Sandra Kalniete

Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā

137
(atjaunots 17:23 22.05.2019)
Kāpēc jāizvēlas tie, kas acīmredzami nav pelnījuši labi apmaksātu un vieglu darbu uz Eiropas nodokļu maksātāja rēķina? Galu galā, sarīkojam loteriju un izspēlējam tās astoņas vietas, kas šogad pienākas Latvijai, visu tās iedzīvotāju vidū.

Šobrīd no ielu reklāmām uz tautiešiem skatās godīgas un labestīgas Latvijas labāko dēlu un meitu – Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu – sejas.

Savukārt "Jaunās Vienotības" deputātu portreti skatās pat ne uz mums, bet nedaudz augstāk par horizontu, kaut kur uz antresoliem, it kā viņi redz daudz vairāk, nekā vienkāršajam vēlētājam to ļauj viņa redzesloks. Un tāda mīlestība, tāda gudrība šīs acīs, ka, tiešām, negribas viņus laist prom uz Briseli. Pašiem vajag.

Palieciet. Tas pats, starp citu, būtu taisnīgi attiecināms arī pret Nilu mūsu Ušakovu. Nu kā lai mēs bez viņa?

Ko tad teiksiet, tauta, vai tiešām mums ir gana ar iedvesmotām sejām no reklāmas tumbām, lai nobalsotu par kārtējiem pieciem gadiem paēdušas un bezrūpīgas dzīves šīm pieglaimīgajām un sterilajām būtnēm, kuri laistās aiz turīguma, labklājības un svētās nekaunības, kuri ir pārliecināti, ka viņiem visi ir kaut ko parādā. Kāpēc tad vēlētājam savā brīvdienā būtu jāpaceļ piekto punktu un jāaiziet uz vēlēšanu iecirkni?

Валдис Домбровскис на предвыборном плакате
© Sputnik / Sergey Melkonov
Valdis Dobmbrovskis uz priekšvēlēšanu plakāta

Uz reklāmas tumbas manīta kandidāte Ieva Ilvesa. Šo Latvijas ierēdni pazīst nedaudzi, lielākoties kā bijušā Igaunijas prezidenta sievu. Taču vai šo faktu var uzskatīt par pietiekamu, lai iegūtu ceļazīmi uz Briseli un Strasbūru? Otrā aiz viņas "Attīstībai/Par!" sarakstā stāv Baiba Rubesa, bijusī Latvijas Statoil un Rail Baltica priekšniece. Laikam, derīgs ieradums saņemt algu ap 10 tūkstošu eiro apmēra arī vēlētāju acīs kalpo kā pietiekams iemesls tam, lai nobalsotu par viņu.

Starp citu, interesanti, ka Ilvesa bijusī sieva Evelīna arī balotējas Eiropas Parlamentā, taču pie sevis Igaunijā. Varbūt tas izplatās dzimumceļā? Jo pats ģimenes galva jau 2004. gadā iekārtoja taciņu saviem ģimenes locekļiem uz Eiropas Parlamentu.

Aicinu alternatīvā kārtā un daudzveidībai izskatīt šādu priekšvēlēšanu tekstu: "Man ir 55 gadi. Man ir cilvēcīgi trūkumi. Mīlu iedzert, baidos no nākotnes, jo zinu, ka šī valsts man nespēs nodrošināt kaut cik pienācīgas vecumdienas. Muzikālā gaume – Brāms un AC/DC. Šķīries. Ir pieci patēriņa kredīti, hronisks gastrīts un tikšanās vieta.

Lūdzu, nobalsojiet par mani Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ar to jūs izdarīsiet labi man un vēl diviem-trijiem vienkāršajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus es iekārtošu darbā savā birojā. Apņemos Eiropas Parlamentā neko nedarīt, lai nekaitētu sava vēlētāja interesēm."

Nu, vismaz, skan godīgi. Es saprotu, ka tādu mums ir daudz.

Bet kāpēc jāiet iemītā ceļā, kāpēc jāizvēlas tie, kas acīmredzami nav pelnījuši labi apmaksātu un vieglu darbu uz Eiropas nodokļu maksātāja rēķina? Galu galā, sarīkojam loteriju un izspēlējam tās astoņas vietas, kas šogad pienākas Latvijai, visu tās iedzīvotāju vidū!

Арвилс Ашераденс на предвыборном плакате Нового Единства
© Sputnik / Sergey Melkonov
Arvils Ašeradens uz "Jaunās Vienotības" priekšvēlēšanu plakāta

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

137
Pēc temata
Noturēt pēdējo LKS bastionu: vai Ždanokai izdosies atgriezties Eiropas Parlamentā
Krievija ir terorists? Eiropas Parlamentā saplūkušies Latvijas deputāti
Kāpņu telpu durvju kodi un nikni suņi: kāpēc nav piegādāti EP vēlēšanu paziņojumi
Iepriekš – ērtāk: pagūstiet nobalsot tuvākajā iecirknī
ASV militārās tehnikas izkraušana Vācijā, foto no arhīva

Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei

26
(atjaunots 22:57 10.08.2020)
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņoja, ka gaidāmā karaspēku izvešana no Vācijas iekļaujas Krievijas savaldīšanas stratēģijā.

Ministra stāvoklis ir sliktāks nekā gubernatoram, jo viņa rīcībā ir viens vienīgs arguments izteiktās pozīcijas apstiprinājumam. Formāli skatoties, Savienotās Valstis patiešām "pārvietos lielāku skaitu karavīru uz austrumiem, tuvāk Krievijas robežām". Nelaime tāda, ka, uzmanīgāk izskatīta, šī tēze sabrūk pīšļos, atkailinot amerikāņiem visnotaļ neērto notiekošā slēpto pusi. Plašāk par situāciju Irinas Alksnis materiālā portālā RIA Novosti.

Vāciju pametīs gandrīz 12 tūkstoši karavīru. Tikai lielākā daļa – 6,4 tūkstoši cilvēku – atgriezīsies mājās uz ASV. Pārējie tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, arī Itālijā un Beļģijā. Maskavai pie sāniem – Polijā – dislocēsies vien tūkstotis karavīru.

Ne īpaši iespaidīga matemātika Espera vārdu apstiprinājumam. Citāda nemaz nevar būt, jo kolīzijām ap amerikāņu kontingentu VFR nav nekāda sakara ar NATO un Krievijas konfrontāciju.

Jau 2018. gada jūnijā Washington Post pastāstīja, ka Pentagons analizē karaspēku plašās pārdislokācijas Eiropā izmaksas un sekas. Avīze apgalvoja, ka Tramps ieinteresējies par šo jautājumu tā paša gada sākumā. Turklāt ASV prezidenta motīvu pamatā bija vienīgi neapmierinātība ar NATO sabiedrotajiem, kuri atsakās maksāt lielāku naudu par aizsardzību. Pirmām kārtām tas attiecās uz Berlīni, kura jau ilgus gadus cītīgi izvairās audzēt savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa Ziemeļatlantijas alianses kārtības rullis.

Pirms gada jautājums atkal parādījās publiskajā telpā. Toreiz ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels atklāti paziņoja: viņa valsts ir gatava izvest daļu militārā kontingenta no VFR uz Poliju, jo ir "aizvainojoši gaidīt, ka Amerikas nodokļu maksātājs turpmāk maksās vairāk nekā par 50 tūkstošiem amerikāņu Vācijā, kamēr vācieši izmanto savu tirdzniecība bilances proficītu iekšējiem mērķiem".

Vētraināko – un sajūsmas pilnu – reakciju šis paziņojums izraisīja Polijā. Visu pagājušo gadu Polijas politiķi un mediji kaislīgi sapņoja par to, ka viņu valsts kļūs par galveno Amerikas karaspēku koncentrēšanās vietu Eiropā. Lieta aizgāja līdz kodolieroču pārdislocēšanas perspektīvu apspriešanai. Tiesa, tādas runas necēlās no zila gaisa vien, tās izprovocēja ASV amatpersonas, kas pieļāva šādu notikumu attīstību.

Īsāk sakot, ja nolobīsim no faktiem politisko paziņojumu, plānu un cerību čaulas, kļūs redzama notikumu būtība.

Savienotās Valstis ilgus gadus centās piespiest Vāciju – vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē – kardināli palielināt savu militāros izdevumus, jo veiksmes gadījumā lielākā daļa līdzekļu aizplūstu pāri okeānam. No amerikāņu puses lietā tika likti draudi, spiediens un šantāža. Tomēr visi viņu pūliņi izrādījās velti: Vašingtonai neizdevās piespiest vācu valdību grozīt viedokli.

Spriežot pēc visa, Donaldam Trampam tas beidzot ir apnicis, tādēļ tagad valsts aizsardzības ministrs un citas amatpersonas pūlas piesegt valsts vadītāja pieņemto lēmumu par karavīru izvešanu no Vācijas, lai Savienotās Valstis neizskatītos pavisam lieli zaudētāji šajā situācijā.

Bet tieši tā tas izskatās.

Panākt no vāciešiem vēlamo nespēja. Papildu ieguldījumus savā ekonomikā nesaņēma. Militārais kontingents Eiropā tiks samazināts, – un tas viss Krievijas augošās ietekmes un spēka fonā. Tāds sods kā karaspēka izvešana izskatās pavājš: VFR patiešām zaudēs darbavietas un zināmus līdzekļus, ko pelna uz militārās infrastruktūras apkalpošanas rēķina, taču šie zaudējumi nav salīdzināmi ar tiem, kādi būtu, ja valsts piekristu Vašingtonas prasībām.

Tātad vēl viens tūkstotis karavīru Polijā ir vienīgais, kas ļauj Savienotajām Valstīm saglabāt imidžu un ziņot: turpinās centieni apturēt Krieviju.

Laikam visinteresantākais visā šajā stāstā ir jautājums, kādēļ tad Tramps tomēr pieņēma lēmumu par kontingenta izvešanu no VFR. Galu galā, viņam nekas netraucēja arī tālāk vilkt kaķi aiz astes, bet negatīvu seku varēja būt mazāk.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Jādomā, ka atminējums meklējams Amerikas prezidenta personībā un mērķos, ko viņš sev nospraudis nacionālā līdera lomā.

Lai cik ekscentrisks izskatītos Tramps, viņš patiesībā ir pievērsies ASV uzkrājušos sistemātisko problēmu risināšanai, tai skaitā ar radikāliem pasākumiem. Cita starpā, Savienotās Valstis iekļuvušas lamatās, kur tiešā pretrunā nonākušas valsts ekonomiskās intereses un pasaules lielvalsts reputācija.

Patiesībā prezidenta neapmierinātība ir saprotama: nepietiek ar to, ka Amerika uzņēmusies Eiropas aizsardzības funkcijas, tā vēl pati maksā par šo priekšrocību, jo lielākās un bagātākās Vecās Pasaules valstis ērti nosēdušās tai uz kakla.

Bez šaubām, zināma loma ir arī tam, ka neviena, arī ne Vācija, netic militāriem draudiem no Krievijas puses. Tādēļ, ja amerikāņiem tīk turpināt militāri politiskās rotaļas ar Maskavu, Eiropa ir gatava piespēlēt vecākajam NATO partnerim, taču par savām ambīcijām Vašingtonai ir jāmaksā pašai.

Savukārt ASV globālās lielvalsts statuss lielākajai daļai Amerikas elites ir pašvērtība, kuras dēļ nav grēks maksāt, pat par nepārprotami neveiksmīgiem projektiem.

Tikai Donalds Tramps tam nepiekrīt. Viņš jau daudzkārt atklāti ir paziņojis, ka pasaules līdera statusam ir jānes konkrēts labums Savienotajām Valstīm un to ekonomikai. Ja tā nav, visa tā lielvalsts būšana ir bezjēdzīga un dārga muļķība, un tā uzturēšanai tērētos līdzekļus labāk novirzīt nozīmīgākām jomām.

Lēmums par zināma kontingenta izvešanu no Vācijas atkal pierāda, ka principiālos jautājumos Trampa vārdi sakrīt ar rīcību.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Apzinoties, ka Berlīnes viedokli mainīt neizdosies, viņš ķērās pie lietas biznesmenis un sāka izdevumu samazināšanas procesu. Karavīru pārdislokācija pati par sevi izmaksās Savienotajām Valstīm vērā ņemamu naudas summu, taču tas ir izdevīgāk, nekā turpināt maksāt par viņu atrašanos VFR. Tādēļ var pārliecinoši teikt, ka Donalda Trampa lēmums ir izdevīgs no ekonomiskā viedokļa un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Paralēli tas, protams, turpina Savienoto Valstu globālā hegemona demontāžu, atklāti demonstrējot to vājumu, nespēju arī turpmāk nest savos plecos visu uzņemto finansiālo saistību slogu. Un tas jau atbilst visas pasaules prasībām.

26
Tagi:
karaspēks, Vācija, ASV
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. atbildēs Krievija

45
(atjaunots 11:52 09.08.2020)
Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona nesenais papildinājums no Francijas armijas līdzinās ne eposam "300 spartieši Suvalku koridorā", bet gan ceļojošajam cirkam, kura viesizrādes Baltijā ilgs līdz gada beigām.

Francijas rotas komplektācija NATO bataljona sastāvā noslēdzās 30. jūlijā. Francijas armija ar lidmašīnām un vilcieniem nogādāja Lietuvā karavīrus un militāro tehniku. Aptuveni trīs simti Piektās Republikas (fr. – Cinquième République) kareivju, pieci tanki Leclerc un 14 kājnieku kaujas mašīnas dislocētas Ruklā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO bataljonā Lietuvā pārstāvētas arī vienības no Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Beļģijas, Islandes un Luksemburgas. Kopā – apmēram 1150 karavīri. Starptautisko "atbalsta grupu" veido trīs kaujas rotas, sagādes un loģistikas, kara policijas un medicīnas darbinieku rota. Tās rīcībā ir 700 kara tehnikas vienības. Grupa tiek uzskatīta par mehanizētās kājnieku grupas "Dzelzs vilks" (Geležinis Vilkas) daļu.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un, pēc būtības, beztermiņa klātbūtne Lietuvas teritorijā turpinās no 2017. gada. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tās, tomēr ārvalstu spēku galvenais uzdevums Lietuvā – hipotētiska bruņotā konflikta gadījumā noturēt neesošo "Suvalku koridoru" (Suwalki Gap) līdz sabiedroto pamatspēku pienākšanai. Kara nav un nav, un vecāko partneru ekskursijas spēki nīkst Lietuvas poligonos un pilsētās.

Par Suvalku koridoru dēvē aptuveni 100 km garu hipotētisko sauszemes koridoru, ko NATO kartēs zīmē Lietuvas un Polijas robežas rajonā. Briselē un Vašingtonā valda uzskats, ka Maskava un Minska jau sen plāno to "izcirst" dabā un apvienot Baltkrievijas republikas teritoriju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ar mērķi okupēt un paverdzināt Baltijas valstis... Savukārt milzīgās Krievijas armijas viltīgo plānu īstenošanos nepieļauj 1150 cēlsirdīgie karotāji no NATO daudznacionālā bataljona.

Zobenu deja

Šī nav pirmā reize, kad Francija sūta savas militārās vienības uz Lietuvu. Iepriekš franču kontingents, 4 tanki Leclerc un deviņas kājnieku kaujas mašīnas VBCI šeit dežurēja 2018. gadā un piedalījās mācībās "Saber Strike 2016". Tādu atrakciju mērķis nemainīgi ir "efektīva reakcija uz jebkādu reģionālās drošības apdraudējumu" un "mijiedarbības uzlabošana plaša spektra militārajās operācijās". Miglainais formulējums nozīmē, ka Francijas armija, tāpat kā visa Ziemeļatlantijas alianse jau sen gatavojas bruņotam konfliktam ar Krieviju.

Pa planētu soļo militārie roboti, bet NATO vēl gatavojas pagātnes kariem. Piemēram, piecus dārgos franču tankus Leclerc spēj iznīcināt piecas jaunās "gudrās" Krievijas mīnas – tās ir ļoti vienkārši uzstādāmas un ilgi gaida īsto brīdi. Tās fiksē pretinieka bruņutehniku līdz 250 metru attālumā, startē augšup pēc seismiskā detektora signāla, atrod mērķi ar termovizora palīdzību un neatvairāmi trāpa tornī no augšas – relatīvi lēti un pamatīgi.

Krievijas Federācijas provokatīvā "savaldīšana" ir bīstama. Vispirms – pašiem "savaldītājiem" vērienīga militārā konflikta gadījumā alianses ierasto "Zobenu deju" nebūs. Piemēram, Krievija var operatīvi un efektīvi noteikt zonu bez lidojumiem virs Lietuvas un citām Baltijas valstīm (zenītraķešu sistēmas S-400 un S-350 dislocētas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos un citviet). Jūrā – Baltijas flotes raķešu kompleksu un aviācijas tēmēklī – neviens alianses kuģis ne šāviena attālumā nepietuvosies karadarbības zonai līdz brīdim, kad tajā būs panākts stabils miers. Protams, tie ir piespiedu pasākumi.

Krievijas Bruņoto spēku pēkšņā pārbaude jūlijā, kurā tika iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 25 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi, pārliecinoši demonstrēja spēka pielietošanas tehnoloģiskās iespējas Krievijas interešu aizsardzībai rietumu stratēģiskajā virzienā.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško informēja: Krievija ir gatava izvietot vidēja un maza darbības rādiusa raķetes pie ES robežām, ja ASV uzstādīs šādas raķetes Eiropā. Šis brīdinājums pārsvarā bija adresēts "piefrontes" valstīm – Baltijai un Polijai.

Atgādināšu, ka ārkārtīgi militarizētā Lietuvas teritorija stiepjas 350 km no rietumiem uz austrumiem un 260 km – no ziemeļiem uz dienvidiem, bet OTRK "Iskander" precīzās raķetes neatvairāmi trāpa mērķī līdz 500 km attālumā.

Mīti un leģendas

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgu laiku pirms Krimas atgriešanās Krievijā (tāds bija iegansts NATO militārās struktūras tālākai paplašināšanai uz austrumiem), kura nekad nav izteikusi teritoriālas pretenzijas Baltijas valstīm (lai arī pagātnē uzdāvināja Lietuvai Viļņu). Nekavējoties sākās republikas militarizācija un trauslās suverenitātes demontāža. 2006. gadā tika noslēgta vienošanās ar Dāniju, kas paredzēja Lietuvas vienīgās brigādes "Dzelzs vilks" iekļaušanos Dānijas divīzijas sastāvā. Vēl divus gadus vēlāk "vilku brigādi" nodeva vācu divīzijai, tās vietā uz Dānijas armiju nosūtīja no jauna formējamo brigādi "Žemaitija". Tā kā nacionālā armija pakļauta ārvalstu komandieriem, republikai atņemta neatkarība kara un miera jautājumos, Lietuvas kareivji sargā ārvalstu intereses Afganistānā, Irākā un citos karstajos punktos. Vai par to sapņoja Lietuvas tauta?

2019. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija informēja, ka piecu gadu laikā armija jāpalielina par 25% - līdz 26 tūkstošiem karavīru. Tomēr iesaucamā vecuma jaunieši pārsvarā nevēlas dienēt, viņi dod priekšroku peļņai Rietumeiropā. Grūti pārmest viņiem patriotisma trūkumu tādā situācijā.

2018. gadā Lietuvas aizsardzības budžets pārsniedza 2% no IKP, jeb 873 miljonus eiro. Pie tam Jūras un Gaisa spēki atrodas embriju līmenī. Jūrā Lietuvas rīcībā ir tikai nelieli patruļas kuteri bez raķešu bruņojuma (tiek izmantoti robežu apsardzei). ASV Valsts departaments apstiprināja 6 helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai. Nodokļu maksātājiem tie izmaksās 380 miljonus dolāru. Tomēr neko lielu tie reģionā nepaveiks. Iepriekš ASV mēģināja pārdot Lietuvai 500 bruņotas apvidus mašīnas JLTV (Joint Light Tactical Vehicle). Nelielajai Lietuvas armijai tāds skaits ir pārāk liels, un vecākajiem partneriem izdevās "iesmērēt" tikai 200 mašīnas – par 145 miljoniem eiro. Tās piegādās līdz 2024. gadam.

Ja no sabiedrības apziņas dzisīs mīti un leģendas par "Krievijas draudiem", Lietuvas budžeta milzīgie militārie izdevumi zaudēs jebkādu jēgu. Simtiem miljonu dolāru un eiro varētu kalpot nacionālās ekonomikas un sociālās sfēras attīstībai. Taču šodien Lietuvas investīciju "aktīvā" ir tikai politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, bruņoto spēku atbildes paplašināšana Kaļiņingradas apgabalā. Labums tiek tikai Savienotajām Valstīm, kas šīs histērijas fonā sekmīgi pārdot ieročus Baltijas valstīm.

45
Tagi:
bruņojums, NATO, Francija, Lietuva
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs
Lietuvas ziemeļos aizturēts piedzēries NATO karavīrs
Kafejnīca

Astoņi pie viena galdiņa: ko piedāvā Veselības ministrija

0
(atjaunots 08:25 12.08.2020)
Veselības ministrija ir gatava nedaudz atvieglot dzīvi tūristiem un Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Veselības ministrija no 17. augusta piedāvā mīkstināt ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kultūras, sporta, reliģisko pasākumu rīkotājiem, kā arī atļaut pulcēties telpās līdz 1000 cilvēkiem, vēsta Mixnews.lv.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs plānots atļaut sēdēt pie viena galda astoņiem cilvēkiem esošo četru vietā, savukārt terasē ierobežojumu nebūs. Platība uz vienu apmeklētāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs var tikt samazināta no 4 uz 3 kvadrātmetriem, saglabājot divu metru distances prasību starp galdiņiem un ar nosacījumu, ka apmeklētāju skaits var būt ne vairāk par 50% no iestādes ietilpības.

Tāpat sabiedriskās ēdināšanas iestādēm var atļaut strādāt līdz plkst. 2:00, nevis līdz pusnaktij, kā arī kultūras, sporta un reliģiskajām iestādēm.

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārpustelpās netiek plānotas – joprojām drīkstēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem.

Turklāt Veselības ministrija piedāvā publicēt ceļojumiem bīstamo un nebīstamo valstu sarakstu sestdien, nevis piektdien, un noteikt konkrētu šī saraksta stāšanās spēkā brīdi, lai cilvēkiem nerodas grūtības, plānojot braucienus.

Vēl viens piedāvājums – atcelt obligātās pašizolācijas prasību cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19 un spēs uzrādīt izziņu no ārsta, un atļaut cilvēkiem, kuriem ir pienākums pašizolēties, pamest dzīvesvietu, lai nodotu antivielu testu.

Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka pagaidām neredz nepieciešamību pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus, kuri tika ieviesti Covid-19 dēļ.

0
Tagi:
koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi