Kiberdrošība

NATO kiberdrošības stratēģija pulvera muca Baltijas valstīm

139
(atjaunots 08:31 30.04.2019)
Krievija pastāvīgi analizē NATO un Baltijas valstu kiberdrošības centru panākumus un gatavo "asimetrisku atbildi". Šāda nostāja izskanēja VIII Drošības konferencē Maskavā, kurā piedalījās 101 valsts amatpersonas, ieskaitot 30 aizsardzības ministrus.

Ne velti par vienu no foruma galvenajiem tematiem kļuva starpvalstu konfliktu un citu nacionālās drošības risku kibernētiskā dimensija.

No 2010. gada NATO periodiski organizē starptautiskās kiberdrošības mācības Locked Shields netālu no Krievijas robežām. Ierastais iegansts – naidīgi hakeri, kuri cenšas pārņemt savā ziņā kontroli pār elektroapgādes sistēmām, degvielas uzpildes stacijām, videonovērošanas sistēmām un tā tālāk.

Mācībās tiek pilnveidotas tikai datortīklu drošības iemaņas, taču pretinieka enerģētikas un militārās informācijas sistēmas tāpat veido datori, un vienmēr rodas kārdinājums ielaist tajos "Trojas zirgu". Protams, mācībās tiek izskatīti visi karadarbības varianti kibertelpā, un Krievijas tuvākie kaimiņi Baltijas reģionā cenšas vaiga sviedros.

Latviešu akcents

NATO vadība un alianses valstis nepieņēma Krievijas Aizsardzības ministrijas ielūgumu kopīgi apspriest jaunākos riskus. Tomēr VIII Drošības konferencē Maskavā piedalījās autoritatīvi eksperti: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un aizsardzības kministrs Sergejs Šoigu, KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, KF Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins, ŠSO ģenerālsekretārs Vladimirs Norovs un ANO ģenerālsekretāra vietnieks miernešu operācijās Žans Pjērs Lakruā. Šis saraksts liecina par nopietnu pieeju hibrīddraudu analīzes jomā, tostarp – arī Baltijas virzienā.

Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apgalvoja, ka hibrīddraudi ir viena no galvenajām globālās drošības problēmām un norādīja, ka tie ietver plašu jautājumu spektru, ieskaitot kiberdrošību, informacijas telpas un robežu drošību, enerģētisko drošību.

Tā ir tikai daļa patiesības. Globālā informācijas telpa atzīta par jaunu karadarbības arēnu, un Stratēģisko komunikāciju centrs Rīgā radīts vērienīga informācijas kara vajadzībām (alianses valstīs strādā 20 šāda veida centri). Amerikāņu vadībā šeit koncentrēts septiņu valstu – Baltijas republiku, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Polijas darbs.

Vecākie partneri ASV un NATO lielu uzmanību pievērš uzbrukumam kibertelpā, un Rīga ir rekrutēta nevis Latvijas drošības stiprināšanai, bet gan noteiktiem alianses mērķiem: potenciālā pretinieka – Krievijas – valsts pārvaldes sistēmu, stratēģisko objektu, finanšu institūtu, uzņemumu, elektrostaciju, dzelzceļa staciju un lidostu izsišanai no ierindas. Iespējams, Pentagona kartēs Baltijas valstis vispār nav atrodamas, jo racionālāk taču ir rīkoties ar numuriem: "Antikrievija 1", "Antikrievija 2", "Antikrievija 3".

Kaujas hakeri

Arī Igaunija daudz dara digitālo tehnoloģiju attīstības jomā. Tallinā atklātais NATO Informācijas tehnoloģiju aizsardzības izcilības centrs gatavo speciālistus nacionālajām militārajām struktūrām un citām NATO valstīm. Militārā misija netiek afišēta, taču jno 18 miljoniem eiro, kas atvēlēti centra izveidei, aptuveni trešo daļu veido Ziemeļatlantijas alianses tiešās investīcijas.

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks ieturēti atzīmēja, ka Tallinas centrā speciālisti izstrādā kiberdrošības programmas ciešā sadarbībā ar Austriju, Lielbritāniju un Luksemburgu.

Pie tam kopš 2018. gada augusta Igaunijā darbojas Kibernētiskā vadība, kuras specialitāte ir kiberdrošība militārajā jomā. Tā pakļauta Aizsardzības spēku komandierim. Kiberspēku izveides galvenais mērķis ir dažādu Aizsardzības ministrijas resursu apvienošana un optimizācija darbam kibertelpā. Lai arī šī struktūra pilnu kaujas gatavību sasniegs līdz 2023. gadam, par Igaunijas pieredzi jau ieinteresējusies Vācija – tā plāno līdz 2021. gadam radīt kiberspēkus, ko veidos aptuveni 13 tūkstoši planšetu.

Tiesa, kvalificētu kadru trūkuma dēļ Igaunijai nākas izmantot jaunkareivjus ar noteiktu IT sagatavotības līmeni.

Ilgus gadus Igaunijā darbojas NATO Kiberdrošības centrs, kurā strādā speciālisti no 20 valstīm (Čehija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Slovākija, Spānija, Lielbritānija, ASV, Grieķija, Turcija, Beļģija, Portugāle, Austrija, Zviedrija un Somija). Agri vai vēlu tamlīdzīgas "kibernētikas" kvantitāte pāraugs līdz reāliem satricinājumiem enerģētikā, ekonomikā un citās nozarēs. Tad neviens nevarēs justies drošībā.

139
Temats:
NATO austrumu flangā (202)
Pēc temata
Helsinkos tika atklāts Eiropas centrs cīņai ar hibrīda apdraudējumu
Hakeri atklāja Rietumu infokara rosināšanas metodes pret Krieviju
Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti
ASV jaunā kiberstratēģija: par varu visā pasaulē atklātiem vārdiem
Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

42
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

42
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

59
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

59
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: lai Lietuva censtos, vienota fronte pret BelAES nav iznākusi

0
(atjaunots 22:51 06.07.2020)
Visi Viļņas centieni veidot vienotu Baltijas un Polijas fronti pret Baltkrievijas AES ir bijuši veltīgi.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvijas valdība nesaskata iemeslus atteikties no topošās Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas iegādes, paziņoja valsts prezidents Egils Levits LTV ēterā. Pie tam valsts vadītājs atzina, ka viņa viedoklis atšķiras no Ministru kabineta pozīcijas.

Skaidrs, ka Lietuvas viedoklis par BelAES nav vienīgais iespējamais, un šobrīd vienotas frontes pret AES nav, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Nevajag piemirst, ka Baltkrievija rēķinās ar elektroenerģijas eksportu uz Poliju. Patlaban tam, iespējams, nav labākais laiks, tomēr perspektīvā tāds variants tiek izskatīts. Tāpēc runa ir ne tikai par trim Baltijas valstīm, bet arī Poliju un, iespējams, Ukrainu," atzīmēja Meževičs.

Eksperts norādīja, ka atomjaudu izvešana no sistēmas Ukrainā ir neizbēgama.

"Jo ātrāk tās izvedīs, jo labāk – nav atbilstošas apkalpes. Šajā ziņā ļoti zīmīgi ir tas, ka Baltkrievijas AES būs jauna un mūsdienīga, bet Ukrainas objekti prasa IAEA uzmanību, tomēr Lietuva ne vārda nav bildusi par Ukrainas kodolobjektiem. Ja, nedod Dievs, kaut kas atgadīsies, vējš aiznesīs arī līdz Lietuvai," brīdināja eksperts.

Ekonomists konstatēja, ka Lietuvas viedoklis BelAES jautājumā balstās uz politikas, nevis enerģētikas vai ekoloģijas apsvērumiem. "Tas vērsts pret Baltkrieviju un Krieviju, un te nekā neparasta nav. Tomēr vienotas frontes pret Baltkrievijas staciju patlaban nav," secināja Meževičs.

Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa izvērtusi agresīvu kampaņu, apgalvojot, ka atomstacija nav droša un ir bīstama. Viļņa likumā atzina staciju par "nacionālo draudu faktoru" un aicināja kaimiņvalstis boikotēt tās enerģiju.

Savukārt Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES tiek būvēta pilnā atbilstībā ar drošības normām un nenes nekādus riskus kaimiņvalstīm. Maijā stacijas laukumā tika ievesta kodoldegviela pirmajam energoblokam. Plānots, ka augustā tas tiks pieslēgts pie elektrotīkla.

0
Tagi:
Baltkrievija, Latvija, Polija, Ukraina, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Politiķi Lietuvā sarīkoja piketu pie Latvijas vēstniecības BelAES dēļ
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā