ASV prezidents Donalds Tramps

ASV aicina sākt puču, lai glābtu valsti no Putina

199
(atjaunots 15:21 11.06.2019)
Ja Trampu atcels no amata ar acīmredzami izdomātu ieganstu, viņa piekritēji, bruņoti līdz zobiem un naidīgi noskaņoti pret "Vašingtonas purvu", to uzsvērs kā signālu tam, ka politiskajā laukā nekas vairs nav darāms un nāksies ar spēku aizstāvēt savas tiesības un brīvības.

Ukrainas politiskās cīņas shēmas vēl joprojām paverdzina amerikāņu politisko diskursu. Porošenko gāja uz vēlēšanām ar lozungu "vai nu es, vai Putins", savukārt Donalda Trampa oponenti pamazām pāriet pie lozunga "vai nu tūlītējs Trampa impīčments, vai arī Putins atkal viņu iecels mums par prezidentu". Tikai pirms pieciem gadiem nevienam ne prātā nevarēja ienākt, ka ASV televīzijā absolūti nopietni tiks apspriesta nepieciešamība nekavējoties atstādināt prezidentu tāpēc, ka viņš var palūgt Putinu "saliekt ragā vēlētājus" sev par labu, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs.

Diskusija par Trampa impīčmentu ir kļuvusi ne tikai par modernu tendenci amerikāņu medijos, bet arī par vadošo demokrātu galveno nodarbi. Daudzi no viņiem uzskata, ka speciālā prokurora Millera "atvadu paziņojums" norāda: impīčments ir iespējams un pat vēlams. Specializētais izdevums The Hill pastāstīja, ka Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi pavēstījusi demokrātiem Kalifornijā, ka "Kongress turpinās agresīvu izmeklēšanu pret prezidentu Trampu un viņa administrāciju, taču atturēsies no aicinājuma sākt impīčmenta procedūru. Ikgadējā Demokrātiskās partijas kongresā Kalifornijā Pelosi atsaucās uz bijušā speciālā padomnieka Roberta Millera pārskatu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās."

Britu izdevums Daily Mail apgalvo, ka "Pelosi vēl nav gatava sākt Donalda Trampa impīčmentu, taču 50 viņas frakcijas locekļi no Demokrātiskās partijas, kā arī viens republikānis alkst prezidenta politisko asiņu".

Principā, mērenās spīkeres un Demokrātiskās partijas radikālo locekļu viedokļi atšķiras ar to, ka Pelosi uzskata par nepieciešamu savākt neapgāžamu pierādījumu bāzi impīčmentam, bet pārējie partijā dod priekšroku shēmai, ko var raksturot ar principu no pazīstamās anekdotes: "kas tur ko domāt, vajag tik lekt". Tas ir, viņi iesaka nekavējoties ķerties pie impīčmenta procedūras un vienkārši nedot Trampam nekādas izredzes dalībai nākamajās vēlēšanās. Šiem amerikāņu radikālajiem politiķiem (un, kā pamatoti piezīmēja britu žurnālisti, pat starp republikāņiem ir Trampa tūlītēja impīčmenta piekritēji) ir savs atbalsts medijos. Tā mērķis ir pieradināt ierindas amerikāņus pie domas, ka labāk upurēt tagadējo prezidentu, pat, ja viņa domājamo noziegumu pierādījumi ir visai nedroši. Ja "izgriezt ūdeni", iznāk, ka viedoklis, ko izklāsta Trampam naidīgo telekanālu, piemēram, MSNBC viesi, aprobežojas ar tēzi "labāk impīčments par katru cenu, nevis ļaut Putinam atkal iecelt Trampu par ASV prezidentu". Pie tam pieredzējuši amerikāņu televīzijas analītiķi uzskata, ka starp tiem, kuri vēlas un spēj ietekmēt vēlēšanas ASV ar mērķi atbalstīt Trampu, ir pat Kims Čenuns un Saūda Arābijas princis Muhameds bin Salmans bin Abdulazizs al Saūds. Tas norāda, cik specifisks ir amerikāņu teleekspertu izglītības un intelektuālās attīstības līmenis.

No pirmā acu uzmetiena, spīkeres Nensijas Pelosi viedoklis, kura nevēlas iesaistīties impīčmentā un iesaka vispirms vajāt prezidentu ar pastāvīgu Kongresa izmeklēšanu, izskatās tālredzīgāks un attaisnotāks no politiskā un socioloģiskā viedokļa. Ja Trampa oponentiem nosprausts uzdevums gūt uzvaru 2020. gada prezidenta vēlēšanās, mēģinājums novest lietu līdz impīčmentam tagad tikai cels Trampa reitingu. CNN norāda, ka liela daļa amerikāņu visai negatīvi vērtē ieceri atstādināt prezidentu, tātad Millera izmeklēšana nav viņus pārliecinājusi, ka Trampu vajadzētu sodīt par domājamo sazvērestību ar Putinu vai justīcijas obstrukciju. CNN aptaujā 61% vēlētāju iebilda pret Trampa impīčmentu un atstādināšanu no posteņa. To atbalstīja vēlētāju mazākums 37%. ABC News un The Washington Post aptauja tāpat norādīja, ka tikai 37% amerikāņu vēlas, lai Kongress sāktu impīčmenta procedūru, bet pret to iebilda 56%.

Taču socioloģiskajai situācijai un pārējai elektorālajai matemātikai ir nozīme tikai gadījumā, ja pret prezidentu plānots spēlēt atbilstoši civilizētas politiskās cīņas noteikumiem. Bet ja nu ne? Ja nu demokrāti uzskata, ka pēdējā un vienīgā iespēja atbrīvoties no Trampa ir organizēt īstu puču? Spriežot pēc metodēm, kas tika izmantotas Millera izmeklēšanas gaitā (sākot no noklausīšanās un kandidāta vēlēšanu štāba izsekošanas un beidzot ar melīgu, MI6 iesniegtu dosjē izmantošanu), ko pats ASV prezidents taisnīgi nosauca par puča mēģinājumu, šo variantu nevar izslēgt, turklāt tas ir viens no ticamākajiem. Demokrātiem pietiks balsu, lai iniciētu impīčmentu Kongresā, taču diezin vai to būs pietiekami, lai gūtu vairākumu Senātā, kas nepieciešams procedūras noslēgumam. Ir gan viena būtiska nianse: ņemot vērā loģisko pieņēmumu, ka Trampa atstādināšanu vēlas panākt vismaz daļa amerikāņu specdienestu, var iedomāties scenāriju, kurā republikāņu partijas pārstāvju Senātā balsis tiks iegūtas ar atklātiem draudiem vai šantāžu, liekot lietā kompromitējošu informāciju no FIB un CIP dosjē.

Tiesa, no ASV novājināšanas viedokļa (tā objektīvi nāktu par labu Krievijai, kamēr ASV īsteno tai naidīgo politiku) abi notikumu varianti izskatās vienlīdz labi. Ja Trampu atcels no amata ar acīmredzami izdomātu ieganstu, viņa piekritēji (bieži vien bruņoti līdz zobiem un naidīgi noskaņoti pret "Vašingtonas purvu") no armijas, varasiestādēm un plašiem republikāņu elektorāta slāņiem to uzsvērs kā signālu tam, ka politiskajā laukā nekas vairs nav darāms un nāksies ar spēku aizstāvēt savas tiesības un brīvības.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Neatkarīgi no nākamā (gandrīz neizbēgamā) pilsoņu konflikta iznākuma, Ameriku tas stiprāku nepadarīs. Ja Trampu atstādināt neizdosies, informatīvā plūsma no oficiālajiem medijiem tik un tā novedīs līdz tam, ka vismaz trešā daļa ASV iedzīvotāju būs pārliecināti: no Baltā nama viņus vada īsts KGB aģents, un viņu šajā amatā (iespējams, divkārt – 2016. un 2020. gadā) iecēlis pats Putins. Arī tas neveicinās pilsonisko mieru un sabiedrības saliedētību, kas tik ļoti nepieciešama totāla ekonomiska kara apstākļos, ko tagad Vašingtona jau pieteikusi ne tikai Ķīnai, bet arī saviem kādreizējiem sabiedrotajiem. Lai kāds būtu tālākais scenārijs, būtu grūti iedomāties, kā savstarpēja naida plosītā valsts varētu sekmīgi cīnīties par hegemoniju pasaulē. Domājams, no hegemonijas paliks tikai bezgalīgs sankciju saraksts pret visiem – sākot no Krievijas un Ķīnas un beidzot ar Eiropas Savienību un Meksiku. Savienotajām Valstīm vairs nav citu instrumentu, kas ļautu saglabāt varenības ilūziju.

199
Pēc temata
"Iejaukšanās" izmeklēšana ASV noslēgusies bez sensācijām
Kremļa "agresija", Putina "atklātība" – kādus likumus pieņem ASV
Skaidras vienošanās par Putina un Trampa tikšanos patlaban nav
"Labi parunājām": Putins pirmo reizi pieņēma ASV valsts sekretāru
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

21
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

21
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

27
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

27
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19