Kiberdrošība

NATO kiberdrošības stratēģija pulvera muca Baltijas valstīm

141
(atjaunots 08:31 30.04.2019)
Krievija pastāvīgi analizē NATO un Baltijas valstu kiberdrošības centru panākumus un gatavo "asimetrisku atbildi". Šāda nostāja izskanēja VIII Drošības konferencē Maskavā, kurā piedalījās 101 valsts amatpersonas, ieskaitot 30 aizsardzības ministrus.

Ne velti par vienu no foruma galvenajiem tematiem kļuva starpvalstu konfliktu un citu nacionālās drošības risku kibernētiskā dimensija.

No 2010. gada NATO periodiski organizē starptautiskās kiberdrošības mācības Locked Shields netālu no Krievijas robežām. Ierastais iegansts – naidīgi hakeri, kuri cenšas pārņemt savā ziņā kontroli pār elektroapgādes sistēmām, degvielas uzpildes stacijām, videonovērošanas sistēmām un tā tālāk.

Mācībās tiek pilnveidotas tikai datortīklu drošības iemaņas, taču pretinieka enerģētikas un militārās informācijas sistēmas tāpat veido datori, un vienmēr rodas kārdinājums ielaist tajos "Trojas zirgu". Protams, mācībās tiek izskatīti visi karadarbības varianti kibertelpā, un Krievijas tuvākie kaimiņi Baltijas reģionā cenšas vaiga sviedros.

Latviešu akcents

NATO vadība un alianses valstis nepieņēma Krievijas Aizsardzības ministrijas ielūgumu kopīgi apspriest jaunākos riskus. Tomēr VIII Drošības konferencē Maskavā piedalījās autoritatīvi eksperti: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un aizsardzības kministrs Sergejs Šoigu, KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, KF Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins, ŠSO ģenerālsekretārs Vladimirs Norovs un ANO ģenerālsekretāra vietnieks miernešu operācijās Žans Pjērs Lakruā. Šis saraksts liecina par nopietnu pieeju hibrīddraudu analīzes jomā, tostarp – arī Baltijas virzienā.

Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apgalvoja, ka hibrīddraudi ir viena no galvenajām globālās drošības problēmām un norādīja, ka tie ietver plašu jautājumu spektru, ieskaitot kiberdrošību, informacijas telpas un robežu drošību, enerģētisko drošību.

Tā ir tikai daļa patiesības. Globālā informācijas telpa atzīta par jaunu karadarbības arēnu, un Stratēģisko komunikāciju centrs Rīgā radīts vērienīga informācijas kara vajadzībām (alianses valstīs strādā 20 šāda veida centri). Amerikāņu vadībā šeit koncentrēts septiņu valstu – Baltijas republiku, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Polijas darbs.

Vecākie partneri ASV un NATO lielu uzmanību pievērš uzbrukumam kibertelpā, un Rīga ir rekrutēta nevis Latvijas drošības stiprināšanai, bet gan noteiktiem alianses mērķiem: potenciālā pretinieka – Krievijas – valsts pārvaldes sistēmu, stratēģisko objektu, finanšu institūtu, uzņemumu, elektrostaciju, dzelzceļa staciju un lidostu izsišanai no ierindas. Iespējams, Pentagona kartēs Baltijas valstis vispār nav atrodamas, jo racionālāk taču ir rīkoties ar numuriem: "Antikrievija 1", "Antikrievija 2", "Antikrievija 3".

Kaujas hakeri

Arī Igaunija daudz dara digitālo tehnoloģiju attīstības jomā. Tallinā atklātais NATO Informācijas tehnoloģiju aizsardzības izcilības centrs gatavo speciālistus nacionālajām militārajām struktūrām un citām NATO valstīm. Militārā misija netiek afišēta, taču jno 18 miljoniem eiro, kas atvēlēti centra izveidei, aptuveni trešo daļu veido Ziemeļatlantijas alianses tiešās investīcijas.

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks ieturēti atzīmēja, ka Tallinas centrā speciālisti izstrādā kiberdrošības programmas ciešā sadarbībā ar Austriju, Lielbritāniju un Luksemburgu.

Pie tam kopš 2018. gada augusta Igaunijā darbojas Kibernētiskā vadība, kuras specialitāte ir kiberdrošība militārajā jomā. Tā pakļauta Aizsardzības spēku komandierim. Kiberspēku izveides galvenais mērķis ir dažādu Aizsardzības ministrijas resursu apvienošana un optimizācija darbam kibertelpā. Lai arī šī struktūra pilnu kaujas gatavību sasniegs līdz 2023. gadam, par Igaunijas pieredzi jau ieinteresējusies Vācija – tā plāno līdz 2021. gadam radīt kiberspēkus, ko veidos aptuveni 13 tūkstoši planšetu.

Tiesa, kvalificētu kadru trūkuma dēļ Igaunijai nākas izmantot jaunkareivjus ar noteiktu IT sagatavotības līmeni.

Ilgus gadus Igaunijā darbojas NATO Kiberdrošības centrs, kurā strādā speciālisti no 20 valstīm (Čehija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Slovākija, Spānija, Lielbritānija, ASV, Grieķija, Turcija, Beļģija, Portugāle, Austrija, Zviedrija un Somija). Agri vai vēlu tamlīdzīgas "kibernētikas" kvantitāte pāraugs līdz reāliem satricinājumiem enerģētikā, ekonomikā un citās nozarēs. Tad neviens nevarēs justies drošībā.

141
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Helsinkos tika atklāts Eiropas centrs cīņai ar hibrīda apdraudējumu
Hakeri atklāja Rietumu infokara rosināšanas metodes pret Krieviju
Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti
ASV jaunā kiberstratēģija: par varu visā pasaulē atklātiem vārdiem
Himars

Kāpēc sistēma HIMARS apdraud Rumāniju un Baltijas valstis, nevis Krieviju

5
(atjaunots 12:37 27.11.2020)
Savienoto Valstu un to sabiedroto rīcībā nav bruņojuma, kas patiešām ultimatīvi apdraudētu Krieviju Krimas pussalā vai Kaļiņingradas apgabalā.

Sabiedroto skaitu NATO nav iespējams transformēt par militāro operāciju kvalitāti vismaz Afganistānā (talibi nav tas mūsdienīgākais pretinieks), norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņus nemulsina būtiskā atpalicība no Krievijas mūsdienīgo bruņojuma tehnoloģiju jomā (hiperskaņas raķetes, PGA un radioelektroniskās cīņas sistēmas, zemūdens robotizētie kompleksi). Aizvadītajā nedēļā, izspēlējot "moderno tehnoloģiju kara" taktiku, ASV sauszemes spēki dažu stundu laikā pārvietoja no Vācijas uz Rumāniju divas zalves uguns reaktīvās sistēmas HIMARS (High Mobility Artillery Rocket System), organizēja vairākus mācību raķešu startus Melnās jūras virzienā un operatīvi nogādāja iekārtas atpakaļ Ramštainas bāzē.

Saskaņā ar izdevuma Forbes datiem, vienu dienu ilgā misija Rumānijā demonstrēja amerikāņu armijas "spēka atjaunošanos", "vēstījumu Maskavai" un "raķešu pārsteigumu" Krievijas bruņoto spēku grupējumam Krimā. Citādi nevar, jo Melnā jūra "ātri pārvēršas par krievu ezeru", un tas apdraud Savienoto Valstu intereses.

Protams, divas HIMARS iekārtas neko lielu reģionā nepanāks, tomēr 2018. gadā Vācijā atgriezās ASV 41. artilērijas brigāde, kuras sastāvā ir četras HIMARS baterijas (36 starta iekārtas ar 216 reaktīvajiem 227 mm kalibra lādiņiem). Amerikāņi uzskata, ka HIMARS izvēršanas lielais ātrums apgrūtinās pretinieka atbildi: "Grūti trāpīt reaktīvajai iekārtai, kas uz zemes pavada tikai dažas stundas" un nodrošina apšaudes vairākos iecirkņos

Iepriekš līdzīgi manevri "Rail Gunner Rush" ar sistēmu HIMARS šaušanas mācībām notika Igaunijā, aptuveni 110 km attālumā no Krievijas robežas. Tā 2020. gada septembrī ASV demonstrēja centienus nosargāt Baltijas valstu drošību. Maskava no savas puses norādīja, ka minētās mācības ir provokatīvas un ārkārtīgi bīstamas stabilitātei reģionā".

Izrādes Eiropai

ASV armija Eiropā labprāt nepievērš uzmanību sabiedroto interesēm un pat ģeogrāfijai. Izdevums Forbes atzīmēja: "No Rumānijas piekrastes līdz Krimai ir tikai 250 jūdzes (400 km) pa Melno jūru. Uz Rumāniju pārvietotās armijas sistēmas HIMARS rada nopietnus un neprognozējamus draudus Krievijas bruņotajiem spēkiem reģionā." Rumānijas sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Lulians Berdila apstiprināja: "Nāvējošais spēks, kas šodien tika parādīts mācībās Melnajā jūrā izmantotajā attālumā, ir pietiekami daiļrunīgs." Starp citu, Rumānija gatavojas iepirkt ASV pati savas sistēmas HIMARS un plāno maksimālo bruņojuma ekspluatācijas gatavību sasniegt 2022. gadā.

Šķiet, Rumānijā sekmīgi nodemonstrēta amerikāņu sistēmu HIMARS operatīvā atbilstība Rumānijas zalves uguns raķešu sistēmām, NATO ir izveidojusi operatīvo vidi un izspēlējusi efektīvu stratēģiskās savaldīšanas variantu karadarbības arēnā.

Taču patiesībā divu M142 High Mobility Artillery Rocket (HIMARS) komandas no 41. artilērijas brigādes iesēdās lidmašīnās MC-130J, ieradās Kogelničanu aviobāzē Rumānijā, teātrāli padarbojās ar ASV speciālo operāciju 352. vienības karavīriem un Rumānijas sauszemes spēku vienībām. Bezmērķīgi apšaudīja Melno jūru un atkal atgriezās Vācijā.

Pie tam HIMARS reaktīvo šāviņu darbības attālums sastāda 30-300 km, bet Krievijas Krimas piekraste atrodas 400 km attālumā. Garantēti nepārvarēs 100 km. Ko apdraud loki uz ūdens?

Iespējams, mēs vērojam tikai loģistikas iemaņu uzlabošanu, bet reālas karadarbības apstākļos ASV armijas 41 atilērijas brigāde ieradīsies Gruzijā vai Ukrainā, tuvāk pretiniekam. Pat šajā gadījumā sistēmas HIMARS iespējams likvidēt gaisā vai aerodromā, izkraušanas laikā – Krievijas kosmiskās izlūkošanas līdzekļi, PGA sistēmas S-400 un OTRK "Iskander M" to atļauj. Jebkurā gadījumā tamlīdzīgas ASV armijas operācijas (izrādes) Eiropā daudz vairāk nekā Krieviju apdraud Rumāniju, Baltijas valstis un citas sistēmas HIMARS pagaidu vai pastāvīgās dislokācijas vietas. Jāņem vērā, ka sistēmas reaktīvos lādiņus un raķetes iespējams aprīkot ar taktiskajiem kodolšāviņiem, tāpēc Maskava ir spiesta reaģēt un izstrādāt atbildes pasākumus.

Reālās iespējas

Amerikāņu sistēma HIMARS pirmo reizi tika iemēģināta kaujas apstākļos 2010. gada februārī Afganistānā. Tika palaistas divas raķetes, tās būtiski novirzījās no nepieciešamās trajektorijas un nogāzās tālu no izraudzītā mērķa (rezultātā gāja bojā vairāki civiliedzīvotāji). Izmeklēšanas laikā HIMARS ekspluatāciju pārtrauca, tomēr pašlaik ASV armijā ir vairāk nekā 400 starta iekārtas.

Tāpat kompleksus HIMARS no 2015. gada izmanto Irākā cīņai ar teroristiem. Pa dažādiem objektiem palaisti vairāki simti dažādu raķešu. Datu par trāpījuma efektivitāti nav.

High-Mobility Artillery Rocket System ir mobila ASV armijas raķešu artilērijas sistēma. Tai izmantota šasija FMTV, var nest sešus 227 mm reaktīvos lādiņus (Krievijā tai analogas ir zalves  uguns reaktīvās sistēmas "Uragan" un "Smerch") vai vienu operatīvi taktisko raķeti ATACMS (analogs Krievijā – "Tochka U"). To var transportēt lidmašīna С-130 Hercules.

Iekārtai nav pašai savu starta vadīklu, tāpēc mašīna to kompensē ar spektra konteineriem ar dažādu tipu un kalibru reaktīvajiem lādiņiem. Pašgājējiekārta var nest dažādas raķetes (nevadāmās un vadāmās). Ražotājs lādiņus un raķetes izvieto hermētiskos transporta-starta konteineros, tehniskā apkalpe pirms šaušanas nav paredzēta.

Pašgājējiekārtas masa kopā ar munīciju – aptuveni 11 tonnas. Tā spēj sasniegt līdz 85 km/h ātrumu, ar vienu uzpildi pārvarēt līdz 480 km. Kompleksuu vada trīs cilvēku ekipāža. Iekārta spēj palaist lādiņus jebkurā virzienā ar leņķi līdz +60 grādiem.

5
Tagi:
aizsardzība, Krievija, Eiropa, ASV
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

35
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

35
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?

Fani atvadās no futbola leģendas Djego Maradonas

0
(atjaunots 15:58 27.11.2020)
Leģendārais futbolists Djego Maradona aizgājis mūžībā 60 gadu vecumā: fani visā pasaulē iededzina svecītes, izkar karogus un sēro par savu elku.

Ceturtdien, 25. novembrī viņsaulē aizgāja leģendārais futbolists Djego Maradona.

1986. gada pasaules čempions futbolā, bijušais Argentīnas izlases galvenais treneris miris 60 gadu vecumā.

Futbola fani visā psaulē sēro par savu elku.

Kilometriem garā rindā Buenosairesas centrā stājas visi, kas vēlas atvadīties no Maradonas. Djego tiks apbedīts Jardin de Paz kapos Buenosairesas piepilsētā, līdzās viņa vecākiem.

Mūsu fotolentē – atvadas no XX gadsimta labākā futbolista.

0
  • © REUTERS / Matias Baglietto

    25. novembrī mūžībā aizgājis Argentīnas izlases galvenais treneris un bijušais kapteinis Djego Maradona

  • © Sputnik / Daria Stanislavets

    Lielā ekrānā redzami argentīniešu futbolista Djego Maradonas spēļu video ieraksti

  • © REUTERS / Magali Druscovich

    Futbolistam bija 60 gadi

  • © AP Photo / Victor Caivano

    Oktobra beigās Maradona tika hospitalizēts vispārējai izmeklēšanai, tomēr vēlāk noskaidrojās, ka viņam izdarīta galvas smadzeņu operācija

  • © AP Photo / Alessandra Tarantino

    Sveces pie Sanpaulo stadiona Itālijā demonstrē sēras par Djego Maradonu

  • © REUTERS / Luis Cortes

    Līdzjutējs pie sēru vainaga sērās par Djego Maradonu Meksikā

  • © REUTERS / Diego Vara

    Beira Riu stadions Argentīnas karoga krāsās – sērās par Djego Maradonu Brazīlijā

  • © REUTERS / Yara Nardi

    Vīrietis sēru laikā par Djego Maradonu Itālijā

  • © AP Photo / Martin Meissner

    Klusuma brīdis sērās par Djego Maradonu futbola mačā Vācijā

  • © REUTERS / Matias Baglietto

    Argentīnā tika izsludinātas trīs dienas ilgas sēras par Maradonu

  • © AFP 2019 / Dibyangshu Sarkar

    Avīzes ar ziņām par Djego Maradonas nāvi Indijā

  • © REUTERS / Martin Villar

    Cilvēki sēro visā pasaulē

  • © AP Photo / Natacha Pisarenko

    Plakāts ar Djego Maradonas attēlu pie slimnīcas Argentīnā