Naftas ieguve. Foto no arhīva

"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV

167
(atjaunots 09:58 09.03.2019)
No 2010. līdz 2014. gadam tehnoloģiju attīstība un naftas augstās cenas nodrošināja milzu investīcijas naftas ieguvē slānekļa atradnēs. Taču jau 2015. gadā melnā zelta cenas kritās, un kompānijas bija spiestas cīnīties par izdzīvošanu.

Slānekļa naftas ieguves kompānijas ASV saskārušās ar krasu finansējuma trūkumu. Pagājušajā gadā investori no Volstrītas ieguldīja nozarē divreiz mazāk nekā 2016. gadā. Salīdzinājumā ar 2012. gadu investīcijas sarukušas par divām trešdaļām. Bez naudas palikušās kompānijas samazina budžetu un cer, ka augs cenas. Tiesa, nesen BP vadītājs Roberts Dadlijs norādīja, ka nozari nekas neglābs, un piebilda: pie tā vainojams "smadzeņu trūkums". Par to, kas nav kārtībā slānekļa naftas tirgū un kāpēc no tā novērsušies investori, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Vieni vienīgi zaudējumi

No 2010. līdz 2014. gadam tehnoloģiju attīstība un naftas augstās cenas nodrošināja milzu investīcijas naftas ieguvē slānekļa atradnēs. Taču jau 2015. gadā melnā zelta cenas kritās, un kompānijas bija spiestas cīnīties par izdzīvošanu.

Bankrotēja aptuveni simt kompānijas. To kopējais parāds pārsniedz 70 miljardus dolāru. Tā kā situācija ar investīcijām ir sarežģījusies, kompānijas piesaistīja pašu kapitālu un samazināja izdevumus, lai noturētos "virs ūdens". 2017. gadā tirgus sāka atjaunoties uz ieguves tehnoloģijas efektivitātes paaugstināšanas rēķina, un investīcijas pieauga par 60%. Taču nozare vēl joprojām nebija rentabla.

"Tūkstošiem slānekļa atradņu urbumi, kas izurbti pēdējo piecu gadu laikā, pārsūknē mazāk naftas un gāzes, nekā to īpašnieki solīja investoriem, - konstatēja The Wall Street Journal. – Tas liek šaubīties: vai slānekļa urbumi, ar ko saistītas cerības pārvērst ASV par naftas superlielvalsti, patiešām ir perspektīvi un ienesīgi?"

Norvēģu enerģētiskā konsaltinga kompānija Rystad Energy vērtē, ka lielākā daļa ASV slānekļa kompāniju varētu iegūt vismaz par 10% mazāk naftas un gāzes nekā prognozē. Dažos rajonos atpalicība pārsniedz 50%.

Tātad tuvāko 30 gadu laikā slānekļa naftas kompāniju ieguve būs aptuveni par miljardu barelu naftas un gāzes mazāka nekā prognozēts. Saskaņā pašreizējām cenām kopsumma sasniedz gandrīz 30 miljardus dolāru.

Starp kompānijām, kuru faktiskais ieguves apjoms ir mazāks nekā prognozēts, ir arī divas lielākās naftas un gāzes kompānijas Teksasas rietumu daļā un Ņūmeksikā — Pioneer Natural Resources un Parsley Energy.

Pievīluši investorus

Patlaban naftas ieguve ASV sasniegusi rekordu – 11,5 miljonus barelu dienā. Par to var pateikties slānekļa "bumam". Tiesa, WSJ atzīmēja, ka tik augstu rādītāju uzturēt ir ļoti grūti – operatori spiesti veikt aizvien lielāku skaitu urbumu, kas prasa kolosālus izdevumus. Taču naudas nav: no oktobra jēlnaftas cenas kritušās gandrīz par 40%, izdevumus nākas samazināt, bet investīcijas nav paredzamas.

Slānekļa kompānijas investoru acīs ir kļuvušas par "melno avi", konstatēja FactSet, starptautiskā kompānija, kas strādā finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada amerikāņu slānekļa ražotāju akciju indekss zaudējis 31%, bet S&P 500 pieaudzis par 80%.

Analītiķi norāda, ka desmit gadu laikā nozare nav attaisnojusi cerības. Konsultāciju firma Evercore ISI norāda, ka šajā periodā enerģētiskās kompānijas zaudējušas par 280 miljardiem dolāru vairāk nekā nopelnījušas uz naftas un gāzes ieguves rēķina.

Pērn slānekļa kompānijas ASV akciju un obligāciju tirgos piesaistījušas tikai 22 miljardus dolāru – divreiz mazāk nekā 2016. gadā un tikai trešā daļa no līdzekļiem, ko tirgus saņēma 2012. gadā, aprēķinājuši pētījumu kompānijas Dealogic analītiķi.

Apnicis zaudēt naudu

"Investori vairs nevēlas zaudēt naudu. Daudzi to apliecina kompānijām: ja nozare nebūs disciplinētāka, viņi neatgriezīsies," – atklāja Ņujorkas kompānijas Neuberger Berman Group (tā ir viena no vadošajām aktīvu pārvaldes firmām, kam pieder slānekļa ražotāju akcijas) enerģētikas sektora vecākais analītiķis Tods Heltmans.

Eksperti uzskata, ka slānekļa kompānijas iekļuvušas apburtā lokā. Šīs nozares īpatnība ir urbumu ātrs izsīkums. Drīz vien pēc urbšanas beigām ieguve slānekļa atradnēs strauji krītas, un par agrāko atdevi vairs nevar būt ne runas.

Lai to kompensētu, kompānijām nākas palielināt jaunu urbumu skaitu, taču tas nav iespējams bez papildu izdevumiem, atzīmēja naftas pakalpojumu firmas Schlumberger vadītājs Pāls Kibsgārds. Taču investori nevēlas ieguldīt naudu kompānijās, kas palielinājušas urbšanas budžetus, jo tādā gadījumā nav iespējams cerēt uz kotācijas pieaugumu.

"Pirms dažiem gadiem visi vēlējās investēt daudzsološajos slānekļa projektos, - atcerējās Skots Roberts no Invesco, kas pārvalda aktīvus virs 800 miljardiem dolāru. – Pārāk daudzi ir cietuši zaudējumus, tāpēc šodien vēlme ieguldīt līdzekļus vairs nav redzama."

Samazina budžetus

Investīciju trūkums liek kompānijām analizēt ražošanas plānus. Jau no decembra slānekļa kompānijas pārgājušas pie stingras ekonomikas un samazinājušas šīgada budžetus, pirmo reizi vairāku gadu laikā. Lielās kompānijas – Centennial Resource Development, Diamondback Energy un Parsley Energy samazinājušas plānotos izdevumus aptuveni par 15%. Par izdevumu samazināšanu ziņojuši vairāk nekā desmit ražotāji, pat neskatoties uz cenu pieaugumu vairāk nekā 20% apmērā salīdzinājumā ar minimumu decembrī.

Absolūtā atkarība no naftas kotēšanās ir viena no galvenajām slānekļa nozares problēmām.

Komentējot situāciju, britu kompānijas BP vadītājs Roberts Dadlijs sūdzējās par to, ka "atšķirībā no Saūda Arābijas un Krievijas, kas koriģē ieguvi atbilstoši pieprasījumam, amerikāņu slānekļa naftas tirgus reaģē tikai uz cenām".

"ASV ir vienīgā valsts, kur tā reaģē uz tirgus signāliem, tas ir tirgus bez smadzenēm," – viņš konstatēja.

Automašīna uz ceļa. Foto no arhīva
© REUTERS / Ilya Naymushin

Apstākļos, kad naftas WTI cenas sasniedz aptuveni 57 dolārus par barelu, pietiek pat ar nelielu kredītu cenu pieaugumu, lai vairākas kompānijas šogad zaudētu visu potenciālo peļņu.

"Lai būtu iespējams sākt jaunus projektus, WTI cenai ir stabili jāturas 60 dolāru līmenī par barelu," – uzsvēra lielās ASV slānekļa kompānijas Hess vadītājs Džons Hess Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Tieši tik daudz vajag ieguvējiem.

Tiesa, pat labvēlīgas cenu konjunktūras apstākļos slānekļa ieguves potenciāls ir ļoti ierobežots. Hess prognozēja, ka tuvākajos gados slānekļa kompānijām ir izredzes palielināt daļu globālajā piedāvājumā līdz 10%, taču pēc tam pieaugums pārtrūks, jo izsīks rezerves.

167

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

19
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

19
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

30
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

30
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Lux Express

"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu

0
(atjaunots 17:14 24.09.2020)
Uzņēmumi plāno atlaist Lietuvā strādājošos darbiniekus. Pagaidām nav zināms, vai tas ir pagaidu pasākums un vai štatu samazināšana nākotnē skars arī citas valstis.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Pasažieru autobusu pārvadājumu kompānija "Lux Express" un kinoteātru operators "Forum Cinemas", ko nesen savā īpašumā pārņēma Igaunijas investīciju kompānija, informēja par darbinieku masveida atlaišanu, stāsta Postimees.ee. Štatu samazināšana attieksies uz darbiniekiem Lietuvā – uzņēmumi par to brīdinājuši Lietuvas Nodarbinātības dienestu.

No septembra sākuma kompānija "Forum Cinemas" – lielākais kinoteātru operators Baltijas valstīs, kinoteātru kompleksu "Coca-Cola Plaza" (Tallina), "Ekraan" (Tartu) un "Centrum" (Vīlande) īpašnieks, kam pieder arī viens kinoteātris Latvijā un pieci — Lietuvā, plāno atlaist 32 darbiniekus filiālē Lietuvā, kur kopumā strādā 136 darbinieki.

Savukārt "Lux Express Lithuania" informēja, ka tiek atlaisti 23 darbinieki – štatā paliks tikai 9 cilvēki. Septembra sākumā, ņemot vērā starptautisko pārvadājumu pieprasījuma lejupslīdi, kompānija bija spiesta uz laiku apturēt autobusu satiksmi vairākos reisos.

"Starptautisko maršrutu pieprasījums strauji kritās no augusta beigām. Ik nedēļu pastāvošais izolācijas ieviešanas risks Lietuvā mazina cilvēku vēlmi ceļot, lai arī jūlijā un augustā situācija jbija pietiekami daudzsološa," toreiz pastāstīja "Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels.

Iepriekš vēstīts arī par masveida kadru samazināšanu koncernā "Tallink Grupp". Kompānijas pārstāvji ziņoja, ka personālu plānots samazināt gan Igaunijā, gan Latvijā. Restrukturizācijā tiks iesaistīti 2500 darbinieki visas valstīs.

Zināms, ka patlaban lielākā daļa Somijas koncerna meitasuzņēmuma "Tallink Silja OY" darbinieku atrodas atvaļinājumā uz sava rēķina un, domājams, ņemot vērā pašreizējo situāciju, paliks tādā stāvoklī.

0
Tagi:
krīze, bezdarbs, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: trešā daļa bezdarbnieku ASV nevarēs atgriezties darbā pēc pandēmijas
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Celtniecībā izveidojusies dramatiska situācija: Latvijai trūkst strādnieku
"Atstājiet ostā": trīsgadīgu bērnu nelaiž uz prāmja braucienam uz Zviedriju