Vladimirs Putins

Amerikāņu eksperti atklājuši "Putina transkontinentālo impēriju"

130
Putina transkontinentālās "neizdevušos valstu impērijas" izveidošanas metode jau vairākkārt nodemonstrējusi savu veiksmīgumu, un Krievija negrasās apstāties, raksta Time.

Amerikāņu žurnāls Time, nodrošinot sev amerikāņu starptautiskās politikas ekspertu atbalstu, prata spēja izdarīt nopietnu atklājumu: izrādās, Krievija – tā jau ir impērija, turklāt jauna veida impērija – tā atrodas gandrīz visos kontinentos un izveidota praktiski zem oficiālās Vašingtonas degungala, kura nespēja tai neko nolikt priekšā, atzīmē RIA Novosti aurots Ivans Daņilovs.

Amerikāņu ekspertu un žurnālistu tēzes izteiktas Saimona Šustera rakstā, kurš kļuvis ne vien par Time aprīļa numura galveno materiālu, bet arī iedvesmas avotu žurnāla vākam, kurš izskatās kā fantastikas vai asa sižeta filmas reklāmas plakāts: sarkans fons, zemeslode, kurā parādās punkti ar sarkanām zvaigznēm, un siluets, kurš līdzinās Krievijas prezidentam, kas draudoši stāv virs planētas.

Обложка номера журнала Time от 15 апреля 2019 года
© Photo Time Inc.
2019. gada 15. aprīļa žurnāla Time numura vāks

Time lasītājiem piedāvā izlasīt par "par citu Putina sazvērestību", liekot domāt, ka, izņemot sazvērestību, kura atvedusi Donaldu Trampu Baltajā namā, Krievijas līderis ir aizņemts arī ar citām varas pārņemšanas operācijām uz planētas. Tiesa, ja izvilksim aiz iekavām alu rusofobiju, bezatbildīgas pārspīlēšanas un mākslinieciskos tēlus, kuri vairāk piestām Džeimsa Bonda filmām vai Toma Klensija romāniem un nekādā veidā neiet kopā ar nopietna politiska izdevuma tēlu, tad ir jāatzīst, ka materiālā ir atrodams samērā interesants (un vietām pamatoti bažīgs) ieskats Krievijas ietekmes izaugsmē pasaulē.

Galvenā tēze, kuru Šustera kungs virza tekstā, ved pie tā, ka Krievija (un konkrēti Vladimirs Putins) atradusi interesantu veidu kā izplatīt savu ietekmi pasaulē bez resursu tērēšanas, kurus analoģiskiem mērķiem tērē ASV un Ķīna. Turklāt, tiek uzsvērts, ka Putina tādas transkontinentālās "neizdevušos valstu impēriju" izveidošanas metode jau vairākkārt nodemonstrējusi savu veiksmīgumu, un Krievija negrasās apstāties.

Ja skatās uz Kremļa rīcību ar žurnāla Time acīm, tad iznāk sekojoša aina: Kremlis it kā meklē un atrod politiķus, kuri vada uz revolūcijas, ekonomikas krīzes vai ārējas (lasi - "amerikāņu") militārās intervences robežas esošas valstis. Laikā, kad sadarbība ar ASV vai Ķīnu paredz šādu valstu līderiem reformu vai citu sarežģītu nosacījumu izpildi, Maskava tām it kā piedāvā pavisam citu sadarbības formātu, kurā nodrošina šādu "neizdevušos valstu" līderiem drošību, aizsardzības iespēju no ārējā spiediena un cerību palikt pie varas pat pēc tam, kad pasaules sabiedrība sagribēja tikt vaļā no viņiem.

Pretī Krievija saņem naudu (ieroču piegādes līgumu veidā), politisko ietekmi attiecīgos reģionos un piekļuvi valstu dabas resursiem, kurās šī shēma veiksmīgi nostrādā.

Time tekstā ir ļoti stipri jūtams tipiska amerikāņu žurnālista apvainošanās un vilšanās, kurš bija pārliecināts, ka Krievija (valsts, kura vistīrākajā veidā zaudēja aukstajā karā) ir sabrukusi un sadalījusies, un līdz ar to, tai nav pat teorētisku iespēju pastumt malā ASV, Ķīnu, Franciju un citus "lielos spēlētājus" cīņā par ietekmi un resursiem Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā.

Time uzskaitīja Krievijas panākumus trešās pasaules valstīs: no Lībijas un Afganistānas līdz Venecuēlai un Sudānai – visur ir Krievijas algotņi, visur ir Krievijas padomnieki, visur Krievija pelna naudu.

 Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Loģiski, ka šī metode izraisa amerikāņu propagandai vēlmi pasniegt Krievijai lekciju par augstu morāles principu lomu starptautiskajā politikā: "Krievija piedāvā saviem jaunajiem draugiem jaudīgus ieročus: savas veto balsstiesības ANO Drošības Padomē, kuras tika izmantotas vismaz duča Drošības Padomes rezolūciju bloķēšanai par ķīmisko ieroču izmantošanu, kara noziegumiem un uguns izbeigšanu kopš pilsoņkara sākuma Sīrijā 2011. gadā. Atnākot palīgā Asada režīmam, Putins ieguva tiesības apgalvot, ka Krievija atbalstīs savus sabiedrotos, pat ja viņi indē ar gāzi, spridzina un spīdzina savus pilsoņu."

Šīs pretenzijas, protams, izskatās sevišķi spilgti tieši no ASV puses – pēdējās valsts, kurai būtu vērts kādam lasīt notācijas par morāli (nerunājot jau par to, ka apsūdzības pret Asadu ir melīgas). Simtiem tūkstošu mierīgo Irākas iedzīvotāju, kuri gāja bojā amerikāņu intervences dēļ, kura balstījās uz pašu meliem par "Sadama masveida iznīcināšanas ieroci", ir liecinieki tam, ka Vašingtona un morāle – tās ir divas nesavienojamas lietas. "Dzīvā prece" Lībijas zvejniecības tirgos, kura parādījās tur pēc rietumu "humanitārajām bombardēšanām" – arī nav sajūsmā par amerikāņu augstās morāles ārpolitikas sekām.

Kad žurnāls Time, kurš arī ir daļēji atbildīgs par ne pie kā nevainīgu cilvēku līķu kalnu, kurus nogalināja amerikāņu karavīri, spriedelē par morāli, – tas pat nav nekaunības piemērs, bet gan drīzāk neticami perversas pārliecības piemērs, ka visa pasaule joprojām uzskata Vašingtonu par "krustu, kas laistās kalna galā". Pasaule vairs tā neuzskata, un amerikāņu žurnālistu apraudātie Krievijas panākumi Sīrijā, Venecuēlā, Sudānā, Ēģiptē, Centrālāfrikas Republikā, Afganistānā un citās valstīs, kuras ir nogurušas no "amerikāņu līderības", – tie ir uzskatāmi pierādījumi tam, ka tā dēvētā amerikāņu morālā līderība ir mirusi, un miršanas apliecība tika izrakstīta periodā kaut kur starp Dienvidslāvijas bombardēšanu un teroristu atbalstīšanu Sīrijā.

Virsrakstu, ar kuru iznācis Time materiāls, – "How Putin Built a Ragtag Empire of Tyrants and Failing States" – var laipni pārtulkot sekojošā veidā: "Kā Putins uzbūvēja improvizētu tirānu un valstu-neveiksminieku impēriju". Turklāt, tekstā akcents tiek likts tieši uz improvizētas, jeb uz haotiskas un nesistematizētas, it kā no drānām sašūtas, "Putina impērijas" uzbūves.

Patiesībā (un amerikāņu autori, zobus klabinādami, to atzīst) sistemātika ir, un tā balstās uz dzelzsbetona principa: brīvība ir dārgāka par naudu. Tur, kur Vašingtona un Parīze piedāvā naudu vai investīcijas, Maskava pirmām kārtām piedāvā aizsardzību un brīvību, tātad tā vietā, lai piedalītos izsolēs par vietējās politiskās elites uzpirkšanu, Krievija piedāvā vissaprātīgākajiem līderiem jaunajām attīstības valstīm visvērtīgāko, kas vien var būt, – suverenitāti un drošību. Un par tik ekskluzīvu preci daudziem nav žēl samaksāt jebkādu naudu.

Ja formulē stingri un pragmatiski, tad tieši šajā sadarbības ar pasauli loģikas izmaiņā arī slēpjas Krievijas stratēģijas priekšrocība ne tikai pār ASV stratēģiju, bet arī kolosāla priekšrocība pār PSRS metodi, kura ziedoja no padomju pilsoņiem izspiesto naudu savas ideoloģijas virzīšanai ārzemēs.

Mūsdienu Krievija nevirza nekādu ideoloģiju un vēl jo vairāk negrasās kādam maksāt par pareizu ideoloģisku pozīciju. Tieši tāpēc suverenitātes un brīvības aizsardzību veicinošie pasākumi pasaulē ir tik populāri un nes Krievijai peļņu, nevis zaudējumus, turklāt, peļņa parādās jaut tagad no konkrētiem ieroču piegādes līgumiem un piekļuves dabas resursiem.

Galvenā likteņa ironija, kura izslīdēja no amerikāņu Krievijas ārpolitikas stratēģijas kritiķu rokām, ir tajā, ka, jo stiprāk Vašingtona pretosies Krievijas ietekmei, jo stingrāk tā draudēs ar sankcijām un militāro spēku Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīm, jo pievilcīgāk izskatīsies Krievijas piedāvājumi. Izglītots lasītājs viegli atpazīs šajā situācijā viena no džudo pamatprincipu pielietojumu, kad oponenta spēks tiek izmantots pret viņu. Tāpēc lai tik Vašingtona stiprāk dusmojas – Krievijas interese no tā tikai iegūs.

130
Pēc temata
Noskaidrojies "XXI gadsimta ieroča" efekts: upuri zaudē atmiņu
Putina ilgā valsts
Žurnālists no Austrijas pateicās Putinam par mieru uz planētas
Politologs: ASV aktīvi apbruņo Baltijas valstis ar noteiktu mērķi
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

15
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

15
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

21
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

21
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns