Gāzesvads. Foto no arhīva

Fake state. Par divām jaunām ukraiņu uzvarām

91
(atjaunots 09:24 04.03.2019)
NAK "Ukrainas Naftogaz" vadītājs Andrejs Koboļevs paziņoja, ka Ukraina saņēmusi "pozitīvu" Hāgas arbitrāžas tribunāla lēmumu saistībā ar aktīvu zaudēšanu Krimā un tuvumā esošajā šelfā. Pēc kā visiem darīja zināmu, ka tiesas lēmums par kompensāciju summu gaidāms 2019. gada beigās – 2020. gada sākumā. Taču Naftogaz atzīmēja, ka sagaida: Gazprom noteikti apstrīdēs Hāgas tiesas lēmumu, kaut gan "šādai rīcībai nav pamatojuma".

Kas šeit ir interesanti: Koboļevs gandrīz pat nesameloja. Gazprom neapstrīdēs šo lēmumu, pat ja tas būs. Jo tīri juridiski īsti nesaprot, par ko ir runa, raksta RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs.

Hāgas arbitrāžas tiesa ir cienījama un veca organizācija (nodibināta 1899. gadā pēc Hāgas miera konferences beigām). Mēs ne vien atzīstam tās lēmumus, bet arī absolūti regulāri paši tajā un ar to strādājam: Šķīrējtiesas pastāvīgā palāta arī šobrīd strādā četri visnotaļ cienījami Krievijas Federācijas pārstāvji.

Taču te rodas viena problēma.

Lieta tāda, ka Šķīrējtiesas pastāvīgā palāta tā nav gluži tiesa "tiešā nozīmē", tā ir tieši šķīrējiestāde. Tas nozīmē, ka tam, lai Šķīrējtiesas pastāvīgā palāta pieņemtu kaut kādu lēmumu, no sākuma ir nepieciešams, lai abas – uzsveram, abas! – puses piekrīt tam, ka Šķīrējtiesas pastāvīgā palāta izskata šo lietu. Turklāt: tiesas locekļus katrā atsevišķā gadījumā arī izvēlas abas strīda puses. Un to paredz tieši tas, ka palāta nav tiesa, tā ir tieši "šķīrējorganizācija": tai pat nav aparāta, lai piespiestu izpildīt lēmumu, strīda sākumā puses vienkārši vienojas par brīvprātīgu tā izpildi.

Tad nu lūk, Krievija nav devusi piekrišanu šim procesam un nav norīkojusi tajā nedz savus oficiālos pārstāvju, nedz arbitrus. Būtībā, tai vispār nav nekāda pamata šo dīvaino lēmumu izpildīt: Ukrainas pārstāvji var cik tiem tīk un ko vien vēlas tur norīkot un strīdēties savā starpā. Taču, lai īstenotu šī strīda rezultātu dzīvē, Ukrainai nāksies piespiest Krieviju to izpildīt. Jeb, runājot vienkāršā valodā, Kijevai ne vien "jāuzvar šķīrējtiesas arbitrāžā", bet arī jāpiesaka karš Krievijas Federācijai, jāuzvar un tikai pēc tam jāpieprasa kontribūcijas.

Taču tā ir tikai pirmā mūsu šodienas priekšnesuma daļa.

Ar vienu Naftogaz vadītāju šajā "fake arēnā" Ukrainas politikumam likās par maz. Aiz Koboļeva uz skatuves kāpa Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins.

Un mūs sagaidīja ne mazums svarīgu atklājumu. Kā noskaidrojās dzirksteļojošajā Ukrainas ministra rakstā portugāļu izdevumā Observador, gan mēs, lielkrievi, gan baltkrievi esam lielās ukraiņu tautas pēcteči. Kļimkins dēvē tikai un vienīgi Ukrainu par "Kijevas Krievzemes mantinieci", savukārt Krievijas un Baltkrievijas parādīšanos skaidro ar atdalīšanos no tās "pēc daudziem gadsimtiem". Tieši Ukraina visas vēstures garumā spēlējusi "svarīgāko lomu Eiropas un tās vērtību veidošanā".

Tieši Ukraina vairākas reizes glābusi Eiropu no paverdzināšanas, un te Kļimkins kā piemēru min gan mongoļu jūgu, gan "aizstāvību no Osmaņu impērijas", gan daudz ko citu. "Šobrīd karstā Eiropas sirds pukst Ukrainā. Eiropa pārdzīvo morālo krīzi, šaubās savā taisnīgumā, savukārt tās iedzīvotāji vairs nav gatavi nepieciešamības gadījumā nostāties Eiropas vērtību aizsardzībā. Ukraiņi ir ne vien gatavi to darīt – viņi ir vienīgie, kuri aizstāv šīs vērtības ar ieročiem rokās kaujas laukā."

Te skaidrot kādam, ka Ukrainas ĀM melo kā elpo, ir absolūti bezjēdzīgi. Jā, kad Senās Krievzemes dibinātāja kņaza Oļega Viedā karaspēki gāja pirmo reizi vēsturē iekarot Kijevu (un Kijevu tie tieši iekaroja, atkaujot to no hazāriem), kopā ar tiem gāja sadraudzības karaspēki no Polockas, kņaza valstības, kura nebūt nebija "jaunāka", nekā Kijevas. Jā, "Kijevas Krievzeme" nav vēsturisks termins, bet vēsturiski-grafisks, kurš radies XIX gadsimta sākumā ar vieglu vēsturnieka M. Maksimoviča roku tikai un vienīgi Kijevas kņaza valstības apzīmēšanas ērtībai šaurā ģeogrāfiskā nozīmē, vienā rindā ar tādām vārdkopām kā "Sarkanā Krievzeme", "Suzdaļas Krievzeme" un citi. Taču senajos laikos par Kijevas Krievzemi neviens pat nav dzirdējis neko, apzīmējot šo valsti kā "Рѹсьскаѧ землѧ" ("Krievu zeme"). Arī šodien profesionālie vēsturnieki to neizmanto, dodot priekšroku "Senajai Krievzemei".

Taču kurš gan aizliegs ministram stāstīt savu fantastikas stāstu.

Un te mēs nonākam, laikam, pie paša galvenā.

Patiesībā abas šīs ziņas liecina par vienu: daudzkārt cietušajā ukraiņu zemē pat jau kaut kādā mērā ierastā failed state, banāli neizdevušās valsts, vietā rodas kaut kāds fake state, viltota valsts. Ar viltotu vēsturi, viltotu jurisprudenci (sk. situāciju ar Hāgu kā visspilgtāko piemēru) un ekonomiku. Ar viltotu ārpolitiku, viltotu karu un pat ar viltotiem "naciķiem", kuri sava "ukraiņu nacionālisma" jēgu redz saimnieka zābaka izlaizīšanā.

Visa šī nekārtība, protams, pastāv pirmām kārtām iekšējam patēriņam: ārējā kontūrā piemānīt šis veidojums vairs nevienu nevar. Un tas liek uztraukties: fake state nespēj nedz ilgstoši, nedz stabili pastāvēt. To vienkārši saplacinās: šādi "fake" nedzīvo ilgi. Un tāpēc no tiem jāturas pa gabalu.

91
Pēc temata
Eiropas apendikss. Ukraina zaudējusi izvēles tiesības
Šveices tiesa atcēlusi "Gazprom" akciju arestu
Danči uz ukraiņu caurules un ap to. Starp Briseli un Maskavu
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

33
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

33
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
ASV daudzmērķu iznīcinātājs F-22 Raptor, foto no arhīva

ASV jau izspēlē uzbrukumus Ķīnai

37
(atjaunots 12:55 20.10.2020)
Esam pieraduši, ka pret Krieviju pastāvīgi vērsts neracionāls neizprotams naids. Tas lika domāt par kaut kādu dīvainu rusofobiju. Kļūst mierīgāk ap sirdi, redzot tādus pašus neadekvātus dančus ap citu valsti - tur tikai pērtiķu bars tracina viens otru, rādot zobus.

Šim stāstam Pekina pievērsa lielu uzmanību: amerikāņu manevros pie Kalifornijas krastiem to dalībniekiem tika izgatavotas speciālas uzšuves. Te jūs varat par tām papriecāties: uz auduma gabaliņa – sarkanā krāsā iekrāsota Ķīnas karte, virs kuras planē ASV Bruņoto spēku bezpilota lidaparāts. Tas ir labi zināmais un jau mazliet pavecais Reaper. Tāpēc uz uzšuves piedevām ir redzama arī miroņa galva, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Manevri bija agresīvi – tika izspēlēts desants kaut kādās salās, tomēr notika pie ASV krastiem, Ķīna netika pieminēta domājamā pretinieka statusā, uzšuves nemaz nav obligāts formas elements, tās vienkārši izstrādātas īpaši šim gadījumam. Nu, kā jūras kara intendantu humora sajūtas izpausme – tā taču ir spēle, gandrīz kā peintbols. Tomēr Ķīnā humora sajūta ir citāda, un atsauksme par mācībām bija tāda: uzšuves "plaši uztvertas kā visai neparastas", "tā ir ekstremāli nekaunīga provokācija", "tā aug naidīgums starp Ķīnas un Amerikas iedzīvotājiem"... Un piedevām – neizbēgamais: ja agresors patiešām izmantos dronus triecienam pa Ķīnas teritoriju, atbilde būs atbilstoša.

Mūsu priekšā ir mūsdienu starptautiskās realitātes elements, ko dēvē par amerikāņu agresijas saasināšanu pret Ķīnu. Kas tā tāda – agresija, no kurienes un kāpēc nāk? No cilvēka būtības dzīlēm. Ir tāda zinātne – etoloģija. Tā pēta dzīvnieku (tostarp – arī cilvēka) uzvedību, tomēr ar īpašu baudu pēta tos, no kā cilvēki cēlušies – pērtiķu baru. Standarta situācija: barā sākas bailes. Pērtiķis, tāpat kā jebkura cita dzīva būtne, baidās no daudzām lietām, tomēr ļoti labi zina, ka tā ir kauna lieta – baidīties, vajag aizsargāties, citādi bars ies bojā, tāpēc savas kaunpilnās bailes vislabāk ārstēt ar kolektīvo agresiju – kad visi atiež savus stipros dzeltenos zobus un mudina viens otru nebaidīties.

Acīmredzams fakts: Amerika nopietni nobijās no realitātes, kad pasaulē pēkšņi atkal (pēc PSRS) uzradās daudzu rādītāju ziņā līdzvērtīga lielvalsts. Viss pārējais ir tikai etoloģijas vērti novērojumi. Ķīnas karte uz piedurknes ir demonstratīvs gadījums, jo, acīmredzot, neviens no augstākajām militārajām vai politiskajām aprindām nelika ļaudīm no Trešās (Austrumu-Klusā okeāna) flotes izdomāt kaut kādas uzšuves. Zobi tika atiezti pēc iniciatīvas no apakšas. Neviens to nemaz nebūtu uzzinājis, ja fotogrāfijas nebūtu patrāpījušās Gaisa kara spēku specializētā žurnāla lapās. Taču tādu sīkumu dēļ dažkārt izceļas kari, ja tie sakrājas viens uz otra...

Jā, gadās arī tipiski uzvedības refleksi. Piemēram, stāsts par debatēm ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārpolitikas komisijā. Jā, arī tas saistīts ar Ķīnu un amerikāņu kaunpilnajām bailēm no tās.

Šī gada jūnijā valdības Globālo mediju aģentūras (USAGM) vadītāja postenī stājās Maikls Peks. Sāka ieviest tur savu kārtību un apšņāpt izdevumus nepārprotami liekām, vienkārši neveiksmīgām programmām. Atlaida vairākus valdības ekspertus Ķīnas jautājumos un iesaldēja naudu, kas gadiem ilgi tika piešķirta spiegošanas tehnoloģijām un palīdzēja Pekinas apkarotājiem Honkongā izvairīties no izsekošanas. Parlaments viņam pamatīgi sadeva pa ādu par to, ka kaitējis amerikāņu darbībām demokrātijas atbalstam Honkongā.

Pievērsīsim uzmanību: savā amatā Peks stājās tikai jūnijā. Tolaik jau vairākus mēnešus bija skaidrs, ka protestu kampaņa Honkongā ir nonīkusi, un ASV valdības, tas ir, nodokļu maksātāju nauda izšķiesta velti. Tātad ierēdņa lēmums bija saprotams.

Toties debates Kongresā neapšaubāmi nāca par ļaunu valsts prestižam. Jā, mēs vienmēr esam zinājuši, ka amerikāņi iejaucas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē visā pasaulē, taču tā bija vispārīga zināšana, tagad viss ir skaidrs konkrēti un detalizēti. Piemēram, visiem zināms, ka pirms "krāsainajām revolūcijām" strauji sarosās simtiem nevalstisko fondu un citu organizāciju, kas ārēji bieži nav saistītas ar amerikāņiem, tās it kā ir starptautiskas, nevienam nepiederošas. Te pēkšņi publika uzzināja, ka mazpazīstamā valdības aģentūra USAGM ne tikai nodarbojas ar propagandu, arī no mērķa valstu teritorijas. Klāt vēl nāk kauju (nu, tas ir, pilsonisko sadursmju) tieša organizācija citu valstu teritorijās. Izrādās aģentūra gadiem ilgi piegādājusi ārzemēm speciālas iekārtas, kas neļauj vietējai policijai identificēt sadursmju dalībniekus, sekmē viņu anonimitāti internetā utt. tādu iekārtu piegādēm USAGM paspārnē strādā speciālais Atklāto tehnoloģiju fonds – OTF.

Tā vairs nav nekāda uzšuve uz piedurknes. Tā jau ir tieša iejaukšanās, pat agresija. Starp citu, tādu faktu publiskošanai parlamenta debatēs vajadzētu likt padomāt daudzajiem dažādo "krāsaino revolūciju" ierindniekiem dažādās pasaules malās: vēl tikai vakar tu biji sadusmots demokrātijas cīnītājs, miermīlīgi bloķēji prospektus, bet šodien jau saņem speciālas iekārtas no citas, ne īpaši draudzīgi noskaņotas valsts. 

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Starp citu, ASV Kongresā tagad jau ir normāli apgalvot, ka Ķīna iejaucas prezidenta vēlēšanās. Arī tāpēc ka šajā (un ne tikai šajā vien) valstī analītiķi nāk klajā apmēram ar tādiem pašiem materiāliem par katastrofu amerikāņu politiskajā sistēmā. Tos publicē arī amerikāņu mediji. Shēma ir tāda pati: bailes no draudiem, ko ārstē pašu agresija.

Gan PSRS laikos, gan vēlāk esam pieraduši pie tā, ka pret Krieviju pastāvīgi vērsts neracionāls naids, redzam agresijas sacensības, ko grūti izprast, uz ko vienkāršāk ir nereaģēt. Tā lika domāt par kaut kādu dīvainu rusofobiju. Kļūst mierīgāk ap sirdi, redzot tādus pašus neadekvātus dančus ap citu valsti: izrādās, runa jau nav tikai par Krieviju vien, - tur ir tikai pērtiķu bars, kuri tracina viens otru, rādot zobus.

37
Tagi:
Kosirevs, ASV, Ķīna
Latvijas armijas oficieris, foto no arhīva

Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt

0
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Otrdien, 20. oktobrī, startēja kampaņa "Esi formā", kuras gaitā Latvijas slavenībām uz sava piemēra ir jāmaina populārai viedoklis sabiedrībā, ka dienēšanā uzņem tikai fiziski spēcīgus un izturīgus cilvēkus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsākuši speciālu kampaņu, lai piesaistītu dienēšanai pēc iespējas vairāk cilvēku. Ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku palīdzību NBS aicinās Latvijas iedzīvotājus iestāties mehanizētajā kājnieku brigādē, raksta Lsm.lv.

​Kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers paziņo, ka parasti NBS uzņem 700 cilvēkus gadā, lai gan šogad tika atzīmēta ažiotāža, pieteikumus iesniedza vairāk nekā 1600 cilvēku. Tādēļ pieņemts lēmumu palielināt vakanto vietu skaitu vismaz par 500.

NBS uzsāka kampaņu ar nosaukumu "Esi formā", kurā Latvijā pazīstama personas tiešajā ēterā demonstrēs savas sporta iemaņas, kas parādīs iedzīvotājiem, ka nav obligāti jābūt spēcīgam un izturīgam, lai kļūtu par Latvijas armijas daļu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NBS cer uz intereses celšanos par dienēšanu armijā krīzes valstī dēļ.

Lielā Tēvijas kara laiku lādiņi, foto no arhīva
ГУ МЧС по Воронежской области

Toreiz NBS komandieris Leonīds Kalniņš atzīmēja, ka 2020. gadā NBS plāno uzņemt savās rindās 900-1000 jaunu kareivju. Turklāt komandieris atgādināja, ka kopš 2017. gada NBS kareivju skaits palielinājies par tūkstoti.

Tāpat Kalniņš aicināja iet dienēt armijā tos, kas krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, jo NBS garantē jauniesauktajiem stabilu atalgojumu no 900 eiro, karjeras izaugsmi, kā arī sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanu un garantēto pensiju.

Vakar publicētajā intervijā Kalniņš pastāstīja par koronavīrusa ietekmi uz Latvijas armijas kaujas gatavību. Pēc viņa sacītā, koronavīruss nav ietekmējis Latvijas aizsardzības potenciālu, taču lika organizēt savu darbību savādāk, lai nepakļautu inficēšanās riskam lielu skaitu karavīru.

0
Tagi:
Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Nerunā latviski, tādēļ apjuka: NBS komandieris izvērtēja rīdzinieku reakciju uz manevriem
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4