Ukrainas karogs. Foto no arhīva

Falsifikācijas ir legalizētas: vēlēšanās Ukrainā balsos pat miroņi

247
(atjaunots 22:44 30.03.2019)
Ukrainas vadība dara visu iespējamo, lai dāvātu iespēju gan citām valstīm, gan pašu tautai apšaubīt savu leģitimitāti.

Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents – Sputnik.

Zināms, ka jebkurās vēlēšanās vissvarīgākā ir balsu skaitīšana. Tai ne tikai jābūt precīzai un reāli jāataino tautas griba, bet arī pašai skaitīšanas procedūrai jābūt noformētai un organizētai tā, lai tauta ticētu rezultātiem.

Šim nolūkam pastāv vēlēšanu novērotāju institūts. Līdztekus nacionālajiem novērotājiem (viņus nosūta politiskie spēki, kuri piedalās vēlēšanās) daudzas valstis, demonstrējot caurskatāmību (saskaņā ar principu "mums nekas nav slēpjams"), uzaicina novērotājus no ārvalstīm, kuri nav atkarīgi no vietējās varas un nesimpatizē vietējiem politiskajiem spēkiem.

Krievijā līdztekus ieviesta arī vēlēšanu procesa videofiksācija. Katrs var kļūt par neoficiālu novērotāju un reālā laika režīmā izvērtēt situāciju jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Tas viss tiek veikts ar vienu vienīgu mērķi: vēlētājiem jābūt pārliecinātiem par to, ka balsu skaitīšana tiek veikta pareizi un viņi patiešām ievēlējuši valdību. Tauta ir gatava brīvprātīgi pakļauties varai, ko uzskata par likumīgu, tas ir varas leģitimitātes pamats.

Taču Ukrainas vadība dara visu iespējamo, lai dāvātu iespēju gan citām valstīm, gan pašu tautai apšaubīt savu leģitimitāti.

Ko skaitīsim?

Sāksim ar to, ka nevienam nav precīzi zināms Ukrainā palikušo iedzīvotāju skaits. Formāli – 42 miljoni, no kuriem 35,6 miljoni ir balsstiesīgi.

Taču ekspertu vērtējums par iedzīvotāju skaitu Ukrainā ir citāds, daudz zemāks. Turklāt vairāk nekā 10 miljoni vēlētāju pastāvīgi dzīvo un strādā ārzemēs. Ņemot vērā ierobežojumus, ko Ukrainas CVK ieviesusi vēlētājiem Krievijā (slēgti visi vēlēšanu iecirkņi KF), balsotāju skaits būtiski samazinās.

No šī skaita jāatņem Donbasa iedzīvotāji, aptuveni 5 miljoni pilsoņu vēlēšanas ignorē regulāri. Tātad maksimālais vēlētāju skaits nevar būt lielāks par 18-20 miljoniem cilvēku. Prezidenta vēlēšanās 2014. gadā nobalsoja aptuveni 18 miljoni vēlētāju. Realitātē pat 15 miljoni vēlētāju gaidāmajās vēlēšanās būs labs rezultāts.

Pie tam, saskaņā ar Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nodrukāti vairāk nekā 60 milj. biļetenu (acīmredzot, rēķinoties uzreiz ar otro kārtu)! Paveras milzu perspektīvas falsifikācijām.

Vēl vairāk, vēlētāju sarakstos jau atrasti Doņeckas bojāgājušie varoņi Aleksandrs Zaharčenko un Mihails Tolstih. Tas ļauj pieņemt, ka balsos arī mirušie.

Kā tas darāms. Sekojiet roku kustībām

Šodien Ukrainā nav neviena vērā ņemama politiķa, kurš nebūtu paziņojis: 31. marta vēlēšanu rezultāti būs falsificēti.

Bieži nākas dzirdēt argumentu: kā tad viņi falsificēs vēlēšanas, ja komisijās jābūt visu kandidātu pārstāvjiem? Pirmkārt, iecirkņu komisijās ir 10-15 (līdz 20) locekļi. Skaidrs, ka visiem 39 kandidātiem nav iespēju nodrošināt savus pārstāvjus visās komisijās. Otrkārt, "tehniskie kandidāti" un tie, kuri balotējās ar mērķi pareklamēties vai nopelnīt, pārdod savas kvotas favorītiem.

Līdz ar kvotu pārpirkšanas praksi favorīti ar varenu finansiālo bāzi un spēcīgu partijas "aizmuguri" var virknē reģionu pārņemt savā kontrolē iecirkņu vēlēšanu komisijas. Ja arī tajās būs 2-3 "sveši" locekļi, viņus vienkārši izolēs.

Vēlēšanu līderi ir Timošenko un Porošenko. Tikai viņu rīcībā ir pietiekami administratīvie, varas un finanšu resursi rezultātu masveida falsifikācijai savā labā.

Milzīgais skaits "mirušo dvēseļu" ļauj kontrolējamajām komisijām ierakstīt viņu balsis par labu savam kandidātam. Tieši tāpat var mierīgi pierakstīt sev balsis, kas atdotas par kandidātiem, kuri reitingā ieņem vietu zem piektās vai sestās ailes. Viņiem tik un tā nav nekādu izredžu, tātad viņi nepretosies. Kāda viņiem starpība – saņemt 0,5% vai 0,1%?

Teritoriālajās (apgabalu) vēlēšanu komisijās biļeteni vairs netiek pārskaitīti – tur vienkārši mehāniski saskaita iecirkņu komisiju protokolu datus. Tātad TVK līmenī falsifikācijas tiek legalizētas. Tālāk CVK var tikai ievilkt garumā rezultātu pasludināšanas procesu un atbalstīt "savu kandidātu", apmierinot dažas viņa sūdzības. Nopietnākās sūdzības izskatīs tiesas. Taču es šaubos, vai kāds favorīts pieprasīs visu biļetenu atkārtotu manuālu skaitīšanu. Vienkārši tāpēc vien, ka tādas akcijas rezultāti nav prognozējami – falsifikācijās iespējams pieķert visus.

Pats par sevi saprotams, "savas" komisijas (gan iecirkņu, gan apgabalu) ir jānodrošina ar fizisku aizsardzību, citādi pretinieks var organizēt to ieņemšanu. Tā kā policijai ārēji jāsaglabā neitralitāte, bet citām varas struktūrām nav tiesību nodrošināt vēlēšanu komisiju un balsošanas iecirkņu apsardzi, vardarbīgu spiedienu īstenos radikālo organizāciju kaujinieki un oligarhu privātās apsardzes struktūras.

Savas vēlēšanas – savi novērotāji

Ja Ukrainas vadība gribētu labot negatīvo iespaidu, kas izveidojies par vēl nenotikušajām vēlēšanām, viņi pacenstos uzaicināt pēc iespējas lielāku skaitu neatkarīgo novērotāju un darītu visu iespējamo, lai nebūtu iespējams apšaubīt vēlēšanu procesa pārskatāmību.

Tā vietā viņi atteikušies uzņemt EDSO novērotājus (ne tikai no Krievijas, bet arī no citām valstīm, ko tur aizdomās pat par minimālu kritiku attiecībā pret pašreizējo Kijevas režīmu). Viņi aizvāc no vēlēšanu iecirkņiem videonovērošanas kameras, aizbildinoties ar to, ka tās nav paredzētas likumā, maksā dārgi, bet iedzīvotāji pavisam maz skatās ierakstus. Viņi atteikušies veidot vēlēšanas iecirkņus Krievijas teritorijā, atņemot iespēju nobalsotu miljoniem Ukrainas pilsoņu, kurus tagadējās varas politika piespiedusi pamest valsti (daļu – politiskas vajāšanas dēļ, taču lielāko daļu – peļņas meklējumos).

Vārdu sakot, tiek darīts viss iespējamais, lai vēlēšanas neizpelnītos uzticību.

Zeļenskis – sparinga partneris

Kāpēc mēs uzsveram, ka Timošenko un Porošenko rīcībā ir visi nepieciešamie elementi vēlēšanu falsifikācijai, tomēr neatmetam iespēju, ka otrajā kārtā varētu nonākt Zeļenskis? Tāpēc, ka abiem galvenajiem favorītiem viņš ir ērts sparinga partneris. Gan Timošenko, gan Porošenko otrajā kārtā izvēlētos viņu, nevis viens otru.

Var izveidoties situācija, kurā Timošenko kontrolētās komisijas otrajā vietā pēc viņas pašas izvirzīs Zeļenski un nobīdīs Porošenko piektajā vai sestajā vietā, bet Porošenko kontrolētās komisijas darīs to pašu, tikai izbīdīs no līderu trijotnes Timošenko.

Tātad varam uzreiz gaidīt otro kārtu, lai ko pirmajā teiktu vēlētāji Ukrainā.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

247
Pēc temata
Radas deputāts pastāstīja, kā Ukrainas prezidents sastrīdējās ar vairākām NATO valstīm
Ukrainai draud apturēt bezvīzu režīmu ar ES un SVF finanšu atbalsta sniegšanu
Fake state. Par divām jaunām ukraiņu uzvarām
Eiropa ir nogurusi no Ukrainas, paziņoja Radas deputāts
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

26
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

26
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

18
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

18
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā