Palaišanas iekārta Topoļ

Divdomīga atklātība: zviedru eksperts nācis klajā ar "spriedumu" Krievijai

138
(atjaunots 11:18 15.03.2019)
Varbūt gribēja aizvainot, varbūt, gluži pretēji, pūlējās paskaidrot, ka baidīties nevajag. Pēc būtības, ar saviem centieniem mazināt Krievijas potenciālu, zviedru eksperts iestājas par mieru visā pasaulē un savas valsts neitralitāti.

Krievijas Federācija nespēj "iet kopsolī ar Rietumu militāro tehnoloģiju attīstību", uzskata Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta eksperts Jonass Kjellens. Pēc viņa domām, Maskava jau cietusi sakāvi.

Militārajās mācībās
© Sputnik / Валерий Мельников

Militārais eksperts skaidro, ka Krievija cenšas kļūt par militāro superlielvalsti, taču PSRS tehnoloģiskie panākumi, uz kuru pamatiem tā kaļ savus plānus, ir gandrīz izsmelti. Te nu viņš ir putro divas ļoti atšķirīgas lietas. Nevienam nekad ne prātā nav nācis atteikties no padomju sasniegumiem, turklāt tie bija ļoti iespaidīgi. Taču Krievijas mūsdienu aizsardzības tehnoloģijās tiek sekmīgi apgūti arī jaunākie vietējie sasniegumi. Elementāra pārmantojamība, kas raksturīga daudzām valstīm, atgādināja radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.

"Cirko", "Avangard", "Kinžal", "Jars", "Topoļ", "Kalibr" un tā tālāk. Visi šie nosaukumi ir labi pazīstami Rietumos un citviet pasaulē. Tomēr galvenais: vadošo lielvalstu militārpersonas un politiķi ļoti nopietni uztver visu, kas ar tiem saistīts. Vašingtona un Brisele periodiski nāk klajā ar paziņojumiem par to, kādus draudus rada Krievija militārajā jomā, par tās aizsardzības spēju straujo paplašināšanos. Neizskatās, ka tie būtu tukši vārdi. Vēl vairāk, gadu pēc gada Krievijas Bruņotie spēki līdz ar ASV un Ķīnu veido līderu trijnieku. Tātad zviedru eksperts, kā mēdz tautā teikt, "grābstās pa tukšo". Taču tas ir tikai paviršs iespaids.

Labi zināms, ka daudzas NATO valstis vēlas, lai Zviedrija atteiktos no sava neitrālā statusa un iestātos aliansē. Pirms dažiem gadiem Jenss Stoltenbergs pat fantazēja, ka trešo pasaules karu Maskava sākšot nevis ar Latvijas ieņemšanu, bet gan ar kodoluzbrukumu Zviedrijai, tāpēc Stokholmai nāktos steigšus nostāties zem rietumu bloka militārā "lietussarga", kas gan paglābs, gan sasildīs, ja kaut kas atgadīsies. Taču daudzi Zviedrijā pret to iebilst. Šķiet, arī Jonass Kjellens ir viens no tiem, kuri iebilst pret iestāšanos NATO.

Pilnīgi iespējams, ka viņš pat ir Krievijas pusē. Tā sakot, krievu slepenais aģents. Piektās kolonnas pārstāvis. Lieta tāda, ka tiem, kuri vēlas panākt Zviedrijas iestāšanos aliansē, vajag parādīt, ka Krievija ir militārs monstrs, kam jāstājas pretī saliedētās rindās. Taču Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta darbinieks formāli, pat rupji cenšas nivelēt Krievijas potenciālu. Pēc būtības viņš iestājas par mieru visā pasaulē un Zviedrijas neitralitāti. Viss ir gluži vienkārši: ja Krievijas Federācija ir vāja, kāpēc tad celt ap to tādu traci un spert liekus soļus? Jāsaka, ka tas ir visai asprātīgi. Kjellena kungs ir perspektīvs pacifists. Būtu labi, ja tādu, kā viņš, būtu vairāk Vašingtonā.

138
Pēc temata
Zviedrijas prese apspriež slepenus draudus no Krievijas puses
Guardian: Zviedrija ceļ trauksmi par "Krievijas propagandu"
Zviedrijas žurnālistus pieķer melos par Krievijas mācībām Baltijas jūrā
Pie Krievijas robežām pārtverta zviedru lidmašīna
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

35
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

35
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Bruņotie vīrieši Čanahči ciematā, foto no arhīva

Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā

21
(atjaunots 15:56 28.10.2020)
Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Amerikāņi pamodušies

"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."

Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.

Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.

"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.

Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.

Pamiers neizdodas

Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".

Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.

Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.

Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.

"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.

Turcijas spēlītes

EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.

Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.

"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.

Amerikāņu iniciatīvas

Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.

"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi  lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.

"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.

ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.

"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.

Vienprātībā ar Maskavu

ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.

"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.

Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.

Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.

21
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele

Latvija vairs nav izņēmums: Viņķele ziņo par ārkārtējās situācijas izsludināšanas iespēju

0
(atjaunots 21:51 28.10.2020)
Ja Covid-19 izplatības epidemioloģiskie rādītāji Latvijā turpinās pasliktināties, valstī var būt izsludināta ārkārtējā situācija, brīdina veselības ministre Ilze Viņķele.

RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja par prognozēm attiecībā uz Covid-19 ierobežojumiem, kas varētu tikt ieviesti epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā valstī, ziņo Mixnews.lv.

Atgādinām, ka iepriekšējā diennaktī Latvijā tika veikti 6015 Covid-19 testi un fiksēts 251 jauns inficēšanās gadījums. Pozitīvo testu īpatsvars ir 4,2%. No pandēmijas sākuma atklāto inficēšanās gadījumu skaits pieauga līdz 5 144.

Viņķele paziņoja, ka pašlaik situācija ar Covid-19 Latvijā neatšķiras no tās, kāda ir parējās Eiropas valstīs. Tāpat ministre atzina, ka, ja situācija pasliktināsies, būs jāpastiprina ierobežojoši pasākumi. Starp pirmajiem iespējamiem ierobežojošiem pasākumiem būtu samazināt pieļaujamo cilvēku skaitu gan publiskos, gan privātos pasākumos, paudusi Viņķele. Tas arī skars sabiedrisko ēdināšanu, proti, Latvijā slēgs krogus un bārus.  Tapāt vairāk skolēnu mācīsies attālināti. Ja ar to nepietiks, valstī būs jāizsludina ārkārtējais stāvoklis. Šis pasākums būs atkarīgs no ievesto ierobežojumu apjoma.

Izsludiniet ārkārtējo stāvokli

Iepriekš partija "Saskaņa" atklātā vēstulē pieprasīja no valdības izsludināt valstī ārkārtējās situācijas režīmu saistībā ar Covid-19 straujo izplatību.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Денис Абрамов

Savā vēstulē partija sniedz pēdējo dienu satraucošo statistiku par koronavīrusa infekcijas izplatību Latvijā. Pagājušajā nedēļā valstī tika sasniegts psiholoģiski nozīmīgs slieksnis: kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniedza 100 un bija 103,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tāpat nedēļas laikā jaunatklāto gadījumu skaits pārsniedza 1000 un bija 1228, kamēr nedēļu iepriekš tie bija 780 jauni gadījumi.

"Saskaņā" uzskata, ka jāmācas no citu valstu pieredzes, un jāveic nepieciešami pasākumi, lai nepieļautu slimnīcu pārkraušanu un ar to saistīto krīzi veselības aprūpes jomā.

Latvijas valdība jau ir apstiprinājusi jaunus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tāpat finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka valdība atjauno darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē.

0
Tagi:
Ilze Viņķele, ārkārtējā situācija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā beigusies gripas vakcīna. Vai ir nozīme to gaidīt
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Vecākiem ļaus patstāvīgi pieņemt lēmumu par tālmācībām
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas