Palaišanas iekārta Topoļ

Divdomīga atklātība: zviedru eksperts nācis klajā ar "spriedumu" Krievijai

137
(atjaunots 11:18 15.03.2019)
Varbūt gribēja aizvainot, varbūt, gluži pretēji, pūlējās paskaidrot, ka baidīties nevajag. Pēc būtības, ar saviem centieniem mazināt Krievijas potenciālu, zviedru eksperts iestājas par mieru visā pasaulē un savas valsts neitralitāti.

Krievijas Federācija nespēj "iet kopsolī ar Rietumu militāro tehnoloģiju attīstību", uzskata Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta eksperts Jonass Kjellens. Pēc viņa domām, Maskava jau cietusi sakāvi.

Militārajās mācībās
© Sputnik / Валерий Мельников

Militārais eksperts skaidro, ka Krievija cenšas kļūt par militāro superlielvalsti, taču PSRS tehnoloģiskie panākumi, uz kuru pamatiem tā kaļ savus plānus, ir gandrīz izsmelti. Te nu viņš ir putro divas ļoti atšķirīgas lietas. Nevienam nekad ne prātā nav nācis atteikties no padomju sasniegumiem, turklāt tie bija ļoti iespaidīgi. Taču Krievijas mūsdienu aizsardzības tehnoloģijās tiek sekmīgi apgūti arī jaunākie vietējie sasniegumi. Elementāra pārmantojamība, kas raksturīga daudzām valstīm, atgādināja radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.

"Cirko", "Avangard", "Kinžal", "Jars", "Topoļ", "Kalibr" un tā tālāk. Visi šie nosaukumi ir labi pazīstami Rietumos un citviet pasaulē. Tomēr galvenais: vadošo lielvalstu militārpersonas un politiķi ļoti nopietni uztver visu, kas ar tiem saistīts. Vašingtona un Brisele periodiski nāk klajā ar paziņojumiem par to, kādus draudus rada Krievija militārajā jomā, par tās aizsardzības spēju straujo paplašināšanos. Neizskatās, ka tie būtu tukši vārdi. Vēl vairāk, gadu pēc gada Krievijas Bruņotie spēki līdz ar ASV un Ķīnu veido līderu trijnieku. Tātad zviedru eksperts, kā mēdz tautā teikt, "grābstās pa tukšo". Taču tas ir tikai paviršs iespaids.

Labi zināms, ka daudzas NATO valstis vēlas, lai Zviedrija atteiktos no sava neitrālā statusa un iestātos aliansē. Pirms dažiem gadiem Jenss Stoltenbergs pat fantazēja, ka trešo pasaules karu Maskava sākšot nevis ar Latvijas ieņemšanu, bet gan ar kodoluzbrukumu Zviedrijai, tāpēc Stokholmai nāktos steigšus nostāties zem rietumu bloka militārā "lietussarga", kas gan paglābs, gan sasildīs, ja kaut kas atgadīsies. Taču daudzi Zviedrijā pret to iebilst. Šķiet, arī Jonass Kjellens ir viens no tiem, kuri iebilst pret iestāšanos NATO.

Pilnīgi iespējams, ka viņš pat ir Krievijas pusē. Tā sakot, krievu slepenais aģents. Piektās kolonnas pārstāvis. Lieta tāda, ka tiem, kuri vēlas panākt Zviedrijas iestāšanos aliansē, vajag parādīt, ka Krievija ir militārs monstrs, kam jāstājas pretī saliedētās rindās. Taču Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta darbinieks formāli, pat rupji cenšas nivelēt Krievijas potenciālu. Pēc būtības viņš iestājas par mieru visā pasaulē un Zviedrijas neitralitāti. Viss ir gluži vienkārši: ja Krievijas Federācija ir vāja, kāpēc tad celt ap to tādu traci un spert liekus soļus? Jāsaka, ka tas ir visai asprātīgi. Kjellena kungs ir perspektīvs pacifists. Būtu labi, ja tādu, kā viņš, būtu vairāk Vašingtonā.

137
Pēc temata
Zviedrijas prese apspriež slepenus draudus no Krievijas puses
Guardian: Zviedrija ceļ trauksmi par "Krievijas propagandu"
Zviedrijas žurnālistus pieķer melos par Krievijas mācībām Baltijas jūrā
Pie Krievijas robežām pārtverta zviedru lidmašīna
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

41
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

41
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Londona, foto no arhīva

Karantīnas cena: Lielbritānijā pašizolācijas pārkāpējus gaida milzīgi naudas sodi

0
(atjaunots 15:28 20.09.2020)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons gatavojas pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir vīrusa izplatības novēršana. Sākot no 21. septembra, pašizolācijas režīma pārkāpējiem sāks izrakstīt tūkstošiem mārciņu lielus naudas sodus.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Lielbritānijā tiek ieviesti lieli naudas sodi par pašizolācijas režīma pārkāpumiem, maksimālais sods sastādīs 10 tūkstošus mārciņu, vēsta radio Sputnik ar atsauci uz NEWS.ru.

Izdevums vēsta, ka attiecīgos pasākumus no 21. septembra grasās pieņemt Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tā, maksimālais naudas sods par karantīnas un pašizolācijas pārkāpšanu sastādīs 10 000 mārciņu, minimālais – 1000 mārciņu.

Naudas sodi tiks piemēroti pret tiem, kas vairākkārt pārkāpis karantīnu ar pozitīvu koronavīrusa testu, kā arī pret tiem, kas ignorē pašizolācijas prasības. Ar katru sekojošo pārkāpumu naudas sods pieaugs, atzīmē britu mediji.

Aizritējušajā diennaktī koronavīrusu oficiāli apstiprināja 4442 Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nosauca par neizbēgamu otro pandēmijas vilni Lielbritānijā. Apvienotās Karalistes valdība uzmanīgi seko līdzi situācijai.

0
Tagi:
Lielbritānija, sods, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību