NATO karavīri aviobāzē Emari. Foto no arhīva.

Spēle vienos vārtos: ko sola ASV aizsardzības projekti

165
(atjaunots 14:02 26.05.2019)
Igaunija un Savienotās Valstis parakstīja papildu vienošanos militārās sadarbības jomā, savdabīgu piecgades plānu. Tas sola Pentagonam jaunus bonusus Baltijas reģionā, Igaunijas pilsoņiem – jaunas neērtības.

ASV un Igaunijas sadarbības plānu aizsardzības jomā laika periodā līdz 2024. gadam Vašingtonā šī gada 22. maijā parakstīja abu valstu amatpersonas – Kadi Silde un Ketrīna Vilbadžera. Plānots, ka šī sadarbība stiprinās Igaunijas "patstāvīgo aizsardzību", sabiedroto sakarus NATO un "savaldīšanu" Baltijas reģionā. Protams, Igaunijas un ASV militārās, aizsardzības un investīciju iespējas nav salīdzināmas. Spēle notiek vienos vārtos amerikāņu interesēs – NATO militārās infrastruktūras attīstībai un Pentagona rīcības brīvībai, portālā Sputnik Igaunija stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Iepriekš ASV noslēdza līdzīgas vienošanās par divpusējo militāro sadarbību ar Latviju un Lietuvu. Visos gadījumos virtuālā "kaujas brālība" rada reālus draudus Baltijas valstu civiliedzīvotājiem.

Zilonis un ķilava

Pasaules militārā spēka reitingā ASV ieņem pirmo vietu līdzās Krievijai, Ķīnai un Indijai. Igaunijas potenciāls dāvājis tai 112.vietu, tuvāk saraksta beigām, kurā iekļautas 137 valstis.

Kiberdrošība
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Igaunijas Bruņoto spēku ierindā ir viena pilnasinīga brigāde – 6500 karavīri, 4 helikopteri, 245 buksējamās artilērijas iekārtas un 180 transporta līdzekļi, ieskaitot bruņutransportierus. Valstij nav ne kara aviācijas, ne karakuģu. Militārais budžets – 335 miljoni dolāru – pārsniedz 2% IKP, taču neiedveš šausmas.

Droši vien tāpēc 2015. gadā Tallinas un Vašingtonas parakstītais līgums par sadarbību aizsardzības jomā (Defence Cooperation Agreement) divus gadus vēlāk tika grozīts, lai noteiktu amerikāņu karavīru un privāto militāro kompāniju pārstāvju tiesisko nesodāmību Igaunijā.

Dokuments būtiski ierobežoja republikas suverenitāti tās teritorijā, un tas bija tikai mazākais no iespējamiem upuriem.

Šķiet, Igaunijas vērtīgākais resurss ir Pentagona un NATO spēkiem ērtā teritorija, kas robežojas ar Krieviju. Militārais placdarms 130 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas ir vērtīga lieta.

Tāpēc republikā parādās ārvalstu kara bāzes, aerodromi, poligoni. Tā saucamo gaisa patruļu un Ziemeļatlantijas alianses spēku kopīgo manevru gaitā apgūst gaisa un sauszemes uzbrukuma operācijas.

Piezīmēsim, ka Pentagona un NATO taktikas un stratēģijas pamatā ir uzbrukums, ilga sēdēšana aizsardzībā Baltijas kāpās nav paredzēta. Tātad jebkuras investīcijas Igaunijas un ASV militārās sadarbības ietvaros būs vērstas nevis uz tautas drošību un labklājību, bet gan uz destabilizāciju un iznīcību.

Militārais komunisms

Duty free tipa veikalu tīkls ar produktiem un alkoholu par smieklīgām cenām, nekāda soda likumpārkāpumu gadījumā un citas privilēģijas padara Igauniju par Ēdeni amerikāņiem.

Starp viesiem formastērpos tikai retais ir eņģelis – aug kriminālā statistika: laupīšanas, kautiņi dzērumā, nacionālo pieminekļu un valsts simbolu apgānīšana. Tie ir alianses karavīru atpūtas neizbēgamie pavadoņi. Diezin vai vietējiem ir vajadzīgs cirks ar nesankcionētiem raķešu startiem.

Neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, Igaunija pārvērtusi aviobāzi Emari, poligonu Tapā un savu gaisa telpu par ārvalstu spēku treniņu laukumu, un par savu mērķi viņi uzskata Krieviju.

Krievijas teritorijas iekļaušana NATO militāro bāzu lokā nozīmē gatavošanos globālam uzbrukumam Krievijai. Amerikāņu jaunākie iznīcinātāji F-35 Emari aviobāzē 200 km attālumā no Krievijas robežas, alianses jūras kara desanti pie Krievijas robežām, dabiskos apstākļos, kas atgādina Kaļiņingradas piekrasti – tas atgādina garu provokāciju virkni.

Uz globālās pretraķešu aizsardzības (PRA) līdzekļu attīstības rēķina Savienotās Valstis cer saņemt iespēju nesodīti sākt kodoluzbrukumu jebkurā pasaules reģionā. Baltijas valstu aviobāzes tiek integrētas preventīvā trieciena sistēmā.

Militāro objektu celtniecībai Austrumeiropā ASV piešķīrušas simtiem miljonu dolāru. Igaunijā tās nav ne investīcijas ekonomikā, ne abstraktā "savaldīšana", bet gan gatavošanās pilnvērtīgai karadarbībai. Poligonā "Igaunija" amerikāņu stratēģi pilnveido nedaudzajiem vietējiem iedzīvotājiem fatāla kara variantus.

Neviena pašpietiekama valsts nevēlas bruņotus konfliktus pie savām robežām, un domājamais negatīvais scenārijs nav Krievijas izvēle vai vēsturiskā neizbēgamība. Taču zināmā situācijā Igaunija var pārkāpt robežu, aiz kuras atgriešanās nebūs iespējama.

Nevajag brīnīties par to, ka Kaļiņingradas apgabalā parādījās zenītraķešu sistēmas S-400, raķešu kompleksi "Iskander M", Baltijas flotes jaunais tanku pulks un hiperskaņas raķetes "Avangard" un "Kinžal".

Ja nav nekādu ilūziju par Igaunijas valdības politisko gudrību, atliek cerēt vismaz uz viņu pašaizsardzības instinktu vai Vašingtonas aukstasinīgo politisko aprēķinu.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

165
Temats:
NATO austrumu flangā (203)
Pēc temata
"Uz robežas mākoņi staigā." NATO pilotus Baltijā iemācīs pareizi lidot
Baltija kā vājā vieta: ASV ir šausmās no NATO austrumu flanga
Gaisa patruļas aizsegā NATO virs Baltijas atvērusi "atomlietussargu"
"Iskander M" – Krievijas drošības ķīla pret NATO draudiem Baltijā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

72
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

72
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

220
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

220
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments