Krimas tilts

ASV norādījušas Kijevai robežu, ko pārkāpt nav ļauts

155
(atjaunots 10:22 06.03.2019)
Rotaļājieties vien, taču neaizejiet par tālu: Kijevas aizbildņiem nācies sarāt savus lutekļus. Nevienam negribas Porošenko un viņa komandas fantāziju dēļ sākt konfrontāciju ar Krieviju pie pašām tās robežām.

Veselus piecus gadus ukraiņu politiķi centās sataustīt pieļaujamās robežas, portālā Sputnik Igaunija raksta radio Sputnik autore Darja Čeredņika.

Viņi izšķīrās par dažnedažādām provokācijām un avantūrām: sāka karu valsts dienvidaustrumos, bloķēja ūdens un elektrības piegādi Krimai, pusi iedzīvotāju pasludināja par zemcilvēkiem, organizēja valodas genocīdu. Organizēja interneta resursu, kurā publicēja to cilvēku personas datus, kuri nepiekrīt Ukrainas "ģenerālajai līnijai". "Tautas ienaidnieku" sarakstos figurē ne tikai ukraiņi vien. Sarakstā ir papilnam Krievijas pilsoņu un liels skaits eiropiešu. Taču vajāšana tīmeklī ir tīrais sīkums! Tos, kuri iebilda pārlieku skaļi, burtiski iznīcināja. Par ikdienišķu lietu kļuvusi arī izrēķināšanās ar žurnālistiem.

Taču, šķiet, robeža tomēr ir sataustīta. Mediji ziņo, ka Vašingtona neplāno atbalstīt Kijevas kārtējo avantūru – mēģinājumu izlauzties cauri Kerčas šaurumam Azovas jūrā. Spriežot pēc visa, ne tikai Vašingtona vien – arī Eiropas Savienība nesteidz sūtīt savus novērotājus uz Ukrainas kuģiem.

Kijevu atklāti brīdināja: ja Rietumu viedoklis šajā jautājumā tiks ignorēts un mēģinājums ar kauju izlauzties cauri Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem atkārtosies, tādu demaršu partneri rietumvalstīs varētu arī atklāti nosodīt.

Tāds audzinošs rājiens. Lai Kijevai nebūtu tik skumji, tai uz dažām dienām aizlienēta liela un skaista rotaļlieta – Odesas ostā iegājis mirdzošais "Donald Cook".

Protams, mierinājums nav nekāds labais. Petro Porošenko priekšvēlēšanu reklāmas dēļ tagad labi noderētu neliels skandāliņš. Vajag taču kaut kā novērst elektorāta uzmanību no korupcijas skandāliem un saliedēt vēlētājus ap virspavēlnieku, kurš cīnās pret "ārējo agresiju".

Tagad Porošenko imidža veidotājiem un reklāmas meistariem saņemt spēkus un izdomāt kādu citu gājienu. Spriežot pēc Petro Aleksejeviča skandalozajām izdarībām, tiekoties ar vēlētājiem, - viņš izrauj telefonus, novelk cepures, pavelk aiz deguna – Ukrainas prezidenta štābā nepārprotami iestājusies radošā krīze. Jaunu avantūru un mahināciju izgudrošanai laika tikpat kā vairs nav. Pie tam vēl nav zināms, vai tās neizies ārpus robežām. Izrādās, tādas tomēr ir nospraustas.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

155
Pēc temata
Porošenko "nobiedēja" ukraiņus ar "Putinu aiz stūra"
Ukrainas CVK atradusi Porošenko nenomaksātus nodokļus un deklarācijā noklusētu kuģi
Ukrainas prezidents Petro Porošenko atkal nosaucis savu valsti par agresoru
Par Polijas, Lietuvas un Ukrainas brigādes pieredzi. Kas tas bija?
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

0
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

0
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās