Egils Levits

Krievijas Izmeklēšanas komitejai ir pamats nopratināt Latvijas jauno prezidentu

524
(atjaunots 13:34 30.05.2019)
Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits varētu būt labi pazīstams ar nacistu sodītāju, kuru apsūdz genocīdā.

Pirms divām nedēļām Krievijas Izmeklēšanas komiteja iesāka krimināllietu sakarā noziegumu pazīmēm, kuri minēti KF Kriminālkodeksa 357. pantā, – genocīds.

Runa ir par masveida mierīgo pilsoņu noslepkavošanu, ko pastrādāja nacisti 1942.-1943. gadā, Novgorodas apgabala Žestjanaja Gorka ciemā.

Latviešu pēdas

Soda operācijas īstenoja speciāla grupa ("teilkomanda"), kuras locekļi, kā teikts Izmeklēšanas komitejas preses relīzē, "sistemātiski nošāva, nodarīja ar dzīvību nesavienojamus miesas bojājumus ar aukstiem ieročiem un citos veidos mierīgajiem iedzīvotājiem, tostarp sievietēm, bērniem, kā arī karagūstekņiem. (…) Žestjanaja Gorka ciema vietā okupanti nošāva vairāk nekā 2600 cilvēku, lielākoties tie bija Ļeņingradas (šobrīd Novgorodas) un Pleskavas apgabala, lielākoties krievu tautības iedzīvotāji, kā arī ebreji un čigāni".

Sodītāju grupas sastāvā, kopā ar vāciešiem, bija arī Latvijas iedzīvotāji, vairāk nekā 30 cilvēku. Šis fakts noskaidrots jau 1944. gada izmeklēšanas gaitā, kura tika veikta uz karstām pēdām.

Taču padomju vadība baidījās sagraut ideoloģisko dogmu par PSRS tautu draudzību. Tāpēc kara tribunāla atklātajā sēdē, kura notika Novgorodas kremlī 1947. gada beigās, "latviešu pēdas" tika visos veidos slēptas. Uz apsūdzēto sola atradās tikai vācieši, tostarp arī sodītāju vadītājs ģenerālis Hercogs Kurts.

No jauna pie šī jautājuma padomju valsts drošības iestādes atgriezās vien 1960. gados. Ap to laiku tie, kas pastrādāja zvērības Žestjanajā Gorkā, absolūti ērti apdzīvojās dažādās rietumvalstīs, kuru valdības, saprotamu iemeslu dēļ, nevēlējās izdot PSRS kara noziedzniekus.

Sodītāja biogrāfija

Krievijas vēsturnieks Boriss Kovaļovs rakstā "Bruņoti grupējumi no Baltijas Novgorodas apgabalā (1941. – 1943. gads)" īsi atstāstīja kāda sodītāja – Jāņa Cīruļa biogrāfiju:

"Jānis Cīrulis, dzimis 1910. gadā Valkā.

1935 – 1939. gadā viņš mācījās virsnieku skolā, ieguva vecāka leitnanta statusu. 1940. – 1941. gadā dienēja Latvijas teritoriālajā korpusā. Pašā kara sākumā dezertēja no Sarkanās armijas un nokļuva policistu daļās. 1942. gadā viņu pārveda dienestam Žestjanajā Gorkā.

1944. gadā Cīrulis nokļuva latviešu leģionā, kur viņš komandēja vienu no 34. pulka bataljoniem. Kara beigas viņš sagaidīja Vācijā. Protams, dzimtenē viņš neatgriezās.

Vairākus gadu garumā bijušais sodītājs bija tā dēvētās Amerikas armijas latviešu strādnieku rotas komandiera vietnieks. Aktīvi piedaloties latviešu emigrantu loka darbībās VFR, izveidoja noteiktu politisko karjeru – kļuva par organizācijas "Daugavas vanagi" priekšsēdētāju.

Veterāns un ģimnāzists

Jānis Cīrulis nomira 1979. gada 18. novembrī (simboliski!). Man izdevās sameklēt nekrologu, kurš veltīts viņa nāvei.

Protams, tajā nav neviena vārda par mirušā asiņainajiem "varoņdarbiem" Žestjanajā Gorkā. Šī sadaļa viņa biogrāfijā delikāti izlaista. Uzrakstīts, ka savu kaujas ceļu Cīrulis uzsāka SS leģiona 34. pulkā. Tā sakot, karavīrs bez bailēm un pārmetumiem, nevis sieviešu un bērnu slepkava.

Ir kaut kas vēl interesantāks. Jau atstājot vadītāja amatu Rietumvācijas organizācijā "Daugavas vanagi", Jānis Cīrulis no 1973. līdz 1978. gadam bija Minsteres "vanagu" filiāles loceklis.

Tieši tad Levitu ģimene pārcēlās no Rīgas uz pastāvīgu dzīvesvietu Vācijā. 1973. gadā Egils Levits pabeidza 12. klasi latviešu ģimnāzijā Minsterē, kuru vadīja "Daugavas vanagi". Pats Levits stāsta, ka jau mācību laikā Minsteres ģimnāzijā aktīvi iesaistījās latviešu emigrācijas ("trimdas") sabiedriskajā dzīvē. Un turpināja šo aktivitāti, strādājot par pasniedzēju tajā pašā ģimnāzijā.

Divi aktīvisti, vecs un jauns, vienā pilsētā, neliela skaita etniskajā vidē… Grūti iedomāties, ka viņu ceļi nešķērsojās.

Vispār runājot, cieši sakari ar latviešu emigrācijas pārstāvjiem, turklāt visradikālākajiem, manāmi ietekmēja Egila Levita uzskatus. Piemēram, ir zināms par viņa sadarbību ar bijušo "Pērkonkrusta" vadītāju, nacisma latviešu versijas ideologu Ādolfu Šildi.

Savukārt KF Izmeklēšanas komitejai ir pamats izsaukt Latvijas jauno prezidentu uz nopratināšanu liecinieka kārtā. Kas zina, varbūt, veterāns Cīrulis, apmeklējot latviešu ģimnāziju, stāstīja ģimnāzistiem par savu kaujas ceļu detalizētāk un atklātāk, nekā par to rakstīts viņa nekrologā?

524
Pēc temata
Latvijas ebreji lūdz Ģenerālprokuratūru atsākt izmeklēšanu Cukura lietā
Putins: vietām par elkiem padara nacistu līdzskrējējus, bet KF aizsargās patiesos varoņus
Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās
ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva

ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus

9
(atjaunots 11:22 08.08.2020)
Amerikāņi izģērbuši kailu Krievijas taktiku vispasaules dezinformācijas kampaņas jomā, taču, šķiet, autori tikai nesen apjēguši, kādas ir interneta tīmekļa un tagadējās informācijas pārraides vides īpatnības.

Tiesa, ieskatoties tuvāk, kļūst skaidrs, ka tas ir tikai Valsts departamenta mēģinājums dezinformēt amerikāņus un pie viena izsist no budžeta vairāk naudiņas, konstatēja Krievijas Finanšu universitātes politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Viens pārsteigums pēc otra

Nesen ASV Valsts departamenta Globālās mijiedarbības centrs nāca klajā ar pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati". ŠĪ darba autori uzskata, ka viņu mērķis ir "atklāt Krievijas darbību taktiku, lai mūsu partneri, sabiedrotās valdības, pilsoniskās organizācijas, zinātnieki, prese, privātais sektors un pilsoņi visā pasaulē varētu turpināt analīzi un pastiprināt kolektīvo atbildi dezinformācijai un propagandai".

No pirmā acu uzmetiena izskatās solīdi: 75 lappuses teksta, 313 saites, grafiki, tabulas. Es iztērēju savu laiku, lai centīgi izlasītu pētījumu.

Tas patiešām ir izrāviens. Piemēram, stāsta, ka Krievijas valdība cenšas izmantot medijus sava viedokļa popularizācijai (!) – protams, tas ir ģeniāls Kremļa izgudrojums, citām valstīm no tā jāmācās.

Vēl viens atklājums: Krievijas valsts mediju (piemēram, tās pašas "Zvezda") publicēto informāciju pārtver virkne citu izdevumu un tā izplatās tīklā. Acīmredzot, autori tikai nesen apjēguši, kādas ir interneta tīmekļa un tagadējās informācijas pārraides vides īpatnības (to ietvaros vajag nevis smilkstēt un pārbaudīt patiesīgumu, bet gan operatīvi pārpublicēt ziņas un audzēt lasītāju skaitu).

Ziņojumā iekļautie Krievijas mediju un to īpašnieku apraksti arī ir milzum vērtīgi ikvienam analītiķim, jo nez kāpēc iznāk, ka provalstiskos kanālus, izdevumus un vietnes vada cilvēki, kas piekrīt provalstiskajai ideoloģijai. Eirēka!

Biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka "Krievijas propagandas ekosistēmas" angļu valodā iznākošajos elementos strādā ārzemju autori, kuri piekrīt Krievijas viedoklim par Rietumu ārpolitiskās stratēģijas kļūdām. Tas taču patiešām ir pārsteidzoši!

Un visbeidzot, īpaši vērtīga pētniekiem ir visa pārskata centrālā doma: jebkurš Maskavas viedoklis par globālajām problēmām, jebkura šī viedokļa publikācija ir nevis vārda brīvības izpausme, bet gan Krievijas ļaunās propagandas un melu piemērs, tie aizmiglo Rietumu godīgo iedzīvotāju apziņu.

Protams, varētu jau teikt, ka tikai šī doma vien atņem jebkādu zinātnisku vērtību pārskatam. Taču lieta tāda, ka tam pašam par sevi banāli nav nekādas vērtības.

Visas šīs 75 lappuses, pēc būtības, ir apziņas plūsma un banalitāšu izklāsts. To mērķis ir nevis atmaskot, bet gan materiāli pastiprināt valsts sekretāra Maika Pompeo lūgumus dubultot Globālās mijiedarbības centram paredzēto finansējumu. Cīņai ar Krievijas un citu valstu dezinformāciju.

Laime ir naudā

Nav nekāds brīnums, ka Krievijas politiķu un ekspertu reakcijā par amerikāņu ziņojumu bija kaut kas vidējs starp izsmieklu un nicinājumu. Argumentus neuztvēra nopietni, nosauca par kārtējo rusofobu ķeburošanu. Tomēr vienlaikus atzina, ka pārskata autoriem bija pietiekami nopietns pamats to publicēt.

"Krievijai naidīgo murgu jaunā porcija – Valsts departamenta rusofobu ziņojums uzskatāmi demonstrē amerikāņu politiķu paniskās bailes no alternatīva viedokļa par notiekošo valstī un pasaulē," – teica, piemēram, Krievijas politiķis Sergejs Žeļezņaks. RT un Sputnik ir mazāk naudas nekā lielākajiem Rietumu medijiem, bet viņiem ir tas alternatīvais viedoklis.

Kādam varbūt vēl šķiet, ka Rietumos valda vārda brīvība, taču tā nav. Virknē jautājumu (it īpaši ideoloģisko) amerikāņu mediji atgādina padomju avīzes – tie translē vienotu, politiski korektu viedokli.

Un tas – par melnādaino un kreiso organizētajiem grautiņiem ASV, par to, cik pareizi ir graut amerikāņu vēsturisko mantojumu, par nevainības prezumpcijas niecību (atsauksim atmiņā, kā slavenības tika vajātas par apsūdzībām "vardarbībā"), kā arī par Krievijas demonizāciju – Rietumu lasītājiem pamazām apriebjas. Viņi meklē alternatīvu viedokli un atrod to Krievijas angļu valodā iznākošajos medijos.

Tā jau ir nopietna problēma ASV, jo kontrole pasaules informācijas sfērā veido amerikāņu hegemonijas pamatus.

Tāpēc, atzīmēja Krievijas Ārlietu ministrija, "Vašingtona kritizē jebkurus informācijas avotus, kas izplata alternatīvu viedokli, pūlas noslāpēt jebkuru balsi, kas neatbilst amerikāņu pieejai un nostādnei". Kad kritika nepalīdz, talkā nāk sankcijas un (kā gadījumā ar ķīniešu TikTok) centieni pārņemt tos ar reideru tehnoloģiju palīdzību.

Tāda vajāšana patiesībā vājina ASV ģeopolitiskās iespējas. Piemēram, jautājumā par Krievijas izmantošanu Ķīnas savaldīšanai vai citu globālo jautājumu risināšanai. Aizvien lielāks ir amerikāņu ekspertu pulks, kuri aicina Vašingtonu pragmatiskāk skatīties uz dialogu ar Maskavu. Piemēram, 103 pazīstamu ekspertu, arī bijušo diplomātu un politiķu atklātā vēstule, ko publicēja izdevums Politico.

"Tomēr tādi aizokeāna oponentu dokumenti kā Globālās mijiedarbības centra pārskats var panākt tikai vienu mērķi – galīgi iecirst plaisu Krievijas un ASV dialogā par globāliem jautājumiem un uz ilgiem gadiem izslēgt iespēju, ka mūsu valstis varētu pārvarēt neuzticēšanās krīzi," norādīja Žeļezņaks. 

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

9
Tagi:
propaganda, mediji, Krievija, ASV
Pēc temata
"Vīd Krievijas ĀM un Kremļa ausis": Viļņas mērs uzskata "Turecka kori" par propagandu
NATO biedē "Krievijas propagandas" efektivitāte
Margarita Simoņana aicina par "Krievijas propagandu" sašutušos igauņus apmeklēt Maskavu
Politologs: ASV armijas spēks – agrāko gadu propagandas rezultāts
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

23
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

23
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
Lācis, foto no arhīva

Lācis saplosījis govi fermera saimniecībā

0
(atjaunots 15:55 08.08.2020)
Lācis apmeties Alūksnes novadā un izposta dravas. Tagad tas ticis klāt pat saimnieka govij, ko pēc uzbrukuma nācies nokaut.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Iedzīvotāji aizvien biežāk novēro lāču valsts teritorijā. Dažkārt tikšanās ar ķepaiņiem tomēr sagādā nevis jaukas fotogrāfijas sociālajos tīklos, bet gan īstas šausmas.

Aizvadītajā nedēļā kādā zemnieku saimniecībā Alūksnes novadā notika ļoti nepatīkams incidents BВ.lv. Saimniecības īpašniekiem tas beidzies ar govs zaudējumu.

Saimniece Iveta pastāstīja: apkaimē visi zināja, ka kaut kur turpat klīst lācis. Dzīvnieks jau bija sapostījis dravu kaimiņos. Tomēr šoreiz lāča klātbūtni izjutusi arī viņa pati.

No rīta lopu aplokā sieviete ieraudzīja paralizētu govi ar nagu plēstām brūcēm. Tās skaidri liecināja – uzbrucis plēsīgs zvērs. Pie tam Iveta konstatēja, ka runa ir tieši par lāci.

Plēsējs bija uzbrucis vislielākajai govij, taču tā no rīta vēl bija dzīva, lai arī glābt to vairs nebija iespējams. Paralizēto dzīvnieku saimnieki bija spiesti nokaut gaļā.

Pie tam sarunā Iveta norādīja, ka risinājuma zemniekiem, kuri spiesti dzīvot kaimiņos ar bīstamo plēsēju, nav – lāči ir aizsargājami dzīvnieki.

Lācis
© Sputnik / Владимир Астапкович

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

0
Tagi:
Latvija, lācis
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Pandēmijas dēļ tukšajā Tallinā ienākuši lāči
Krievijas lācis ticis Valgas varasiestāžu rokās