ASV neredzamais bumbvedējs B-2 Spirit palaiž bumbu B61. Foto no arhīva

Kļūt par ASV kodola noliktavu: Latvija ar galvu nirst apokalipses perēklī

190
(atjaunots 14:02 15.05.2019)
Nesot cītīgu ieguldījumu globāla starpkontinentāla kara kurināšanā, Latvija pat necenšas izvairīties no atbildes trieciena pirmā mērķa nelaimīgā likteņa konflikta gadījumā.

Vāji ritošā Eiropas pārpildīšana ar amerikāņu "augstas precizitātes un mazas intensitātes" kodollādiņiem var novest pie Eiropas civilizācijas katastrofas. Pirmās šajā sarakstā neizbēgami izrādīsies Baltijas valstis – kā ērtas platformas masveida iznīcības ieroču izvietošanai Krievija robežu tuvumā. Viļņa, Rīga un Tallina nedara neko, lai izvairītos no šāda likteņa.

KF ĀM Ieroču neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Vladimirs Jermakovs iepriekš paziņoja, ka kodolieroču izvietošana Eiropā, ko veic Amerikas varasiestādes, ir gatavošanās to pielietošanai: "Diemžēl, dažas no Vašingtonas atkarīgas valstis cenšas nerādīt, ka kaut kas notiek, vai arī vienkārši baidās pat aizdomāties par to, cik provokatīvi ir tas, ka 21. gadsimtā Eiropas teritorijā notiek gatavošanās kodolieroču pielietošanai ar nekodola valstu iesaistīšanu."

Iepriekš Pentagona vadītāja vietnieka palīgs Deivids Trahtenbergs paskaidroja mazas jaudas kodolieroču izveidošanas nepieciešamību ar "krievu uzvedību", poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks neizslēdza kodola triecienuzbrukuma Krievijai varbūtību, ASS stratēģiskie bumbvedēji B-52H imitēja raķešu un bumbu triecienuzbrukumus KF Baltijas jūras flotes bāzēm.

Lai kā tur nebūtu, 21. gadsimtā augstas tehnoloģijas un jauni ieroču veidi sapresēs karadarbību laiku līdz dažām stundām vai dienām. Pentagons redz perspektīvu savā tehnoloģiskajā (stratēģiskajā) pārspēkā.

Savukārt Baltijas valstis izskatās teju ideāla robeža NATO karaspēku un bruņojumu izvietošanai. KF tuvākās Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis – Latvija un Igaunija – atrodas 600 kilometru attālumā no Maskavas Kremļa (vecās raķetes Pershing 2 lidojuma laiks nav lielāks par trīs minūtēm).

Latvija – Maskava: aizlidot pa pusstundu

Pati ārvalstu karaspēku klātbūtne kompaktajā Latvijā un Ameriku atbalstoša militārā bloka pastāvēšana mierīgajā Eiropā palielina bruņoto konfliktu varbūtību, jo katra sistēma tiecas pēc strukturālas un operatīvas paplašināšanās.

Pagājušajā gadā Latvija un Lietuva panāca Igauniju aizsardzības izdevumu ziņā, un tagad visas trīs republikas tērē gatavošanās karam ne mazāk kā 2% no IKP, nesot cītīgu ieguldījumu globāla starpkontinentāla kara kurināšanā. Alianses iznīcinātāji mēnešiem ilgi šeit apgūst lidojumus 150-200 metru augstumā. Šāda taktika netiek izmantota valsts gaisa telpas apsardzē, bet gan pretinieka PRA pārvarēšanai. No Latvijas robežas līdz Maskavai ir vien pusstundu ilgs lidojums ar iznīcinātāju-bumbvedēju (600 kilometri).

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Михаил Климентьев

Nebagātās Baltijas republikas nevar atļauties iznīcinātāju iegādi. ASV un NATO lidmašīnu ir daudz, atliek vien rekonstruēt kopš padomju laikiem pastāvošās aviācijas bāzes un lidlaukus. Tam, piemēram, Lielvārdē desmitgades laikā iztērēti vairāk nekā 100 miljoni dolāru.

Kopumā militārās infrastruktūras attīstībai republikā (ieskaitot vērienīgu Ādažu militārā poligona paplašināšanu) Vašingtona iztērējusi 170 miljonus eiro. Brisele līdz 2021. gadam plāno ieguldīt Latvijas aizsardzībā 71 miljonu eiro. Neredzēts dāsnums.

Manevros Latvijā speciāli apmācīti un ekipēti alianses karavīri regulāri apgūst daudznacionāla karaspēku grupējuma operatīvu izvietošanu konflikta zonā. Faktiski tas ir pagaidām Eiropas Savienības nesankcionēta "militārā Šengena" darbībā, ar iespējamu iziešanu "Barbarosa" kovboju variantā. Kaut kāda nolūka pēc Pentagons taču uztur pusi no savām ārvalstu bāzēm (350) Eiropā. Un vairāk nekā 40 no tām ir ASV īpašums. Piecu Eiropas valstu 13 garnizonu stratēģiskajos objektos darbojas 60 tūkstoši amerikāņu karavīru, un glabājas milzīgi ieroču krājumi, tostarp 150 kodola aviācijas bumbas aviācijas bāzē Ramšteinā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina, ārlietu ministra Sergeja Lavrova un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu tikšanās
© Sputnik / Алексей Никольский

Un tomēr ASV tālākas darbības rādiusa triecienuzbrukuma bruņojumu skaita palielināšana neliecina par Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanu. Tā ir gatavošanās karadarbībām Krievijas teritorijas vidienē. Jebkuram kodolieroču pielietojumam pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem, neatkarīgi no to spēka vai precizitātes, sekos Krievijas atbildes kodola triecienuzbrukums visai ASV un NATO militāri politiskajai un militāri rūpnieciskajai infrastruktūrai.

Krievijas militārā doktrīna deklarē kodolieroču pielietošanas tiesības agresijas pret KF gadījumā pat ar vienkāršo ieroču izmantošanu, kad tiek apdraudēta pati valsts pastāvēšana. Krievijas doktrīna nenosaka prioritātes vai pielietošanas robežas, un, ja ASV kodolieroči sāks draudēt Maskavai Baltijas virzienā, preventīvie pasākumi var izrādīties neizbēgama realitāte.

190
Pēc temata
Atklāts ASV kodolarsenāla apmērs
Foreign Policy pastāstīja, kā glābt pasauli no kodolapokalipses
Militārais eksperts: ASV piešķīrušas Baltijai kodolpoligona lomu
Krievijas GKS Su-57

Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus

92
(atjaunots 10:28 26.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas radītā tehnoloģiskā spriedze nav jūtami ietekmējusi Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu: valsts saskaņā ar plānu sāk piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanu.

Krievijas Federācija ieņem vien ceturto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu ziņā. Tomēr Krievijas ARK panākumi ir iespaidīgi: pirmo reizi vēsturē Krievija apsteigusi visas pasaules valstis, ieskaitot ASV, jaunāko bruņojumu jomā, un nedomā apstāties pie jau sasniegtā.

Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs, kurš pārrauga valsts aizsardzības rūpniecību, 21.maijā intervijā RIA Novosti pastāstīja: "Izmēģinājumu gaitā Su-57 apstiprinājis gandrīz visas taktiskā un tehniskā uzdevuma prasības pilnā apjomā. Valsts iepirkums – 76 lidmašīnu iegāde triju Gaisa kosmisko spēku aviācijas pulku apgādei tiek izpildīts saskaņā ar piegāžu grafiku."

Jāpiebilst, ka iznīcinātāju aviācijas pulks cīņasspējas ziņā ir salīdzināms ar armijas divīziju. Trīs jauni pulki būtiski pastiprina Krievijas GKS.

Borisovs uzskata, ka, neskatoties uz Covid-19 radīto force majeure situāciju, piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57 pirmā partija tiks nodota KF Bruņotajiem spēkiem 2020.gadā. Informāciju par sērijveida piegādes tempu apstiprināja arī valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs.

Pirmajā posmā Krievijas GKS saņems lidmašīnas ar ceturtās paaudzes dzinējiem, savukārt piegādes ar piektās paaudzes dzinējiem – ar paaugstinātu degvielas efektivitāti un mazākām dzīves cikla izmaksām – sāksies 20.gadu vidū. Tomēr arī pašreizējie dzinēji lielā mērā pārspēj ārvalstu analogus.

Izmēģinājumu gaitā daudzkārt, dažādos režīmos, ieskaitot bezpilota režīmu, pārbaudīts visu jaunā iznīcinātāja sistēmu un dzinēju darbs. Krievijas Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Su-57 sekmīgi izmēģināts cīņas apstākļos Sīrijas Arābu Republikā. Kā gan citādi, jo piektās paaudzes iznīcinātājs paredzēts visu gaisa, virszemes un virsūdens mērķu efektīvai likvidācijai. Spēcīgais bruņojums līdz ar mūsdienīgajām pretinieka identifikācijas sistēmām, virsskaņas ātrumu un izcilo manevrētspēju un vājo pamanāmību nodrošina Su-57 absolūtu pārākumu gaidā. Visā pasaulē tam nav līdzvērtīgu analogu.

Nebijušas iespējas

Trīs aviācijas pulki ar Su-57 ir kvalitatīvs izrāviens Krievijas GKS cīņasspēju attīstībā. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un sniegt informāciju par mērķiem citām lidmašīnām un trieciena bezpilota lidaparātiem).

"Sukhoi" ir pārāki pār amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem, pateicoties tādām īpašībām, kā vājā pamanāmība virsskaņas ātrumā (tās nav F-35 un F-22), izcilas pilotāžas īpašības, galvenā radiolokācijas stacija, unikāla optiski elektroniskā mērķu identifikācijas sistēma un elektronisko traucējumu sistēma ("gudrā apšuve"), 10 tonnu ieroču arsenāls (ieskaitot hiperskaņas raķetes). Iznīcinātāja munīcija izvietota iekšējās tilpnēs, tātad pretinieka radaros nav saskatāma.

Atstarojošās virmas mazais laukums (0,4 kvadrātmetri) ļauj Su-57 palikt gandrīz nemanāmam pretinieka radaros – pateicoties mūsdienīgajiem konstrukcijas kompozītajiem materiāliem (70% virsmas un 25% lidmašīnas svara). Galvenā RLS un vairākas citas aktīvas un pasīvas radiolokācijas un optikas-lokācijas stacijas, kā arī vienota Su-57 cīņas pielietojuma un vadības informatīvā sistēma, kas integrētas apakšsistēmā datu apmaiņai ar citām lidmašīnām, komandpunktiem, GFKS, JKF un sauszemes spēku izlūkošanas sistēmām.

Divi turboreaktīvie dzinēji ļauj Su-57 sasniegt ātrumu līdz 2600 km/h un pacelšanās ātrumu – līdz 21 kilometram minūtē. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs pāriet virsskaņas ātrumā, neieslēdzot forsāžu, un spēj ne tikai izdarīt triecienu ar maza, vidēja un liela darbības rādiusa raķetēm, bet arī iesaistīties veiklā tuvcīņā ar lielgabalu bruņojumu (šo īpašību piloti vērtē īpaši augstu). Dzinēju vilkmes vektora nobīdes trīsdimensiju sistēma nodrošina lidmašīnai izcilas manevrētspējas.

Atliekt tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs Krievijas armijas pasūtīto 76 smago iznīcinātāju cīņas iespējas,  ja tie izpildīs uzdevumus saiknē ar jauno bezpilota lidaparātu "Ohotņik". Mijiedarbībā ar 5.paaudzes iznīcinātāju trieciena drons var dāvāt revolūciju iznīcinātāju aviācijas pielietojumā kaujās. Šajā aspektā paveras plašas iespējas efektīvai pilota un kaujas robota sadarbībai.

Informācija par bezpilota režīma izmēģinājumiem pašā Su-57 ir ārkārtīgi interesanta – tas nozīmē, ka sarežģīto mašīnu var vadīt mākslīgais intelekts (vai operators) lielā attālumā no bāzes. Šī iespēja izslēdz fizioloģiskos ātruma un manevru ierobežojumus (taktikā vairs nebūs nozīmes pārslodzēm).

Ne velti ASV ar satraukumu seko tam, kā Krievijā attīstās piektās paaudzes iznīcinātāju bezpilota modifikācijas, jo amerikāņu jaunie F-35 Lightlning II var izjukt pēc aptuveni divas minūtes ilga lidojuma virsskaņas ātrumā – apšuve neizturēs.

Militāri politiskā turbulence

Smagā iznīcinātāja Su-57 atklātībā nonākušās īpašības un iespējas – tā ir tikai "aisberga virsotne". Gaisa izlūkošana un kontrole, citu karaspēku veidu darbību koordinācija, precīzi triecieni ar plaša darbības rādiusa spektra raķetēm – 5.paaudzes "Sukhoi" viss ir pa spēkam. Tomēr militārais pārākums nav pašmērķis.

Jaunā aviācijas kompleksa efektivitātei ir milzīga (principiāla) nozīme Krievijas un tās sabiedroto militārajā drošībā – ārējas agresijas novēršanai. Ļoti nozīmīga ir arī tehnoloģiskā progresa saglabāšanai aviācijas rūpniecībā un Krievijas līdera vietas noturēšanai pasaules bruņojuma tirgū.

Pēdējos gadu desmitos piedzīvotajos militārajos konfliktos Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā, Dienvidslāvijā gūtā pieredze liecina, ka Rietumu galvenais instruments, jeb "vāle"ir kvantitatīvs un kvalitatīvs pārsvars gaisā (uzbrukuma aviācija, spārnotās raķetes, bezpilota lidaparāti). Pentagons izstrādā tūlītēja konvencionālā trieciena koncepciju, kam vajadzētu dāvāt ASV bruņotajiem spēkiem iespēju likvidēt nocietinātus un mobilus mērķus ar konvencionālajiem lādiņiem tā, lai ikviens ASV pretinieks tiktu satriekts pāris stundu laikā.

At;gādināšu: 2019.gadā Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu lauza Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja neziņu attiecībā par Līgumu par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu, palielināja PRA globālās sistēmas uzbrukuma potenciālu. 2020.gadā ASV militārais budžets pieauga līdz 750 miljardiem dolāru – šī summa desmitkārt pārsniedz Krievijas aizsardzības budžetu un salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu militārajiem izdevumiem.

Šajā fonā neapšaubāma Krievijas prioritāte ir spēcīgu Gaisa kosmisko spēku, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu veidošana. Maskava ir spiesta reaģēt uz militāro draudu pieaugumu visā drošības perimetrā, uzlabot savu spēku cīņasspējas un bruņojuma iespējas, kā arī stiprināt sabiedroto drošību.

92
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Kodolieroču izmēģinājumi

"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu

45
(atjaunots 10:05 26.05.2020)
Vadāmās aviācijas kodolbumbas un vidēja darbības rādiusa raķetes pie Krievijas robežam – Pentagons pārdomā iespējas izvietot kodolieročus Polijā.

ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva iespēju pārvietot uz Poliju aviācijas kodollādiņus no Vācijas. Ko tas nozīmē Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Līgumu pārkāpšana

Atbildot uz ASV diplomātes izteikumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls Eiropā jau patlaban sarežģī situāciju, tāpēc Vašingtonai to labāk vajadzētu savākt.

Ministrs uzsvēra, ka ASV ne tikai glabā savu bruņojumu piecās NATO valstīs, bet arī organizē tā saucamās kopīgās kodolmisijas (Nuclear sharing), kuru gaitā bezkodola valstu armijas tiek apmācības pielietot kodollādiņus.

Politiķis uzskata, ka tas ir tiešs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums, - tas paredz, ka tamlīdzīgas munīcijas nodošana citu valstu kontrolē, gan tieša, gan netieša ir aizliegta.

Turklāt amerikāņu arsenāla pārcelšana no Vācijas uz Poliju rupji pārkāpj Krievijas un NATO aktu.

Tomēr tamlīdzīgas runas rit jau labu laiku. piemēram, 2015.gadā Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis informēja, ka Polijas bruņotie spēki plāno vērsties NATO ar lūgumu izvietot valstī ASV kodolieročus īpašas programmas ietvaros. Toreiz runa bija par Nuclear sharing.

"Krievijai tie ir nopietni draudi, jo raķetes tuvošanās laiks no Polijas ir daudz mazāks, nekā no Vācijas, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs. – Tādu soli var uzskatīt par vienu no amerikāņu soļiem kara gatavošanas darbā, turklāt runa ir par preventīvu kodoluzbrukumu. Vispirms viņi var pārvietot uz Poliju bumbu B61, kā arī tās nesējus. Tomēr, ticamākais ASV nogādās tuvāk Krievijas robežāk vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolgalviņām. Maskavai šajā gadījumā nāksies pastiprināt pretgaisa aizsardzību, kā arī izvērst papildu karaspēka grupējumu pie robežām."

Vēlme iztapt

Aviobumba B61 ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais bruņojums, tiek izmantota no 60.gadiem. Kopš tā laika izstrādāta virkne modifikāciju, kas pārsvarā atšķiras jaudas ziņā. Patlaban modernākā versija ir B61-12, aprīkota ar īpašu tēmēšanas sistēmu – no nevadāma lādiņa bumba pārvērtusies par precīzu koriģējamu munīciju.

Neskatoties uz samazināto līdz 50 kilotonnām jaudu, šai modifikācijai ir augstāka caursišanas spēja – tā var likvidēt pazemes un nocietinātus objektus. ASV plāno modificēt līdz B61-12 līmenim visas aviobumbas Eiropā dislocētajā kodolarsenālā.

Analītiskā centra "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Polijas politiskā elite īpaši vēkas aktivizēt runas par jebkādu NATO militārā kontingenta pastiprināšanos Polijā.

"Iedzīvotāju iebiedēšana ar stāstiem par "Krievijas ekspansiju uz Rietumiem" ir valsts ideoloģijas elements, - viņš norādīja. – Vāl vairāk, poļu politiķi regulāri atsauc atmiņā "Suvalku koridoru" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atdalīs Baltiju no pārējām NATO valstīm. 2017.gadā mācību "Dzelzs vilks" gaitā alianses karavīri pat trenējās atvairīt hipotētisku Krievijas agresiju norādītajā virzienā."

Eksperts atgādināja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad ASV apsprieda Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju darbības apturēšanu, viens no pirmajiem ieceri atbalstīja Polijas ārlietu ministrs.

"Pēc būtības, tagad Varšava iesaka pārvietot kodolbumbas no Vācijas, kur valdošā koalīcija kārtējo reizi atbalsta atbruņošanos, - piebilda Kurejevs. – Tā nav tikai vēlme palielīties ar muskuļiem Krievijas prieksā, bet arī mēģinājums stiprināt savu nozīmi ES un NATO, panākt lielāku Vašingtonas labvēlību."

Pulvera muca

Vairākās Eiropas valstīs kopā glabājas aptuveni divi simti bumbu B-61. Lielākais arsenāls ir ASV aviobāzē Aviano (Itālija), kur 12 noliktavās atrodas 35 lādiņi. Turpat dislocētas nesējlidmašīnas – 31.aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16. Vēl četri desmiti B-61 atrodas Gedi Torres aviobāzē Itālijas ziemeļos. Amerikāņu lidmašīnu tur nav, toties ir itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji "Tornado".

Indžirlikas aviobāzē Turcijā atrodas aptuveni piecdesmit B-61. Tur ir 25 pazemes glabātavas, kurās pietiks vietas līdz 100 kodolbumbām. Nolaišanās un pacelšanās josla var uzņemt gan frontes aviāciju, gan stratēģiskos bumbvedējus. No šī aerodroma ASV un Turcijas Gaisa spēki dodas uzlidojumos Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka bāzes priekšnieku, ģenerāli Bekiru Erdžanu Vanu apsūdzēja par dalību nesekmīgajā valsts apvērsumā 2016.gadā. pēc puča viņu un vairākas citas militārpersonas arestēja, Turcijas varasiestādes bloķēja vienu no NATO galvenajiem militārajiem objektiem un atslēdza tam elektropadevi. Incidents aptumšoja ASV un Turcijas attiecības – amerikāņi par plānoja pārvietot kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselas bāzi Rumānijā.

Bīheles aviobāzē Vācijā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Tāpat kodolieroči atrodami arī Kleine Brogel aviobāzē Beļģijā, netālu no Briseles. Divi desmiti B61 atrodas arī Volkeles bāzē Nīderlandē.

"Kodolieroču dislokācija Polijā ļaus iznīcināt objektus Krievijā par dažām minūtēm ātrāk, - atzīmē Kutejevs. – Taču tā apdraudēs Polijas aviobāzes, kuru starpā daudzas atrodas netālu no lielpilsētām."

Taktiskos kodolieročus amerikāņi nogādāja Eiropā pagājušā gadsimta vidū un sadalīja to pa Austrumu bloka tanku spēku hipotētisko pārvietošanās maršrutu liela mēroga kara gadījumā. Rietumu militārpersonas rēķināja, ka PSRS tanku armādas varētu nokļūt pie Lamanša jau dažu dienu laikā.

Tērauda lavīnu bija plānots apturēt ar kodoltriecieniem. Amerikāņi izvietoja raķetes "Tomahawk" un "Pershing" ar kodolgalviņām visā Rietumeiropā – 80.gados to skaits sasniedza četrus simtus. Turklāt 150 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām bija Lielbritānijas rīcībā.

45
Tagi:
kodolieroči, NATO, Krievija, Polija, ASV
Pēc temata
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"
Uzvaras parāde Maskavā

Uzvaras parāde Maskavā notiks 24.jūnijā. Putins devis rīkojumu gatavoties pasākumam

0
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties Uzvaras parādei, kas notiks Maskavā un citās pilsētās 24.jūnijā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Uzvaras parāde notiks Maskavā 24.jūnijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties pasākumam. Gājiens "Nemirstīgais pulks" tiks organizēts 26.jūlijā pēc Jūras kara flotes parādes, taču, ja epidemioloģiskā situācija to nepieļaus, pasākums tiks atlikts uz vēlāku laiku, stāsta RIA Novosti.

"Pavēlu sākt gatavoties militārajai parādei par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadadienai Krievijas galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās," paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc darba tikšanās ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka 24. jūnijs izraudzīts tāpēc, ka šajā dienā 1945.gadā notika leģendārā vēsturiskā uzvarētāju parāde, "kad pa Sarkano laukumu soļoja kareivji, kas cīnījās pie Maskavas n aizsargāja Ļeņingradu, kāvās pie Staļingradas, atbrīvoja Eiropu un ieņema triecienā Berlīni".

Valsts vadītājs uzdeva ievērot drošības pasākumus parādes sagatavošanas un norises laikā. "Riski visiem tās dalībniekiem jābūt minimizētiem, bet vislabāk – izslēgtiem," norādīja Putins.

Savukārt gājienu "Nemirstīgais pulks" valsts vadītājs ieteica atlikt līdz 26.jūlijam, jo tā norises gaitā nav iespējams ievērot sociālo distkanci. Šajā dienā notiks arī tradicionālā jūras kara parāde valsts jūras kara flotes galvenajās bāzēs.

"Tāpēc iesaku organizēt gājienu arī pēc parādes, tikai pēc citas, mēnesi vēlāk, 26.jūlijā. Tā ir vēl viena mūsu kara slavas diena – Jūras kara flotes diena," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja līdz tam laikam, pēc speciālistu domām, vēl saglabāsies kaut kādi riski un nebūs iespējams garantēt drošību, varētu tikt pieņemts lēmums par gājiena "Nemirstīgais pulks" atlikšanu uz vēlāku laiku.

Viņš uzsvēra, ka prioritāra valdībai ir cilvēku dzīvība, veselība un drošība.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šogad maijā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumu. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formatā.

0
Tagi:
Uzvaras 75. gadadienas svētki, Lielais Tēvijas karš, Krievija
Pēc temata
"Nemirstīgā pulka" tiešraidei pieslēdzās vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku
Trieciennieki iekrāsoja Maskavas debesis Krievijas valsts karoga krāsās
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju