Apkārtējās vides piesārņošanas pretinieku protesta akcija Londonā

VIP klases ekoloģiskie projekti

70
(atjaunots 12:04 26.09.2019)
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments Strasbūrā ar ovācijām sveica Grētas Tūnbergas, 16 gadus vecas zviedru skolnieces runu. Viņa kļuvusi slavena visā pasaulē ar to, ka "basto" skolu un aizbildinās ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

Viņas, maigi izsakoties, divdomīgā darbība jau novedusi pie nominācijas Nobela miera prēmijai. Tagad skolnieci pieņem ANO ģenerālsekretārs, Romas pāvests, dažādu valstu politiķi. Pēc runas Eiropas Parlamentā viņa plāno uzrunāt Lielbritānijas likumdevējus un pievienoties kustībai "Dumpis pret izmiršanu" (Extinction Rebellion, jeb XR), kuras akcijas jau dažas dienas radījušas sadursmes ar policiju un arestus Londonā, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Patlaban ekoloģisko aktīvistu kustībā patiešām sākusies renesanse. Par to liecina, piemēram, "zaļo" partiju panākumu vilnis nesenajās vēlēšanās Eiropā. Taču augošo akciju metodes un lozungi rada aizvien lielākas šaubas par dabas aizsargu kompetences līmeni, tātad – arī pat politiķu zināšanām, kuri viņus sveic ar ovācijām parlamentos.

Piemēram, starp kustības XR daudzajām prasībām ir arī atteikšanās no aviopārlidojumiem. "Ekoloģiskie dumpinieki" uzskata, ka lidmašīnas jāizmanto tikai ārkārtas situācijās. Tiesa, šī prasība netraucēja "Oskara" laureātei Emmai Tompsonei pārvarēt lidmašīnāļ gandrīz 9000 kilometrus no Losandželosas uz Londonu, lai piedalītos mītiņā. Acīmredzot, ekoloģijas aizstāvji uzskata, ka viņu demonstrācijas pieder pie tiem ārkārtas gadījumiem, kas ļauj nospļauties par ekoloģiju.

Avīzes The Daily Telegraph aplēses liecina, ka lidmašīna, kurā lidoja Tompsone, izmeta atmosfērā aptuveni trīs tonnas ogļskābās gāzes. Pie tam aktrises aģentam neizdevās atsaukt atmiņā, vai viņa kaut reizi būtu piedalījusies kaut kādās praktiskās darbībās ar gaisa attīrīšanas mērķiem, piemēram, būtu stādījusi kokus. Taču, kad viņai pajautāja, vai viņa lidoja vismaz ekonomiskajā klasē, Tompsone sašutusi attrauca, ka esot "pārāk veca" tādiem eksperimentiem.

Starp citu, tā ir vēl viena šīs jaunās ekoloģiskās cīņas ēras īpatnība. Agrāk "zaļo" akcijas pārsvarā "kreisas", antikapitālistiskas, vērstas pret eliti, toties tagad tās kļūst aizvien elitārākas, "aplaizītas", tās pārstāv privileģētu aprindu ļaudis, kuri nav pieraduši pie ekonomiskās klases.

Pie tam nav nejauša sekojoša situācija: telekanāla Sky News raidījuma vadītājs Ādams Bultons, noklausījies gados jaunā ekodumpinieka Robina Bordmana, kustības XR līdera, izteikumus, secināja: "Jūs esat vienkārši saujiņa nekompetentu, pēc pašizpausmes alkstošu vidējās klases pārstāvju, kuri mēģina mūs mācīt, kā dzīvot." Jaunietis atbildēja ar dažām nesakarīgām frāzēm par to, kā Britānija cietīs badu, ja atkārtosies karsta vasara, un sašutis pameta studiju.

Grūti teikt, kas vairāk aizvainoja ekodumpinieku – vārds "nekompetence" vai viņa ieskaitīšana vidējā klasē. Pilnīgi iespējams, Bordmans uzskata sevi par augstāku nekā vidējā klase, jo vēl pavisam nesen viņš mācījās elitārā privātskolā par 17,5 tūkstošiem mārciņu gadā. Katrs vidējās klases pārstāvis to vis atļauties nevar, nerunājot jau par vienkāršajiem cilvēkiem.

Arī Grēta Tūnberga, kura plāno pievienoties XR mītiņiem, pieder pie Zviedrijas "zelta jaunatnes". Viņas māte, slavenā operdziedātāja Malena Ērnmane (reiz viņa pat pārstāvēja valsti Eirovīzijā), izmantoja meitas "bastošanas" akcijas, lai pareklamētu savu grāmatu. Pati Grēta ir zviedru reklāmas speciālista Ingmāra Renchoga PR projekts.

Protams, par meitenes kompetenci ekoloģijas jomā nevar būt ne runas, turklāt, jo vairāk nodarbību skolā viņa kavē it kā dabas aizsardzības dēļ, jo mazākas ir viņas izredzes kļūt par profesionāli jebkurā sfērā. Taču tas, šķiet, neuztrauc ne viņas vecākus, ne politiķus, kuri viņai jāaplaudē parlamentos, pat neskatoties uz jaunā "zaļo" elka nesakarīgajām runām.

Piemēram, Grētas runa Eiropas Parlamentā (rodas iespaids, ka to nav rakstījusi viņa pati) saturēja paniskas frāzes par "cilvēces izmiršanu". Vārda tiešā nozīmē – paniskas. "Kad jūsu māja deg, un jūs gribat to paglābt no pilnīgas nodegšanas, zināms panikas līmenis ir vajadzīgs," apgalvoja skolniece.

Un nav svarīgi tas, ka skolniece nepiedāvāja nekādus konkrētus pasākumus (izņemot ārkārtas samitus). Toties viņa vairākas reizes meistarīgi noraudājās tribīnē (jūtama viņas tēva – aktiera skola), izpelnoties vētrainus un ilgus politiķu aplausus un rakstu lavīnu rietumu avīzēs nākamajā dienā.

Kas tad vēl ir vajadzīgs reklāmai un ceļam pie Nobela prēmijas?

Fakts, ka Eiropas Parlaments ar sajūsmu sveic un reklamē kareivīgu tumsonību, protams, lielā mērā raksturo pašas Eiropas varas iestādes līmeni. Politiķi, kuri savu mērķu sasniegšanai izmanto 16 gadus vecu meiteni (redzēsiet, viņa vēl parādīsies publiskos pasākumos pirms EP vēlēšanām maijā), acīmredzot pat nedomā par to, kādu piemēru viņa demonstrē citiem skolēniem. Bērni dažādās pasaules malās jau atdarina Tūnbergu un basto stundas ekoloģijai veltītās demonstrācijās. Ļoti ērti: pa piektdienām tu neej uz skolu, jo esi aizņemts cīņā par dabu, pa pirmdienām kavē stundas, aizstāvot seksuālo minoritāšu tiesības, pa otrdienām popularizē veģerārismu. Tā jau var pavisam neiet uz skolu, aizbildinoties ar "izmirstošās" cilvēces glābšanu.

Tiesa, nevienu problēmu tāda cīņa, protams, neatrisinās, tikai padziļinās dažādu valstu politiķu tumsonību. Šķiet, viņi ar to lepojas. Galu galā, aug tie, kas stāsies viņu vietā – biznesa klases "zaļie", kuri nezināšanu pataisa par kultu.

70
Pēc temata
Tramps pastāstījis, kāpēc nevēlas cīnīties ar klimata izmaiņām
Eksperts pastāstījis, ar ko draud klimata izmaiņas Latvijā
Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

23
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

23
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

52
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

52
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

0
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā