Latviešu leģionāru parāde par godu Latvijas republikas nodibināšanai 1943. gada 18. novembrī

Latvija nav piedevusi Cukuram: Arāja komandas virsnieks ir nomazgāts "balts"

150
(atjaunots 12:42 24.03.2019)
Herberts Cukurs ir pilnībā reabilitēts: likuma acīs viņš tagad ir nevainīgs kā jēriņš, un viņa pēcteči var pieprasīt kompensācijas par nodarīto kaitējumu.

RĪGA, 23. marts — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Pirms dažām dienām Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs vērsās Ģenerālprokuratūrā ar jautājumu, vai nesenais lēmums par krimināllietas izbeigšanu pret Herbertu Cukuru saskaņā ar pantu "Genocīds" liecina par viņa faktisku reabilitāciju? Tagad ir saņemta atbilde: jā, tā ir. Lieta ir izbeigta uz reabilitējoša pamata.

Viņam ir piedots

Patiesībā vairāk vai mazāk juridiski zinošiem cilvēkiem tas bija skaidrs, tiklīdz prokurors Monvīds Zelčs sniedza informāciju medijiem. Viņš paziņoja, ka lieta pārtraukta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Neiedziļinoties juridiskos smalkumos, var īsumā paskaidrot šo formulējumu. Prokuratūra var izbeigt krimināllietu uz reabilitējošiem vai nereabilitējošiem pamatiem. Nereabilitējošs pamats – tā ir situācija, kurā cilvēkam, teiksim tā, ir piedots. Iespējams, juristi nepiekritīs tādai vienkāršotai definīcijai, taču tā būs saprotamāk. Piemēram, amnestija vai noilgums. Šajā gadījumā cilvēkam nav tiesību uz kompensāciju.

Ja prokuratūra izbeidz lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, tas ir reabilitējošs pamats. Herberts Cukurs ir reabilitēts "pa tīro". Likuma acīs viņš tagad ir nevainīgs kā jēriņš, un viņa pēcteči var pieprasīt kompensācijas par nodarīto kaitējumu, kas saistīts ar Cukura reputāciju. Var pat iesūdzēt tiesā Izraēlas valsti, jo "Mossad" aģenti nogalināja Cukuru 1965. gadā Urugvajā.

Var iestudēt mūziklus

Taču pats galvenais: likvidēti formālie un neformālie šķēršļi Cukura glorifikācijai Latvijā, viņa pārvēršanai par nacionālo varoni. Var iestudēt mūziklus un atvērt muzejus, iekļaut Cukura darbu aprakstus skolas mācību grāmatās, viņa mirstīgās atliekas – pārapbedīt Brāļu kapos.

Radikālajiem latviešu nacionālistiem tā ir īsta svētku diena. Arāja komandas virsnieka reabilitācija ir sava veida signāls latviešu jauniešiem: jebkādi līdzekļu ir labi, lai attīrītu valsti no "svešzemju elementiem". Visi noziegumi tiks norakstīti, ja tie pastrādāti "latviskas Latvijas" labā.

Un vēl. Tā kā kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, žurnālistiem tiks liegta piekļuve lietas materiāliem. Šis aspekts skaidri atrunāts Latvijas Kriminālprocesa likuma 375.1 pantā. Medijiem pieejams tikai Ģenerālprokuratūras galīgais lēmums. Pilnvērtīga žurnālistiskā izmeklēšana nav iespējama.

Līdzdalība un palīdzība

Tātad saskaramies ar absurdu. Reabilitēts ir nevis kaut kāds SS leģiona ierindas kareivis, kas divus gadus nosēdējis ierakumos, bet gan Arāja slepkavu komandas virsnieks. Šīs latviešu palīgpolicijas vienības dalība Latvijas ebreju slepkavībās ir noskaidrots juridisks fakts. Vairāk nekā trīs simti Arāja padoto bija notiesāti PSRS, viņam pašam 1979. gadā Rietumvācijas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu, viņš mira cietumā.

Arāja komandā Cukurs pildīja svarīgus uzdevumus. Viņš bija atbildīgs par vienības transporta tehnisko stāvokli un loģistiku (geto gūstekņu etapēšana, nāves soda komandu nogādāšana soda vietā, sodīto apģērba un personisko mantu pārvadāšana), vadīja ieroču noliktavu, kā arī bija sakari – viņš koordinēja vienības darbības ar vācu kara administrāciju. Neviens vēsturnieks šos faktus neapstrīd.

Tātad Cukura līdzdalība noziegumos, ko paredz Krimināllikuma 71. pants "Genocīds" ir acīmredzama. Saglabājušās arī liecības par Cukura tiešu dalību nāves sodu izpildē. Piemēram, to starpā ir Īzaka Krama atmiņas par notikumiem 1941. gada 30. novembrī, kas glabājas Wiener Library Londonā.

"Atrados Ludzas ielā līdzās Rīgas geto, kad ieraudzīju, kā velk prom kādu ebreju. Herberts Cukurs komandēja karavīrus. Viņš bija tērpts kara lidotāja melnajā formastērpā. Man un citiem cilvēkiem viņš pavēlēja salikt ragavās nogalinātos ebrejus un nogādāt kapos. Man bija iespēja zināmu laiku pavērot Cukuru tuvumā. Viena ebrejiete sāka kliegt, kamēr viņš vilka viņu uz kravas mašīnu, - viņa vēlējās, lai viņas meita paliktu kopā ar viņu. Cukurs viņu nošāva ar savu pistoli. Es biju šīs nošaušanas liecinieks. Tāpat es redzēju, kā Cukurs pavērsa savu pistoli pret kādu bērnu, kurš raudāja, jo nevarēja pūlī atrast savu māti. Ar vienu šāvienu viņš nogalināja bērnu."

Sagaidīja, kamēr nomirs liecinieki

Kā noprotams no Zelča paziņojuma medijiem, prokuratūra uzskatīja, ka tamlīdzīgas liecības nav pārliecinošas. Sak, vajadzētu nopratināt lieciniekus, lai pārliecinātos, vai viņi stāsta patiesību. Bet kā lai nopratina, ja viņi visi jau ir viņpasaulē... Iespējams, ne velti izmeklēšana ritēja veselus trīspadsmit gadus. Gaidīja, kamēr nomirs pēdējie notikumu aculiecinieki.

Kad tika tiesāts Vasilijs Kononovs, liecību trūkums nekavēja to pašu prokuroru Zelču pieprasīt brīvības atņemšanu uz 12 gadiem padomju partizānam. Atgādināšu, ka Kononovs tika apsūdzēts par civilo iedzīvotāju slepkavību ciemā Mazie Bāti 1944. gadā ("civiliedzīvotāji" bija vāciešu dienestā un nodeva viņiem padomju izlūku grupu).

Galvenā lieciniece lietā bija 80 gadus vecā Marija Kuzņecova, kura it kā esot redzējusi, kā partizāni izrēķinājušies ar ciema iedzīvotājiem. Taču tolaik, 2000. gadā rusofobijas vilnis vēl nebija pārņēmis rietumu medijus, un ASV izdevuma Newsweek (lieta bija skaļa, pirmo reizi pasaulē par kara noziegumiem tiesāja antihitleriskās koalīcijas karavīru) korespondents intervēja liecinieci. Un Kuzņecova atklāja korespondentam, ka izmeklēšanā viņas liecības izkropļotas: "Tas nav tas, ko es viņiem teicu."

Tātad, kad vajadzēja notiesāt padomju veterānu (un Padomju Savienību viņa personā), lietā tika liktas gan miglainas liecības, gan apšaubāmi dokumenti, viss noderēja. Bet ar nacistu Cukuru tā nevar. Nav dzīvu liecinieku. Nu, paldies Dievam. Ja nav, tad nav, slēgsim lietu.

Kā jau teicu, likums neļauj veikt Ģenerālprokuratūras skandalozā lēmuma kvalitatīvu žurnālistisku uzmeklēšanu, jo žurnālistiem liegta piekļuve lietas materiāliem. Taču Kriminālprocesa 375. pants ļauj iepazīties ar lietas materiāliem personām, kas veic zinātnisku darbu.

Varbūt atradīsies tāds zinātnieks? Pats par sevi saprotams, no vēsturnieku vidus, taču varbūt arī pie tā varētu ķerties kāds jurists, kurš pēta, piemēram, starptautisko tiesisko praksi pēc panta "genocīds".

150
Pēc temata
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša
Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?