Protesta akcija pie Krievijas vēstniecības Kijevā. Foto no arhīva

Kijeva jūk pa šuvēm: kas gaida Ukrainu bez draudzības ar Krieviju

103
(atjaunots 10:22 20.03.2019)
Šī gada 1. aprīlis Ukrainā būs vērības cienīgs. Ne tikai tāpēc vien, ka šajā dienā parādīsies pirmie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti.

Jau 1. aprīlī spēku zaudē tā saucamais Lielais līgums starp Ukrainu un Krieviju. Lēmumu par tā laušanu pērnā gada novembrī pieņēma Ukrainas prezidents, un parlaments to apstiprināja.

Draudzībai gals?

Līgumu par draudzību, sadarbību un partnerattiecībām starp Krievijas Federāciju un Ukrainu 1997. gadā parakstīja abu valstu prezidenti – Boriss Jeļcins un Leonīds Kučma. 1999. gada 1. aprīlī līgums stājās spēkā. Taču maidana režīmu kaitināja vārdi "draudzība, sadarbība un partnerība" ar Krieviju, turklāt Ukrainas valdība Krieviju likuma līmenī pasludinājusi par "agresorvalsti" un apgalvo, ka "Ukraina karo ar Krieviju". Tātad tamlīdzīgs līgums viņu acīs izskatījās dīvaini.

Krimas un Ukrainas robeža. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Полегенько

Protams, divdesmit gadu laikā divpusējais līgums patiešām, iespējams, atpalicis no reālās dzīves, un Krievija neiebilda pret tā pārskatīšanu, ko pieprasīja Kijeva. Taču līguma laušanu Maskava novērtēja negatīvi. Tomēr dokumentā bija paredzēts līguma laušanas mehānisms, un Porošenko šīs tiesības izmantoja. Turklāt Ukrainas politiķi nebūtu nekādi Ukrainas politiķi, ja nebūtu mēģinājusi "izgrozīties" arī šajā gadījumā – saviem pilsoņiem viņi pasludināja, ka lauzti tikai "Ukrainai" neizdevīgie Lielā līguma nosacījumi, bet "izdevīgie" tiks izmantoti arī turpmāk.

Taču starptautiskās tiesības neparedz tamlīdzīgu dokumentu "daļēju laušanu", un Lielais līgums nav tikai 1997. gadā parakstīts teksts – tas ir vesels līgumu un vienošanos komplekss, kas regulē visdažādākos Krievijas un Ukrainas attiecību aspektus (no bezvīzu režīma līdz pašreizējo robežu atzīšanai). Tiesa, Ukraina jau sen diemžēl nepilda virkni līgumā paredzēto saistību.

Pārkāpums pēc pārkāpuma

Virknei Lielā līguma noteikumu pārkāpumu no Ukrainas puses bija veltīta Krievijas Ārlietu ministrijas nota Kijevai.

Starp nopietnām pretenzijām Ukrainai notā tika atzīmēts, ka pārkāpta prasība nenoslēgt nekādus pret otru pusi vērstus līgumus ar trešajām valstim un nepieļaut, lai valsts teritorija tiktu izmantota par ļaunu otrās puses drošībai. Pie tam bez jebkādām konsultācijām ar Maskavu (ko paredz Draudzības līgums) Ukraina 2004. gadā ratificēja memorandu par NATO operāciju atvalsta nodrošināšanu un 2005. gadā savā militārajā doktrīnā iekļāva kursu uz iestāšanos NATO. Burtiski pirms dažām nedēļām nostādne uz pilntiesīigu dalību NATO tika nostiprināta Ukrainas Konstitūcijā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
Пресс-служба президента Украины

Kijeva nepilda arī saistības par vienlīdzīgu iespēju un apstākļu radīšanu krievu valodas apgūšanai valstī. Pēc valsts apvērsuma 2014. gadā valdība aizliedza Krievijā tapušu filmu un seriālu demonstrāciju Ukrainā, kas veltītas Krievijas kārtībsargājošajām struktūrām, kā arī visu pēc 2014. gada uzņemtās Krievijas televīzijas un kinoprodukcijas translāciju. Faktiski apturēta drukātās produkcijas ievešana no krievijas teritorijas, aizliegtas daudzas Krievijas tīmekļa vietnes – tādējādi Ukraina ierobežojusi krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības uz objektīvas informācijas saņemšanu dzimtajā valodā. Ar valodas kvotām televīzijā un prasību Krievijas māksliniekiem saņemt Ukrainas Drošības dienesta atļauju organizēt viesizrādes krievu valoda tiek vardarbīgi izspiesta no Ukrainas informācijas un kultūras telpas.

Pārkāpjot Lielo līgumu, Ukraina pilnībā aizliegusi krievvalodīgajiem pilsoņiem iegūt izglītību dzimtajā valodā. Nacionālistisko "Izglītības likumu" tuvākajā laikā papildinās likums "Par ukraiņu valodas funkcionēšanas nodrošināšanu valsts valodas statusā", ko patlaban izskata parlaments. Arī šis likums diskriminē krievvalodīgos iedzīvotājus.

Bez prāta

Daudzas divpusējās vienošanās, kas noslēgtas Draudzības līguma ietvaros, jau iepriekš pārtraukušas darbību. Tikko nākuši pie varas, "Maidana kadri" sarāva vienošanās par militāri tehnisko sadarbību, par abu valstu tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu sadarbību.

Toreizējais UDD vadītājs, pārkāpjot līgumu, nodeva amerikāņu specdienestiem slepeno dokumentāciju par ražošanas kooperācijas ietvaros Krievijas un Ukrainas uzņēmumu ražotās militārās tehnikas īpatnībām. Ukraina ieviesa virkni ierobežojumu tirdzniecībā starp abām valstīm, kā arī lielu skaitu sankciju pret Krievijas uzņēmumiem un fiziskajām personām.

No 1. aprīļa, kad Draudzības līgums zaudēs spēku, situācija vēl pasliktināsies, jo divpusējās attiecībās izveidosies tiesiskais vakuums.

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ir viegli sagraut to, ko pats neesi cēlis. Daudz grūtāk ir atjaunot sagrauto. Diemžēl tagadējā Ukrainas vara un jaunrade – tie ir antonīmi. Par to liecina praktiskā situācija.

Sagraujot ekonomiskos sakarus ar Krieviju, Ukrainas politiķi iedzinuši savu valsti smagā krīzē. Kaitējumu, ko nodarīja aizliegums eksportēt preces uz Krieviju, viņiem nav izdevies kompensēt ar augošu tirdzniecības apjomu ar Eiropas Savienības dalībvalstim un citām pasaules valstīm. Vēl vairāk, rezultātā vērojams ne tikai Ukrainas ārējās tirdznievības negatīvs saldo, bet arī naudas aizplūšana no valsts.

Tirdzniecības struktūra demonstrē, ka valsts ekonomika pārvēršas par rūpnieciski attīstītu valstu izejvielu piedēkli. Līdz 70% eksporta no Ukrainas sastāda izejvielas, sarežģītās tehnikas un citu augsta apstrādes līmeņa preču daļa nenovēršami sarūk. Tātad, atsakoties no sadarbības ar Krieviju, Ukraina pariet pie ekonomikas koloniālā modeļa, lai iztaptu Eiropai un ASV.

Jāpiebilst, ka tagad Ukraina būs vienīgā valsts Eiropā, kas nav noregulējusi robežas ar kaimiņvalsti. To atgādināja Viktors Medvedčuks, Ukrainas partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" politiskās padomes priekšsēdētājs.

"Galvenais Lielajā līgumā bija teritoriālās vienotības un robežu garantēta atzīšana starp Krieviju un Ukrainu. To mēs paši sev atņemam," – viņš konstatēja.

Politiķis piezīmēja arī to, ka kaimiņvalsts teritorijā strādājošie ukraiņi pēc Draudzības līguma laušanas paliks bez aizsardzības.

Ja jau lauzt, tad bez nožēlas. Gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, pēc kuru pirmās kārtas stāsies spēkā periods "bez draudzības ar Krieviju", aizliegta novērotāju klātbūtne no Ukrainas. To Ukraina ultimatīvi pieprasīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, izbrāķējot Krievijas pilsoņu kandidatūras EDSO iesniegtajos sarakstos.

Starptautiskās organizācijas kautrīgās iebildes par to, ka šāda Kijevas pozīcija negatīvi ietekmēs vēlēšanu leģitimitāti, Ukrainas valdība ignorē. Ja jau reiz nolēmuši nedraudzēties, draudzības nebūs. Gluži kā histēriska dāmīte, kura bijušajam dzīvesbiedram ieriebj pat sīkumos. Atvainojiet, taču pēc šīs "draudzības pārtraukšanas" epopejas citas asociācijas prātā nenāk.

103
Pēc temata
Ukrainai draud apturēt bezvīzu režīmu ar ES un SVF finanšu atbalsta sniegšanu
Fake state. Par divām jaunām ukraiņu uzvarām
Kā Eiropā aizstāv valsts valodu un nacionālo minoritāšu valodas

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

20
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

20
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

30
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

30
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai

0
(atjaunots 17:17 24.09.2020)
Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīts 2021. gada Nobela miera prēmijai. Pieteikumu Nobela prēmijas komitejai Oslo jau 9. septembrī nosūtījis rakstnieks Sergejs Komkovs, vēsta RIA Novosti.

"Šodien faktiski jau ceturto reizi nosūtu pieteikumu Nobela miera prēmijai. Tas nosūtīts šī gada 9. septembrī, un jau 10. septembrī pieteikums nonāca Nobela miera komitejā Oslo, Nobela komitejas galvenajā mītnē," Komkovs pastāstīja preses konferencē "Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīšanu Nobela miera prēmijai 2021. gadā".

Akadēmiķis pastāstīja, ka vērīgi sekojis ierakstītās vēstules ceļam.

"Pl. 15:07 pēc vietējā laika ierakstītā vēstule tika saņemta Oslo (..) un parakstījās viens no Nobela komitejas sekretāriem. Pēc šī pieteikuma sākās burtiski ārprātīga reakcija no amerikāņu puses. Vakarpusē, pēc pl. 16:00 pēc vietējā laika amerikāņu pārstāvis Oslo (..) teju vai ar roku uzrakstīja pieteikumu un tūlīt pat iegrūda pieteikumu par Trampa izvirzīšanu Nobela miera prēmijai – kaut kādus niekus par kaut kādas konfliktsituācijas noregulēšanu starp Arābu Emirātiem un Izraēlu," atzīmēja rakstnieks.

Komkovs norādīja, ka pieteikumu pieņemšana sākas septembrī un beidzas oktobrī. Līdz martam komiteja tos izskatīs, bet martā vai aprīlī visiem, kas nosūtījuši savus ierosinājumus, nosūtīs paziņojumus par to, ka pieteikums pieņemts, izskatīts un reģistrēts.

Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju