Vladimirs Putins

Amerikāņu eksperti atklājuši "Putina transkontinentālo impēriju"

127
Putina transkontinentālās "neizdevušos valstu impērijas" izveidošanas metode jau vairākkārt nodemonstrējusi savu veiksmīgumu, un Krievija negrasās apstāties, raksta Time.

Amerikāņu žurnāls Time, nodrošinot sev amerikāņu starptautiskās politikas ekspertu atbalstu, prata spēja izdarīt nopietnu atklājumu: izrādās, Krievija – tā jau ir impērija, turklāt jauna veida impērija – tā atrodas gandrīz visos kontinentos un izveidota praktiski zem oficiālās Vašingtonas degungala, kura nespēja tai neko nolikt priekšā, atzīmē RIA Novosti aurots Ivans Daņilovs.

Amerikāņu ekspertu un žurnālistu tēzes izteiktas Saimona Šustera rakstā, kurš kļuvis ne vien par Time aprīļa numura galveno materiālu, bet arī iedvesmas avotu žurnāla vākam, kurš izskatās kā fantastikas vai asa sižeta filmas reklāmas plakāts: sarkans fons, zemeslode, kurā parādās punkti ar sarkanām zvaigznēm, un siluets, kurš līdzinās Krievijas prezidentam, kas draudoši stāv virs planētas.

Обложка номера журнала Time от 15 апреля 2019 года
© Photo Time Inc.
2019. gada 15. aprīļa žurnāla Time numura vāks

Time lasītājiem piedāvā izlasīt par "par citu Putina sazvērestību", liekot domāt, ka, izņemot sazvērestību, kura atvedusi Donaldu Trampu Baltajā namā, Krievijas līderis ir aizņemts arī ar citām varas pārņemšanas operācijām uz planētas. Tiesa, ja izvilksim aiz iekavām alu rusofobiju, bezatbildīgas pārspīlēšanas un mākslinieciskos tēlus, kuri vairāk piestām Džeimsa Bonda filmām vai Toma Klensija romāniem un nekādā veidā neiet kopā ar nopietna politiska izdevuma tēlu, tad ir jāatzīst, ka materiālā ir atrodams samērā interesants (un vietām pamatoti bažīgs) ieskats Krievijas ietekmes izaugsmē pasaulē.

Galvenā tēze, kuru Šustera kungs virza tekstā, ved pie tā, ka Krievija (un konkrēti Vladimirs Putins) atradusi interesantu veidu kā izplatīt savu ietekmi pasaulē bez resursu tērēšanas, kurus analoģiskiem mērķiem tērē ASV un Ķīna. Turklāt, tiek uzsvērts, ka Putina tādas transkontinentālās "neizdevušos valstu impēriju" izveidošanas metode jau vairākkārt nodemonstrējusi savu veiksmīgumu, un Krievija negrasās apstāties.

Ja skatās uz Kremļa rīcību ar žurnāla Time acīm, tad iznāk sekojoša aina: Kremlis it kā meklē un atrod politiķus, kuri vada uz revolūcijas, ekonomikas krīzes vai ārējas (lasi - "amerikāņu") militārās intervences robežas esošas valstis. Laikā, kad sadarbība ar ASV vai Ķīnu paredz šādu valstu līderiem reformu vai citu sarežģītu nosacījumu izpildi, Maskava tām it kā piedāvā pavisam citu sadarbības formātu, kurā nodrošina šādu "neizdevušos valstu" līderiem drošību, aizsardzības iespēju no ārējā spiediena un cerību palikt pie varas pat pēc tam, kad pasaules sabiedrība sagribēja tikt vaļā no viņiem.

Pretī Krievija saņem naudu (ieroču piegādes līgumu veidā), politisko ietekmi attiecīgos reģionos un piekļuvi valstu dabas resursiem, kurās šī shēma veiksmīgi nostrādā.

Time tekstā ir ļoti stipri jūtams tipiska amerikāņu žurnālista apvainošanās un vilšanās, kurš bija pārliecināts, ka Krievija (valsts, kura vistīrākajā veidā zaudēja aukstajā karā) ir sabrukusi un sadalījusies, un līdz ar to, tai nav pat teorētisku iespēju pastumt malā ASV, Ķīnu, Franciju un citus "lielos spēlētājus" cīņā par ietekmi un resursiem Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā.

Time uzskaitīja Krievijas panākumus trešās pasaules valstīs: no Lībijas un Afganistānas līdz Venecuēlai un Sudānai – visur ir Krievijas algotņi, visur ir Krievijas padomnieki, visur Krievija pelna naudu.

 Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Loģiski, ka šī metode izraisa amerikāņu propagandai vēlmi pasniegt Krievijai lekciju par augstu morāles principu lomu starptautiskajā politikā: "Krievija piedāvā saviem jaunajiem draugiem jaudīgus ieročus: savas veto balsstiesības ANO Drošības Padomē, kuras tika izmantotas vismaz duča Drošības Padomes rezolūciju bloķēšanai par ķīmisko ieroču izmantošanu, kara noziegumiem un uguns izbeigšanu kopš pilsoņkara sākuma Sīrijā 2011. gadā. Atnākot palīgā Asada režīmam, Putins ieguva tiesības apgalvot, ka Krievija atbalstīs savus sabiedrotos, pat ja viņi indē ar gāzi, spridzina un spīdzina savus pilsoņu."

Šīs pretenzijas, protams, izskatās sevišķi spilgti tieši no ASV puses – pēdējās valsts, kurai būtu vērts kādam lasīt notācijas par morāli (nerunājot jau par to, ka apsūdzības pret Asadu ir melīgas). Simtiem tūkstošu mierīgo Irākas iedzīvotāju, kuri gāja bojā amerikāņu intervences dēļ, kura balstījās uz pašu meliem par "Sadama masveida iznīcināšanas ieroci", ir liecinieki tam, ka Vašingtona un morāle – tās ir divas nesavienojamas lietas. "Dzīvā prece" Lībijas zvejniecības tirgos, kura parādījās tur pēc rietumu "humanitārajām bombardēšanām" – arī nav sajūsmā par amerikāņu augstās morāles ārpolitikas sekām.

Kad žurnāls Time, kurš arī ir daļēji atbildīgs par ne pie kā nevainīgu cilvēku līķu kalnu, kurus nogalināja amerikāņu karavīri, spriedelē par morāli, – tas pat nav nekaunības piemērs, bet gan drīzāk neticami perversas pārliecības piemērs, ka visa pasaule joprojām uzskata Vašingtonu par "krustu, kas laistās kalna galā". Pasaule vairs tā neuzskata, un amerikāņu žurnālistu apraudātie Krievijas panākumi Sīrijā, Venecuēlā, Sudānā, Ēģiptē, Centrālāfrikas Republikā, Afganistānā un citās valstīs, kuras ir nogurušas no "amerikāņu līderības", – tie ir uzskatāmi pierādījumi tam, ka tā dēvētā amerikāņu morālā līderība ir mirusi, un miršanas apliecība tika izrakstīta periodā kaut kur starp Dienvidslāvijas bombardēšanu un teroristu atbalstīšanu Sīrijā.

Virsrakstu, ar kuru iznācis Time materiāls, – "How Putin Built a Ragtag Empire of Tyrants and Failing States" – var laipni pārtulkot sekojošā veidā: "Kā Putins uzbūvēja improvizētu tirānu un valstu-neveiksminieku impēriju". Turklāt, tekstā akcents tiek likts tieši uz improvizētas, jeb uz haotiskas un nesistematizētas, it kā no drānām sašūtas, "Putina impērijas" uzbūves.

Patiesībā (un amerikāņu autori, zobus klabinādami, to atzīst) sistemātika ir, un tā balstās uz dzelzsbetona principa: brīvība ir dārgāka par naudu. Tur, kur Vašingtona un Parīze piedāvā naudu vai investīcijas, Maskava pirmām kārtām piedāvā aizsardzību un brīvību, tātad tā vietā, lai piedalītos izsolēs par vietējās politiskās elites uzpirkšanu, Krievija piedāvā vissaprātīgākajiem līderiem jaunajām attīstības valstīm visvērtīgāko, kas vien var būt, – suverenitāti un drošību. Un par tik ekskluzīvu preci daudziem nav žēl samaksāt jebkādu naudu.

Ja formulē stingri un pragmatiski, tad tieši šajā sadarbības ar pasauli loģikas izmaiņā arī slēpjas Krievijas stratēģijas priekšrocība ne tikai pār ASV stratēģiju, bet arī kolosāla priekšrocība pār PSRS metodi, kura ziedoja no padomju pilsoņiem izspiesto naudu savas ideoloģijas virzīšanai ārzemēs.

Mūsdienu Krievija nevirza nekādu ideoloģiju un vēl jo vairāk negrasās kādam maksāt par pareizu ideoloģisku pozīciju. Tieši tāpēc suverenitātes un brīvības aizsardzību veicinošie pasākumi pasaulē ir tik populāri un nes Krievijai peļņu, nevis zaudējumus, turklāt, peļņa parādās jaut tagad no konkrētiem ieroču piegādes līgumiem un piekļuves dabas resursiem.

Galvenā likteņa ironija, kura izslīdēja no amerikāņu Krievijas ārpolitikas stratēģijas kritiķu rokām, ir tajā, ka, jo stiprāk Vašingtona pretosies Krievijas ietekmei, jo stingrāk tā draudēs ar sankcijām un militāro spēku Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīm, jo pievilcīgāk izskatīsies Krievijas piedāvājumi. Izglītots lasītājs viegli atpazīs šajā situācijā viena no džudo pamatprincipu pielietojumu, kad oponenta spēks tiek izmantots pret viņu. Tāpēc lai tik Vašingtona stiprāk dusmojas – Krievijas interese no tā tikai iegūs.

127
Pēc temata
Noskaidrojies "XXI gadsimta ieroča" efekts: upuri zaudē atmiņu
Putina ilgā valsts
Žurnālists no Austrijas pateicās Putinam par mieru uz planētas
Politologs: ASV aktīvi apbruņo Baltijas valstis ar noteiktu mērķi
Dolāra simbols, foto no arhīva

ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu

27
(atjaunots 14:11 28.05.2020)
Daži Volstrīta titāni, vareni investori, kas nopelnījuši kapitālu Amerikas finanšu tirgū, ir ļoti norūpējušies par to, cik lielā mērā ASV ekonomika ir cietusi no koronavīrusa.

Amerikāņu miljardieriem parasti raksturīgs patriotisms un īpašs optimisms, jo tas ir viņu sabiedriskā stāvokļa uzlikts pienākums, taču, kā jau stāstījām, patlaban viņi ir nomākti un ļoti apšauba savas valsts gaišo nākotni, vismaz tuvākajā perspektīvā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.  

Tagad skumjajiem, dažkārt pat panikā kritušajiem miljardieriem pievienojušies baņķieri – viens pēc otra viņi iesaka klientiem pavērtēt ne tikdaudz ekonomiskā, cik monetārā rakstura riskus. Neskatoties uz šķietami sekmīgo Federālās rezerves un dolāru drukas mašīnas cīņu ar ekonomisko krīzi, tādām autoritatīvām amerikāņu bankām, kā JPMorgan un Goldman Sachs, nez kāpēc gribas klientiem ieteikt ieguldīt līdzekļus zeltā, ne dolāros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Runa nav par to, ka dzeltenais metāls pēkšņi būtu kļuvis īpaši pievilcīgs (tā finansiālās īpašības un vispāratzītā vērtība "stabilas valūtas" statusā ir pastāvīga konstante), bet gan par to, ka nebijušo pasaules ekonomikas stimulēšanas pasākumu un smagās ģeopolitiskās turbulences apstākļos, kuros visai pasaulei nāksies dzīvot tuvākajos gados, amerikāņu baņķieri uzskata, ka zelts nav tik trausls kā zaļās banknotes ar ASV prezidentu portretiem.

Jaunākais piemērs, kas demonstrē attieksmi pret visām pasaules valūtām, redzams bankas JPMorgan analītiskajā pētījumā, par ko stāstīja lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, nebijušie naudas, kredītu un fiskālie pasākumi, kas veikti visā pasaulē, var novest pie vājas izaugsmes ilgtermiņa periodā un valūtas cenas krituma, uzturot zelta cenas."

Bankas analītiķi uzskata, ka valūtu masveida devalvācijas gadījumā dolārs cietīs pēdējais, un tas ir loģiski, tomēr kā galveno aktīvu klientiem iesaka zeltu, nevis dolāru, kura vērtība nepatīkama scenārija apstākļos tiks uzturēta. Savukārt bezprecedenta fiskālie un kredītu pasākumi, par ko stāsta banka, ir tie paši soļi ekonomikas glābšanai, kas materializējas kā rekordliels budžeta deficīts rietumu valstīs un augošs valsts parādu līmenis. Pārsteidzoši, tomēr oficiālo aprindu ekonomisti Rietumos ir pārliecināti, ka šiem pasākumiem nebūs nekādu nopietnu negatīvu seku. Bet baņķieri vērtējumam nepiekrīt.

Starp citu, negaidītas simpātijas pret zeltu modušās arī citā ietekmīgā amerikāņu bankā – jau marta beigās, kad zelta cena bija aptuveni par 10% zemāka, nekā tagad. Izdevums Financial Times toreiz rakstīja pavisam atklāti: "Goldman Sachs iegalvo klientiem, ka pienācis laiks pirkt zeltu."

Jāpiebilst, ka baņķieri saskata ne tikai inflācijas, bet arī ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar dolāru un amerikāņu finanšu sistēmas trauslajām vietām. Tā pat JPMorgan norāda: ASV konkurentiem un oponentiem starptautiskajā arēnā tagad parādās tehnoloģiskās iespējas, kas apdraud amerikāņu hegemoniju finanšu jomā.

Bloomberg citēja dolāru un sankciju risku vērtējumu: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, plešoties plašumā centrālo banku idejai par digitālajām valūtām, šai situācijai vajadzētu pievērst uzmanību arī Savienotajām Valstīm, pretējā gadījumā tas riskē zaudēt savas ģeopolitiskās varas galveno aspektu. "Digitālās valūtas graujošā potenciāla dēļ lielākie zaudējumi draud ASV, - savā analītiskajā pārskatā apgalvoja Džošs Jangers, procentu likmju derivatīvu stratēģijas virziena vadītājs, un Maikls Feroli, bankas vadošais speciālists ASV ekonomikas jautājumos. – Pārsvarā viss grozās ap amerikāņu dolāra hegemoniju. Globālās rezerves valūtas un apmaiņas līdzekļa laišana klajā, kas tiek izmantots starptautiskajā tirdzniecībā un pakalpojumos, dāvā milzīgas priekšrocības."

Banku analītiķi atgādina: ja Ķīnai un Eiropas Savienībai izdosies gūt panākumus un un izstrādāt "digitālā juaņa" un "digitālā eiro" (tas ir, jau esošu valūtu ekvivalentus, kas praktiski darbojas ārpus tradicionālās banku sistēmas – uz elektronisko maciņu pamata konkrētas centrālās bankas vai tās pilnvaroto struktūru darbu bāzē) tehnoloģijas, radīsies milzīgs risks – gan ES, gan Ķīna nopietni centīsies izspiest dolāru no starptautiskās tirdzniecības. JPMorgan analītiķi loģiski atzīmēja: lai arī pat tādām digitālajām valūtām ir vajadzīga sistēma SWIFT (atslēgšanu no tās ASV izmanto kā sankciju pret ģeopolitiskajiem pretiniekiem), tā jau ir liela problēma no amerikāņu globālā finansiālā pārspēka viedokļa. Atzīmēsim, ka šī scenārija apstākļos nepārprotami cietīs ne tikai Vašingtonas diplomātijas iespējas, saruks arī dolāra pieprasījums. ASV ekonomika (no pirktspējas paritātes viedokļa, Statista dati par 2019.gadu) sastāda tikai 15% no visas pasaules apjoma, bet dolārs tiek izmantots vairāk nekā pusē starptautisko tirdzniecības operāciju, ASV dolāra pieprasījuma lejupslīde būs ilga – līdz tiks sasniegts "dabiski pamatotais" līmenis. Tas nenozīmē, ka problēma materializēsies jau rīt, tomēr, ja jau "digitālā" eiro un juaņa draudi pievērsuši lielas amerikāņu bankas uzmanību, domājams, problēma pastāv, un tā ir pietiekami nopietna.

Likteņa ironija: tie, kas pasaules inflācijas šoka rezultātā var zaudēt visvairāk (vienkāršie amerikāņi un dolāru iekrājumu piekritēji citās valstīs), par risku izzinās pēdējie. Žurnāls Forbes noskaidrojis, ka banka Goldman Sachs organizēs speciālu sapulci ar bagātajiem klientiem par "inflāciju, zeltu un bitkoinu", taču vienkāršajiem mirstīgajiem tā būs slēgta.

Protams, daudziem ASV ģeopolitiskajiem oponentiem nav jēgas noklausīties, ko runā amerikāņu baņķieri – viņi jau iepriekš paši ir aplēsuši visus riskus. Ar to skaidrojams fakts, ka jau ilgi pirms amerikāņu drukas iekārtas palaišanas un ķīniešu pirmajiem eksperimentiem ar "digitālo juaņu" centrālās bankas, pat dažu ASV sabiedroto centrālās bankas sāka iepirkt zeltu vai repatriēt ārzemēs uzlabotos stieņus. Kad un kādā formā notiks pasaules finanšu sistēmas pārbūve, ir grūti teikt, tomēr neapšaubāms fakts: lielie ģeopolitiskās spēles dalībnieki jau aktīvi gatavojas tādai pārbūvei un ar to saistītajiem riskiem.

27
Tagi:
ASV, ekonomiskā krīze, zelts, dolārs
Pēc temata
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Fināla izpārdošana: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels, foto no arhīva

Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu

35
(atjaunots 11:41 28.05.2020)
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels maksimāli uzskatāmi ilustrēja pazīstamo politisko parunu par to, ka savlaicīga nodevība ir gaišredzība.

Pieredzējušais diplomāts, šķiet, pavērojis stāvokli ģeopolitiskajā arēnā un nolēmis, ka pienācis laiks iezīmēt ES jauno stratēģisko kursu, kas, acīmredzot, notiks ar devīzi "Sākusies Āzijas ēra!", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Par "Āzijas ēras" sākumu Borela kungs izteicās nesenajā apspriedē ar vācu diplomātiem. Vēl vairāk, ES diplomātijas vadītājs uzskata, ka amerikanocentriskā (jeb ASV pārvaldē esošā) pasaules kārtība ir beigusies, turklāt savu viedokli pauda vēsturiskās attīstības jaunā posma sākuma kontekstā, kurā ES vairs nav gatava iztikt ar amerikāņu iemīļotās kolonijas vai – labākajā gadījumā – Vašingtonas jaunākā partnera lomu, kam ASV dažreiz žēlīgi atļāva Vecajai Pasaulei nodarboties ar neokoloniālismu tradicionālajos "medību laukos" Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā.

Brisele vēlas ko vairāk, un tās drosme ir saprotama: Vašingtona ir kļuvusi vājāka, Eiropas Savienība jūt, ka spēku līdzsvars ir mainījies un Vašingtonas-Pekinas nežēlīgais konflikts paver ES plašas iespējas, ko jāpaspēj noķert, neskatoties uz neapmierinātību, ko demonstrē amerikāņu satelīti apvienotajā Eiropā.

Britu izdevums The Guardian publicējis Borela kunga uzrunas drosmīgās tēzes.

"Analītiķi ilgi runāja par (starptautisko attiecību – red.) amerikāņu sistēmas beigām un Āzijas ēras sākumu. Tagad tas notiek mūsu acu priekšā," paziņoja Eiropas galvenais diplomāts. Viņš lika saprast, ka Eiropas Savienība kopumā izjūt kolosālu diplomātisko spiedienu gan no Vašingtonas, gan Pekinas puses.

Jāatzīmē, ka pat fakts – vadošā ES amatpersonas sūdzas par to, ka Eiropas Savienību "piespiež izvēlēties (konflikta – red.) pusi", patiesībā jau ir skandalozs, jo, pirmkārt, norāda uz Eiropas valstīs valdošo politiķu zināmu brīvu gribu, otrkārt, pieļauj, ka Eiropai būs fundamentāla loma ģeopolitiskajā konfliktā Ķīnas pusē, kad tā nonāks barikādēs pretī Amerikai, neskatoties uz visiem apgalvojumiem par kopīgām vērtībām, transatlantisko solidaritāti un piederību kopējai drošības sistēmai – NATO.

Tomēr interesantākais ir tas, kā ES galvenais diplomāts iesaka izšķirt izvēles problēmu. Viņš ierosina pakāpties malā un abiem planētas galvenās lielvalsts statusa pretendentiem ļaut noskaidrot attiecības, Briselei neiesaistoties konfliktā Pekinas vai Vašingtonas pusē.

Pēc būtības, Eiropas Savienība ar sava vadošā diplomāta starpniecību ir deklarējusi suverenitāti. Borels uzskata, ka eiropiešiem "jāseko pašiem savām interesēm un vērtībām, kā arī jāizvairās no pārvēršanās par vienas vai otras puses instrumentu". Acīmredzot, skaidrs, ka Brisele nevēlas pārvērsties par bandinieku Pekinas rokās vai joprojām būt bandiniekam Vašingtonas rokās.

Diezin vai Donalds Tramps būs sajūsmā par tādu bēgšanu no ģeopolitisko batāliju lauka, no bloka, kam (vismaz teorētiski) vajadzētu būt uzticamākajam ASV vasalim un atbalstīt visas amerikāņu ģeopolitiskās avantūras. Kā jau vairākkārt apliecinājuši ASV prezidenta tuvākā loka pārstāvji, Pax Americana – amerikanocentriskās pasaules un amerikāņu hegemonijas – aizsardzība ir galvenā prioritāte, kam nevar būt nekādu kompromisu.

Ivans Konovalovs
из личного архива Ивана Коновалова

Šajā kontekstā Borela vārdus par to, ka amerikāņu ēra ir beigusies, tagad iestājas Āzijas ēra, iespējams traktēt vienīgi kā nodevību, par ko jāsoda ne tikai konkrētais diplomāts (diezin vai viņš uzstājās politiskās pašdarbības žanrā), bet gan viss Eiropas politiskās elites segments, kam pēkšņi ienācis prātā, ka nu ir īstais laiks sameklēt sev citu saimnieku (un koķetē ar Pekinu) vai atjaunot agrāko varenību un paziņot, ka ES ir neatkarīgs "spēka centrs" jaunajā daudzpolārajā pasaulē.

Jāpiebilst, ka arī par Ķīnu Borels neko sirsnīgu neteica, drīzāk gan, viņaprāt, esot vajadzīga konfrontācija, nevis kooperācija. "Mums ir vajadzīga stingrāka stratēģija attiecībās ar Ķīnu, kas tāpat prasa uzlabot attiecības ar Āzijas demokrātisko daļu", viņš atzīmēja.

Diezin vai Pekina būs sajūsmā, ja visi Ķīnas kaimiņi, ar ko tai ir zināmi kašķi (vai pat īsti pierobežas karstie punkti), pēkšņi saņems diplomātisku, ekonomisku, kā arī, iespējams, tehnoloģisku un militāru atbalstu no Eiropas Savienības valstu puses. Tā kā ambiciozās stratēģijas "Eiropas Savienības atgriešanās Āzijā" galvenais autors patiesībā ir Francijas prezidents Emanuels Maktors, var mosties pamatotas aizdomas par to, ka ES vēlas atgriezties pat ne pie aukstā kara "jaukajām dienām" XX gadsimtā, kad ES starptautiskajā arēnā bija nesalīdzināmi lielāka autoritāte un ietekme, bet gan uzreiz XIX gadsimtā, kad Eiropas lielvalstis dalīja savā starpā kolonijas Āzijā un guva astronomisku peļņu uz koloniālo projektu rēķina.

Piedāvāt Ķīnas kaimiņiem, kuru vidū daudziem, iespējams, ir savas grūtības attiecībās ar Vašingtonu, zināmu alternatīvu "ģeopolitisko jumtu" – tāds gājiens dažiem Eiropas politiķiem var šķist īsti ģeniāls, jo jaunā "Āzijas ēra" nebūt nenozīmē "ķīniešu ēru". No Eiropas Savienības viedokļa "Āzijas ēra" itin labi varētu būt laikmets, kurā Vecā Pasaule atkal kārtīgi nopelnīs šajā reģionā, it īpaši tāpēc, ka mūsdienu apstākļos var iztikt arī bez militārā spēka.

No vienas puses, tāda eiropiešu ģeopolitisko ambīciju atmoda iepriecina: "kolektīvie Rietumi" sairst, ES meklē piedzīvojumus divās ģeopolitiskajās frontēs – diplomātiskajā cīņā ar Ķīnu un tirdzniecības karā ar ASV. Tomēr, no otras puses, rodas zināmas bažas par vairāk vai mazāk stabilās starptautisko sakaru un attiecību sistēmas atliekām, ko esam mantojuši no XX gadsimta (tās izveidē piedalījās mūsu varenie priekšteči) – daudzi lieli ģeopolitiskās spēles dalībnieki ļoti vēlas radikāli atrisināt sakrātās pretrunas, tāpēc, pilnīgi iespējams, tai vairs nekas daudz nav palicis.

35
Tagi:
ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā