Žogs

Nabagajiem ir savas dīvainības: Igaunijas robežas žogs kļuvis par dārgāko visā Eirāzijā

75
(atjaunots 09:25 02.06.2019)
Nožogojumam, ko Igaunija būvē uz robežas ar Krieviju, nav praktiskas nozīmes. Tas ir tikai dārgs politisks akts Krievijas dēmonizācijai un aukstā kara recidīvs, uzskata militārais komentētājs Aleksandrs Hroļenko.

Nožogojums vēl nav uzbūvēts, taču jau pirms vairākiem gadiem uzsācis patstāvīgu dzīvi. Nesen tā izmaksas kārtējo reizi būtiski pieauga. Tagad nožogojuma sistēmas būvdarbi tiek vērtēti 320 miljonu eiro apmērā.

Sākotnēji, 2015.gadā Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments plānoja uzbūvēt 108 kilometrus garo žogu par 71 miljonu eiro. Vēlāk projektu novērtēja 79 miljonu eiro apmērā, bet pērn cena pieauga līdz 197 miljoniem eiro.

Saskaņā ar jauno plānu igauņu speciālisti uzstādīs sensoru sistēmu 135 km garajā robežas posmā. 90 km garā posmā tiks uzbūvēts 2,5 metrus augsts nožogojums, citviet dabiskus šķēršļus radīs upes un purvi. Galu galā 1 kilometrs nožogojuma igauņu nodokļu maksātājiem izmaksās 3,5 miljonus eiro. Iespējams, žogs būs no titāna sakausējuma, un to vainagos dimantu dzelkžņi un platīna dzeloņstieple.

Krievijas un Igaunijas robežas apsardzei Tallina plāno izmantot dārgus bezpilota lidaparātus, jebkādiem laikapstākļiem piemērotas videokameras un simtiem boju ar mākslīgo intelektu Čudas ezera akvatorijā.

Salīdzinājumam: speciālisti vērtē, ka ārkārtīgi sarežģīta iecirkņa labiekārtošana atbilstoši mūsdienu standartiem uz Tadžikistānas un Afganistānas robežas izmaksās tikai 1 miljonu dolāru par kilometru. Taču no Afganistānas puses draudus rada desmitiem bruņotu teroristisko grupējumu, bet Igaunijai no Krievijas puses pārsvarā draud savvaļas dzīvnieku migrācija.

Jaunā gadsimta simbols

Tranzīta nelegālie migranti, Āzijas un Āfrikas valstu pilsoņi, kuri cenšas nokļūt Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs, Baltijas reģionā parādās reti, un tādos gadījumos pietiek ar dienesta suni Fēliksu, kura cena nav salīdzināma ar bezpilota lidaparātu.

Dažkārt politiskais absurds atduras pret ekonomiku. Tāpēc līdz Igaunijas valsts simtgadei (2018.gadā) departamentam izdevās tikai attīrīt pierobežas teritoriju no kokiem un bebru aizsprostiem un iemiesot metālā divus 1600 metrus garus pārbaudes posmus. Tagad būvdarbus sola pabeigt līdz 2026.gadam.

Igaunijas Valsts kontole pierāda, ka pierobežas nožogojuma projekts nav pietiekami pārdomāts, tam nav alternatīvas, ir nepārprotami riski, bet cena – pārāk augsta. Šķiet, dārgāk izmaksās tikai siena uz Meksikas robežas, un to ASV var atļauties.

Nelikumīgās migrācijas pieaugums, teroristiskā aktivitāte, narkotiku kontrabanda un militārie konflikti liek daudzām valstīm būvēt pagaidu un pastāvīgas barjeras uz robežas. Piemēram, Ungārija uzbūvējusi nožogojumu uz robežas ar Serbiju, Rumāniju un Horvātiju. Izraēla slēgusi robežu ar Jordāniju. Saūda Arābija norobežojas no Irākas. Sienas būvē Malaizija un Taizeme.

Pārsvarā aizsargkonstrucijas stiprina mieru, taču uz igauņu žogu šis apgalvojums neattiecas. Pat salīdzinājumā ar Lietuvas un Latvijas projektiem tas izskatās kā hipertrofēts simbols naidam pret kaimiņu Krieviju. Tik liela ir vēlme iztapt vecākajiem partneriem ASV un NATO ar savu Krievijai naidīgo "zobendeju".

Šajā radošajā konkursā pēcpadomju telpā par līdera vietu gatava cīnīties arī Kijeva. Ukraiņu "Eiropas valnis" ir īsta Krievijai naidīga politiskā izrāde. Tā ir tikpat bezjēdzīga, tiesa, pagaidām mazliet lētāka (135 miljoni eiro, jeb 4 miljardi grivnu).

Ārējā pārvalde

Nožogojumi uz robežām, kuri dala pasauli, tiek uzskatīti par suverenitātes un drošības, varas un kontroles simbols. Bet Igaunijas žogs ir optiskā ilūzija.

Tallinas pierobežas instalācija un tai līdzīgas konstrukcijas nelikvidēs migrācijas krīzi ES un neapturēs Krievijas augošo ārpolitisko ietekmi.

Principā, labākā aizsardzība no pašreizējiem draudiem mūsdienu pasaulē ir konstruktīva starpvalstu sadarbība. Patstāvīgām valstīm vienmēr ir izvēle.

Apstākļos, kad Baltijas valstis nekas neapdraud, kad neviens Rietumos nespēj konstatēt jēdzīgas Krievijas draudu pazīmes, Mannerheima līnijas analoga parādīšanās Igaunijā pie Krievijas robežas ir pamatojama tikai ar ārējo ietekmi Tallinā – republika ir spiesta ieņemt bandinieka lomu svešā spēlē.

No ārienes uzspiestā "Krievijas savaldīšana" un Igaunijas pašizolācija ir ASV un NATO stratēģijas elementi. Baltijas valstu loma šajā stratēģijā ir neapskaužana. Pēc ASV vidējā darbības rādiusa raķešu prognozētās dislokācijas Igaunijai, Latvijai un Lietuvai atliks tikai viens solis līdz plašam ASV un NATO bruņotam konfliktam ar Krieviju. Tad igauņu pierobežas žogs nevienu neapturēs.

75
Pēc temata
Igaunija nepaspēs norobežoties no Krievijas līdz republikas simtgadei
Latvija ir uzbūvējusi 93 kilometrus garu žogu uz robežas ar Krieviju
Iekšlietu ministrs: austrumu robežas nostiprināšanai nepieciešami 80 miljoni eiro
Norvēģi izsmej jauno nožogojumu pie robežas ar Krieviju