Donalds Tramps un Angela Merkele

"Nepieņemama attiecību saasināšanās". Vāciešu pretenzijas pret ASV pieaug

85
(atjaunots 12:24 17.03.2019)
Ksenija Meļņikova
Vašingtonas un Berlīnes attiecības pasliktinās jau labu laiku. Donalds Tramps kritizēja Merkeles "atvērto durvju" politiku jau savā priekšvēlēšanu kampaņas periodā. Viņš pauda neapmierinātību ar vāciešu izturēšanos NATO, pieprasīja piešķirt aizsardzībai 2% IKP un atgādināja par "iespaidīgo parādu".

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Vašingtona atklāti draud Berlīnei ierobežot izlūkošanas datu apmaiņu, ja vācieši nepārtrauks sadarbību ar Ķīnas kompāniju Huawei. ASV un Vācijas attiecībās jau sen sakrājušās būtiskas problēmas un savstarpējas pretenzijas. Berlīne neslēpj aizkaitinājumu par Baltā nama spiedienu. Par to, vai iespējams ilgstošs konflikts, raksta RIA Novosti autore Ksenija Meļņikova.

Uzticībai kaitē ķīnieši

Avīzes The Wall Street Journal rīcībā nonāca ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grenella vēstule, kas adresēta Vācijas ekonomikas ministram Pēteram Altmaijeram. Cita starpā diplomāts uzsvēra, ka sadarbībā izlūkošanas jomā liela loma ir drošām komunikāciju sistēmām, bet tādas kompānijas kā Huawei var apdraudēt sabiedroto sakaru konfidencialitāti.

Amerikāņi neplāno pilnībā pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu, taču mijiedarbības līmenis var samazināties. Vācu ierēdņi paskaidroja izdevumam, ka Berlīni tas skumdina, jo Vācijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai operatīvā informācija no ASV ir īpaši vērtīga cīņā ar terorismu.

Ķīnas korporācija Huawei Technologies saskārās ar problēmām pirms dažiem mēnešiem. Janvāra beigās ASV Tieslietu ministrija izvirzīja oficiālas apsūdzības gan kompānijai, gan tās finanšu direktorei Menai Vančžou, kura tika aizturēta decembrī. Runa ir par rūpniecisko spiegošanu, naudas atmazgāšanas mēģinājumiem, banku un elektronisko krāpšanos. Viena no galvenajām pretenzijām ir tā, ka Huawei veica transakcijas par miljoniem dolāru, kas "tieši pārkāpj pret Irānu vērstās sankcijas".

"ASV izmanto valsts varu, lai nomelnotu atsevišķas Ķīnas kompānijas un uzbruktu tām ar mērķi iznīcināt to normālās un likumīgās lietišķās operācijas," – uzsvēra Pekina.

Vācijas valdība pagaidām uz draudiem nav reaģējusi, taču amerikāņu atklātais spiediens jau vairākkārt saskāries ar Vācijas aizkaitinājumu.

Paradums sūtīt vēstules

Skandāls, kurā iesaistīts ASV vēstnieks Vācijā, nav izcēlies pirmo reizi. Ričards Grenells arī iepriekš piesaistījis mediju uzmanību ar savu vēlmi izpausties epistolārajā žanrā. Nesen, pārkāpjot diplomātiskās normas, viņš izsūtīja vēstules vācu biznesa "haizivīm" ar prasību atkāpties no Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projekta, pretējā gadījumā gaidāmas sankcijas pret investoriem un kompānijām, kas strādā cauruļvada projektā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Евгений Одиноков

Lai arī ASV vēstnieks Vācijā lūdza neuzskatīt viņa vārdus par draudiem, biznesmeņi sūdzējās Vācijas ĀM. Ārlietu ministrija vēstuli nosauca par provokāciju un ieteica nepievērst tai uzmanību. Bundestāgs reaģēja emocionāli, norādot, ka vienpusēja toņa saasināšanās transatlantijas attiecībās nav pieļaujama.

Baltais nams ir nobažījies par Maskavas iespējamo līdera pozīciju Eiropas Savienības enerģētiskajā tirgū. Eksperti un politiķi situāciju uztver mierīgāk. Viņi skaidro: no vienas puses, ASV ir liels gāzes eksportētājs un turpinās attīstību šajā virzienā. No otras puses, ES ir pieņēmusi stingrākas prasības pret siltumnīcas gāzu izmešiem, tāpēc Krievijas kompānijas būs spiestas investēt infrastruktūrā, un amerikāņi saglabās konkurētspējīgu priekšrocību.

Taču aizvien biežāk vācieši Vašingtonas padomus uztver ar dusmām. To apliecina kancleres Angelas Merkeles nevēlēšanās atbalstīt ASV un Ukrainas ierosinājumus Kerčas šauruma jautājumā un nosūtīt vācu kuģus uz Melno jūru. Aģentūra Bloomberg informēja, ka Berlīnes dalību pieprasīja NATO vadība un Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Laiena. Taču viņu argumenti kancleri nepārliecināja. Merkele paziņoja, ka "Krievija diezin vai vienkārši noskatīsies uz tamlīdzīgu provokāciju", un atteicās spert jebkādus soļus šajā virzienā.

Pretenziju kamols

Vašingtonas un Berlīnes attiecības pasliktinās jau labu laiku. Donalds Tramps kritizēja Merkeles "atvērto durvju" politiku jau savā priekšvēlēšanu kampaņas periodā. Viņš pauda neapmierinātību ar vāciešu izturēšanos NATO, pieprasīja piešķirt aizsardzībai 2% IKP un atgādināja par "iespaidīgo parādu".

Vāciešus satrauca Trampa attieksme pret Eiropas Savienību (ASV prezidents paziņoja, ka "nav absolūti nekādas nozīmes tam, vai ES pastāvēs, vai sabruks"), kā arī pret brīvās tirdzniecības normām. Kaitināja arī centieni piespiest Vāciju pirkt amerikāņu sašķidrināto gāzi, nevis gāzi no Krievijas par daudz zemāku cenu. Vācieši neatsakās no aizokeāna SDG, - tāpat kā visa ES, viņi atbalsta piegāžu diversifikāciju. Taču Vašingtonas spiediens Berlīnei nepatīk.

Pie tam amerikāņi īsteno ļoti efektīvu lobiju politiku, aģentūrai RIA Novosti atklāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins.

"Viņi cenšas sasniegt vairākus mērķus uzreiz, ne tikai tīri ekonomiskos un ģeopolitiskos. ASV politiskā elite ciešā sadarbībā ar biznesa aprindām stingri aizsargā nacionālās intereses," – atzīmēja eksperts.

Tu esi mans draugs, es - tavējais

Interesanti, ka vācieši un amerikāņi absolūti atšķirīgi vērtē divpusējās attiecības – to apliecināja Pew Research Center veiktā socioloģiskā aptauja. Gandrīz trīs ceturtdaļas Vācijas pilsoņu (73%) uzskata, ka attiecības ar ASV ir sliktas. Šis rādītājs ir par 16% lielāks nekā 2017. gadā. Savukārt amerikāņu daļa, kuri mijiedarbību ar Vāciju vērtē pozitīvi, pēdējo gadu laikā pieaugusi līdz 70%.

Pie tam 72% vāciešu uzskata, ka valsts kursam jābūt neatkarīgam no ASV, bet 65% amerikāņu ir pārliecināti: jāsaglabā tikpat ciešas abu valstu attiecības kā līdz šim.

Baltais nams. Vašingtona
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Neskatoties uz domstarpībām, vācieši un amerikāņi aptuveni vienādi vērtē mūsdienu starptautiskās problēmas. Piemēram, divas trešdaļas aptaujāto ASV un Vācijas pilsoņu pozitīvi vērtē NATO lomu, par 11% pieaugusi vāciešu daļa, kuri uzskata, ka aizsardzības izdevumi tomēr ir jāpalielina. Abas valstis neuzticas Maskavai: pozitīvu attieksmi pret Krieviju pauda tikai 35% vāciešu un 21% amerikāņu.

Lai nu būtu, kā būdams, Vašingtona un Berlīne ir vajadzīgas viena otrai. ASV ir drošības garants. Gadiem ilgi sēžot zem NATO "lietussarga", vācieši vairs neprot nodrošināt savu drošību. ASV atbalsts papildina Vācijas politisko svaru, bet uzticība "atlantisma" principiem nomierina eiropiešus, kurus uztrauc pārlieka Vācijas nostiprināšanās. Savukārt amerikāņiem Berlīne ir vajadzīga kā viens no galvenajiem spēka centriem Eiropā un galvenais Vašingtonas vidutājs.

85