Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Kas ir visi šie cilvēki: neērti jautājumi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām

128
(atjaunots 15:05 31.05.2019)
Apgalvojumi par to, ka Latvijā iecirkņos ieradušies 33,6% vēlētāju, šķiet neticami un liek domāt par "iemetumiem"; kam bija izdevīgas falsifikācijas un kas notiks tālāk.

RĪGA, 30. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti izraisa pārlieku daudzus jautājumus.

To vidū lielākais, ko uzdod gan medijos, gan sociālajos tīklos, gan vienkārši, kā mēdz teikt, tautā, "uz ielas": no kurienes nākuši tie 33,6% vēlētāju, kas bija ieradušies iecirkņos?

Uzreiz prātā ataust vēsturiskais balsojums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā: šķiet gandrīz visi tolaik bija pret republikas dalību ES, bet rezultātā pavisam negaidīti izrādījās, ka gandrīz 67% - "par".

Kas ir visi šie cilvēki? Kas tagad ir tie, kuri ir starp šiem 33,6%? kas patiesībā ir jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas?

Pretrunā veselajam saprātam

Iespējams, visi konstatēja, ka pagājušā sestdienā, kā arī iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņi gan Rīgā, gan citās pilsētās bija tik tukši, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbinieki burtiski gulēja savās darbavietās. Viņiem vispār nebija darba. Sestdien tāda pati situācija bija gan no rīta, gan dienas garumā, gan vakarā.

Daudzi analītiķi un politologi visu sestdienu analizēja notiekošo. Viņi vienojās ar oficiālajiem novērotājiem CVK iecirkņos, kuri tur dežurēja no rīta līdz vakaram, redzēja, kā balso tauta, un to, kā tiek aizpildītas oficiālās CVK veidlapas – ar vēlētāju vārdiem un uzvārdiem. Rezultātā analītiķi gandrīz vienā balsī deva prognozi: vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 20-22%.

Dīvainā bija arī situācija ceturtdien, kad CVK balsošanas sistēmā notika kļūme. Piektdien CVK vadība steigšus "mierināja" vēlētājus: daudzas balsis, iespējams, nozaudētas, un informāciju atjaunot tehniski nav iespējams. Proti, sistēmā ir pazuduši dati – cilvēku vārdi, kas un kur nobalsojis. Ideāla situācija, kad balsis var izrādīties nenozaudētas, bet pēkšņi to skaits pieaugs. Pirms kļūmes CVK informēja, ka nobalsojuši 4% iedzīvotāju, bet tūlīt pēc sistēmas darba atsākšanās parādījās 11%.

Tātad CVK apgalvo, ka iepriekšējās balsošanas vispasīvākajās dienās iecirkņos ieradušies 11% Latvijas iedzīvotāju, bet sestdien – vairāk nekā 22%. Tas, ka sestdien varēja nobalsot 22%, nav tik liels brīnums, salīdzinot ar 11% no trešdienas līdz piektdienai. Laikam darbā CVK iekārtoti Koperfīlda draugi...

Specdienesta zināšanai

Informācija pārdomām. Pagājušajā rudenī vietējā parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte sasniedza aptuveni 54%. Tas ir, par 20% vairāk nekā pašreizējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tagad atcerieties, kas bija rudenī. Republikas informatīvā telpa sakarsa un bija gatava eksplodēt no visuresošajām partiju reklāmām, no visdažādākajiem jautājumiem, kas saistīti ar gaidāmajām vēlēšanām, turklāt – dažādas akcijas, piketi, mītiņi. Arī vēlēšanu iecirkņos balsošanas dienā bija garas rindas – no paša rīta līdz vēlam vakaram, gan Rīgā, gan citās pilsētās. Iedzīvotāju aktivitāte bija redzama.

Atcerieties to visu - un salīdziniet ar to, kas notika pagājušajā sestdienā. Turklāt ņemiet vērā arī to, ka šoreiz liela daļa cilvēku atsaucas uz aicinājumu boikotēt vēlēšanas, rudenī tā nebija. Un tagad paskatieties uz skaitļiem: gandrīz 34 procenti un gandrīz 54 procenti.

Ielūkojās tajos arī Latvijas visbargākā speciālā dienesta – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieki. Tas pagaidām nav nācis klajā ar oficiāliem paziņojumiem, bet "varas gaiteņos" jau skan atbalss: CVK notiekošais tiks nopietni pārbaudīts.

Vārdu sakot, partijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) valdē, kas daudzus gadus bija ne tikai varai pietuvināta, bet tai bija savi cilvēki visnopietnākajās institūcijās (no Veselības ministrijas līdz Aizsardzības ministrijai, plus – prezidenta kancelejā), pagaidām neoficiāli, bet jau apspriež iespēju iesniegt iesniegumu "kur pienākas", jo 34% ir pilnīgi nereāli, ņemot vērā iedzīvotāju acīmredzamo pasivitāti.

Minētajā partijā sak, ka pastāv slēgta informācija: reāls skaitlis – aptuveni 28%. Un tieši tas ir ļoti tuvu analītiķu prognozēm, kaut gan tas arī šķiet pārāk augsts. Par to, ka balsis ir viltotas, pārliecināti ne tikai ZZS.

Kam tas ir izdevīgi? Pirmkārt, divām (visās aptaujās) vadošajām partijām - "Vienotībai" un "Saskaņai", kam turklāt ir vislielākās iespējas un resursi ietekmēt notiekošo – gan cilvēkresursi, gan tehniskie. Un galu galā mēs redzam, ka šīs partijas ir pirmās balsu skaita ziņā EP vēlēšanās.

... Pat neceriet uz labāko!

Tādus pašus jautājumus uzdod politologs un analītiķis Normunds Grostiņš, runājot ar Sputnik, viņš paudis, ka viltojuma varbūtība ir pārāk augsta. Pēc viņa domām, 33,6% ir neticams skaitlis, pēc visām prognozēm tam bija jābūt mazākam.

"Reālā aina, ko visi redzēja sestdien vēlēšanās, ir pilnīgi pretrunā ar to "iedzīvotāju aktivitāti", par kuru runā CVK pārstāvji," atzīmē Normunds Grostiņš.

Sarunā ar Sputnik viņš izanalizēja, kas var notikt Eiropā tagad - pēc vēlēšanām, jo pie varas EP bijušās partijas tā, vai citādi, bet lēca augstāk par galvu, lai tikai saglabātu savu ietekmi Eiropas Savienībā.

"Droši vien divi lielākie EP bloki saglabās ietekmi: pirmais - Eiropas Tautas partija (EPP), otrais - Sociāldemokrāti (SD) ar Eiropas Sociālistu partiju (PES). Pirmajā ietilpst "Jaunā Vienotība", bet PES – "Saskaņa". Šiem blokiem patiesībā ir vairāk kopējā, nekā atšķirību. Dažu EP gadu laikā to balsošanas rezultāti sakrita par 94-95%.

Proti, "Jaunās Vienotības" un "Saskaņas" pārstāvji, neskatoties uz šķietamo atšķirību darbā Latvijā, Eiropas Parlamentā darbosies pilnīgi vienādi, bet jau attiecībā uz visu Eiropu. Nils Ušakovs ar Andri Ameriku, kam ir pienākums būt paklausīgiem PES sistēmā, balsos tāpat kā Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no EPP grupas. Viņi būs vienisprātis gan par ES "atvērto durvju" migrantiem politikas jautājumiem, gan, pieņemot likumus homoseksuālās kopienas tiesību atbalstam, gan jautājumos attiecībā uz ļoti nedraudzīgu retoriku Krievijas adresē. Un tas viss, diemžēl, ir fakts," uzsver Normunds Grostiņš.

Nepieskaitiet "Saskaņu" pie "krievu partijām"

Ne tikai Normunds Grostiņš, bet arī daudzi citi atzīmē, ka Latvijas mediji ļoti stulbi izpaužas (vieni – sajūsmināti, citi - histēriski) par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās "uzvarēja krievu partijas" – Latvijas Krievu savienība un Saskaņa, kurām tagad kopā ir trīs mandāti.

"Pirmkārt, es ļoti atturīgi pieskaitītu "Saskaņu" pie "krievu partijām". Ameriks nekad nav slēpis savus nacionālos uzskatus – burtiski visos Rīgas domes jautājumos. Ušakovs jau sen bija atteicies no savas tautības: ja iepriekš domes vēlēšanās viņš norādījis savu tautību, tad vēlāk tā kaut kur ir pazudusi no CVK anketas.

Un vispār Ušakova darbs "Saskaņas" līdera amatā nekad nav bijis orientēts uz krievu atbalstu. Tāpēc patiesībā Eiropas Parlamentā iekļuvusi tikai viena krievu partija – ar Tatjanu Ždanoku. Turklāt ir svarīgi saprast, ka Eiropas bloki, kuriem pieder "Saskaņa" un LKS, ir pilnīgi atšķirīgi," saka Normunds Grostiņš.

Miroslavs Mitrofanovs, kurš tagad apmainījies amatiem ar Tatjanu Ždanoku, teica Sputnik:

"Nav visai pareizi pieskaitīt "Saskaņu" lielajiem Eiropas politiskajiem spēkiem. Pareizāk būtu pieskaitīt "Saskaņu" pie cita bloka – "latviešu nacionālā elite". Un šajā kontekstā "Saskaņas" un "Jaunās Vienotības" sadarbība ir redzama pat skaidrāk nekā Eiropas Parlamenta milzīgo bloku līmenī.

Jautājums Ušakovam – vai viņš nebaidīsies pacelt Eiropas Parlamenta līmenī krievu izglītības vai nepilsoņu jautājumus Latvijā, vai arī "Saskaņa" tur atsēdēsies tāpat, kā to dara parlamentā dzimtenē.

Taču Ušakovam vienmēr ir iespēja nostāties uz pareizā ceļa," uzskata Miroslavs Mitrofanovs.

Gatavojas nožņaugt Latviju

Sarunā ar Sputnik Normunds Grostiņš tāpat norādīja: no Latvijas EP pārsvarā tikuši politiķi, kuri iepriekš atbalsta jebkuru "lielas vadības" lēmumu - un diez vai panāks finansējuma palielinājumu dzimtajai valstij.

"Ar Dombrovski un Kalnieti jau sen viss ir skaidrs – viņiem galvenais ir sēdēt savos posteņos Eiropā un lieku reizi nerunāt, savukārt Ušakovs un Ameriks, kuri pēc definīcijas ar visiem būs vienisprātis, vispār neko nesaprot Eiropas Parlamenta darbā. Par to gan es, gan skatītāji pārliecinājāmies dažādu priekšvēlēšanu televīzijas diskusiju laikā.

Tātad ir skaidrs, ka Latvija diemžēl nevar cerēt uz kaut ko lielāku no EP puses. Ja vēlēšanas atzīs par spēkā esošām, neraugoties uz tādam "dīvainām nejaušībām", kā kļūmi CVK sistēmā, finanšu sviras paliek kreiso, nevis labējo politisko spēku rokās, un nekādas pārmaiņas labākajā virzienā nav gaidāmas," saka Normunds Grostiņš.

Izteicis savu viedokli Sputnik arī politologs Ilgarts Zeiberts:

"Ne tikai šaurai speciālistu grupai, bet arī pietiekami daudziem citiem cilvēkiem ir skaidrs, ka labākajā gadījumā EP saglabās līdzšinējo finansējumu Latvijai, bet, visticamāk, naudas plūsma samazināsies, jo pēc savas būtības vienādās "Jaunā Vienotība" un "Saskaņa" necentīsies panākt vairāk.

Tagad tas ir acīmredzams. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvijai nav uzkrājumu, tātad absolūti nav skaidrs, kā tiks veidots jaunais budžets, ja caurums dzimtenes apcirkņos ir vairāk nekā 1,4 miljardus liels. Vēl pacelt nodokļus? Jau tagad Latvijā uzņēmumi pārsvarā tiek aizvērti, nevis atvērti, un aizbraucošo plūsma neizsīkst.

Bijušais Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Дружинин

Dzimtenē pieaug pensionāru un cilvēku skaits, kuru ienākumi ir zemāki par minimālo algu. Tātad ar nodokļu ieņēmumu palielināšanu nevar rēķināties. Jau zināms, ka finansējuma un cilvēku trūkuma dēļ šogad tiks slēgtas dažas skolas, bet sešām slimnīcām samazinās statusu – speciālistu trūkuma dēļ, kuri pametuši Latviju," stāsta Ilgarts Zeiberts.

Starp citu, viņš šaubās par to, vai nav bijusi balsu viltošana – arī Ilgarts Zeiberts uzskata, ka vairāk un mazāk atbilstošais skaitlis būtu 28%.

"Kaut gan jebkurā gadījumā 28 procenti un 34 procenti vien ir par maz. Latvijas iedzīvotāji ir tik vīlušies vietējo politiķu darbā, ka vienkārši netic viņiem un tieši saka: Eiropā nav reālu pārstāvju no Latvijas, tur augstajos kabinetos visu izlemj par mums, domājot tikai par savām interesēm," stāsta Ilgarts Zeiberts.

128
Pēc temata
Nacionālā apvienība nesteidz meklēt jaunu kultūras ministru
Vēl padomāšot: koalīcija nesteidz apstiprināt Dombrovski eirokomisāra amatā
Eiropas Savienības budžets: kurš maksā un kurš saņem