Krievijas un ES karogs. Foto no arhīva

"Krievija ir Krievija": Rietumos atzinuši acīmredzamo

94
(atjaunots 09:56 13.05.2019)
Eiropas žurnālisti uzvedas dīvaini. Raksta, ka Vladimirā Putinā nav nekā slikta, un ka attiecībās ar Krieviju jābūt pretimnākošiem. Varbūt tiešām Rietumos samierināsies ar to, ka Krievija vienkārši pastāv?

Krievijā ir Putina "jaunā ēra", vēsta lasītājiem Beļģijas portāla EU Reporter žurnālists Džeims Vilsons. Viņš, beidzot, atzinis Krievijas iedzīvotāju tiesības balsot par to, kas viņiem patīk, un pat skaidro, kāpēc viņi balso tieši šādi, raksta radio Sputnik autore Marija Baļabina.

Vilsons atgādina, ka pirms gada, iestājoties jaunā termiņā, Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu "Par Krievijas Federācijas nacionālajiem mērķiem un stratēģiskajiem uzdevumiem līdz 2024. gadam", un uzdeva valdībai pēdējo 20 gadu lielākos uzdevumus, turklāt pirmām kārtām iekšlietās. Piemēram, panākt demogrāfisko izaugsmi, palielināt vidējo mūža garumu, uzlabot apkārtējās vides stāvokli.

Kolēģis-žurnālists no Eiropas kaut arī dēvē Krievijas sastāvā atgriezušos Krimu par "anektētu" (nu tā jau viņiem pienākas), tomēr norāda, ka tilts pāri Kerčas šaurumam – tas ir liels veiksmīgs projekts valsts infrastruktūras uzlabošanā.

Turklāt ES, izrādās, redz arī Krievijas ekonomiskos sasniegumus, un, ka sankcijām, bija tikai īslaicīgs efekts. Protams, "Ziemeļu straume 2" tam ir lielisks apliecinājums.

Īsāk sakot, kā noslēgumā raksta Vilsons, patīk jums tas vai nē – bet tā ir "Putina ēra".

Samierināties un būt pretimnākošiem attiecībās ar Krieviju aicina arī vācu žurnālists Mihaels Štīrmers savā Die Welt rakstā. Tiesa, viņu vairāk piesaista ārējs skats: inaugurācija, pieņemšana Kremlī, zaigojoši mundieri – tas viss liek Štīrmeram domāt par cara Krieviju. Un, lai arī cik nebūtu dīvaini, tas viņu nebiedē – viņš uzskata, ka Krievija vienkārši atkal kļuvusi pati par sevi: "divu kontinentu lielvalsti, par milzīgu Eirāzijas impēriju ar plašu interešu sfēru no Vidusjūras un Tuvajiem Austrumiem līdz Latīņamerikai, pareizticības cietoksni, Trešo Romu".

Un arī secina: vai Rietumi grib to vai nē, taču tiem vienalga agri vai vēlu nāksies būt pretimnākošiem attiecībās ar Krieviju. Un labāk būtu to darīt agrāk, jo "lielvalstis spēj izdzīvot tikai kopā".

Cik gan tas ir lieliski, ka Rietumi tomēr sāk saprast: Krievija neliek to mīlēt vai sekot tās piemēram. Krievija kopā ar tās cilvēkiem, vadītājiem, politisko sistēmu vienkārši ir. Un visiem pārējiem ar to derētu vienkārši samierināties. Necensties nest tur savu demokrātijas versiju, nemēģināt pārdalīt vai sašķelt valsti, neuzbrukt tai un neizdomāt mītiskus uzbrukumus no tās puses. Bet gan vienkārši pieņemt to faktu, ka Krievija – tā ir Krievija, un tā būs vienmēr.

94
Pēc temata
ASV valsts sekretārs konstatējis, ka krievi nekaunīgi iejaucas savās darīšanās
Norvēģu politiķis paskaidrojis, kāpēc Rietumiem laiks atzīt Krimas piederību Krievijai
Hakeri atklāja Rietumu infokara rosināšanas metodes pret Krieviju
Atbilde Rinkēvičam: Krievijai nav vajadzīgs tilts uz Rietumiem
ASV vēstnieks Vācijā pauda sašutumu par Eiropas politiku attiecībā pret Krieviju
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

27
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

27
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

56
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

56
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

2
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

2
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis