Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Kas ir visi šie cilvēki: neērti jautājumi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām

158
(atjaunots 15:05 31.05.2019)
Apgalvojumi par to, ka Latvijā iecirkņos ieradušies 33,6% vēlētāju, šķiet neticami un liek domāt par "iemetumiem"; kam bija izdevīgas falsifikācijas un kas notiks tālāk.

RĪGA, 30. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti izraisa pārlieku daudzus jautājumus.

To vidū lielākais, ko uzdod gan medijos, gan sociālajos tīklos, gan vienkārši, kā mēdz teikt, tautā, "uz ielas": no kurienes nākuši tie 33,6% vēlētāju, kas bija ieradušies iecirkņos?

Uzreiz prātā ataust vēsturiskais balsojums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā: šķiet gandrīz visi tolaik bija pret republikas dalību ES, bet rezultātā pavisam negaidīti izrādījās, ka gandrīz 67% - "par".

Kas ir visi šie cilvēki? Kas tagad ir tie, kuri ir starp šiem 33,6%? kas patiesībā ir jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas?

Pretrunā veselajam saprātam

Iespējams, visi konstatēja, ka pagājušā sestdienā, kā arī iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņi gan Rīgā, gan citās pilsētās bija tik tukši, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbinieki burtiski gulēja savās darbavietās. Viņiem vispār nebija darba. Sestdien tāda pati situācija bija gan no rīta, gan dienas garumā, gan vakarā.

Daudzi analītiķi un politologi visu sestdienu analizēja notiekošo. Viņi vienojās ar oficiālajiem novērotājiem CVK iecirkņos, kuri tur dežurēja no rīta līdz vakaram, redzēja, kā balso tauta, un to, kā tiek aizpildītas oficiālās CVK veidlapas – ar vēlētāju vārdiem un uzvārdiem. Rezultātā analītiķi gandrīz vienā balsī deva prognozi: vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 20-22%.

Dīvainā bija arī situācija ceturtdien, kad CVK balsošanas sistēmā notika kļūme. Piektdien CVK vadība steigšus "mierināja" vēlētājus: daudzas balsis, iespējams, nozaudētas, un informāciju atjaunot tehniski nav iespējams. Proti, sistēmā ir pazuduši dati – cilvēku vārdi, kas un kur nobalsojis. Ideāla situācija, kad balsis var izrādīties nenozaudētas, bet pēkšņi to skaits pieaugs. Pirms kļūmes CVK informēja, ka nobalsojuši 4% iedzīvotāju, bet tūlīt pēc sistēmas darba atsākšanās parādījās 11%.

Tātad CVK apgalvo, ka iepriekšējās balsošanas vispasīvākajās dienās iecirkņos ieradušies 11% Latvijas iedzīvotāju, bet sestdien – vairāk nekā 22%. Tas, ka sestdien varēja nobalsot 22%, nav tik liels brīnums, salīdzinot ar 11% no trešdienas līdz piektdienai. Laikam darbā CVK iekārtoti Koperfīlda draugi...

Specdienesta zināšanai

Informācija pārdomām. Pagājušajā rudenī vietējā parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte sasniedza aptuveni 54%. Tas ir, par 20% vairāk nekā pašreizējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tagad atcerieties, kas bija rudenī. Republikas informatīvā telpa sakarsa un bija gatava eksplodēt no visuresošajām partiju reklāmām, no visdažādākajiem jautājumiem, kas saistīti ar gaidāmajām vēlēšanām, turklāt – dažādas akcijas, piketi, mītiņi. Arī vēlēšanu iecirkņos balsošanas dienā bija garas rindas – no paša rīta līdz vēlam vakaram, gan Rīgā, gan citās pilsētās. Iedzīvotāju aktivitāte bija redzama.

Atcerieties to visu - un salīdziniet ar to, kas notika pagājušajā sestdienā. Turklāt ņemiet vērā arī to, ka šoreiz liela daļa cilvēku atsaucas uz aicinājumu boikotēt vēlēšanas, rudenī tā nebija. Un tagad paskatieties uz skaitļiem: gandrīz 34 procenti un gandrīz 54 procenti.

Ielūkojās tajos arī Latvijas visbargākā speciālā dienesta – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieki. Tas pagaidām nav nācis klajā ar oficiāliem paziņojumiem, bet "varas gaiteņos" jau skan atbalss: CVK notiekošais tiks nopietni pārbaudīts.

Vārdu sakot, partijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) valdē, kas daudzus gadus bija ne tikai varai pietuvināta, bet tai bija savi cilvēki visnopietnākajās institūcijās (no Veselības ministrijas līdz Aizsardzības ministrijai, plus – prezidenta kancelejā), pagaidām neoficiāli, bet jau apspriež iespēju iesniegt iesniegumu "kur pienākas", jo 34% ir pilnīgi nereāli, ņemot vērā iedzīvotāju acīmredzamo pasivitāti.

Minētajā partijā sak, ka pastāv slēgta informācija: reāls skaitlis – aptuveni 28%. Un tieši tas ir ļoti tuvu analītiķu prognozēm, kaut gan tas arī šķiet pārāk augsts. Par to, ka balsis ir viltotas, pārliecināti ne tikai ZZS.

Kam tas ir izdevīgi? Pirmkārt, divām (visās aptaujās) vadošajām partijām - "Vienotībai" un "Saskaņai", kam turklāt ir vislielākās iespējas un resursi ietekmēt notiekošo – gan cilvēkresursi, gan tehniskie. Un galu galā mēs redzam, ka šīs partijas ir pirmās balsu skaita ziņā EP vēlēšanās.

... Pat neceriet uz labāko!

Tādus pašus jautājumus uzdod politologs un analītiķis Normunds Grostiņš, runājot ar Sputnik, viņš paudis, ka viltojuma varbūtība ir pārāk augsta. Pēc viņa domām, 33,6% ir neticams skaitlis, pēc visām prognozēm tam bija jābūt mazākam.

"Reālā aina, ko visi redzēja sestdien vēlēšanās, ir pilnīgi pretrunā ar to "iedzīvotāju aktivitāti", par kuru runā CVK pārstāvji," atzīmē Normunds Grostiņš.

Sarunā ar Sputnik viņš izanalizēja, kas var notikt Eiropā tagad - pēc vēlēšanām, jo pie varas EP bijušās partijas tā, vai citādi, bet lēca augstāk par galvu, lai tikai saglabātu savu ietekmi Eiropas Savienībā.

"Droši vien divi lielākie EP bloki saglabās ietekmi: pirmais - Eiropas Tautas partija (EPP), otrais - Sociāldemokrāti (SD) ar Eiropas Sociālistu partiju (PES). Pirmajā ietilpst "Jaunā Vienotība", bet PES – "Saskaņa". Šiem blokiem patiesībā ir vairāk kopējā, nekā atšķirību. Dažu EP gadu laikā to balsošanas rezultāti sakrita par 94-95%.

Proti, "Jaunās Vienotības" un "Saskaņas" pārstāvji, neskatoties uz šķietamo atšķirību darbā Latvijā, Eiropas Parlamentā darbosies pilnīgi vienādi, bet jau attiecībā uz visu Eiropu. Nils Ušakovs ar Andri Ameriku, kam ir pienākums būt paklausīgiem PES sistēmā, balsos tāpat kā Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no EPP grupas. Viņi būs vienisprātis gan par ES "atvērto durvju" migrantiem politikas jautājumiem, gan, pieņemot likumus homoseksuālās kopienas tiesību atbalstam, gan jautājumos attiecībā uz ļoti nedraudzīgu retoriku Krievijas adresē. Un tas viss, diemžēl, ir fakts," uzsver Normunds Grostiņš.

Nepieskaitiet "Saskaņu" pie "krievu partijām"

Ne tikai Normunds Grostiņš, bet arī daudzi citi atzīmē, ka Latvijas mediji ļoti stulbi izpaužas (vieni – sajūsmināti, citi - histēriski) par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās "uzvarēja krievu partijas" – Latvijas Krievu savienība un Saskaņa, kurām tagad kopā ir trīs mandāti.

"Pirmkārt, es ļoti atturīgi pieskaitītu "Saskaņu" pie "krievu partijām". Ameriks nekad nav slēpis savus nacionālos uzskatus – burtiski visos Rīgas domes jautājumos. Ušakovs jau sen bija atteicies no savas tautības: ja iepriekš domes vēlēšanās viņš norādījis savu tautību, tad vēlāk tā kaut kur ir pazudusi no CVK anketas.

Un vispār Ušakova darbs "Saskaņas" līdera amatā nekad nav bijis orientēts uz krievu atbalstu. Tāpēc patiesībā Eiropas Parlamentā iekļuvusi tikai viena krievu partija – ar Tatjanu Ždanoku. Turklāt ir svarīgi saprast, ka Eiropas bloki, kuriem pieder "Saskaņa" un LKS, ir pilnīgi atšķirīgi," saka Normunds Grostiņš.

Miroslavs Mitrofanovs, kurš tagad apmainījies amatiem ar Tatjanu Ždanoku, teica Sputnik:

"Nav visai pareizi pieskaitīt "Saskaņu" lielajiem Eiropas politiskajiem spēkiem. Pareizāk būtu pieskaitīt "Saskaņu" pie cita bloka – "latviešu nacionālā elite". Un šajā kontekstā "Saskaņas" un "Jaunās Vienotības" sadarbība ir redzama pat skaidrāk nekā Eiropas Parlamenta milzīgo bloku līmenī.

Jautājums Ušakovam – vai viņš nebaidīsies pacelt Eiropas Parlamenta līmenī krievu izglītības vai nepilsoņu jautājumus Latvijā, vai arī "Saskaņa" tur atsēdēsies tāpat, kā to dara parlamentā dzimtenē.

Taču Ušakovam vienmēr ir iespēja nostāties uz pareizā ceļa," uzskata Miroslavs Mitrofanovs.

Gatavojas nožņaugt Latviju

Sarunā ar Sputnik Normunds Grostiņš tāpat norādīja: no Latvijas EP pārsvarā tikuši politiķi, kuri iepriekš atbalsta jebkuru "lielas vadības" lēmumu - un diez vai panāks finansējuma palielinājumu dzimtajai valstij.

"Ar Dombrovski un Kalnieti jau sen viss ir skaidrs – viņiem galvenais ir sēdēt savos posteņos Eiropā un lieku reizi nerunāt, savukārt Ušakovs un Ameriks, kuri pēc definīcijas ar visiem būs vienisprātis, vispār neko nesaprot Eiropas Parlamenta darbā. Par to gan es, gan skatītāji pārliecinājāmies dažādu priekšvēlēšanu televīzijas diskusiju laikā.

Tātad ir skaidrs, ka Latvija diemžēl nevar cerēt uz kaut ko lielāku no EP puses. Ja vēlēšanas atzīs par spēkā esošām, neraugoties uz tādam "dīvainām nejaušībām", kā kļūmi CVK sistēmā, finanšu sviras paliek kreiso, nevis labējo politisko spēku rokās, un nekādas pārmaiņas labākajā virzienā nav gaidāmas," saka Normunds Grostiņš.

Izteicis savu viedokli Sputnik arī politologs Ilgarts Zeiberts:

"Ne tikai šaurai speciālistu grupai, bet arī pietiekami daudziem citiem cilvēkiem ir skaidrs, ka labākajā gadījumā EP saglabās līdzšinējo finansējumu Latvijai, bet, visticamāk, naudas plūsma samazināsies, jo pēc savas būtības vienādās "Jaunā Vienotība" un "Saskaņa" necentīsies panākt vairāk.

Tagad tas ir acīmredzams. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvijai nav uzkrājumu, tātad absolūti nav skaidrs, kā tiks veidots jaunais budžets, ja caurums dzimtenes apcirkņos ir vairāk nekā 1,4 miljardus liels. Vēl pacelt nodokļus? Jau tagad Latvijā uzņēmumi pārsvarā tiek aizvērti, nevis atvērti, un aizbraucošo plūsma neizsīkst.

Bijušais Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Дружинин

Dzimtenē pieaug pensionāru un cilvēku skaits, kuru ienākumi ir zemāki par minimālo algu. Tātad ar nodokļu ieņēmumu palielināšanu nevar rēķināties. Jau zināms, ka finansējuma un cilvēku trūkuma dēļ šogad tiks slēgtas dažas skolas, bet sešām slimnīcām samazinās statusu – speciālistu trūkuma dēļ, kuri pametuši Latviju," stāsta Ilgarts Zeiberts.

Starp citu, viņš šaubās par to, vai nav bijusi balsu viltošana – arī Ilgarts Zeiberts uzskata, ka vairāk un mazāk atbilstošais skaitlis būtu 28%.

"Kaut gan jebkurā gadījumā 28 procenti un 34 procenti vien ir par maz. Latvijas iedzīvotāji ir tik vīlušies vietējo politiķu darbā, ka vienkārši netic viņiem un tieši saka: Eiropā nav reālu pārstāvju no Latvijas, tur augstajos kabinetos visu izlemj par mums, domājot tikai par savām interesēm," stāsta Ilgarts Zeiberts.

158
Pēc temata
Nacionālā apvienība nesteidz meklēt jaunu kultūras ministru
Vēl padomāšot: koalīcija nesteidz apstiprināt Dombrovski eirokomisāra amatā
Eiropas Savienības budžets: kurš maksā un kurš saņem
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

24
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

24
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

51
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

51
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka