Naftas ieguve. Foto no arhīva

"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV

165
(atjaunots 09:58 09.03.2019)
No 2010. līdz 2014. gadam tehnoloģiju attīstība un naftas augstās cenas nodrošināja milzu investīcijas naftas ieguvē slānekļa atradnēs. Taču jau 2015. gadā melnā zelta cenas kritās, un kompānijas bija spiestas cīnīties par izdzīvošanu.

Slānekļa naftas ieguves kompānijas ASV saskārušās ar krasu finansējuma trūkumu. Pagājušajā gadā investori no Volstrītas ieguldīja nozarē divreiz mazāk nekā 2016. gadā. Salīdzinājumā ar 2012. gadu investīcijas sarukušas par divām trešdaļām. Bez naudas palikušās kompānijas samazina budžetu un cer, ka augs cenas. Tiesa, nesen BP vadītājs Roberts Dadlijs norādīja, ka nozari nekas neglābs, un piebilda: pie tā vainojams "smadzeņu trūkums". Par to, kas nav kārtībā slānekļa naftas tirgū un kāpēc no tā novērsušies investori, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Vieni vienīgi zaudējumi

No 2010. līdz 2014. gadam tehnoloģiju attīstība un naftas augstās cenas nodrošināja milzu investīcijas naftas ieguvē slānekļa atradnēs. Taču jau 2015. gadā melnā zelta cenas kritās, un kompānijas bija spiestas cīnīties par izdzīvošanu.

Bankrotēja aptuveni simt kompānijas. To kopējais parāds pārsniedz 70 miljardus dolāru. Tā kā situācija ar investīcijām ir sarežģījusies, kompānijas piesaistīja pašu kapitālu un samazināja izdevumus, lai noturētos "virs ūdens". 2017. gadā tirgus sāka atjaunoties uz ieguves tehnoloģijas efektivitātes paaugstināšanas rēķina, un investīcijas pieauga par 60%. Taču nozare vēl joprojām nebija rentabla.

"Tūkstošiem slānekļa atradņu urbumi, kas izurbti pēdējo piecu gadu laikā, pārsūknē mazāk naftas un gāzes, nekā to īpašnieki solīja investoriem, - konstatēja The Wall Street Journal. – Tas liek šaubīties: vai slānekļa urbumi, ar ko saistītas cerības pārvērst ASV par naftas superlielvalsti, patiešām ir perspektīvi un ienesīgi?"

Norvēģu enerģētiskā konsaltinga kompānija Rystad Energy vērtē, ka lielākā daļa ASV slānekļa kompāniju varētu iegūt vismaz par 10% mazāk naftas un gāzes nekā prognozē. Dažos rajonos atpalicība pārsniedz 50%.

Tātad tuvāko 30 gadu laikā slānekļa naftas kompāniju ieguve būs aptuveni par miljardu barelu naftas un gāzes mazāka nekā prognozēts. Saskaņā pašreizējām cenām kopsumma sasniedz gandrīz 30 miljardus dolāru.

Starp kompānijām, kuru faktiskais ieguves apjoms ir mazāks nekā prognozēts, ir arī divas lielākās naftas un gāzes kompānijas Teksasas rietumu daļā un Ņūmeksikā — Pioneer Natural Resources un Parsley Energy.

Pievīluši investorus

Patlaban naftas ieguve ASV sasniegusi rekordu – 11,5 miljonus barelu dienā. Par to var pateikties slānekļa "bumam". Tiesa, WSJ atzīmēja, ka tik augstu rādītāju uzturēt ir ļoti grūti – operatori spiesti veikt aizvien lielāku skaitu urbumu, kas prasa kolosālus izdevumus. Taču naudas nav: no oktobra jēlnaftas cenas kritušās gandrīz par 40%, izdevumus nākas samazināt, bet investīcijas nav paredzamas.

Slānekļa kompānijas investoru acīs ir kļuvušas par "melno avi", konstatēja FactSet, starptautiskā kompānija, kas strādā finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada amerikāņu slānekļa ražotāju akciju indekss zaudējis 31%, bet S&P 500 pieaudzis par 80%.

Analītiķi norāda, ka desmit gadu laikā nozare nav attaisnojusi cerības. Konsultāciju firma Evercore ISI norāda, ka šajā periodā enerģētiskās kompānijas zaudējušas par 280 miljardiem dolāru vairāk nekā nopelnījušas uz naftas un gāzes ieguves rēķina.

Pērn slānekļa kompānijas ASV akciju un obligāciju tirgos piesaistījušas tikai 22 miljardus dolāru – divreiz mazāk nekā 2016. gadā un tikai trešā daļa no līdzekļiem, ko tirgus saņēma 2012. gadā, aprēķinājuši pētījumu kompānijas Dealogic analītiķi.

Apnicis zaudēt naudu

"Investori vairs nevēlas zaudēt naudu. Daudzi to apliecina kompānijām: ja nozare nebūs disciplinētāka, viņi neatgriezīsies," – atklāja Ņujorkas kompānijas Neuberger Berman Group (tā ir viena no vadošajām aktīvu pārvaldes firmām, kam pieder slānekļa ražotāju akcijas) enerģētikas sektora vecākais analītiķis Tods Heltmans.

Eksperti uzskata, ka slānekļa kompānijas iekļuvušas apburtā lokā. Šīs nozares īpatnība ir urbumu ātrs izsīkums. Drīz vien pēc urbšanas beigām ieguve slānekļa atradnēs strauji krītas, un par agrāko atdevi vairs nevar būt ne runas.

Lai to kompensētu, kompānijām nākas palielināt jaunu urbumu skaitu, taču tas nav iespējams bez papildu izdevumiem, atzīmēja naftas pakalpojumu firmas Schlumberger vadītājs Pāls Kibsgārds. Taču investori nevēlas ieguldīt naudu kompānijās, kas palielinājušas urbšanas budžetus, jo tādā gadījumā nav iespējams cerēt uz kotācijas pieaugumu.

"Pirms dažiem gadiem visi vēlējās investēt daudzsološajos slānekļa projektos, - atcerējās Skots Roberts no Invesco, kas pārvalda aktīvus virs 800 miljardiem dolāru. – Pārāk daudzi ir cietuši zaudējumus, tāpēc šodien vēlme ieguldīt līdzekļus vairs nav redzama."

Samazina budžetus

Investīciju trūkums liek kompānijām analizēt ražošanas plānus. Jau no decembra slānekļa kompānijas pārgājušas pie stingras ekonomikas un samazinājušas šīgada budžetus, pirmo reizi vairāku gadu laikā. Lielās kompānijas – Centennial Resource Development, Diamondback Energy un Parsley Energy samazinājušas plānotos izdevumus aptuveni par 15%. Par izdevumu samazināšanu ziņojuši vairāk nekā desmit ražotāji, pat neskatoties uz cenu pieaugumu vairāk nekā 20% apmērā salīdzinājumā ar minimumu decembrī.

Absolūtā atkarība no naftas kotēšanās ir viena no galvenajām slānekļa nozares problēmām.

Komentējot situāciju, britu kompānijas BP vadītājs Roberts Dadlijs sūdzējās par to, ka "atšķirībā no Saūda Arābijas un Krievijas, kas koriģē ieguvi atbilstoši pieprasījumam, amerikāņu slānekļa naftas tirgus reaģē tikai uz cenām".

"ASV ir vienīgā valsts, kur tā reaģē uz tirgus signāliem, tas ir tirgus bez smadzenēm," – viņš konstatēja.

Automašīna uz ceļa. Foto no arhīva
© REUTERS / Ilya Naymushin

Apstākļos, kad naftas WTI cenas sasniedz aptuveni 57 dolārus par barelu, pietiek pat ar nelielu kredītu cenu pieaugumu, lai vairākas kompānijas šogad zaudētu visu potenciālo peļņu.

"Lai būtu iespējams sākt jaunus projektus, WTI cenai ir stabili jāturas 60 dolāru līmenī par barelu," – uzsvēra lielās ASV slānekļa kompānijas Hess vadītājs Džons Hess Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Tieši tik daudz vajag ieguvējiem.

Tiesa, pat labvēlīgas cenu konjunktūras apstākļos slānekļa ieguves potenciāls ir ļoti ierobežots. Hess prognozēja, ka tuvākajos gados slānekļa kompānijām ir izredzes palielināt daļu globālajā piedāvājumā līdz 10%, taču pēc tam pieaugums pārtrūks, jo izsīks rezerves.

165
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

42
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

42
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

49
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

49
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā