Latviešu leģionāru parāde par godu Latvijas republikas nodibināšanai 1943. gada 18. novembrī

Latvija nav piedevusi Cukuram: Arāja komandas virsnieks ir nomazgāts "balts"

148
(atjaunots 12:42 24.03.2019)
Herberts Cukurs ir pilnībā reabilitēts: likuma acīs viņš tagad ir nevainīgs kā jēriņš, un viņa pēcteči var pieprasīt kompensācijas par nodarīto kaitējumu.

RĪGA, 23. marts — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Pirms dažām dienām Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs vērsās Ģenerālprokuratūrā ar jautājumu, vai nesenais lēmums par krimināllietas izbeigšanu pret Herbertu Cukuru saskaņā ar pantu "Genocīds" liecina par viņa faktisku reabilitāciju? Tagad ir saņemta atbilde: jā, tā ir. Lieta ir izbeigta uz reabilitējoša pamata.

Viņam ir piedots

Patiesībā vairāk vai mazāk juridiski zinošiem cilvēkiem tas bija skaidrs, tiklīdz prokurors Monvīds Zelčs sniedza informāciju medijiem. Viņš paziņoja, ka lieta pārtraukta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Neiedziļinoties juridiskos smalkumos, var īsumā paskaidrot šo formulējumu. Prokuratūra var izbeigt krimināllietu uz reabilitējošiem vai nereabilitējošiem pamatiem. Nereabilitējošs pamats – tā ir situācija, kurā cilvēkam, teiksim tā, ir piedots. Iespējams, juristi nepiekritīs tādai vienkāršotai definīcijai, taču tā būs saprotamāk. Piemēram, amnestija vai noilgums. Šajā gadījumā cilvēkam nav tiesību uz kompensāciju.

Ja prokuratūra izbeidz lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, tas ir reabilitējošs pamats. Herberts Cukurs ir reabilitēts "pa tīro". Likuma acīs viņš tagad ir nevainīgs kā jēriņš, un viņa pēcteči var pieprasīt kompensācijas par nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar Cukura reputāciju. Var pat iesūdzēt tiesā Izraēlas valsti, jo "Mossad" aģenti nogalināja Cukuru 1965. gadā Urugvajā.

Var iestudēt mūziklus

Taču pats galvenais: likvidēti formālie un neformālie šķēršļi Cukura glorifikācijai Latvijā, viņa pārvēršanai par nacionālo varoni. Var iestudēt mūziklus un atvērt muzejus, iekļaut Cukura darbu aprakstus skolas mācību grāmatās, viņa mirstīgās atliekas – pārapbedīt Brāļu kapos.

Radikālajiem latviešu nacionālistiem tā ir īsta svētku diena. Arāja komandas virsnieka reabilitācija ir sava veida signāls latviešu jauniešiem: jebkādi līdzekļu ir labi, lai attīrītu valsti no "svešzemju elementiem". Visi noziegumi tiks norakstīti, ja tie pastrādāti "latviskas Latvijas" labā.

Un vēl. Tā kā kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, žurnālistiem tiks liegta piekļuve lietas materiāliem. Šis aspekts skaidri atrunāts Latvijas Kriminālprocesa likuma 375.1 pantā. Medijiem pieejams tikai Ģenerālprokuratūras galīgais lēmums. Pilnvērtīga žurnālistiskā izmeklēšana nav iespējama.

Līdzdalība un palīdzība

Tātad saskaramies ar absurdu. Reabilitēts ir nevis kaut kāds SS leģiona ierindas kareivis, kas divus gadus nosēdējis ierakumos, bet gan Arāja slepkavu komandas virsnieks. Šīs latviešu palīgpolicijas vienības dalība Latvijas ebreju slepkavībās ir noskaidrots juridisks fakts. Vairāk nekā trīs simti Arāja padoto bija notiesāti PSRS, viņam pašam 1979. gadā Rietumvācijas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu, viņš mira cietumā.

Arāja komandā Cukurs pildīja svarīgus uzdevumus. Viņš bija atbildīgs par vienības transporta tehnisko stāvokli un loģistiku (geto gūstekņu etapēšana, nāves soda komandu nogādāšana soda vietā, sodīto apģērba un personisko mantu pārvadāšana), vadīja ieroču noliktavu, kā arī bija sakari – viņš koordinēja vienības darbības ar vācu kara administrāciju. Neviens vēsturnieks šos faktus neapstrīd.

Tātad Cukura līdzdalība noziegumos, ko paredz Krimināllikuma 71. pants "Genocīds" ir acīmredzama. Saglabājušās arī liecības par Cukura tiešu dalību nāves sodu izpildē. Piemēram, to starpā ir Īzaka Krama atmiņas par notikumiem 1941. gada 30. novembrī, kas glabājas Wiener Library Londonā.

"Atrados Ludzas ielā līdzās Rīgas geto, kad ieraudzīju, kā velk prom kādu ebreju. Herberts Cukurs komandēja karavīrus. Viņš bija tērpts kara lidotāja melnajā formastērpā. Man un citiem cilvēkiem viņš pavēlēja salikt ragavās nogalinātos ebrejus un nogādāt kapos. Man bija iespēja zināmu laiku pavērot Cukuru tuvumā. Viena ebrejiete sāka kliegt, kamēr viņš vilka viņu uz kravas mašīnu, - viņa vēlējās, lai viņas meita paliktu kopā ar viņu. Cukurs viņu nošāva ar savu pistoli. Es biju šīs nošaušanas liecinieks. Tāpat es redzēju, kā Cukurs pavērsa savu pistoli pret kādu bērnu, kurš raudāja, jo nevarēja pūlī atrast savu māti. Ar vienu šāvienu viņš nogalināja bērnu."

Sagaidīja, kamēr nomirs liecinieki

Kā noprotams no Zelča paziņojuma medijiem, prokuratūra uzskatīja, ka tamlīdzīgas liecības nav pārliecinošas. Sak, vajadzētu nopratināt lieciniekus, lai pārliecinātos, vai viņi stāsta patiesību. Bet kā lai nopratina, ja viņi visi jau ir viņpasaulē... Iespējams, ne velti izmeklēšana ritēja veselus trīspadsmit gadus. Gaidīja, kamēr nomirs pēdējie notikumu aculiecinieki.

Kad tika tiesāts Vasilijs Kononovs, liecību trūkums nekavēja to pašu prokuroru Zelču pieprasīt brīvības atņemšanu uz 12 gadiem padomju partizānam. Atgādināšu, ka Kononovs tika apsūdzēts par civilo iedzīvotāju slepkavību ciemā Mazie Bāti 1944. gadā ("civiliedzīvotāji" bija vāciešu dienestā un nodeva viņiem padomju izlūku grupu).

Galvenā lieciniece lietā bija 80 gadus vecā Marija Kuzņecova, kura it kā esot redzējusi, kā partizāni izrēķinājušies ar ciema iedzīvotājiem. Taču tolaik, 2000. gadā rusofobijas vilnis vēl nebija pārņēmis rietumu medijus, un ASV izdevuma Newsweek (lieta bija skaļa, pirmo reizi pasaulē par kara noziegumiem tiesāja antihitleriskās koalīcijas karavīru) korespondents intervēja liecinieci. Un Kuzņecova atklāja korespondentam, ka izmeklēšanā viņas liecības izkropļotas: "Tas nav tas, ko es viņiem teicu."

Tātad, kad vajadzēja notiesāt padomju veterānu (un Padomju Savienību viņa personā), lietā tika liktas gan miglainas liecības, gan apšaubāmi dokumenti, viss noderēja. Bet ar nacistu Cukuru tā nevar. Nav dzīvu liecinieku. Nu, paldies Dievam. Ja nav, tad nav, slēgsim lietu.

Kā jau teicu, likums neļauj veikt Ģenerālprokuratūras skandalozā lēmuma kvalitatīvu žurnālistisku uzmeklēšanu, jo žurnālistiem liegta piekļuve lietas materiāliem. Taču Kriminālprocesa 375. pants ļauj iepazīties ar lietas materiāliem personām, kas veic zinātnisku darbu.

Varbūt atradīsies tāds zinātnieks? Pats par sevi saprotams, no vēsturnieku vidus, taču varbūt arī pie tā varētu ķerties kāds jurists, kurš pēta, piemēram, starptautisko tiesisko praksi pēc panta "genocīds".

148
Pēc temata
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša
Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

3
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

3
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

6
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

6
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu