Ukrainas Nacionālās gvardes kājnieku apmācīšana pēc NATO metodes

Par Polijas, Lietuvas un Ukrainas brigādes pieredzi. Kas tas bija?

127
(atjaunots 10:39 28.02.2019)
Rietumvalstis turpina eksperimentus hibrīdspēku izveides jomā Austrumeiropas "krēslas zonā" – pēda Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigādes pieredzi. Gribot negribot informāciju apstiprināja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Kopējā brīfingā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti Ļubļinā Porošenko pavēstīja: "Gribu jums atklāt noslēpumu: pārējie mūsu kaimiņi ļoti vērīgi iepazīst mūsu pozitīvo pieredzi un nāk klajā ar piedāvājumiem izveidot līdzīgas brigādes ar citu valstu dalību."

Jāpiebilst, ka tādi "noslēpumi" jau sen vairs nav noslēpums. Vairākas rietumvalstis, galvenokārt Lietuva un Polija sākušas agresīvu hibrīdkaru ar mērķi destabilizēt un graut Krievijas Federācijas drošību.

Porošenko klāstīja par vienību kaujas darbību un militāro manevru efektīvu saskaņošanu, kurā piedalās "pirmā bezdelīga" Ukrainas ceļā pretī NATO, kas "strādā ANO, NATO un Eiropas Savienības paspārnē". Šo murgaino formulējumu atstāsim uz Kijevas runu rakstītāju sirdsapziņas, jo Ukraina nav ne ES, ne NATO dalībvalsts, brigāde nav ANO miernešu spēku daļa un nepiedalās nevienā no sešpadsmit ANO miera uzturēšanas operācijām.

"Bezdelīgas" NATO neuzņem, par to liecina visa neviennozīmīgā desmit gadu pieredze par pulku mazāku internacionālo brigāžu izveides jomā. Lai izprastu brigādes patieso mērķi, nāksies pievērsties pirmavotiem.

Saliedētība kaujā

Par to, ka Ļubļinas pilsētā Polijā darbu sāk internacionālās brigādes LITPOLUKRBRIG štābs, Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja 2016. gada janvāri. Tika nosprausti projekta mērķi: triju valstu karavīru mijiedarbība vienā štābā, kopīgās mācībās un starptautiskās misijās, pieredzes apmaiņa, reģionālās un starptautiskās drošības stiprināšana, kā arī Ukrainas bruņoto spēku sagatavošanās integrācijai NATO.

Divus gadus iepriekš Polijas, Ukrainas un Lietuvas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par kopējas militārās brigādes izveidi dalībai miernešu operācijās. Turklāt 2016. gadā bija ieplānota pilna operatīvā gatavība. Fantasmagoriskie reģionālie un miera uzturēšanas uzdevumi viņiem nepārprotami nav pa plecam, jo brigādi veido starptautiskais štābs, trīs motorizēto kājnieku bataljoni un specializētās vienības. Tas drīzāk ir pulks, kura kodolu veido 2 tūkstoši Polijas kareivju, papildina 545 Ukrainas pārstāvji un daudzveidību rada 350 karavīri no Lietuvas.

Paskatīsimies, kāds ir LITPOLUKRBRIG patiesais militārais potenciāls, ņemot vērā vispārējos armijas taktikas postulātus. Pulka uzbrukuma joslas platums – līdz 2 kilometri. Aizsardzībā pulks strādā iecirknī līdz 5 km garumā frontē un līdz 3 km dziļumā. Tas ir, ar pašreizējo internacionālo brigādi nepietiks pat mazās Ļubļinas aizsardzībai.

Par reģionālo ietekmi vai miernešu operācijām nevar būt ne runas. Operatīvajā virzienā parasti strādā dažādu bruņoto spēku veidu grupējumi līdz 100 tūkst. cilvēku apmērā līdz ar aviāciju un artilēriju. Austrumeiropas karadarbības teātrī LITPOLUKRBRIG atgādina eksotisku vīģes lapiņu. Ne vairāk.

Bruņoto spēku "efektīva kaujas saliedēšana" un kaut kāda NATO acīs vērtīga pieredze, ko guvis viens Ukrainas bataljons starptautiskās brigādes sastāvā, - tas viss nācis no mītu daiļrades, jo nopietnus uzdevumus ar atsevišķu bataljonu vai pulku spēkiem neviens nerisina, pie tam Ukrainas BS nekādas īstas cīņu pieredzes nav (soda operācijas Donbasā neskaitās). Jāpiebilst, ka nav arī izstrādāts starptautiskais mehānisms tamlīdzīgu "miernešu spēku" izmantošanai.

Skarbā realitāte

Politiskie izteikumi un armijas taktika gandrīz nekad neatbilst viens otram. Neviens Varšavā un Viļņā neplāno masveidā sūtīt savus kareivjus Donbasa mīnu laukos, lai Kijeva uzvarētu pilsoņu karā. Polija un Lietuva plāno tikai "savaldīt" Krievijas Federāciju ar sīkām riebeklībām (piemēram, padomju ieroču piegādēm Kijevai) un NATO Baltijas sektora neesošā militārā spēka demonstrāciju.

Vienošanās par LITPOLUKRBRIG paredz, ka tai var pievienoties arī citas valstis, taču tā nav nejaušība, ka "militārajā savienībā" iekļāvusies tikai viena Baltijas valsts. Acīmredzot, Latvija un Igaunija savu bruņoto spēku militāro potenciālu vērtē ar vēsāku prātu. Turklāt iepriekš reģionā izveidota kopīgā vienība "Baltbat", kas piedalījusies miernešu operācijās Bosnijā un Libānā. Bataljons funkcionē kopš 2003. gada, saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas trīspusējās sadarbības līgumu (tā štābs ir Ādažos).

Internacionālie militārie formējumi ir izplatīta parādība starpvalstu militārās sabiedrības jomā. Pat NATO ietvaros 1987. gadā tapa Francijas un Vācijas brigāde (abu sāncenšu vienotības un sadarbības simbols ir nepārprotami atrauts no bruņoto spēku stratēģijas un taktikas). 1992. gadā Francija, Vācija, Spānija, Beļģija un Luksemburga izveidoja Eiropas korpusu (ātrās reaģēšanas vienība, ES apvienoto bruņoto spēku prototips). 1999. gadā parādījās Dānijas, Vācijas un Polijas korpuss, kas noderēja ASV un NATO Afganistānā. Nemanāmi pastāv arī 90. gadu nogalē izveidotais Polijas un Ukrainas miernešu bataljons.

Domājams tamlīdzīgas (ģeopolitiskajā mērogā – mikroskopiskas) vienības un savienības ļauj ASV saglabāt ietekmi Austrumeiropā pat tad, ja ES valstīm izdosies īstenot kopīgo bruņoto spēku projektu. Jebkurā gadījumā Ukrainas loma ir neapskaužama, jo ārpus NATO nav reālas iespējas apgūt alianses militāros algoritmus. Savukart Gruzijas pieredze liecina, ka "ideālam" var tuvoties gadu desmitiem (un mērķis nav tuvāks). Lēmumu par jauna locekļa uzņemšanu aliansē pieņem visas NATO dalībvalstis vienbalsīgi, un Baltijas valstu viedoklim īpašas nozīmes nebūs. Domāju, Vācija, Francija un Itālija diezin vai kādreiz nobalsos par Ukrainas avantūru – savs krekls tomēr ir tuvāks.

127

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

35
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

35
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Smagais raķešu atomkreiseris Piotr Velikiy, foto no arhīva

"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis

22
(atjaunots 22:38 16.01.2021)
Jaunas raķetes, mūsdienīgas iekārtas, unikālas iespējas – smagais raķešu atomkreiseris "Admiral Nakhimov" nomainīs "Piotr Velikiy" Krievijas JKF flagmaņa postenī.

Plānots, ka tas notiks 2022. gadā. Par to, kā modernizētais kuģis pastiprinās floti, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Pirmais rangs

Projekta 1144 "Orlan" kreiseri ir lielākie karakuģi pasaulē pēc aviācijas bāzes kuģiem. Tonnāža – 25,8 tūkstoši tonnu, garums – 250 metri, platums – 28,5 metri, ekipāža – 760 cilvēki.

Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Krievijai ir divi šī tipa vimpeļi, un "Piotr Velikiy", kas strādā Ziemeļu flotes sastāvā dosies uz modernizāciju, tiklīdz ierindā stāsies "Nahimovs". Pēc būtības, tās ir līdz zobiem bruņotas jūras platformas, kas spēj satriekt jebkuru mērķi. Standarta komplekts – 20 pretkuģu raķešu P-700 "Granit" starta iekārtas, zenītraķešu kompleksi "Osa M", "Kinzhal" un tālā darbības rādiusa S-300F "Fort", pretzemūdeņu raķeštorpēdas "Metel" un "Vodopad", reaktīvie bumbumetēji un automātiskais divstobru lielgabals AK-130.

Atomenerģētiskā iekārta, autonoma darbība – divi mēneši, ātrums – 31 mezgls. Reisa attālums ir praktiski neierobežots. Kreiseri spēj strādāt Galējo Ziemeļu apstākļos un nodrošināt Krievijas militāro klātbūtni Arktikas reģionā. Daudzi analītiķi uzskata, ka tuvākajā nākotnē tas varētu kļūt par potenciālu cīņas lauku par dabas resursiem.

Тяжёлый атомный ракетный крейсер Адмирал Нахимов на базе Северного флота РФ
© Sputnik / Олег Ласточкин
Smagais raķešu atomkreiseris "Admiral Nakhimov"

Tomēr visi kuģi pakāpeniski noveco. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā "Orlan" varēja stāties pretī jebkuram pretiniekam, taču tagad situācija ir mainījusies. Tā kā pagaidām Krievijā ir grūtības ar pirmā ranga lielo karakuģu būvi, Aizsardzības ministrija nolēmusi modernizēt esošos un piešķirt jaunu bruņojumu.

PGA platforma

"Admiral Nahimov" bija remontā jau 1999. gadā, tomēr faktiski darbs pie kreisera sākās tikai 2013. gadā, kad aizsardzības nozare beidzot saņēma nopietnus līdzekļus. Līdz 2015. gadam uzņēmumā "Sevmaš" Severodvinskā no kuģa demontēja vecās iekārtas un pārbaudīja korpusu. Bija plānots pabeigt modernizāciju līdz 2018. gadam, tomēr termiņi ne vienu vien reizi tika atlikti. Remontu koriģēja darba gaitā, integrējot iekārtās un bruņojumā aizvien lielāku skaitu inovāciju.

Pērnā gada maijā aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko paziņoja, ka smagais kreiseris viens no pirmajiem saņems hiperskaņas raķetes "Cirkon". To ātrums deviņkārt pārsniedz skaņas ātrumu, tāpēc tās ir neaizsniedzamas jebkurai pretgaisa aizsardzības sistēmai. Darbības rādiuss – aptuveni 1000 kilometri. Tātad "Cirkon" gandrīz desmitkārt pārspēj amerikāņu zemskaņas pretkuģu raķetes "Harpune" (to darbības rādiuss – 130 km).

"Orlan" vienmēr ir izcēlušies ar spēcīgu PGA sistēmu. Pirms modernizācijas "Nahimova" rīcībā bija tālās darbības ZRS S-300F "Fort", tagad tas saņems S-400 jūras variantu – tas ir daudz labāks. Komplekss, kas izmanto dažāda tipa zenītraķetes, var pārtvert "neredzamās" lidmašīnas un citus mērķus gaisā, arī spārnotās un ballistiskās raķetes. Sistēmas 40N6 raķete likvidē objektus līdz 400 kilometru attālumā.

Plānots, ka "Admiral Nakhimov" saņems 96 ZRS S-499 starta šahtas – tas būs viens no vislabāk pret gaisa uzbrukumiem aizsargātajiem kuģiem pasaulē.

Astoņdesmit nišas

Cita starpā tuvās zonas ZRK "Kortik" nomainīs mūsdienīgie "Pancir ME", bet zenītraķetes "Osa M" – pret jauno sistēmu "Redut". Tomēr lielākā modernizācija skars uzbrukuma kompleksus. Līdz ar "Cirkon" kreiseris saņems pretkuģu raķetes P-800 "Oniks" un spārnotās raķetes "Kalibr" ar darbības rādiusu līdz 2500 kilometriem. Tās palaidīs no vertikālajām starta iekārtām ZS14 ar 80 nišām, kuru dēļ speciālisti bija spiesti demontēt kompleksu P-700 "Granit". Tas savulaik bija izcils ierocis. Ātrums – līdz 3 Mahi, darbības rādiuss – 625 kilometri. 500 kilotonnu kodollādiņš var ar vienu trāpījumu iznīcināt pat aviācijas bāzes kuģi. Tomēr tie ir lieli – desmit metrus gari, aptuveni 7 tonnas smagi. Jauno pretkuģu raķešu lādiņš nav tik jaudīgs, toties tās ir ātrākas un precīzākas.

Plānots atjaunot arī kreisera pretzemūdeņu bruņojumu. "Admiral Nakhimov" saņems kompleksu "Paket NK", kas aizsargā no torpēdām un zemūdenēm nelielā attālumā. Sistēma izmanto divu tipu lādiņus: termiskās torpēdas MTT un reaktīvos prettorpēdu šāviņus M-15. Pirmās spēj trāpīt zemūdenēm līdz 600 metru dziļumā un līdz 20 kilometru attālumā. otrais pārtver pret kuģi palaistās torpēdas līdz 1,4 km attālumā un līdz 800 metru dziļumā. "Paket NK" ir maksimāli automatizēts, patstāvīgi reģistrē un klasificē mērķi, fiksē kustības parametrus un sniedz precīzu informāciju par mērķi torpēdai vai prettorpēdu šāviņam. Abi lādiņi ir pietiekami ātri – 50 mezgli (92 km/h).

Pats par sevi saprotams, kreiseris saņems mūsdienīgas elektroniskās iekārtas. Tas būtiski uzlabos kuģa ekipāžas informētību un cels bruņojuma pielietošanas iespējas.

Vienlaikus kreiserim būs mūsdienīgas sakaru un navigācijas sistēmas, radioelektroniskās cīņas komplekss un aviācijas grupa – trīs modernizētie klāja helikopteri Ka-27M. Lidaparāti palīdzēs ekipāžai savlaicīgi ieraudzīt iespējamā pretinieka zemūdenes.

22
Pēc temata
Atbilde "Mistrāliem". Kāds būs Krievijas jaunais helikopteru bāzes kuģis
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

0
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

0
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā