Sebastjans Kurcs

Caurums Eiropā aizbāzts ar "krievu oligarhi"

78
(atjaunots 15:19 24.05.2019)
Krievijas Pēdu meklēšana ir senāka Eiropas publiskās politikas tradīcija, tā ir vecākā par dažām senām katedrālēm, bet Eiropas problēmas, kas tiek aizdrapētas ar krievu pēdu, protams, tikai augs un padziļināsies.

Sekas "krievu" megaskandālā ar Austrijas vicekancleru sāk plesties plašumā. Turklāt tās ir gan vietējās, gan vispārējās, raksta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Vietējās sekas: valdības koalīcija ir sabrukusi, un tagad valstī oktobrī tiks rīkotas jaunas, pirmstermiņa vēlēšanas. Vispārējās sekas Eiropai: vicekanclera partijas izredzes Eiropas Parlamenta vēlēšanās (kas notiks pēc pāris dienām) ir apšaubāmas.

Tas pēdējais ir visinteresantākais.

... Tiem, kuri nav sekojuši notikumiem Austrijā, īsi paskaidrošu. Koalīcija galvenajā Centrāleiropas valstī vēl nesen sastāvēja no Austrijas Tautas partijas (ATP) (līderis — kanclers Sebastjans Kurcs) un Austrijas Brīvības partijas (ABP, līderis — vicekanclers Heincs Kristians Štrahe).

Bijušais Austrijas vicekanclers Heincs Kristians Štrahe
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Taču pagājušās nedēļas nogalē vācu medijos Süddeutschen Zeitung un Der Spiegel) tika publicēts videoieraksts ar Štrahi, uzņemts 2017. gada vasarā.

No sākuma visiem eiropiešiem paziņoja, ka Štrahi, iespējams, korumpējusi krievu oligarha brāļameita. Ar vairākām slēptām kamerām uzņemtā videoierakstā kādā īrētā villā ABP līderis atvaļinājuma laikā (toreiz viņš vēl nebija nekāds vicekanclers) dzer alkoholu ar kādu neskaidri saskatāmu meiteni. Meitene (tā pati "brāļameita") sola viņam pirms oktobra parlamenta vēlēšanām nopirkt un politiski pārorientēt Austrijas lielāko avīzi. Atbildē Štrahe meitenes priekšā iztēlo vareno un sola viņai nokārtot valsts iepirkumus.

Viss.

Vēlāk noskaidrojās, ka "krievu oligarha brāļameita" ir kāda latviete. Izrādījās, ka šim piedzērušo dialogam nekādas reālas attīstības nebija: Štrahe atskurba, un videoieraksta varoņi vairs nav tikušies. Neviens Austrijas avīzi, protams, nenopirka un valsts iepirkumus nesaņēma.

Un, protams, palicis nezināms, kurš kompetentais kantoris sarūpējis šo klasisko slazdu ar "krievu oligarhi". Vairāku iemeslu dēļ tie varētu būt daudzu valstu kompetentie kantori.

No Austrijas, kurai ultralabējās ABP popularitāte sen jau sagādā galvassāpes. No Vācijas, kurai galvassāpes sagādā "antiimigrantu zona" no Varšavas līdz Itālijai. Visbeidzot, pat no ASV, kurām galvassāpes sagādā Austrijas aktīvā līdzdalība Krievijas gāzes projektos.

Lai nu būtu kā būdams, uzticība Štrahem zudusi. Viņš nožēloja, ka bija piedzēries, un pametis visus posteņus. Viņš vairs nav ne vicekanclers, nedz partijas vadītājs, turklāt pēdējās reputācija ir ļoti sabojāta.

Paliek galvenais jautājums: kāpēc videoieraksta autori nav to publicējuši pirms 2017. gada vēlēšanām Austrijā? Tas teicami noslīcinātu Brīvības partiju.

Iespējamā atbilde ir tāda, ka kompromāts par Štrahi netika organizēts Austrijas vēlēšanu dēļ. Attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, kas satrauc ārvalstis (krievu gāze un imigrācija), gan ABP, ka Tautas partija uzstājas vienādi, tāpēc nebija jēgas slīcināt Štrahi, lai dabūtu vairāk balsu Kurcam.

Bet, ja pieņemsim, ka tas viss bija sagatavots Eiroparlamenta vēlēšanām 2019. gadā, viss nostājas savās vietās.

Jau vairākkārt vēstīts par to, ka šajās vēlēšanās visa Eiropas progresīvā daļa ar šausmām gaida "eiroskeptiķu, nacionālistu un populistu" panākumus. Tas, ka šo "populistu" diskreditācijas galvenā metode būs viņu pasludināšana par "Putina marionetēm", arī nav nekāds noslēpums. Vācijas specdienesti demonstrēja savu analītiku par krievu iejaukšanos vēl aprīlī. Eiropas Parlaments palaida kampaņu par "Krievijas iejaukšanos".

Tāpēc "lamatas austrietim" tikai gaidīja savu stundu un sagaidīja.

Tagad, skandāla izlauztajā informācijas caurumā (krievi — oligarhi — vēlēšanas — iejaukšanās — populisti — ultralabējie) ar traku ātrumu ieplūst viss, kas saistīts ar "krievu pēdām". Tai skaitā arī kaunpilnas kvalitātes materiāli.

Piemēram, 18. maijā France24 publicējusi datus, ko sniegusi "kopīga izmeklēšana" ar RFI (Francija) un DW (Vācija) par Krievijas iejaukšanos. Izmeklēšana (26 minūtes, noskatīties var šeit) zināmā mērā ir ļoti raksturīga.

Saturs:

1) Krievijā 9. maijā notiek militārā parāde.

2) Krievija ir atņēmusi Ukrainai Krimu.

3) Francijā "dzeltenās vestes" apsūdz franču medijus informācijas viltošanā un pauž simpātiju Krievijas medijiem.

4) RT France vadītāja noliedz mēģinājumus iejaukties Eiropas politikā.

5) Putins tikās ar Marinu Lepēnu, pie tam Krievijas bankas izsniedza "Nacionālajai frontei" kredītu, ko tai atteicās izdot franču bankas. Lepēna atzina Krimu par Krievijas teritoriju.

6) Putins tikās ar Mateo Salvini, kurš tagad ir Itālijas IeM vadītājs, un ar savu partiju arī balotējas Eiropas Parlamentā.

7) 2014. gadā Somijas žurnāliste Aro izmeklēja Krievijas "trolļu fabriku". Mēs atradām puisi T-kreklā, un viņš teica, ka esot bijis trollis un izveidojis viltotus kontus (tiek rādīts konts "VKontakte").

8) Mēs saņēmām no Mihaila Hodorkovska resursa slepenu Krievijas parlamenta dokumentu, kurā atklājas Maskavas vēlme iegūt "absolūti kontrolētu deputātu bundestāgā" un "virzīt prokrievisku loģiku" (vēstules adresāts nav zināms, domājamais autors — Valsts domes deputāta palīgs, pierādījumu nav).

Nelegālie migranti
© Фото Muitinės kriminalinė tarnyba

Atzīmēsim, ka tas viss jau simtiem reižu iemests informācijas telpā, proti, šajā megaizmeklēšanā nav nekā, vien kompilācija no vairāk vai mazāk populāras pret Krieviju vērstās informācijas.

Turklāt sižetā dažādi eksperti desmit reizes atkārto, ka Maskavas mērķis ir iznīcināt Eiropas demokrātiju, uzkurināt naidu un konfliktus un sagraut vienotību. Tāpēc Krievija virza Eiropas ultralabējās partijas.

... Tas, pēc manām domām, ir vissvarīgākais.

Protams, neviens nopietni nesaista ar Krieviju Eiropas "populistu" (proti, nacionālistu un tradicionālo konservatoru) iziešanu no marginālā geto un iegūto popularitāti. Ne Berlīnē, ne Briselē, ne Parīzē nav tādu muļķu, kuri būtu patiesi uzskatījuši, ka nepatiku pret imigrāciju eiropiešiem ir iemācījuši "Krievijas troļļi". Priekš kam vispār būtu vajadzīgi "troļļi", kad bija terorakti Parīzē un Briselē, Londonā un Mančestrā, Berlīnē un Nicā, kad bija "izvarošanas nakts" Ķelnē; kad ir simtiem līķu un tūkstošiem cietušo. Diez vai kāds patiesi uzskata, ka Eiropas konservatoru atmoda ir saistīta ar RT sižetiem, nevis ar banālām bailēm no "LGBT kreisajiem" un "slēptām minoritātēm", kas no dažādām pusēm aktīvi sagrauj eiropiešu ikdienu.

Runāt gan par to ir sāpīgi, bail un nedrīkst. Tāpēc atliek aizbāzt caurumu pašreizējā Eiropas politikā ar veco labo Krievu Pēdu. Proti diskreditēt populistus, iesmērējot viņiem iedomātas "krievu meičas"; iemest muļķīgas proklamācijas it kā no Kremļa; iebiedēt ES televīzijas skaitītājus ar parādi Sarkanajā laukumā.

Turklāt faktūras komplekts, ar ko operē Eiropas mediji un specdienesti no "Krievijas iejaukšanās" nodaļas, skaidri demonstrē: visa šī iejaukšanās ir viens liels highly likely.

Principā Krievijai tas būtu jāsaprot un jāpiedod. Krievijas Pēdas meklēšana (iepriekš pazīstamā kā Krievu Mafijas Pēda, Padomju Pēda, Krievijas Impērijas Pēda un tā tālāk, iespējams, līdz pašam Ivanam Bargajam) ir senāka Eiropas publiskās politikas tradīcija, tā ir vecākā par dažām senām katedrālēm. Tā droši vien pastāvēs vienmēr – kamēr pastāv Eiropa. Zināmā mērā tā ir savdabīga Eiropas garīgā saikne un pēctecība.

Taču Eiropas problēmas, ko aizdrapē ar Krievu Pēdu, protams, tikai augs un padziļināsies.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

78
Pēc temata
Pār ASV un Eiropu gāžas "krievu katastrofas scenārijs"
Slovākijas ārlietu ministrs: ES pārdzīvo jaunu krīzi
"Iejaukšanās" izmeklēšana ASV noslēgusies bez sensācijām
Migranti maina varu Zviedrijā
ASV militārās tehnikas izkraušana Vācijā, foto no arhīva

Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei

23
(atjaunots 22:57 10.08.2020)
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņoja, ka gaidāmā karaspēku izvešana no Vācijas iekļaujas Krievijas savaldīšanas stratēģijā.

Ministra stāvoklis ir sliktāks nekā gubernatoram, jo viņa rīcībā ir viens vienīgs arguments izteiktās pozīcijas apstiprinājumam. Formāli skatoties, Savienotās Valstis patiešām "pārvietos lielāku skaitu karavīru uz austrumiem, tuvāk Krievijas robežām". Nelaime tāda, ka, uzmanīgāk izskatīta, šī tēze sabrūk pīšļos, atkailinot amerikāņiem visnotaļ neērto notiekošā slēpto pusi. Plašāk par situāciju Irinas Alksnis materiālā portālā RIA Novosti.

Vāciju pametīs gandrīz 12 tūkstoši karavīru. Tikai lielākā daļa – 6,4 tūkstoši cilvēku – atgriezīsies mājās uz ASV. Pārējie tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, arī Itālijā un Beļģijā. Maskavai pie sāniem – Polijā – dislocēsies vien tūkstotis karavīru.

Ne īpaši iespaidīga matemātika Espera vārdu apstiprinājumam. Citāda nemaz nevar būt, jo kolīzijām ap amerikāņu kontingentu VFR nav nekāda sakara ar NATO un Krievijas konfrontāciju.

Jau 2018. gada jūnijā Washington Post pastāstīja, ka Pentagons analizē karaspēku plašās pārdislokācijas Eiropā izmaksas un sekas. Avīze apgalvoja, ka Tramps ieinteresējies par šo jautājumu tā paša gada sākumā. Turklāt ASV prezidenta motīvu pamatā bija vienīgi neapmierinātība ar NATO sabiedrotajiem, kuri atsakās maksāt lielāku naudu par aizsardzību. Pirmām kārtām tas attiecās uz Berlīni, kura jau ilgus gadus cītīgi izvairās audzēt savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa Ziemeļatlantijas alianses kārtības rullis.

Pirms gada jautājums atkal parādījās publiskajā telpā. Toreiz ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels atklāti paziņoja: viņa valsts ir gatava izvest daļu militārā kontingenta no VFR uz Poliju, jo ir "aizvainojoši gaidīt, ka Amerikas nodokļu maksātājs turpmāk maksās vairāk nekā par 50 tūkstošiem amerikāņu Vācijā, kamēr vācieši izmanto savu tirdzniecība bilances proficītu iekšējiem mērķiem".

Vētraināko – un sajūsmas pilnu – reakciju šis paziņojums izraisīja Polijā. Visu pagājušo gadu Polijas politiķi un mediji kaislīgi sapņoja par to, ka viņu valsts kļūs par galveno Amerikas karaspēku koncentrēšanās vietu Eiropā. Lieta aizgāja līdz kodolieroču pārdislocēšanas perspektīvu apspriešanai. Tiesa, tādas runas necēlās no zila gaisa vien, tās izprovocēja ASV amatpersonas, kas pieļāva šādu notikumu attīstību.

Īsāk sakot, ja nolobīsim no faktiem politisko paziņojumu, plānu un cerību čaulas, kļūs redzama notikumu būtība.

Savienotās Valstis ilgus gadus centās piespiest Vāciju – vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē – kardināli palielināt savu militāros izdevumus, jo veiksmes gadījumā lielākā daļa līdzekļu aizplūstu pāri okeānam. No amerikāņu puses lietā tika likti draudi, spiediens un šantāža. Tomēr visi viņu pūliņi izrādījās velti: Vašingtonai neizdevās piespiest vācu valdību grozīt viedokli.

Spriežot pēc visa, Donaldam Trampam tas beidzot ir apnicis, tādēļ tagad valsts aizsardzības ministrs un citas amatpersonas pūlas piesegt valsts vadītāja pieņemto lēmumu par karavīru izvešanu no Vācijas, lai Savienotās Valstis neizskatītos pavisam lieli zaudētāji šajā situācijā.

Bet tieši tā tas izskatās.

Panākt no vāciešiem vēlamo nespēja. Papildu ieguldījumus savā ekonomikā nesaņēma. Militārais kontingents Eiropā tiks samazināts, – un tas viss Krievijas augošās ietekmes un spēka fonā. Tāds sods kā karaspēka izvešana izskatās pavājš: VFR patiešām zaudēs darbavietas un zināmus līdzekļus, ko pelna uz militārās infrastruktūras apkalpošanas rēķina, taču šie zaudējumi nav salīdzināmi ar tiem, kādi būtu, ja valsts piekristu Vašingtonas prasībām.

Tātad vēl viens tūkstotis karavīru Polijā ir vienīgais, kas ļauj Savienotajām Valstīm saglabāt imidžu un ziņot: turpinās centieni apturēt Krieviju.

Laikam visinteresantākais visā šajā stāstā ir jautājums, kādēļ tad Tramps tomēr pieņēma lēmumu par kontingenta izvešanu no VFR. Galu galā, viņam nekas netraucēja arī tālāk vilkt kaķi aiz astes, bet negatīvu seku varēja būt mazāk.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Jādomā, ka atminējums meklējams Amerikas prezidenta personībā un mērķos, ko viņš sev nospraudis nacionālā līdera lomā.

Lai cik ekscentrisks izskatītos Tramps, viņš patiesībā ir pievērsies ASV uzkrājušos sistemātisko problēmu risināšanai, tai skaitā ar radikāliem pasākumiem. Cita starpā, Savienotās Valstis iekļuvušas lamatās, kur tiešā pretrunā nonākušas valsts ekonomiskās intereses un pasaules lielvalsts reputācija.

Patiesībā prezidenta neapmierinātība ir saprotama: nepietiek ar to, ka Amerika uzņēmusies Eiropas aizsardzības funkcijas, tā vēl pati maksā par šo priekšrocību, jo lielākās un bagātākās Vecās Pasaules valstis ērti nosēdušās tai uz kakla.

Bez šaubām, zināma loma ir arī tam, ka neviena, arī ne Vācija, netic militāriem draudiem no Krievijas puses. Tādēļ, ja amerikāņiem tīk turpināt militāri politiskās rotaļas ar Maskavu, Eiropa ir gatava piespēlēt vecākajam NATO partnerim, taču par savām ambīcijām Vašingtonai ir jāmaksā pašai.

Savukārt ASV globālās lielvalsts statuss lielākajai daļai Amerikas elites ir pašvērtība, kuras dēļ nav grēks maksāt, pat par nepārprotami neveiksmīgiem projektiem.

Tikai Donalds Tramps tam nepiekrīt. Viņš jau daudzkārt atklāti ir paziņojis, ka pasaules līdera statusam ir jānes konkrēts labums Savienotajām Valstīm un to ekonomikai. Ja tā nav, visa tā lielvalsts būšana ir bezjēdzīga un dārga muļķība, un tā uzturēšanai tērētos līdzekļus labāk novirzīt nozīmīgākām jomām.

Lēmums par zināma kontingenta izvešanu no Vācijas atkal pierāda, ka principiālos jautājumos Trampa vārdi sakrīt ar rīcību.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Apzinoties, ka Berlīnes viedokli mainīt neizdosies, viņš ķērās pie lietas biznesmenis un sāka izdevumu samazināšanas procesu. Karavīru pārdislokācija pati par sevi izmaksās Savienotajām Valstīm vērā ņemamu naudas summu, taču tas ir izdevīgāk, nekā turpināt maksāt par viņu atrašanos VFR. Tādēļ var pārliecinoši teikt, ka Donalda Trampa lēmums ir izdevīgs no ekonomiskā viedokļa un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Paralēli tas, protams, turpina Savienoto Valstu globālā hegemona demontāžu, atklāti demonstrējot to vājumu, nespēju arī turpmāk nest savos plecos visu uzņemto finansiālo saistību slogu. Un tas jau atbilst visas pasaules prasībām.

23
Tagi:
karaspēks, Vācija, ASV
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. atbildēs Krievija

35
(atjaunots 11:52 09.08.2020)
Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona nesenais papildinājums no Francijas armijas līdzinās ne eposam "300 spartieši Suvalku koridorā", bet gan ceļojošajam cirkam, kura viesizrādes Baltijā ilgs līdz gada beigām.

Francijas rotas komplektācija NATO bataljona sastāvā noslēdzās 30. jūlijā. Francijas armija ar lidmašīnām un vilcieniem nogādāja Lietuvā karavīrus un militāro tehniku. Aptuveni trīs simti Piektās Republikas (fr. – Cinquième République) kareivju, pieci tanki Leclerc un 14 kājnieku kaujas mašīnas dislocētas Ruklā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO bataljonā Lietuvā pārstāvētas arī vienības no Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Beļģijas, Islandes un Luksemburgas. Kopā – apmēram 1150 karavīri. Starptautisko "atbalsta grupu" veido trīs kaujas rotas, sagādes un loģistikas, kara policijas un medicīnas darbinieku rota. Tās rīcībā ir 700 kara tehnikas vienības. Grupa tiek uzskatīta par mehanizētās kājnieku grupas "Dzelzs vilks" (Geležinis Vilkas) daļu.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un, pēc būtības, beztermiņa klātbūtne Lietuvas teritorijā turpinās no 2017. gada. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tās, tomēr ārvalstu spēku galvenais uzdevums Lietuvā – hipotētiska bruņotā konflikta gadījumā noturēt neesošo "Suvalku koridoru" (Suwalki Gap) līdz sabiedroto pamatspēku pienākšanai. Kara nav un nav, un vecāko partneru ekskursijas spēki nīkst Lietuvas poligonos un pilsētās.

Par Suvalku koridoru dēvē aptuveni 100 km garu hipotētisko sauszemes koridoru, ko NATO kartēs zīmē Lietuvas un Polijas robežas rajonā. Briselē un Vašingtonā valda uzskats, ka Maskava un Minska jau sen plāno to "izcirst" dabā un apvienot Baltkrievijas republikas teritoriju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ar mērķi okupēt un paverdzināt Baltijas valstis... Savukārt milzīgās Krievijas armijas viltīgo plānu īstenošanos nepieļauj 1150 cēlsirdīgie karotāji no NATO daudznacionālā bataljona.

Zobenu deja

Šī nav pirmā reize, kad Francija sūta savas militārās vienības uz Lietuvu. Iepriekš franču kontingents, 4 tanki Leclerc un deviņas kājnieku kaujas mašīnas VBCI šeit dežurēja 2018. gadā un piedalījās mācībās "Saber Strike 2016". Tādu atrakciju mērķis nemainīgi ir "efektīva reakcija uz jebkādu reģionālās drošības apdraudējumu" un "mijiedarbības uzlabošana plaša spektra militārajās operācijās". Miglainais formulējums nozīmē, ka Francijas armija, tāpat kā visa Ziemeļatlantijas alianse jau sen gatavojas bruņotam konfliktam ar Krieviju.

Pa planētu soļo militārie roboti, bet NATO vēl gatavojas pagātnes kariem. Piemēram, piecus dārgos franču tankus Leclerc spēj iznīcināt piecas jaunās "gudrās" Krievijas mīnas – tās ir ļoti vienkārši uzstādāmas un ilgi gaida īsto brīdi. Tās fiksē pretinieka bruņutehniku līdz 250 metru attālumā, startē augšup pēc seismiskā detektora signāla, atrod mērķi ar termovizora palīdzību un neatvairāmi trāpa tornī no augšas – relatīvi lēti un pamatīgi.

Krievijas Federācijas provokatīvā "savaldīšana" ir bīstama. Vispirms – pašiem "savaldītājiem" vērienīga militārā konflikta gadījumā alianses ierasto "Zobenu deju" nebūs. Piemēram, Krievija var operatīvi un efektīvi noteikt zonu bez lidojumiem virs Lietuvas un citām Baltijas valstīm (zenītraķešu sistēmas S-400 un S-350 dislocētas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos un citviet). Jūrā – Baltijas flotes raķešu kompleksu un aviācijas tēmēklī – neviens alianses kuģis ne šāviena attālumā nepietuvosies karadarbības zonai līdz brīdim, kad tajā būs panākts stabils miers. Protams, tie ir piespiedu pasākumi.

Krievijas Bruņoto spēku pēkšņā pārbaude jūlijā, kurā tika iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 25 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi, pārliecinoši demonstrēja spēka pielietošanas tehnoloģiskās iespējas Krievijas interešu aizsardzībai rietumu stratēģiskajā virzienā.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško informēja: Krievija ir gatava izvietot vidēja un maza darbības rādiusa raķetes pie ES robežām, ja ASV uzstādīs šādas raķetes Eiropā. Šis brīdinājums pārsvarā bija adresēts "piefrontes" valstīm – Baltijai un Polijai.

Atgādināšu, ka ārkārtīgi militarizētā Lietuvas teritorija stiepjas 350 km no rietumiem uz austrumiem un 260 km – no ziemeļiem uz dienvidiem, bet OTRK "Iskander" precīzās raķetes neatvairāmi trāpa mērķī līdz 500 km attālumā.

Mīti un leģendas

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgu laiku pirms Krimas atgriešanās Krievijā (tāds bija iegansts NATO militārās struktūras tālākai paplašināšanai uz austrumiem), kura nekad nav izteikusi teritoriālas pretenzijas Baltijas valstīm (lai arī pagātnē uzdāvināja Lietuvai Viļņu). Nekavējoties sākās republikas militarizācija un trauslās suverenitātes demontāža. 2006. gadā tika noslēgta vienošanās ar Dāniju, kas paredzēja Lietuvas vienīgās brigādes "Dzelzs vilks" iekļaušanos Dānijas divīzijas sastāvā. Vēl divus gadus vēlāk "vilku brigādi" nodeva vācu divīzijai, tās vietā uz Dānijas armiju nosūtīja no jauna formējamo brigādi "Žemaitija". Tā kā nacionālā armija pakļauta ārvalstu komandieriem, republikai atņemta neatkarība kara un miera jautājumos, Lietuvas kareivji sargā ārvalstu intereses Afganistānā, Irākā un citos karstajos punktos. Vai par to sapņoja Lietuvas tauta?

2019. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija informēja, ka piecu gadu laikā armija jāpalielina par 25% - līdz 26 tūkstošiem karavīru. Tomēr iesaucamā vecuma jaunieši pārsvarā nevēlas dienēt, viņi dod priekšroku peļņai Rietumeiropā. Grūti pārmest viņiem patriotisma trūkumu tādā situācijā.

2018. gadā Lietuvas aizsardzības budžets pārsniedza 2% no IKP, jeb 873 miljonus eiro. Pie tam Jūras un Gaisa spēki atrodas embriju līmenī. Jūrā Lietuvas rīcībā ir tikai nelieli patruļas kuteri bez raķešu bruņojuma (tiek izmantoti robežu apsardzei). ASV Valsts departaments apstiprināja 6 helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai. Nodokļu maksātājiem tie izmaksās 380 miljonus dolāru. Tomēr neko lielu tie reģionā nepaveiks. Iepriekš ASV mēģināja pārdot Lietuvai 500 bruņotas apvidus mašīnas JLTV (Joint Light Tactical Vehicle). Nelielajai Lietuvas armijai tāds skaits ir pārāk liels, un vecākajiem partneriem izdevās "iesmērēt" tikai 200 mašīnas – par 145 miljoniem eiro. Tās piegādās līdz 2024. gadam.

Ja no sabiedrības apziņas dzisīs mīti un leģendas par "Krievijas draudiem", Lietuvas budžeta milzīgie militārie izdevumi zaudēs jebkādu jēgu. Simtiem miljonu dolāru un eiro varētu kalpot nacionālās ekonomikas un sociālās sfēras attīstībai. Taču šodien Lietuvas investīciju "aktīvā" ir tikai politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, bruņoto spēku atbildes paplašināšana Kaļiņingradas apgabalā. Labums tiek tikai Savienotajām Valstīm, kas šīs histērijas fonā sekmīgi pārdot ieročus Baltijas valstīm.

35
Tagi:
bruņojums, NATO, Francija, Lietuva
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs
Lietuvas ziemeļos aizturēts piedzēries NATO karavīrs
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

0
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

0
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu