Испанский Leopard 2E на параде в честь столетия Латвии

Iron Spread 2019: "Challenger" un "Leopard" Latvijā rupja provokācija pret Krieviju

253
(atjaunots 10:27 09.04.2019)
NATO tanku vienību izvēršana kaujas manevru formātā 200 kilometru attālumā no Latvijas un Krievijas, no Latvijas un Baltkrievijas robežām ir rupja provokācija, kas grauj reģionālo stabilitāti.

Latvijā norit mācības Iron Spread 2019, kurās piedalās reģionā dislocētās Ziemeļatlantijas alianses karavīru vienības un kaujas tehnika. Manevros Ādažu poligonā iesaistīti 14 tanki Leopard, Challenger un PT-91. Iron Spread 2019 mērķis – "sabiedroto karaspēku sadarbības pilnveidošana". Taču, no vienas puses, Rīgu neviens neapdraud. No otras puses, Latvijas armijai, saskaņā ar pasaules militārā spēka reitinga datiem, nav nevienas tanku vienības. Tātad sabiedrotie ar "Leopard" un "Challenger" var uzlabot tanku uzbrukuma iemaņas paši vien, bet latvieši automātiski kļūst par Vašingtonas un Briseles militārās stratēģijas ķīlniekiem.

NATO Starptautiskais bataljons tika dislocēts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēc alianses samita 2016. gada jūnijā. Mācības Iron Spread kopā ar NATO valstīm notiek Baltijas valstīs kopš 2018. gada, taču tanku mācības Latvijā sākās daudz agrāk. Uzdevumi pastāvīgi kļūst sarežģītāki. Iron Spread 2019 manevri ir sinhronizēti ar NATO kibermācībām Locked Shields 2019, kas no 8. līdz 12. aprīlim notiek kaimiņu Igaunijā (domājams, tajās kareivji uzlabo radioelektroniskās cīņas elementus).

Galvenais triecienspēks

Tanki ir uzbrukuma ierocis, tankisti vienmēr piedalās galvenajā triecienā, īsteno uzbrukumu pretinieka aizsardzības ešeloniem. Tanku vienības ir galvenais sauszemes spēku triecienspēks. NATO ilggadējās paplašināšanās fonā austrumu virzienā turpinās uzbrukuma bruņojuma potenciāla uzkrāšana Krievijas robežu tuvumā. Dažkārt rodas sajūta, ka alianses stratēģija Baltijas valstīs ir izsakāma ar plaši pazīstamo parunu "Spēks ir – prātu nevajag". Kam grasās uzbrukt "Leopard" no Baltijas – Baltkrievijai vai Krievijai?

No aizsardzības "Baltijas miestiņā" nav ne smakas, galvenais ASV un to sabiedroto bruņoto spēku karadarbības veids ir uzbrukums (tā rakstīts vadošajos dokumentos un taktikas mācību grāmatās). Savienoto Valstu un NATO stratēģiskās, operatīvās un taktiskās vadības galvenā iezīme ir karaspēka sagatavošana manevriem un saspringtam uzbrukumam. Turklāt sauszemes karaspēki tiek uzskatīti par galveno bruņoto spēku veids, kura mērķis kopā ar GKS un JKS ir rosināt aktīvas un ilgstošas cīņas ar dažādiem ieročiem, pat kodolieročiem. Mērķis - pretinieka iznīcināšana, viņa teritorijas ieņemšana, uzvara ar izdevīgiem noteikumiem.

Pavasaris un vasara Latvijā solās būt karsti. Militāro manevru sērija ar vairāku tūkstošu karavīru piedalīšanos no dažādām valstīm republikā turpināsies no 12. aprīļa līdz 5. maijam (FuriousHammer), no 13. maija līdz 25. maijam (SummerShield). No maija vidus līdz 14. jūnijam notiks arī Latvijas un ASV taktiskās gaisa desanta mācības SwitRespons 19, savukārt no 27. maija līdz 2. jūnijam notiks EfpestkgCertex manevri, kuros Latvijas karavīri apgūs mijiedarbību ar Igaunijā dislocēto NATO bataljonu. No 26.  maija līdz 9. jūlijam Latvijas armija piedalīsies savstarpējās jūras desanta mācībās Jet (M) 19 Amphibex ar NATO valstīm un kolēģiem no Zviedrijas un Somijas. Tālāk sekos Atlantic Resolve operācija, kas atgādina Hitlera "Barbarosu".

Konceptuāla pašlikvidācija

Ja neviena kaimiņvalsts republiku neapdraud, bet tā pastāvīgi paplašina ārvalstu karaspēku klātbūtni savā teritorijā, faktiski līdzdarbojas agresijas gatavošanā pret Baltkrieviju un Krieviju (citas jēgas NATO mācībām nevar būt), tas likumsakarīgi ieslēdz vienreizējas ģeopolitiskās lietošanas valsts pašlikvidācijas mehānismu.

Mierīga ekonomiska attīstība un labas kaimiņattiecības – tāds ir Latvijas drošības garants, uz kuras teritoriju neviens nepretendē. Mūsdienu Krievija dzīvo citos mērogos un koncepcijās. Krievijas teritorijā (17 125 191 kvadrātkilometri) var brīvi izvietot 265 Latvijas Republikas (republikas platība – 64 689 kvadrātkilometri). Latvijas Republikas iedzīvotāju skaits – mazāk nekā divi miljoni cilvēku – līdzinās vienas Novosibirskas iedzīvotāju skaitam. Salīdzinājumam – kaimiņu Sanktpēterburgā dzīvo vairāk nekā pieci miljoni iedzīvotāju, savukārt kopumā Krievijā ir 15 pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu. Un tai ir viena no divām spēcīgākajām armijām pasaulē, ar hiperskaņas raķetēm un kodoltermiskajiem lādiņiem arsenālā.

Kopš 2018. gada Latvija aizsardzībai nezin no kā tērē 2% IKP, savukārt 15 gadu laikā NATO sastāvā samaksājusi 5 miljardus eiro. De facto republika pārvērtusies par ASV koloniju, taču nākotne var būt vēl bargāka un tumšāka. Alianses antikvāro tanku žvadzināšana Krievijas robežas tuvumā ir Baltijas valstu bīstamākā iecere, un daudzi Amerikas sabiedrotie Eiropā jau sāk pārskatīt pasākumu "kompleksu" un iespējas iziet no strupceļa.

253
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO
Igaunija aicina ASV turpināt "militāro savaldīšanu" Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Ģeopolitikas eksperts: Latvijai piešķirta provokatora loma starp NATO un Krieviju
Latvija kļūs par lielu sprādziena bedri – šokējošs karavīra brīdinājums
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

4
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

4
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds
ASV smaga militārtehnika Stryker M1128 Mobile Gun System, foto no arhīva

Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus

8
(atjaunots 13:41 19.10.2020)
Kāpēc ārzemnieki izved savu naudu no Latvijas? Lai nebūtu žēl neko sašaut? Šķiet, mēs atkal kaut ko nezinām...

Kas tik nav pārmests komercbankām Latvijā. Gan ekonomikas graušana, gan iedzīvotāju trūkums, gan cilvēku prombraukšana. Nesen aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen atklāti paziņoja, ka Latvijas pārliekā cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apgrūtina valsts aizsardzības koncepcijā iekļauto uzdevumu izpildi un apdraudēta ir aizsardzības nozares ilgtermiņa politika.

Ministrs nespēj saprast, kāpēc bankas bez skaidriem argumentiem liedz finansējumu, neļauj atvērt kontus, pat slēdz kontus dažiem godīgiem un pārbaudītiem aizsardzības uzņēmumiem. Galu galā tie ir spiesti reģistrēties ārzemēs vai izmantot ārvalstu finanšu iestāžu pakalpojumus. Nodevība!

Ja nu rīt sāksies karš?

Ja nu rīt sāksies karš? Kā tas izskatīsies?

Nu, iztēlojieties asiņainu kauju: latviešu varonīgie karavīri cīnās ar pretinieka pārspēku Ķengaraga apkaimē. Sašauts viens pretinieka tanks, atlikuši vēl piecdesmit. Pēkšņi prettanku lielgabalam beidzas lādiņi.

- Kas par velnu?! – artilēristu komandieris nomātojas (tīrā latviešu valodā). – Kāpēc nav atvesti, zvaniet štābam!

- Nu kā nu ne, - štābs mātojas atbildei. – Kontus mums bankā aizvēra, nevaram apmaksāt. 10 vagoni lādiņu iestrēguši pie robežas. Viņiem šķita, ka zemūdenes pirkums, par ko pagājšmēnes samaksāja Aizsardzības ministrija, ir aizdomīgs darījums.

- Bet kāpēc tad mūsējie kreisajā flangā šauj, vai tad viņiem lādiņi nav beigušies?

– Šauj, tikai no viena lielgabala, otru ieķīlāja ātro kredītu firmā, lai nopirktu lādiņus.

– Bet re kur lido helikopters! Cik tad maksā spainis degvielas?

– Mūsu helikopteristi aizgāja no Swedbank, atvēra kontus Revolut. Sapieri atvēra firmu Krievijā, tagad viņiem ir konts Krievijas bankā, un tā viņiem uzdāvināja sapieru lāpstiņas!

Kur slēpjas spēks, brāl?

Patiesībā jau bankas pie mums ir pieredzējušas, nebaidās nenieka, tikai no Moneyval. Ar karavīriem jābūt uzmanīgākiem, viņiem ir lielgabali un šautenes. Likumā teikts, ka kara gadījumā armija var itin mierīgi ieiet kurā katrā firmā un paņemt visu, kas vajadzīgs. Teiksim, ekskavatorus tranšeju rakšanai, ūdeni ievainojumu izmazgāšanai. Skatieties vien, pieņems vēl tādu likumu, ka kara vai terorakta draudu gadījumā karavīri var ieiet bankā un paņemt naudu – cik vajag! Šito – iznīcinātājam, šito – tanka remontam, šito – jaunām taurēm pūtēju orķestrim, lai celtu patriotismu ierindā.

Kāpēc tad bankas nebaidās? Varbūt tāpēc, ka nauda ir briesmīgāka, nekā haubices? Nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Ainārs Rostovskis atklāja kara noslēpumu. Viņš atklāti pateica, ka nauda valsts aizsardzībai ir svarīgāka nekā tanki un lielgabali.

Kā tad tā? Pavisam vienkārši: viena no mazo valstu koncepcijām ir aktīvu investīciju piesaistīšana. Tāpēc ka patiesībā mūsdienu pasaulē militāra konfrontācija notiek naudas vai resursu dēļ. Ja Latvijā būtu milzīgas investīcijas no ASV, Ķīnas un citām lielām valstīm, no tās pašas Krievijas, neviens negribētu to aiztikt – sava nauda ir jāpasargā, - tā Rostovskis ierosināja padomāt, kā Latvija būvē savu drošības sistēmu.

Tātad, saskaņā ar LTRK vadītāja loģiku, velti esam padzinuši Krievijas miljardus no savas ekonomikas, velti neesam noturējuši Krievijas tranzītu un aizbiedējuši kapitālus no austrumiem citās nozarēs. Tagad, ja kaut kas notiks, nevienam nebūs žēl sabumbot mūsu mazo zaļo valstiņu. Ne ķīnieši, ne amerikāņi, ne krievi nemetīsies mūs aizsargāt. Viņiem taču šeit nekā nav, ar ķīniešu, amerikāņu un krievu investīcijām pie mums klājas pavisam plāni.

Vienīgā cerība – skandināvi. Varbūt viņi atnāks kauties par savām bānkām. Par katru filiāli privincē, par katru bankomātu. Tam gan tā īsti neticas. Slēdzas ciet filiāles un bankomāti reģionos. Pie tam tagad nauda aizvien biežāk ir virtuāla. Pie mums ir arī banka ar amerikāņu kapitālu. Taču, atklāti sakot, viņi to dabūjuši par tādiem grašiem, ka nebūs žēl pamest.

Atkāpšanās galvenajā flangā

Nesen Polijā un Baltijas valstīs sākās satraukums – ASV izved no Vācijas daļu sava kontingenta. Taču, turpinot mūsu LTRK vadītāja domu, kļūst skaidrs, ka pēdējos gados NATO valstis pamazām izved no Latvijas savus stratēģiskos spēkus – mēs taču varam tā nosaukt naudu?

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad bija reģistrēts rekordliels Latvijas uzņēmumos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms (7,53 miljardi eiro), šī gada sākumā bija redzama lejupslīde par 502,33 miljoniem.

Kāpēc ārzemnieki izved savu naudu? Lai nebūtu žēl apšaudīt? Laikam jau mēs atkal kaut ko nezinām...

8
Tagi:
bankas, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas