Ukrainas karogs. Foto no arhīva

Falsifikācijas ir legalizētas: vēlēšanās Ukrainā balsos pat miroņi

248
(atjaunots 22:44 30.03.2019)
Ukrainas vadība dara visu iespējamo, lai dāvātu iespēju gan citām valstīm, gan pašu tautai apšaubīt savu leģitimitāti.

Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents – Sputnik.

Zināms, ka jebkurās vēlēšanās vissvarīgākā ir balsu skaitīšana. Tai ne tikai jābūt precīzai un reāli jāataino tautas griba, bet arī pašai skaitīšanas procedūrai jābūt noformētai un organizētai tā, lai tauta ticētu rezultātiem.

Šim nolūkam pastāv vēlēšanu novērotāju institūts. Līdztekus nacionālajiem novērotājiem (viņus nosūta politiskie spēki, kuri piedalās vēlēšanās) daudzas valstis, demonstrējot caurskatāmību (saskaņā ar principu "mums nekas nav slēpjams"), uzaicina novērotājus no ārvalstīm, kuri nav atkarīgi no vietējās varas un nesimpatizē vietējiem politiskajiem spēkiem.

Krievijā līdztekus ieviesta arī vēlēšanu procesa videofiksācija. Katrs var kļūt par neoficiālu novērotāju un reālā laika režīmā izvērtēt situāciju jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Tas viss tiek veikts ar vienu vienīgu mērķi: vēlētājiem jābūt pārliecinātiem par to, ka balsu skaitīšana tiek veikta pareizi un viņi patiešām ievēlējuši valdību. Tauta ir gatava brīvprātīgi pakļauties varai, ko uzskata par likumīgu, tas ir varas leģitimitātes pamats.

Taču Ukrainas vadība dara visu iespējamo, lai dāvātu iespēju gan citām valstīm, gan pašu tautai apšaubīt savu leģitimitāti.

Ko skaitīsim?

Sāksim ar to, ka nevienam nav precīzi zināms Ukrainā palikušo iedzīvotāju skaits. Formāli – 42 miljoni, no kuriem 35,6 miljoni ir balsstiesīgi.

Taču ekspertu vērtējums par iedzīvotāju skaitu Ukrainā ir citāds, daudz zemāks. Turklāt vairāk nekā 10 miljoni vēlētāju pastāvīgi dzīvo un strādā ārzemēs. Ņemot vērā ierobežojumus, ko Ukrainas CVK ieviesusi vēlētājiem Krievijā (slēgti visi vēlēšanu iecirkņi KF), balsotāju skaits būtiski samazinās.

No šī skaita jāatņem Donbasa iedzīvotāji, aptuveni 5 miljoni pilsoņu vēlēšanas ignorē regulāri. Tātad maksimālais vēlētāju skaits nevar būt lielāks par 18-20 miljoniem cilvēku. Prezidenta vēlēšanās 2014. gadā nobalsoja aptuveni 18 miljoni vēlētāju. Realitātē pat 15 miljoni vēlētāju gaidāmajās vēlēšanās būs labs rezultāts.

Pie tam, saskaņā ar Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nodrukāti vairāk nekā 60 milj. biļetenu (acīmredzot, rēķinoties uzreiz ar otro kārtu)! Paveras milzu perspektīvas falsifikācijām.

Vēl vairāk, vēlētāju sarakstos jau atrasti Doņeckas bojāgājušie varoņi Aleksandrs Zaharčenko un Mihails Tolstih. Tas ļauj pieņemt, ka balsos arī mirušie.

Kā tas darāms. Sekojiet roku kustībām

Šodien Ukrainā nav neviena vērā ņemama politiķa, kurš nebūtu paziņojis: 31. marta vēlēšanu rezultāti būs falsificēti.

Bieži nākas dzirdēt argumentu: kā tad viņi falsificēs vēlēšanas, ja komisijās jābūt visu kandidātu pārstāvjiem? Pirmkārt, iecirkņu komisijās ir 10-15 (līdz 20) locekļi. Skaidrs, ka visiem 39 kandidātiem nav iespēju nodrošināt savus pārstāvjus visās komisijās. Otrkārt, "tehniskie kandidāti" un tie, kuri balotējās ar mērķi pareklamēties vai nopelnīt, pārdod savas kvotas favorītiem.

Līdz ar kvotu pārpirkšanas praksi favorīti ar varenu finansiālo bāzi un spēcīgu partijas "aizmuguri" var virknē reģionu pārņemt savā kontrolē iecirkņu vēlēšanu komisijas. Ja arī tajās būs 2-3 "sveši" locekļi, viņus vienkārši izolēs.

Vēlēšanu līderi ir Timošenko un Porošenko. Tikai viņu rīcībā ir pietiekami administratīvie, varas un finanšu resursi rezultātu masveida falsifikācijai savā labā.

Milzīgais skaits "mirušo dvēseļu" ļauj kontrolējamajām komisijām ierakstīt viņu balsis par labu savam kandidātam. Tieši tāpat var mierīgi pierakstīt sev balsis, kas atdotas par kandidātiem, kuri reitingā ieņem vietu zem piektās vai sestās ailes. Viņiem tik un tā nav nekādu izredžu, tātad viņi nepretosies. Kāda viņiem starpība – saņemt 0,5% vai 0,1%?

Teritoriālajās (apgabalu) vēlēšanu komisijās biļeteni vairs netiek pārskaitīti – tur vienkārši mehāniski saskaita iecirkņu komisiju protokolu datus. Tātad TVK līmenī falsifikācijas tiek legalizētas. Tālāk CVK var tikai ievilkt garumā rezultātu pasludināšanas procesu un atbalstīt "savu kandidātu", apmierinot dažas viņa sūdzības. Nopietnākās sūdzības izskatīs tiesas. Taču es šaubos, vai kāds favorīts pieprasīs visu biļetenu atkārtotu manuālu skaitīšanu. Vienkārši tāpēc vien, ka tādas akcijas rezultāti nav prognozējami – falsifikācijās iespējams pieķert visus.

Pats par sevi saprotams, "savas" komisijas (gan iecirkņu, gan apgabalu) ir jānodrošina ar fizisku aizsardzību, citādi pretinieks var organizēt to ieņemšanu. Tā kā policijai ārēji jāsaglabā neitralitāte, bet citām varas struktūrām nav tiesību nodrošināt vēlēšanu komisiju un balsošanas iecirkņu apsardzi, vardarbīgu spiedienu īstenos radikālo organizāciju kaujinieki un oligarhu privātās apsardzes struktūras.

Savas vēlēšanas – savi novērotāji

Ja Ukrainas vadība gribētu labot negatīvo iespaidu, kas izveidojies par vēl nenotikušajām vēlēšanām, viņi pacenstos uzaicināt pēc iespējas lielāku skaitu neatkarīgo novērotāju un darītu visu iespējamo, lai nebūtu iespējams apšaubīt vēlēšanu procesa pārskatāmību.

Tā vietā viņi atteikušies uzņemt EDSO novērotājus (ne tikai no Krievijas, bet arī no citām valstīm, ko tur aizdomās pat par minimālu kritiku attiecībā pret pašreizējo Kijevas režīmu). Viņi aizvāc no vēlēšanu iecirkņiem videonovērošanas kameras, aizbildinoties ar to, ka tās nav paredzētas likumā, maksā dārgi, bet iedzīvotāji pavisam maz skatās ierakstus. Viņi atteikušies veidot vēlēšanas iecirkņus Krievijas teritorijā, atņemot iespēju nobalsotu miljoniem Ukrainas pilsoņu, kurus tagadējās varas politika piespiedusi pamest valsti (daļu – politiskas vajāšanas dēļ, taču lielāko daļu – peļņas meklējumos).

Vārdu sakot, tiek darīts viss iespējamais, lai vēlēšanas neizpelnītos uzticību.

Zeļenskis – sparinga partneris

Kāpēc mēs uzsveram, ka Timošenko un Porošenko rīcībā ir visi nepieciešamie elementi vēlēšanu falsifikācijai, tomēr neatmetam iespēju, ka otrajā kārtā varētu nonākt Zeļenskis? Tāpēc, ka abiem galvenajiem favorītiem viņš ir ērts sparinga partneris. Gan Timošenko, gan Porošenko otrajā kārtā izvēlētos viņu, nevis viens otru.

Var izveidoties situācija, kurā Timošenko kontrolētās komisijas otrajā vietā pēc viņas pašas izvirzīs Zeļenski un nobīdīs Porošenko piektajā vai sestajā vietā, bet Porošenko kontrolētās komisijas darīs to pašu, tikai izbīdīs no līderu trijotnes Timošenko.

Tātad varam uzreiz gaidīt otro kārtu, lai ko pirmajā teiktu vēlētāji Ukrainā.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

248
Pēc temata
Radas deputāts pastāstīja, kā Ukrainas prezidents sastrīdējās ar vairākām NATO valstīm
Ukrainai draud apturēt bezvīzu režīmu ar ES un SVF finanšu atbalsta sniegšanu
Fake state. Par divām jaunām ukraiņu uzvarām
Eiropa ir nogurusi no Ukrainas, paziņoja Radas deputāts
Zemūdenes Kronshtadt palaišanas ūdenī ceremonija

"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus

6
(atjaunots 16:22 01.03.2021)
Perspektīvas bruņojuma sistēmas, zems trokšņa līmenis, grūti pamanāmas – 2022. gadā flote saņems pirmās sērijveida dīzeļelektriskās projekta "Lada" zemūdenes.

Darbs pie projekta ilga vairāk nekā 20 gadus. Zemūdene var nest precīzos ieročus, bet izsekot to maršrutus ir ārkārtīgi sarežģīti. Par projekta niansēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. 

"Grūta bērnība"

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikie Luki" bija plānots nodot jūrniekiem 2021. gadā, taču, paskaidroja kuģubūves uzņēmuma "Admiralteyskiye verfi" ģenerāldirektors Aleksandrs Buzakovs, termiņi atlikti, ņemot vērā problēmas ar kontrahentiem.

Septembrī Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka divi sērijveida kuģi tiks pabeigti vēlāk, jo viens no iekārtu piegādātājiem nevar izpildīt saistības savlaicīgi.

Kavēkļi vajā projektu kopš paša sākuma. Darbs sākās jau 90. gadu beigās – tika sākta "Sankt-Peterburg" būve. To nolaida ūdenī 2004. gadā, nodošana flotei bija paredzēta 2006. gadā. Taču Ziemeļu flote sāka zemūdenes izmēģinājumu ekspluatāciju tikai 2010. gadā. Ar "Lada" sērijas zemūdenēm bija plānots aizvietot novecojušo projektu "Paltus". Jaunās zemūdenes ir mazākas, tātad sliktāk pamanāmas hidrolokatoros. Akustisko slepenību palielina arī viena korpusa shēma, kas nav ierasta Krievijas kuģubūvē. Cita starpā "Lada" ir pirmās zemūdenes Krievijā, kas perspektīvā saņems anaerobo spēkiekārtu.

Iespējams, termiņi tika pastāvīgi pārkāpti, ņemot vērā daudzos jaunos konstruktīvos risinājumus un grūtības ar to realizāciju. Piemēram, pirmā kuģa izmēģinājumu gaitā tika fiksētas nopietnas problēmas ar hidroakustisko kompleksu, dzinēja nepietiekamā jauda neļāva sasniegt nepieciešamo ātrumu.

Tomēr JKF gaidīja jaunās dīzeļelektriskās zemūdenes, tāpēc "Ladu" vietā pasūtīja Klusā okeāna flotes vajadzībām sešas pārbaudītas un pazīstamas "Varshavyanka" projekta zemūdenes.

Bīstamas "mazulītes"

Speciālisti uzskata, ka "Lada" ir mūsdienīgākā un perspektīvākā zemūdene Krievijā, kas nepieder pie atomzemūdeņu klases.

Neskatoties uz pieticīgo izmēru, izceļas ar daudzfunkcionalitāti. Spēj stāties pretī zemūdenēm un kuģiem, apšaudīt objektus krastā, veidot mīnu nožogojumus, aizsargāt piekrasti no desanta izsēšanās, transportēt speciālo uzdevumu vienības vai kravas.

Galvenās priekšrocības – augsta automatizācijas pakāpe un zems troksnis, teicama mobilitāte un manevrētspēja, tāpēc zemūdenes iespējams efektīvi izmantot diversiju un izlūkošanas operācijās. Tām ir spēcīgs hidroakustiskais komplekss un trīs jutīgas antenas: viena – priekšdaļā, divas – sākos.

Zemūdenes tonnāža – aptuveni 1,8 tūkstoši tonnu, ātrums – 20 mezgli, dziļums – līdz 350 metri. Pie tam ekipāžā vajadzīgi tikai 30 cilvēki.

Standarta ekipējumā "Lada" bruņota ar astoņpadsmit 533 mm kalibra torpēdām un apmēram 20 mīnām. Torpēdu aparāti pielāgoti darbam ar pretzemūdeņu raķetēm-torpēdām "Shkval", kuru ātrums sasniedz 300 km/h. Protams, tāpat ka daudzi citi mūsdienīgie Krievijas kuģi, arī "Lada" saņēmusi spārnotās raķetes "Kalibr".

Pirmās divas sērijveida zemūdenes būvē bez anaerobās spēkiekārtas, jo tā vēl nav pabeigta. Taču pārējie "Lada" saimes kuģi to saņems.

Neredzamie sargi

"Lada" ir absolūti jaunas klases zemūdene, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Flotes atbalsta kustības vadītājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Pēdējo 15-20 gadu laikā "Lada" apguvusi aptuveni 150 izmēģinājuma un konstruktoru darba produktus. Tāda skaita inovāciju nav nevienā citā projektā. Pēc būtības, tā ir liela zemūdens laboratorija."

Eksperts uzsvēra, ka, salīdzinājumā ar agrākajiem projektiem, "Lada" var uzņemt lielāku skaitu torpēdu. Pateicoties unikālajām taktiskajām un tehniskajām īpašībām, tās var risināt uzdevumus visās taktiskajās un stratēģiskajās jomās. Pie tam konstrukcija pieļauj raķešu kompleksu izvietošanu.

Krievijas zemūdens raķešnesējs Orel, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

"Šo dīzeļelektrisko zemūdeņu radītais troksnis salīdzināms ar jūras troksni, jaunā hidroakustika pārbauda daudz lielāku teritoriju nekā citiem kuģiem, - stāstīja Ņenaševs. – Tas ir ļoti svarīgi, jo "Lada" būs dislocēta Arktikā. Vēl viena priekšrocība – nelielais izmērs, kas ļauj tās izmantot gan seklumā, gan lielā dziļumā. Domājamā pretinieka atomzemūdenes daudzviet nevarēs apgriezties, toties ar tādām zemūdenēm, kā "Lada", iespējams sekmīgi aizsargāt teritoriju."

Krievijas dīzeļzemūdenes jau sen ir atzītas par labākajām savā klasē. Sešas no tām strādā Melnās jūras flotē, vēl sešas tuvākajos gados nodos Klusā okeāna flotei – divas zemūdenes gatavojas doties uz pastāvīgo dienesta vietu. Par zemo trokšņa līmeni un nemanāmību NATO tās iedēvētas par "melnajiem caurumiem".

Taču "Lada" ir vēl klusāka. Pirmās zemūdenes "Sankt-Peterburg" izmēģinājumi parādīja: nemanāmības ziņā šis projekts daudzkārt pārspēj visas iepriekšējās dīzeļelektriskās zemūdenes.

6
Tagi:
krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
Ballistisko raķešu "Bulava" starts no jaunākās zemūdenes "Vladimir Monomah" klāja
ASV Jūras spēku veterāns paskaidroja, ar ko draud cīņa ar Krievijas zemūdenēm
Jaudīgi kuģi, neredzamas zemūdenes un ātras raķetes: Krievija atzīmē JKF dienu
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Kņazs Vladimirs licis lietā zizli: Krievijas JKF izmēģina jauno zemūdeni
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

39
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

39
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

0
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

0
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī