Donalds Tramps un Angela Merkele

"Nepieņemama attiecību saasināšanās". Vāciešu pretenzijas pret ASV pieaug

125
(atjaunots 12:24 17.03.2019)
Vašingtonas un Berlīnes attiecības pasliktinās jau labu laiku. Donalds Tramps kritizēja Merkeles "atvērto durvju" politiku jau savā priekšvēlēšanu kampaņas periodā. Viņš pauda neapmierinātību ar vāciešu izturēšanos NATO, pieprasīja piešķirt aizsardzībai 2% IKP un atgādināja par "iespaidīgo parādu".

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Vašingtona atklāti draud Berlīnei ierobežot izlūkošanas datu apmaiņu, ja vācieši nepārtrauks sadarbību ar Ķīnas kompāniju Huawei. ASV un Vācijas attiecībās jau sen sakrājušās būtiskas problēmas un savstarpējas pretenzijas. Berlīne neslēpj aizkaitinājumu par Baltā nama spiedienu. Par to, vai iespējams ilgstošs konflikts, raksta RIA Novosti autore Ksenija Meļņikova.

Uzticībai kaitē ķīnieši

Avīzes The Wall Street Journal rīcībā nonāca ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grenella vēstule, kas adresēta Vācijas ekonomikas ministram Pēteram Altmaijeram. Cita starpā diplomāts uzsvēra, ka sadarbībā izlūkošanas jomā liela loma ir drošām komunikāciju sistēmām, bet tādas kompānijas kā Huawei var apdraudēt sabiedroto sakaru konfidencialitāti.

Amerikāņi neplāno pilnībā pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu, taču mijiedarbības līmenis var samazināties. Vācu ierēdņi paskaidroja izdevumam, ka Berlīni tas skumdina, jo Vācijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai operatīvā informācija no ASV ir īpaši vērtīga cīņā ar terorismu.

Ķīnas korporācija Huawei Technologies saskārās ar problēmām pirms dažiem mēnešiem. Janvāra beigās ASV Tieslietu ministrija izvirzīja oficiālas apsūdzības gan kompānijai, gan tās finanšu direktorei Menai Vančžou, kura tika aizturēta decembrī. Runa ir par rūpniecisko spiegošanu, naudas atmazgāšanas mēģinājumiem, banku un elektronisko krāpšanos. Viena no galvenajām pretenzijām ir tā, ka Huawei veica transakcijas par miljoniem dolāru, kas "tieši pārkāpj pret Irānu vērstās sankcijas".

"ASV izmanto valsts varu, lai nomelnotu atsevišķas Ķīnas kompānijas un uzbruktu tām ar mērķi iznīcināt to normālās un likumīgās lietišķās operācijas," – uzsvēra Pekina.

Vācijas valdība pagaidām uz draudiem nav reaģējusi, taču amerikāņu atklātais spiediens jau vairākkārt saskāries ar Vācijas aizkaitinājumu.

Paradums sūtīt vēstules

Skandāls, kurā iesaistīts ASV vēstnieks Vācijā, nav izcēlies pirmo reizi. Ričards Grenells arī iepriekš piesaistījis mediju uzmanību ar savu vēlmi izpausties epistolārajā žanrā. Nesen, pārkāpjot diplomātiskās normas, viņš izsūtīja vēstules vācu biznesa "haizivīm" ar prasību atkāpties no Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projekta, pretējā gadījumā gaidāmas sankcijas pret investoriem un kompānijām, kas strādā cauruļvada projektā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Евгений Одиноков

Lai arī ASV vēstnieks Vācijā lūdza neuzskatīt viņa vārdus par draudiem, biznesmeņi sūdzējās Vācijas ĀM. Ārlietu ministrija vēstuli nosauca par provokāciju un ieteica nepievērst tai uzmanību. Bundestāgs reaģēja emocionāli, norādot, ka vienpusēja toņa saasināšanās transatlantijas attiecībās nav pieļaujama.

Baltais nams ir nobažījies par Maskavas iespējamo līdera pozīciju Eiropas Savienības enerģētiskajā tirgū. Eksperti un politiķi situāciju uztver mierīgāk. Viņi skaidro: no vienas puses, ASV ir liels gāzes eksportētājs un turpinās attīstību šajā virzienā. No otras puses, ES ir pieņēmusi stingrākas prasības pret siltumnīcas gāzu izmešiem, tāpēc Krievijas kompānijas būs spiestas investēt infrastruktūrā, un amerikāņi saglabās konkurētspējīgu priekšrocību.

Taču aizvien biežāk vācieši Vašingtonas padomus uztver ar dusmām. To apliecina kancleres Angelas Merkeles nevēlēšanās atbalstīt ASV un Ukrainas ierosinājumus Kerčas šauruma jautājumā un nosūtīt vācu kuģus uz Melno jūru. Aģentūra Bloomberg informēja, ka Berlīnes dalību pieprasīja NATO vadība un Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Laiena. Taču viņu argumenti kancleri nepārliecināja. Merkele paziņoja, ka "Krievija diezin vai vienkārši noskatīsies uz tamlīdzīgu provokāciju", un atteicās spert jebkādus soļus šajā virzienā.

Pretenziju kamols

Vašingtonas un Berlīnes attiecības pasliktinās jau labu laiku. Donalds Tramps kritizēja Merkeles "atvērto durvju" politiku jau savā priekšvēlēšanu kampaņas periodā. Viņš pauda neapmierinātību ar vāciešu izturēšanos NATO, pieprasīja piešķirt aizsardzībai 2% IKP un atgādināja par "iespaidīgo parādu".

Vāciešus satrauca Trampa attieksme pret Eiropas Savienību (ASV prezidents paziņoja, ka "nav absolūti nekādas nozīmes tam, vai ES pastāvēs, vai sabruks"), kā arī pret brīvās tirdzniecības normām. Kaitināja arī centieni piespiest Vāciju pirkt amerikāņu sašķidrināto gāzi, nevis gāzi no Krievijas par daudz zemāku cenu. Vācieši neatsakās no aizokeāna SDG, - tāpat kā visa ES, viņi atbalsta piegāžu diversifikāciju. Taču Vašingtonas spiediens Berlīnei nepatīk.

Pie tam amerikāņi īsteno ļoti efektīvu lobiju politiku, aģentūrai RIA Novosti atklāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins.

"Viņi cenšas sasniegt vairākus mērķus uzreiz, ne tikai tīri ekonomiskos un ģeopolitiskos. ASV politiskā elite ciešā sadarbībā ar biznesa aprindām stingri aizsargā nacionālās intereses," – atzīmēja eksperts.

Tu esi mans draugs, es - tavējais

Interesanti, ka vācieši un amerikāņi absolūti atšķirīgi vērtē divpusējās attiecības – to apliecināja Pew Research Center veiktā socioloģiskā aptauja. Gandrīz trīs ceturtdaļas Vācijas pilsoņu (73%) uzskata, ka attiecības ar ASV ir sliktas. Šis rādītājs ir par 16% lielāks nekā 2017. gadā. Savukārt amerikāņu daļa, kuri mijiedarbību ar Vāciju vērtē pozitīvi, pēdējo gadu laikā pieaugusi līdz 70%.

Pie tam 72% vāciešu uzskata, ka valsts kursam jābūt neatkarīgam no ASV, bet 65% amerikāņu ir pārliecināti: jāsaglabā tikpat ciešas abu valstu attiecības kā līdz šim.

Baltais nams. Vašingtona
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Neskatoties uz domstarpībām, vācieši un amerikāņi aptuveni vienādi vērtē mūsdienu starptautiskās problēmas. Piemēram, divas trešdaļas aptaujāto ASV un Vācijas pilsoņu pozitīvi vērtē NATO lomu, par 11% pieaugusi vāciešu daļa, kuri uzskata, ka aizsardzības izdevumi tomēr ir jāpalielina. Abas valstis neuzticas Maskavai: pozitīvu attieksmi pret Krieviju pauda tikai 35% vāciešu un 21% amerikāņu.

Lai nu būtu, kā būdams, Vašingtona un Berlīne ir vajadzīgas viena otrai. ASV ir drošības garants. Gadiem ilgi sēžot zem NATO "lietussarga", vācieši vairs neprot nodrošināt savu drošību. ASV atbalsts papildina Vācijas politisko svaru, bet uzticība "atlantisma" principiem nomierina eiropiešus, kurus uztrauc pārlieka Vācijas nostiprināšanās. Savukārt amerikāņiem Berlīne ir vajadzīga kā viens no galvenajiem spēka centriem Eiropā un galvenais Vašingtonas vidutājs.

125
Ziemeļu straume 2

PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām

28
(atjaunots 11:59 27.02.2021)
Likums "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" ir jauns solis ASV sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi.

Par ASV un "Ziemeļu straumes 2" attiecībām, šķiet, nevar apgalvot, ka tās precīzi atbilst paradigmai par suni, kas rej, un karavānu, kas iet, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Nu, vismaz tāpēc, ka konkrētais suns tomēr kož, bet daži Krievijas partneri Eiropā ļoti bīstas no suņiem, tāpēc mūk pa galvu, pa kaklu.

Tā arī vācu pārapdrošināšanas kompānija "Munich Re Syndicate" nolēma nodrošināties un, nepaskaidrojot iemeslus, paziņoja – tālāk viņi līdzi neies. Tātad karavāna drīzāk gan nevis iet, bet laužas cauri ērkšķiem un cīnās par tālāko ceļu. Tomēr tā jau ir Dānijas ūdeņos, līdz Vācijai vairs palicis tīrais sīkums.

Koncerna Naftogaz Ukraini vadītājs Andrejs Koboļevs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Максименко

Tāpēc jau Vašingtona nemet pie malas centienus spraust sprunguļus "Fortūnas" ritenī. Krievijas cauruļvadu izbūves kuģis amerikāņu acīs kļuvis par to pašu sprādziena bedri, kurā var palaist vēl vienu šāviņu. Nav jau nekas grūts, nekādas īpašas iemaņas neprasa. Kuģis ir visu acu priekšā – viens pats karotājs. Tramps sita, sita, nenosita. Tagad Baidens mēģina pierādīt, ka arī viņš ir tāds pats jeņķis kā Tramps.

Tikai Tramps pret "Ziemeļu straumi 2" lika lietā likumu "Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību", saīsināti – CAATSA, bet Baidens – likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tas ir jauns solis sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi – PEESA jums, nevis gāze no Krievijas. Lūk, kā varam interpretēt ASV rūpes par Eiropu.

Tiem eiropiešiem, kuri kaut ko nav sapratuši, Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss atklāti piedraudēja, ka punkts vēl nav pielikts stāstā tikai tāpēc, ka ASV to pietur ārkārtas gadījumam. "Nepieciešamības gadījumā mēs bez svārstīšanās spersim papildu soļus pret šo projektu," un žurnālisti neuzzināja, kas tur būs tālāk.

Kad Praisu lūdza prezicēt, no kāda tieši viedokļa - "ģeopolitiskā, ekonomiskā vai morālā" - "Ziemeļu straume" nepatīk Vašingtonai, politiķis tūlīt attrauca: "Mēs runājam par ģeopolitiku, jo esam noraizējušies par Krievijas ietekmi uz mūsu sabiedrotajiem un partneriem Eiropā."

Lūk, kur tas kvankšķis aprakts. Rej, rok un pavisam ierokas zemē. Jā, divreiz padomāt un paklusēt – tas nav domāts amerikāņu diplomātiem. Bet Psaki jau ir Baltajā namā. Viņa gan uzreiz attaptu, ka no trim piedāvātajiem variantiem piemērotākais ir ceturtais – "man vajag pakonsultēties ofisā".

Bet tagadējais Valsts departamenta pārstāvis klāja vaļā visu, kas sakrājies uz sirds. Viena vienīga ģeopolitika. Viņiem jau nav ekonomisku pretenziju pret Krievijas gāzesvadu. Varbūt tikai tā, ka tam nav nekāda sakara ar ekonomiku. Ar morāli nekāda sakara nav viņiem pašiem. Viņiem svarīgākais – saglabāt ietekmi.

28
Tagi:
Ziemeļu straume 2, gāze, Eiropa, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms
Medvedevs: "Ziemeļu straumi 2" uzbūvēs, ja Vācija nepadosies ASV spiedienam
ASV pārrēķinājušās: Novaks paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir gandrīz gatava
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV

"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā

26
(atjaunots 11:46 27.02.2021)
Eskadras kuģi, izlūkošanas un stratēģiskā aviācija, plašas mācības ar sabiedrotajiem – NATO joprojām paplašina militāro klātbūtni Melnās jūras reģionā.

Organizācijas vadība apgalvo, ka tie esot piespiedu soļi, it kā "Krievijas augošās aktivitātes dēļ". Pie tam, plānojot operācijas, Rietumu ģenerāļi un admirāļi aizvien biežāk izmanto ukraiņu atbalstu, kuri gatavi darīt visu, lai tikai pietuvotos aliansei, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Aizbildņi no NATO

Nesen NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklāti paziņoja, ka bloks "būtiski paplašinājis klātbūtni pie savām austrumu robežām, ieskaitot Baltijas un Melnās jūras reģionus", kā arī izteica mājienu par to, ka vajadzētu palielināt izdevumus "aizsardzībai un savaldīšanai".

Attaisnojot papildspēku savilkšanu Melnās jūras reģionā, viņš uzsvēra, ka Krievijas Jūras kara flote it kā esot paplašinājusi militāro klātbūtni "pēc Krimas nelikumīgās aneksijas". Turklāt NATO vadītājs apdomīgi noklusēja faktu, ka Krievijas kuģi un lidmašīnas izpilda vienīgi aizsardzības manevrus.

"Tikai pēdējo triju nedēļu laikā vien trīs ASV JKF kuģi uzturējās Melnajā jūrā, - nesen atzīmēja Stoltenbergs. – Cita starpā notika arī mācības ar Ukrainas JKS."

Šodien Ukraina ir NATO galvenais sabiedrotais reģionā. Kijeva par to, protams, ļoti priecājas un augstu vērtē alianses kuģu manevrus Melnajā jūrā. Ukrainas valdība neskumst arī par svešu armiju pastāvīgas klātbūtnes perspektīvu valsts teritorijā.

2021. gadā ieplānotas vairākas plašas Ukrainas un NATO vienību kopīgas mācības. Ukrainā šajā kontekstā pat pieņemts likums par ārvalstu bruņoto spēku pielaišanu valstī. Gada laikā valstī notiks astoņi daudznacionālie manevri, kuros tiks iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu kareivju – amerikāņi, poļi, rumāņi un briti.

ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu kopīgo mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā Javoras poligonā Ļvovas apgabalā

Lai iztaptu aizbildņiem, ukraiņu politiķi ieteicka izmantot Krimas gaisa telpu alianses gaisa operācijām. Piemēram, Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs vēlas piešķirt NATO spēku, iekārtu un kravu transportēšanai Simferopoles lidojumu informācijas rajonu, kurā, pēc Kijevas klasifikācijas, iekļauts Hersonas apgabals, Krimas pussala un Melnās jūras centrālā daļa. Piedevām ukraiņi cer uz NATO atbalstu gaisa situācijas monitoringā gar Krievijas robežu.

Atgādināsim, ka 2014. gadā Augstākā rada apstiprināja grozījumus likumdošanā un atteicās no valsts ārpusbloku statusa. 2016. gadā Kijeva apstiprināja papildu grozījumus, kas paredzēja: viens no valsts ārpolitiskajiem mērķiem ir iestāšanās NATO. Tomēr ukraiņus neuzņem aliansē, lai arī atzina par kandidātiem. Ukrainai ir NATO partnera statuss ar paplašinātām iespējām.

Amerikāņu karavīri mācībās Ukrainā

Agresija bez pamata

NATO un - jo īpaši – ASV jau sen aktīvi strādā Melnajā jūrā. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā 2014. gadā amerikāņu kuģi, izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti regulāri tuvojas Krievijas robežām, aizbildinoties ar "drošības apsvērumiem un aizsardzības klātbūtnes pastiprināšanos". Lai arī Maskava ne vienu vien reizi ir atgādinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

NATO izmanto katru iespēju, lai nosūtītu uz Melno jūru kara kuģus. ASV eskadras kuģi, bruņoti ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" un pretraķešu sistēmas Aegis elementiem, te ir pastāvīgi viesi. Pēc Ukrainas JKS provokācijas Kerčas šaurumā amerikāņi parādās aizvien biežāk. 2019. gadā ASV kuģi Melnajā jūrā iegāja astoņas reizes. Ekipāžas uzlaboja mijiedarbības iemaņas, piedalījās kopīgos treniņos ar ukraiņu jūrniekiem.

Krievijas Ģenerālštābs fiksējis arī Pentagona stratēģiskās aviācijas lidojumu augošo skaitu pie Krievijas robežām. Gaisa kosmiskie spēki vairākkārt fiksējuši "stratēģus" B-52 un gaisā to pārtveršanai pacēlās iznīcinātāji. Melnās jūras debesīs parādījušies veseli lidmašīnu posmi – amerikaņi nekautrīgi un atklāti izspēlē triecienus objektiem Krimā.

ASV GKS lidmašīna un pretbateriju cīņas radiolokācijas kompleksi Daņiila Galicka vārdā nosauktajā lidostā

Vēl vairāk, septembrī Kijeva pirmo reizi ielaida savā gaisa telpā ASV stratēģiskos bumbvedējus. Trīs "stratēģi" mācībās izspēlēja mijiedarbību ar Ukrainas iznīcinātājiem. B-52 ielidoja Volīnijas apgabalā no Polijas puses, šķērsoja Rovenas un Žitomiras apgabalu un galvaspilsētas gaisa telpu. Pēc tam – virs Hersonas un Melitopoles uz ziemeļiem no Krimas, pēc tam pusotru stundu riņķoja debesīs uz ziemeļaustrumiem no Geničeskas gar Azovas jūras krastu.

Toreiz Krievijas GKS komandieris Sergejs Surovikins atzīmēja NATO aviācijas bezprecedenta aktivitāti Melnās jūras gaisa telpā un informēja, ka izlūkošanas lidmašīnu lidojumu skaits reģionā pieaudzis par 40%, Krimas pussalas tuvumā – par 60%. Pie tam vienlaikus debesīs atradušās līdz piecas NATO lidmašīnas tikai 15 km attālumā no Krievijas robežas.

ASV GKS izlūkošanas lidmašīna RC-135 un degvielas uzpildes lidmašīna КС-135 Melnās jūras gaisa telpā. 2020. gada 26. jūnijs

Neieņemams cietoksnis

Krievijas JKF un GKS ir spiesti katru reizi reaģēt uz svešajiem kuģiem un lidmašīnām to atbildības zonās. No aizsardzības bruņojuma viedokļa Krima patlaban ir viens no vislabāk aizsargātajiem valsts reģioniem. Jebkādi mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no gaisa vai jūrā tiek stingri neitralizēti.

Pussalu no gaisa piesedz 31. PGA divīzija, bruņota ar zenītraķešu sistēmām S-300 un S-400. Pārkāpēju pārveršanai Džankojas, Belbekas un Gvardeiskoje aerodromos pastāvīgā kaujas gatavībā dežurē iznīcinātāji Su-27 un Su-30, bumbvedēji Su-24 un trieciennieki Su-25.

Starp citu, nesen Krimas lidotāji atkal praktiski nodemonstrēja savas iespējas. Amerikāņu jūrnieki publicēja tīmeklī video ierakstu, kurā Su-24 Melnajā jūrā nelielā augstumā tuvojas eskadras kuģim "Donald Cook". Lai arī Rietumu mediji mēģināja noniecināt Su-24 iespējas un norādīja, ka tas esot novecojis, publicētie uzņēmumi skaidri liecina – situācijai saasinoties, diezin vai eskadras kuģis būtu palicis virs ūdens.

Bez tam pēdējo gadu laikā arī Melnās jūras flote ir manāmi atjaunojusies. Ik gadus tā saņem mūsdienīgus kuģus, zemūdenes un sagādes kuģus.

Su-24 lidojums līdzās ASV JKS eskadras kuģim "Donald Cook". Kadrs no video ieraksta

Par pussalas piekrastes aizsardzību atbild Melnās jūras flotes 22. armijas korpusa Krasta spēku vienības. To galvenais bruņojums – kompleksi "Bal" un "Bastion" ar spārnotajām raķetēm, kas spēj likvidēt virsūdens objektus līdz 500 km attālumā.

Uz sauszemes strādā 129. atsevišķā krasta aizsardzības brigāde, dislocēta starp Simferopoli un Aluštu. Tās galvenais trieciena spēks – modernizētie tantki T-72B3.

Perekopas joslu kontrolē 8. atsevišķais artilērijas pulks, bruņots ar 152 mm haubicēm "Msta S" zalves uguns reaktīvajām sistēmām "Tornago G" un prettanku kompleksiem "Hrizantema".

26
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna