amerikāņu izlūkdienesta dokumenti liecina, ka mācību laikā PSRS Stratēģiskajos raķešu spēkos bija ieviests paaugstināts kaujas gatavības režīms. Specdienesti vēsta, ka armijas komandpunktos Austrumvācijā strādāja pastiprinātas dežurantu maiņas. 16. gaisa armijas aviācija desmitos VDR aerodromu jau 2. novembrī strādāja paaugstinātas kaujas gatavības režīmā. Mazliet vēlāk šajā režīmā pārgāja arī Polijā dislocētā 4. gaisa armija.

Izlūkdienesti neziņoja

Amerikāņu izlūkdienestus īpaši satrauca iznīcinātāju-bumbvedēju divīzijas – PSRS kara aviācijas trieciena spēka pamats. Toreiz gaisa spēki izmantoja MiG-27, Su-17 un Su-24, kas spēj nest kodolieročus. Kara gadījumā tiem bija jāizdara trieciens NATO aerodromiem, raķešu bāzēm, komandpunktiem un armijas dislokācijas vietām. Visos trijos pulkos katrā divīzijā bija trieciena lidmašīnu eskadriļa, kas spēja pielietot kodolieročus. Šo vienību piloti regulāri trenējās piekārt zem spārniem "speciālos izstrādājumus" un tuvoties mērķiem.

Saskaņā ar atslepenotajiem datiem, kodolieroču eskadriļas mācību dienās bija gatavas 30 minūšu laikā pacelties gaisā un iesaistīties kaujā. Ekipāžu uzdevums bija "iznīcināt ienaidnieka objektus pirmajā līnijā". Vašingtonas analītiķi aplēsa: Padomju Savienība varēja jebkurā brīdī pavērst pret alianses bruņotajiem spēkiem 96 iznīcinātājus-bumbvedējus ar kodolādiņiem zem spārniem. Rietumu speciālisti vērtē, ka taktisko bumbu RN-40 jauda sastādīja aptuveni 30 kilotonnas. Salīdzinājumam: bumba "Mazulis", ko amerikāņi nometa uz Hirosimas, bija divkārt vājāka.

Padomju Savienība gatavojās karam, un galu galā Rietumu specdienesti to apjēdza. Iespējams, no trešā pasaules kara paglāba tas, ka tie, kas pieņem lēmumus, ne vienmēr saņem informāciju savlaicīgi. Atslepenotajos arhīvos ir par ASV GKS izlūkošanu Eiropā (US Air Forces Europe — USAFE) atbildīgā -   ģenerālleitnanta Leonarda Perruta liecības. Viņš atcerējās, ka manevru gaitā sazinājies ar priekšniecību, arī ar USAFE komandieri ģenerāli Milliju Minteru.

"Minters pavaicāja, kas, pēc manām domām, notiek Austrumeiropā, - ziņoja Perruts. – Es atbildēju: nav pietiekama pamata patiešām palielināt Eiropā dislocēto bruņoto spēku kaujas gatavību. Taču nezinu, ko es būtu atbildējis komandierim, ja man toreiz būtu bijis zināms, kas notika robežas viņā pusē,."

Iespējams, Perruta nezināšana novērsa īstu NATO un VLO karu, kas neizbēgami būtu novedis pie savstarpējiem kodoluzbrukumiem. Apstākļos, kad abas puses ir gatavas karot, pietiek ar mazāko nejaušību, lai sāktos šāvieni. Par laimi, amerikāņu izlūkdienests tikai pēc mācībām aptvēra, ka alianses spēki vairāk nekā nedēļu bija PSRS tēmēklī.

37
Tagi:
militārās mācības, kodolieroči, PSRS, NATO
Pēc temata
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Politologs: aug kodolkara draudi
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

74
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

74
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

0
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

0
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde