ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV valsts sekretārs konstatējis, ka krievi nekaunīgi iejaucas savās darīšanās

125
(atjaunots 11:30 11.05.2019)
Vēl nekad amerikāņu diplomātija nav tik atklāti pieteikusi pretenzijas uz tiesībām pārņemt vai pārvaldīt citas valstis vai svarīgākos jūras ceļus.

Arktiskais forums Somijā izdevās negaidīti asa un skandaloza, atzīmēja RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Skandālu izraisīja amerikāņu valsts sekretārs (un bijušais CIP vadītājs) Maiks Pompeo, kurš nolēma izmantot arktisko samitu, lai verbāli satriektu Krievijas un Ķīnas projektus Arktikā, kā arī paziņoju par amerikāņu ieceri ieņemt galveno lomu arktiskajā reģionā.

Atskanēja arī amerikāņu tradicionālā ieroču žvadzināšana, taču šajā gadījumā svarīgs ir nevis paša Pompeo sarīkotais šovs (viņš uzvedās nevis kā diplomāts, bet gan kā amerikāņu militārās rūpniecības kompleksa lobētājs), bet gan salīdzinoši negaidītais rezultāts, ko viņam izdevās panākt samitā.

Bija jūtams, ka ASV valsts sekretāram Pompeo uzstāšanās laikā ļoti trūka rekvizītu – pīpes un palielināmā stikla, ko izmantoja slavenie XIX gadsimta detektīvi.

Ar tādiem rekvizītiem augsti stāvošā amerikāņu diplomāta un spiega galvenā pretenzija būtu izskanējusi pārliecinošāk: "Krievija jau atstāj pēdas sniegā, tās ir armijas zābaku pēdas!" paziņoja Pompeo pirms Arktikas padomes ministru tikšanās.

Taču jāatzīst, ka misters Pompeo teicami tika galā ar savu uzdevumu, jo pat neattapīgākie žurnālisti un diplomāti aptvēra amerikāņu oficiālā viedokļa galvenās tēzes:

  1. Amerika pēkšņi atklājusi (!), ka Arktikā ir "Krievijas pēdas" un "Ķīnas ietekme", un
  2. Amerika drosmīgi apņēmusies likvidēt abas problēmas.

Galveno amerikāņu diplomātijas sāpi Arktikā Pompeo formulēja kā žēlabu. Izrādās, pēc viņa domām, "Maskava nelikumīgi pieprasa, lai citas valstis lūgtu Krievijai atļauju izmantot maršrutu pāri Ziemeļu Ledus okeānam".

Tankeris - gāzes pārvadātājs
© Sputnik / Алексей Дружинин

Patiesībā Maskava vienkārši norāda uz savām tiesībām un nosaka savus noteikumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, taču prakse liecina, ka Krievijas aizokeāna oponentiem pats starptautisko tiesību jēdziens pastāv tikai gadījumā, ja ja tās iespējams izmantot kā spiediena instrumentu pret Vašingtonas pretiniekiem. Protams, tās netiek liktas lietā, ja novedīs pie amerikāņu interešu ierobežošanas.

Galu galā pavisam nesen Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons parādīja īstus neliekuļotības brīnumus un atzina: viņš un visa pārējā Trampa administrācija droši izmanto terminu "Monro doktrīna" un nekautrīgi paziņoja, ka Venecuēla atrodas mūsu (amerikāņu – red.) puslodē."

Tādos apstākļos ir bezjēdzīgi runāt par starptautisko tiesību ievērošanu, kurās nav ne pušplēstas zilbes par kaut kādām "ekskluzīvām amerikāņu tiesībām iecelt valdības Rietumu puslodē".

Ļoti žēl, ka starp rietumu žurnālistiem, kuri vēroja Arktiskās padomes ministru tikšanos, nebija neviena drosminieka, kurš apjautātos valsts sekretāram Pompeo, vai, pēc viņa domām, "Monro doktrīna" neattiecas arī uz planētas Ziemeļu puslodi. Bija lieliska iespēja uzzināt daudz interesanta par to, kā Baltais nams uztver apkārtējo ģeopolitisko un ģeogrāfisko realitāti. Amerikāņus bieži tur aizdomās par to, ka viņi visus planētas resursus (sākot ar naftu un beidzot ar galvenajiem tirdzniecības ceļiem) dala divās kategorijās: amerikāņiem piederošie resursi un resursi, ko amerikāņiem ir tiesības izmantot kā savējos, jo tie "pieder visai cilvēcei".

Taču vēl nekad (vismaz ne pēdējos gadu desmitos) amerikāņu diplomātija nav tik atklāti pieteikusi pretenzijas uz tiesībām pārņemt vai pārvaldīt citas valstis (kā Venecuēlu) vai svarīgākos jūras ceļus (kā tas notiek Krievijas arktiskajā teritorijā).

Tiesa, jāsaka gan, ka ASV ir pretenzijas ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, kas saņēma pat vēl nopietnāku kritiku un draudus.

ASV valsts sekretāra viedokli atstāstīja The New York Times: "Misters Pompeo izteica īpaši asas piezīmes par Ķīnu, kam ir novērotāja statuss Arktiskajā padomē. Viņš brīdināja, ka Pekinas centieni veidot infrastruktūru reģionā un parnerattiecības ar Krieviju jaunu jūras maršrutu izveidē var pārvērst Arktiku par vēl vienu konkurējošu teritoriālo pretenziju apgabalu, tāpat kā Dienvidķīnas jūru. "Ķīnas agresīvās izturēšanās modelis citviet demonstrē, kāda ir tās attieksme pret Arktiku," viņš teica."

Ideja aizliegt Ķīnai draudzēties ar Krieviju Arktikā, aizliegt izmantot Krievijas arktiskos tirdzniecības ceļus, aizliegt piesaistīt citas arktiskās valstis Ķīnas lielajā projektā "Viena josla – viens ceļš", kā arī aizliegt izsniegt šīm valstīm kredītus transporta infrastruktūras izmantošanai Arktikā, - tas ir ļoti drosmīgs amerikāņu diplomātijas ierosinājums.

Taču rodas pamatotas šaubas par to, vai viņš sastaps sapratni un atbalstu Pekinā. Starp citu, Pompeo draudi pārvērst Arktiku par Dienvidķīnas jūras analogu izskatās īpaši komiski. Lielākie panākumi, ar ko Dienvidķīnas jūrā var palepoties ASV, ir tie, ka amerikāņu karakuģi periodiski var tur sarīkot provokācijas "uz naža asmens", bet Ķīna mierīgi "ieņem teritoriju". Ja amerikāņu cīņa ar Krieviju būs tikpat efektīva, kā cīņa ar Ķīnu Dienvidķīnas jūrā, par Krievijas sekmēm Arktikā var neraizēties. Tiesa, jāatzīst gan, ka amerikāņi prot izspiest maksimālu reklāmu no savām provokācijām. Acīmredzot, šo provokāciju dēļ viņi gatavojas beidzot sākt būvēt (nokavējušies apmēram par desmit gadiem) paši savus ledlaužus. To svinīgi paziņoja galvenais amerikāņu diplomāts.

Taču amerikāņu diplomātiskās agresijas interesantākais rezultāts Arktiskajā padomē ir sekojošs: amerikāņi palikuši vienatnē, lai arī parasti Vašingtona vienmēr varēja rēķināties ar sabiedroto atbalstu. Šoreiz iznākums ir citāds.

The New York Times pastāstīja, ka Arktiskās padomes dalībnieku un novērotāju (Arktiskajā padomē strādā Krievija, Kanāda, ASV, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Dānija un Islande, bet Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Singapūra, Itālija un Japāna ir novērotāji) pārstāvji bija ārkārtīgi aizkaitināti par to, ka forumu, kas parasti tika izmantots kopējo arktisko problēmu kopīgam risinājumam, īpašu uzmanību piešķirot sadarbībai vides aizsardzības jomā, amerikāņi pārvērta par kārtējo arēnu attiecību skaidrošanai ar ģeopolitiskajiem pretiniekiem. Viens no diplomātiem, kas piedalījās pārrunās, pastāstīja The New York Times, ka atmosfēra bija nepārprotami nedraudzīga attiecībās ar amerikāņu diplomātiem: "No vienas puses septiņas valstis (visas Arktiskās padomes dalībnieces – red.), bet no otras – ASV."

Ja tā turpināsies, amerikāņiem nāksies ar palielināmo stiklu Arktikā meklēt nevis Krievijas armijas zābaku pēdas, bet gan vismaz kādu, kas piekritīs viņus atbalstīt.

125
Donalds Tramps

Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai

11
(atjaunots 18:27 05.12.2020)
Donalds Tramps piekritis nodot varu valstī, ja elektoru kolēģija atzīs Džo Baidena uzvaru. Tomēr pirms aiziešanas viņš ir gatavs uzbrukt Irānai, uzskata mediji.

Iegansts uzbrukumam – kodolprogramma, kas turpinās pēc "kodoldarījuma" izjukšanas. Amerikāņi plāno spiedienā pret Teherānu iesaistīt arī Telavivu. Par to, kā tas ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, portālā RIA Novosti centās noskaidrot Galija Ibragimova.

Trampa īpašā kaisme

"Donalds Tramps var pavēlēt sākt uzbrukumu Irānai, tāpēc Izraēlas Aizsardzības armijai jābūt modrai. Izraēlas valdībai ir svarīgi apzināties, cik sarežģīts ir periods līdz Džo Baidena inaugurācijai. Aizejošais ASV līderis ne vienu reizi vien ir apspriedis jautājumu, kā likvidēt urāna bagātināšanas rūpnīcu Natanzā," pastāstīja interneta izdevums Axios, atsaucoties uz informācijas avotiem Izraēlā.

Ziņu portāla sarunbiedri uzskata, ka preventīvu triecienu Teherānai Tramps iecerējis pēc IAEA kārtējās atskaites par Irānas kodolprogrammas attīstību. Tajā teikts, ka pēc Islāma Republikas atteikšanās pildīt Kopīgā visaptverošā rīcības plāna noteikumus valstī pieauguši bagātināta (ieroču) urāna krājumi. Prezidents bija ārkārtīgi sašutis, tomēr Maiks Penss un Maiks Pompeo pierunāja viņu neiekarst, vēstīja avīze The New York Times, atsaucoties uz amerikāņu ierēdņu vārdiem. Trampam paskaidroja: uzbrukums Irānai izprovocēs nevajadzīgu vardarbības eskalāciju.

Apstiprinātu datu par amerikāņu plāniem nav, tomēr Izraēlā atzina, ka saņemtas norādes gatavoties iespējamai konfrontācijai. "Iespējams, atbilde nebūs tieša, bet gan ar Irānas attālināto spēku starpniecību Sīrijā, Gazas sektorā vai Libānā," viņi paskaidroja portālam Axios.

Kamēr politiķi apsprieda informāciju par iespējamo karu, Irānā tika nogalināts fiziķis Mohsens Fahrizade. Rietumu specdienesti uzskatīja viņu par "Irānas kodolbumbas tēvu". Valdīja uzskats, ka fiziķis vada Irānas kodolprogrammu. Teherāna apsūdzēja slepkavībā Izraēlu un apsolīja atriebties. Binjāmins Netanjahu šos paziņojumus ignorēja.

Pirmskara klapatas

Informācijas noplūde par to, ka iespējams uzbrukums Irānai, paliktu nemanīta, ja ne notikumi pirms tās. Nesen ASV pārvietoja uz Tuvajiem Austrumiem stratēģiskos bumbvedējus B-52H Stratofortress. ASV Bruņoto spēku centrālais štābs (CENTCOM) informēja, ka kara lidmašīnas ieradušās reģionā "ar mērķi apturēt agresiju un atbalstīt sabiedrotos".

Vašingtona nepaskaidroja, cik bumbvedēji nosūtīti uz reģionu un kādā valstī tie dislocēti. Izskanēja versijas, ka patlaban iznīcinātāji atrodas aviobāzē Djego Garsijā, britu salā Indijas okeānā, tāpat kā pērn.

Toreiz tur bija dislocēti seši bumbvedēji kara  gadījumam ar Irānu. Iegansts bruņotajai konfrontācijai bija: amerikāņu organizētā Irānas armijas elitārās vienības – Islāma revolūcijas sargu korpusa – komandiera Kasema Suleimani slepkavība. Teherāna apsolīja atriebties.

Visu gadu amerikāņu objekti reģionā saskārās ar uzbrukumiem. Tomēr atklāta sadursme nesākās. Vēl vairāk, amerikāņi ierobežoja klātbūtni un sāka izvest karavīrus. Par to uztraucās Irānas kaimiņvalstis. Tās atzina, ka ASV veidoja savdabīgu buferi pret draudiem un savaldīja Teherānu.

Pārrunas – slepenas un atklātas

Irānas augošā autoritāte Tuvajos Austrumos sagādā aizvien lielākas raizes Izraēlai. Pēc ASV un Irānas spriedzes eskalācijas ziemā Telaviva sacēla trauksmi. Valsts premjerministrs Binjāmins Netanjahu pieļāva, ka Teherāna plāno atriebties ne tikai amerikāņiem, bet arī ebreju valstij. Viņš brīdināja, ka plāno preventīvus soļus.

Arī Persijas līča monarhijas cenšas bremzēt Irānas ietekmes pieaugumu Tuvajos Austrumos. Pēc Sadama Huseina režīma krišanas Irākā reģionālā līdera lomu centās pārņemt Irāna. Arābi sāka nervozēt. Ajatollu šiītu režīms ir nepieņemams viņu sunnītu tradīcijām.

Lai novērstu Irānas lomas nostiprināšanos reģiona, arābu monarhijas jau 2000. gadu vidū sāka neformālas pārrunas ar Izraēlu. Lai arī neatrisinātais Palestīnas jautājums neļāva apvienoties atklāti, puses vienojās apvienot soļus pret Teherānu.

Novērotāji uzskata, ka par slēpto mijiedarbību liecināja, piemēram, Jordānijas, Saūda Arābijas, Bahreinas un AAE gatavība atvērt gaisa telpu Izraēlas aviācijai.

Donalda Trampa prezidentūra un Irānai naidīgais noskaņojumus stiprināja arābu un Izraēlas saiknes. Nācis pie varas, 45. ASV prezidents paziņoja, ka ar "gadsimta darījuma" palīdzību atrisinās visas problēmas Tuvajos Austrumos. Tā paredzēja Palestīnas jautājuma risinājumu pēc principa "divas valstis divām tautām" – līdz ar Izraēlu pasaules kartē parādīsies Palestīna.

Arābu pasaule darījumu neatbalstīja. Tomēr tas veicinājis "Tuvo Austrumu atiestatīšanu", atzina Persijas līča monarhijas. Septembrī Izraēla, AAE un Bahreina ar amerikāņu starpniecību izveidoja oficiālas diplomātiskas attiecības. Neviens neslēpa, ka valstu sadarbībai raksturīgs taktisks Irānai naidīgs noskaņojums.

Saūda Arābija uzskata sevi par arābu pasaules līderi. Tā turējās nomaļus. Par valsts neformālajiem kontaktiem ar Izraēlu visi zināja, tomēr neviens nevarēja pieļaut dialogu augstākajā līmenī. Rijāda tradicionāli skaidroja: ne par kādām attiecībām ar Telavivu nevar būt ne runas, kamēr nav atrisināta Palestīnas problēma. Tomēr sabruka arī šis stereotips.

Nesen noskaidrojās, ka Netanjahu slepus apmeklējis Neomas pilsētu Saūda Arābijā, kur notikusi viņa saruna ar troņmantinieku Muhamedu bin Salmanu. Tā bija īsta sensācija. Nekas sīkāk nebija zināms. izskanēja versijas, ka pārsvarā puses pārrunāja Irānas ietekmi.

Vispirms Rijāda informāciju noliedza. Tomēr Telaviva, kas atteicās jebko komentēt, lielākajai daļai valstu pierādīja – tikšanās tomēr notikusi. Tika pievērsta uzmanība arī tam, ka pārrunas notika pēc ASV valsts sekretāra turnejas pa Tuvajiem Austrumiem. Maiks Pompeo kārtējo reizi mēģināja samierināt valstis reģionā un runāja par Irānas draudu nopietnību.

"Atstāt pēc sevis aliansi"

"Izraēla nevēlas iesaistīties tiešā militārā sadursmē ar Irānu. Tomēr slēpta konfrontācija turpinās visās frontēs. Islāma Republika pastiprina militāro klātbūtni Sīrijā – Izraēlas robežu perimetrā. Vēl viens kaimiņš – Libāna – faktiski ir Irānas vasalis. Teherāna nopietni ietekmē Gazas sektoru, finansē HAMAS. Pēc būtības, Irāna ir sastopama pie visām Izraēlas robežām," stāstīja Ksenija Svetlova, bijusī kneseta deputāte.

Viņa uzskata, ka Netanjahu slepenā vizīte Saūda Arābijā saistīta ar gaidāmo varas maiņu ASV. "Katra jauna amerikāņu administrācija koriģē attieksmi pret Tuvajiem Austrumiem. Iespējams, Netanjahu un bin Salmans apsprieda, kā saglabāt darbību koordināciju attiecībās ar Irānu Baidena prezidentūras laikā. Tomēr nedomāju, ka prezidents-demokrāts iebildīs pret tamlīdzīgiem sakariem. Kopš Baraka Obamas laikiem amerikāņi pamet reģionu.

ASV interesēs ir atstāt aiz sevis vismaz arābu un Izraēlas aliansi, kas stātos pretī Irānas draudiem," uzskata Svetlova.

Atzīt Trampa kļūdas

Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta analītiķis Adlans Margojevs ir pārliecināts: Irāna ir informēta par arābu un izraēliešu mijiedarbību. Eksperts uzskata, ka arābu valstu attiecību uzlabošanos ar "sionistisko režīmu" Teherāna uztver par "Palestīnas nodevību". Kritizējot Saūda Arābijas, AAE un Bahreinas kontaktus ar Izraēlu, Irānas valdība tomēr nevēlas saasināt konfrontāciju.

Pēc Margojeva domām, Teherāna plāno vājināt pret to vērstos naidīgos izteikumus pēc administrācijas maiņas ASV. "Irānas valdība aicina Baidentu atzīt Trampa kļūdas un reanimēt Kopīgo visaptverošo rīcības plānu. Demokrāti to jau apspriež ekspertu līmenī, tomēr tas nav nemaz tik vienkārši. Grūti noteikt par darbību kārtību. Piemēram, Irāna pieprasa atcelt sankcijas. Taču tad ir jāapstiprina, ka Teherāna ievēro KVRP. Islāma Republika skaidro, ka šodien kodoldarījums netiek izpildīts pilnā apjomā tikai tādēļ, ka amerikāņi no tā izstājušies pirmie. Kā atgriezties pie KVRP, lai mehānisms strādātu paralēli, - tas nav zināms," uzskata Margojevs.

Viņš atzina, ka Baidenam nebūs vienkārši atcelt pret Irānu vērstos Trampa lēmumus. Aizejošā administrācija un tās sekotāji Irānas politiku vērtēja tikai negatīvi, ignorēja pārrunu un kodoldarījuma ievērošanas neilgā perioda pozitīvo pieredzi. Tomēr eksperts ir pārliecināts: no eskalācijas līdz militāra konflikta līmenim izdosies izvairīties.

11
Tagi:
Irāna, ASV, Donalds Tramps
Pēc temata
ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu
Starptautiskā koalīcija pamet Tadži armijas bāzi Irākā
Princis un prezidents. Kāpēc ASV neliek mieru Putina un Muhameda attiecības
Polijas karogs

Nauda par demokrātiju. Pie novedīs Polijas un Ungārijas sabotāža

10
(atjaunots 12:28 05.12.2020)
Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem. Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības.

Pasaules veselības organizācija brīdina: pēc Jaunā gada svētkiem Eiropa saskarsies ar trešo koronavīrusa vilni. Brisele jau no pirmā viļņa laikiem nespēj apstiprināt ekonomiskā atbalsta pasākumus un Eiropas Savienības budžetu. Finansiālā palīdzība saistīta ar noteikumiem, kam nepiekrīt Polija un Ungārija. Kur meklējams sabotāžas iemesls? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Eiropas oligarhija

"Mēs nepakļausimies šantāžai," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Pēc viņa domām, partneri ES nodarbojas ar izspiešanu.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Viņam piebalso Ungārijas prezidents Viktors Orbans. "Kad budžetu apstiprinās, nebūs vairs nekādu šķēršļu, kas neļautu šantažēt tos, kuri nepiekrīt migrantu politikai," viņa teikt citēja aģentūra MTI.

Jūlijā ES apstiprināja Eiropas budžetu 2021.-2027. gg. par 1,85 triljoniem eiro, kā arī vienojās par ekonomikas atbalsta pasākumu komplekstu 750 miljardu apmērā. Līdzekļu saņemšanas noteikumos nekas nav teikts par bēgļu uzņemšanu. Taču problēmu rada cits, tikpat nopietns punkts – naudas piešķiršanu Brisele saista ar demokrātisko standartu ievērošanu.

Polijai un Ungārijai tas šķiet par daudz, jo par tiem Briselei regulāri rodas pretenzijas pret Varšavu un Budapeštu. "Mēs sakām "jā" Eiropas Savienībai, taču "nē" – tam, ka mūs grib sodīt kā bērnus, - poļu viedokli skaidroja Moraveckis. – Organizācija, kurā Eiropas oligarhija sit vājākos, nav tā savienība, kurā mēs iestājāmies."

Abas valstis no kopējās kases saņem vērā ņemamus līdzekļus. 2018. gadā Ungārija saņēma sešus miljardus eiro, Polija – divarpus reizes vairāk. Koronakrīzes periodā palīdzība nāks par labu, tomēr poļi un ungāri pat nedomā piekāpties.

Vērtības piespiedu kārtā

Iepriekš alianse necentās saistīt kopā materiālās un politiskās vērtības. Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem". Bloka dalībnieki iebilst pret diskrimināciju, atbalsta toleranci, taisnīgumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību. Pārkāpumus soda ar sankcijām.

Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības. Abu Austrumeiropas valstu valdībām pārmet labējo populismu, spiedienu pret tiesu sistēmu un presi.

Pēdējos gados izcēlusies virkne skandālu. 2018. gadā Polijas prezidents Andžejs Duda neļāva nosaukt valsts teritorijā izveidotās nacistiskās nometnes par poļu nometnēm, kā arī pārmest poļiem dalību holokaustā. Pēc tam ES vairākkārt kritizēja reformu, kas pakļaus tiesu varu Polijā izpildvarai – tā uzskata reformas pretinieki.

Oktobrī Polijā sākās plašas demonstrācijas pret abortu aizliegumu. Pēc būtības, jaunais likums neļauj pārtraukt grūtniecību pat embrija neārstējamas vai nopietnas saslimšanas gadījumā.

Vienlaikus žurnālisti Ungārijā sudzas par cenzūru, parlaments liedzis transpersonām tiesības mainīt dokumentos ziņas par dzimumu, kas norādīts pēc dzimšanas. Viktoram Orbanam jau sen pārmet centienus pastiprināt prezidenta varu un vājināt parlamenta lomu. Brisele uzskata, ka politiķis rīkojas autoritatīvi.

Polija un Ungārija savas intereses nostāda pāri Eiropas kopējām interesēm, un viņu partneri par to ir sašutuši. Tāpat kā pārējās Višegradas grupas valstis – Slovākija un Čehija – tās apstrīdēja migrantu uzņemšanas kvotas un pārkāpa budžeta disciplīnu, lai arī abu saņemtās dotācijas ir vienas no lielākajām ES.

Nav īstais laiks veto

Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele pieprasa tālākas pārrunas. "Vienprātība par budžetu ir, tās nav tikai jautājumā par likuma virsvadību," viņa paskaidroja. Tiesa, pagaidām nav saprotams, ko darīt ar dumpiniekiem. Vācu politiķe atteicās no spekulācijām par šo tēmu.

Par notiekošo noskaitušies Merkeles kolēģi ES vadībā. Vācijas Eiropas lietu ministrs Maikls Rots norādīja, ka "tagad nav īstais laiks veto, ir jārīkojas saliedēti".

"Visu interesēs ir ātrāk atrisināt problēmu. No tā ir atkarīgas darba vietas," konstatēja EK priekšsēdētāja vietnieks, Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timermans.

Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons paziņoja, ka jautājumā par demokrātijas standartu ievērošanu kompromiss nav pieļaujams. "Kā ārkārtas līdzekli mēs izskatām tālāko lēmumu pieņemšanu bez Polijas un Ungārijas dalības," viņš piedraudēja.

"Gan situācija ir sarežģīti risināma, gan budžeta saskaņošana bija grūta, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja Sanktpēterburgas universitātes profesore, politoloģijas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Tagad rit pārrunas ar Poliju un Ungāriju. Acīmredzot, viņi mēģinās izkaulēt finansiālā atbalsta garantijas."

ES nevar pastāvēt bez pieņemta budžeta – apstāsies darbs visos politikas virzienos, norādīja Jerjomina. "Cietīs arī paši šantāžisti, tas ir, Ungārija un Polija," viņa piezīmēja.

Notiekošais var sāpīgi skart Vācijas prestižu, kas šogad ieņem priekšsēdētāja vietu savienībā, atgādināja Krievijas zinatņu akadēmijas Eiropas institūta Politiskās integrācijas centra vadītāja Ludmila Babiļina. Tomēr, ja ES ir "plāns B" gadījumam, ja budžeta nebūs, ar ekonomiskās palīdzības paketi klāsies daudz grūtāk. "Ja daudzgadu budžets netiks saskaņots līdz Jaunajam gadam, finansējumu katram 2021. gada mēnesim aprēķinās saskaņā ar vienu divpadsmito daļu no 2020. gada cipariem. Bet tāds variants nozīmē, ka papildu fonds ekonomikas atjaunošanai nestāsies spēkā. Tad pandēmijā nopietni cietušajām valstīm klāsies smagi," viņa paskaidroja.

Tomēr, pretēji publikācijām medijos un populistiski noskaņotu politiķu izteikumiem, jautājums par Polijas un Ungārijas izstāšanos no ES nav cilāts. "Tāds solis nav izdevīgs ne vienai, ne otrai pusei. Pie tam tas ir neprāts – to skaidri demonstrēja pārrunas Brexit jautājumā, - uzskata Babiļina. – Tomēr pretrunas starp Varšavu, Budapeštu un Briseli ir principiālas, un būs grūti tās ātri atrisināt."

Konflikti blokā nav nekāds retums, atgādināja Jerjomina. Tomēr tagad runa ir par politiskām domstarpībām, ne finansiālām. "Principu un vērtību sadursme – tā ir nopietna problēma. Rodas slēdziens par "nopietnu slimību" ES – nav solidaritātes tālākam ceļam. Pagaidām kompromisu vēl atrod, taču jau ir iezīmētas robežas tā meklējumiem. Tas ietekmē ES imidžu un statusu," uzsvēra eksperte.

Sods būs

ES dola darīt visu iespējamo, lai līdz gada beigām pieņemtu budžetu. Bet pēc tam nāks sods par šantāžu. "Pēc kaut kāda laika Brisele patiešām var ieviest sankcijas, piemēram, atņemt abām nepaklausīgajām valstīm balsstiesības padomē," konstatēja Jerjomina.

Tomēr Ludmila Babiļina atzīmēja, ka ietekmes instrumentu nav daudz. "Visdrīzāk, ES mīkstinās noteikumus," viņa uzskata. 2015. gadā alianses līderi piekāpās Polijai un Ungārijai jautājumā par migrantu uzņemšanas kvotām. Kopš tā laika nav nekādu instrumentu, kas ļautu tās saukt pie kārtības.

Taču tagad Eiropas Parlaments pieturas pie stingras pozīcijas. Tomēr Polijai un Ungārijai ir piekritēji – tās atbalsta Slovēnija. Lai nu kā, budžetu pieņemts, vēl ir dažas nedēļas līdz Ziemassvētku brīvdienām. Bet galvenais jautājums – kurš piekāpsies – pagaidām palicis neatbildēts.

10
Pēc temata
ES līderi turpinās apspriest antikrīzes fondu
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Ja neklausīsi, naudu nedabūsi: ES vēlas izdomāt jaunu maksājumu kārtību