ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV valsts sekretārs konstatējis, ka krievi nekaunīgi iejaucas savās darīšanās

127
(atjaunots 11:30 11.05.2019)
Vēl nekad amerikāņu diplomātija nav tik atklāti pieteikusi pretenzijas uz tiesībām pārņemt vai pārvaldīt citas valstis vai svarīgākos jūras ceļus.

Arktiskais forums Somijā izdevās negaidīti asa un skandaloza, atzīmēja RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Skandālu izraisīja amerikāņu valsts sekretārs (un bijušais CIP vadītājs) Maiks Pompeo, kurš nolēma izmantot arktisko samitu, lai verbāli satriektu Krievijas un Ķīnas projektus Arktikā, kā arī paziņoju par amerikāņu ieceri ieņemt galveno lomu arktiskajā reģionā.

Atskanēja arī amerikāņu tradicionālā ieroču žvadzināšana, taču šajā gadījumā svarīgs ir nevis paša Pompeo sarīkotais šovs (viņš uzvedās nevis kā diplomāts, bet gan kā amerikāņu militārās rūpniecības kompleksa lobētājs), bet gan salīdzinoši negaidītais rezultāts, ko viņam izdevās panākt samitā.

Bija jūtams, ka ASV valsts sekretāram Pompeo uzstāšanās laikā ļoti trūka rekvizītu – pīpes un palielināmā stikla, ko izmantoja slavenie XIX gadsimta detektīvi.

Ar tādiem rekvizītiem augsti stāvošā amerikāņu diplomāta un spiega galvenā pretenzija būtu izskanējusi pārliecinošāk: "Krievija jau atstāj pēdas sniegā, tās ir armijas zābaku pēdas!" paziņoja Pompeo pirms Arktikas padomes ministru tikšanās.

Taču jāatzīst, ka misters Pompeo teicami tika galā ar savu uzdevumu, jo pat neattapīgākie žurnālisti un diplomāti aptvēra amerikāņu oficiālā viedokļa galvenās tēzes:

  1. Amerika pēkšņi atklājusi (!), ka Arktikā ir "Krievijas pēdas" un "Ķīnas ietekme", un
  2. Amerika drosmīgi apņēmusies likvidēt abas problēmas.

Galveno amerikāņu diplomātijas sāpi Arktikā Pompeo formulēja kā žēlabu. Izrādās, pēc viņa domām, "Maskava nelikumīgi pieprasa, lai citas valstis lūgtu Krievijai atļauju izmantot maršrutu pāri Ziemeļu Ledus okeānam".

Tankeris - gāzes pārvadātājs
© Sputnik / Алексей Дружинин

Patiesībā Maskava vienkārši norāda uz savām tiesībām un nosaka savus noteikumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, taču prakse liecina, ka Krievijas aizokeāna oponentiem pats starptautisko tiesību jēdziens pastāv tikai gadījumā, ja ja tās iespējams izmantot kā spiediena instrumentu pret Vašingtonas pretiniekiem. Protams, tās netiek liktas lietā, ja novedīs pie amerikāņu interešu ierobežošanas.

Galu galā pavisam nesen Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons parādīja īstus neliekuļotības brīnumus un atzina: viņš un visa pārējā Trampa administrācija droši izmanto terminu "Monro doktrīna" un nekautrīgi paziņoja, ka Venecuēla atrodas mūsu (amerikāņu – red.) puslodē."

Tādos apstākļos ir bezjēdzīgi runāt par starptautisko tiesību ievērošanu, kurās nav ne pušplēstas zilbes par kaut kādām "ekskluzīvām amerikāņu tiesībām iecelt valdības Rietumu puslodē".

Ļoti žēl, ka starp rietumu žurnālistiem, kuri vēroja Arktiskās padomes ministru tikšanos, nebija neviena drosminieka, kurš apjautātos valsts sekretāram Pompeo, vai, pēc viņa domām, "Monro doktrīna" neattiecas arī uz planētas Ziemeļu puslodi. Bija lieliska iespēja uzzināt daudz interesanta par to, kā Baltais nams uztver apkārtējo ģeopolitisko un ģeogrāfisko realitāti. Amerikāņus bieži tur aizdomās par to, ka viņi visus planētas resursus (sākot ar naftu un beidzot ar galvenajiem tirdzniecības ceļiem) dala divās kategorijās: amerikāņiem piederošie resursi un resursi, ko amerikāņiem ir tiesības izmantot kā savējos, jo tie "pieder visai cilvēcei".

Taču vēl nekad (vismaz ne pēdējos gadu desmitos) amerikāņu diplomātija nav tik atklāti pieteikusi pretenzijas uz tiesībām pārņemt vai pārvaldīt citas valstis (kā Venecuēlu) vai svarīgākos jūras ceļus (kā tas notiek Krievijas arktiskajā teritorijā).

Tiesa, jāsaka gan, ka ASV ir pretenzijas ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, kas saņēma pat vēl nopietnāku kritiku un draudus.

ASV valsts sekretāra viedokli atstāstīja The New York Times: "Misters Pompeo izteica īpaši asas piezīmes par Ķīnu, kam ir novērotāja statuss Arktiskajā padomē. Viņš brīdināja, ka Pekinas centieni veidot infrastruktūru reģionā un parnerattiecības ar Krieviju jaunu jūras maršrutu izveidē var pārvērst Arktiku par vēl vienu konkurējošu teritoriālo pretenziju apgabalu, tāpat kā Dienvidķīnas jūru. "Ķīnas agresīvās izturēšanās modelis citviet demonstrē, kāda ir tās attieksme pret Arktiku," viņš teica."

Ideja aizliegt Ķīnai draudzēties ar Krieviju Arktikā, aizliegt izmantot Krievijas arktiskos tirdzniecības ceļus, aizliegt piesaistīt citas arktiskās valstis Ķīnas lielajā projektā "Viena josla – viens ceļš", kā arī aizliegt izsniegt šīm valstīm kredītus transporta infrastruktūras izmantošanai Arktikā, - tas ir ļoti drosmīgs amerikāņu diplomātijas ierosinājums.

Taču rodas pamatotas šaubas par to, vai viņš sastaps sapratni un atbalstu Pekinā. Starp citu, Pompeo draudi pārvērst Arktiku par Dienvidķīnas jūras analogu izskatās īpaši komiski. Lielākie panākumi, ar ko Dienvidķīnas jūrā var palepoties ASV, ir tie, ka amerikāņu karakuģi periodiski var tur sarīkot provokācijas "uz naža asmens", bet Ķīna mierīgi "ieņem teritoriju". Ja amerikāņu cīņa ar Krieviju būs tikpat efektīva, kā cīņa ar Ķīnu Dienvidķīnas jūrā, par Krievijas sekmēm Arktikā var neraizēties. Tiesa, jāatzīst gan, ka amerikāņi prot izspiest maksimālu reklāmu no savām provokācijām. Acīmredzot, šo provokāciju dēļ viņi gatavojas beidzot sākt būvēt (nokavējušies apmēram par desmit gadiem) paši savus ledlaužus. To svinīgi paziņoja galvenais amerikāņu diplomāts.

Taču amerikāņu diplomātiskās agresijas interesantākais rezultāts Arktiskajā padomē ir sekojošs: amerikāņi palikuši vienatnē, lai arī parasti Vašingtona vienmēr varēja rēķināties ar sabiedroto atbalstu. Šoreiz iznākums ir citāds.

The New York Times pastāstīja, ka Arktiskās padomes dalībnieku un novērotāju (Arktiskajā padomē strādā Krievija, Kanāda, ASV, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Dānija un Islande, bet Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Singapūra, Itālija un Japāna ir novērotāji) pārstāvji bija ārkārtīgi aizkaitināti par to, ka forumu, kas parasti tika izmantots kopējo arktisko problēmu kopīgam risinājumam, īpašu uzmanību piešķirot sadarbībai vides aizsardzības jomā, amerikāņi pārvērta par kārtējo arēnu attiecību skaidrošanai ar ģeopolitiskajiem pretiniekiem. Viens no diplomātiem, kas piedalījās pārrunās, pastāstīja The New York Times, ka atmosfēra bija nepārprotami nedraudzīga attiecībās ar amerikāņu diplomātiem: "No vienas puses septiņas valstis (visas Arktiskās padomes dalībnieces – red.), bet no otras – ASV."

Ja tā turpināsies, amerikāņiem nāksies ar palielināmo stiklu Arktikā meklēt nevis Krievijas armijas zābaku pēdas, bet gan vismaz kādu, kas piekritīs viņus atbalstīt.

127
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

22
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

22
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

70
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

70
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības