Ukrainas Nacionālās gvardes kājnieku apmācīšana pēc NATO metodes

Par Polijas, Lietuvas un Ukrainas brigādes pieredzi. Kas tas bija?

126
(atjaunots 10:39 28.02.2019)
Rietumvalstis turpina eksperimentus hibrīdspēku izveides jomā Austrumeiropas "krēslas zonā" – pēda Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigādes pieredzi. Gribot negribot informāciju apstiprināja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Kopējā brīfingā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti Ļubļinā Porošenko pavēstīja: "Gribu jums atklāt noslēpumu: pārējie mūsu kaimiņi ļoti vērīgi iepazīst mūsu pozitīvo pieredzi un nāk klajā ar piedāvājumiem izveidot līdzīgas brigādes ar citu valstu dalību."

Jāpiebilst, ka tādi "noslēpumi" jau sen vairs nav noslēpums. Vairākas rietumvalstis, galvenokārt Lietuva un Polija sākušas agresīvu hibrīdkaru ar mērķi destabilizēt un graut Krievijas Federācijas drošību.

Porošenko klāstīja par vienību kaujas darbību un militāro manevru efektīvu saskaņošanu, kurā piedalās "pirmā bezdelīga" Ukrainas ceļā pretī NATO, kas "strādā ANO, NATO un Eiropas Savienības paspārnē". Šo murgaino formulējumu atstāsim uz Kijevas runu rakstītāju sirdsapziņas, jo Ukraina nav ne ES, ne NATO dalībvalsts, brigāde nav ANO miernešu spēku daļa un nepiedalās nevienā no sešpadsmit ANO miera uzturēšanas operācijām.

"Bezdelīgas" NATO neuzņem, par to liecina visa neviennozīmīgā desmit gadu pieredze par pulku mazāku internacionālo brigāžu izveides jomā. Lai izprastu brigādes patieso mērķi, nāksies pievērsties pirmavotiem.

Saliedētība kaujā

Par to, ka Ļubļinas pilsētā Polijā darbu sāk internacionālās brigādes LITPOLUKRBRIG štābs, Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja 2016. gada janvāri. Tika nosprausti projekta mērķi: triju valstu karavīru mijiedarbība vienā štābā, kopīgās mācībās un starptautiskās misijās, pieredzes apmaiņa, reģionālās un starptautiskās drošības stiprināšana, kā arī Ukrainas bruņoto spēku sagatavošanās integrācijai NATO.

Divus gadus iepriekš Polijas, Ukrainas un Lietuvas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par kopējas militārās brigādes izveidi dalībai miernešu operācijās. Turklāt 2016. gadā bija ieplānota pilna operatīvā gatavība. Fantasmagoriskie reģionālie un miera uzturēšanas uzdevumi viņiem nepārprotami nav pa plecam, jo brigādi veido starptautiskais štābs, trīs motorizēto kājnieku bataljoni un specializētās vienības. Tas drīzāk ir pulks, kura kodolu veido 2 tūkstoši Polijas kareivju, papildina 545 Ukrainas pārstāvji un daudzveidību rada 350 karavīri no Lietuvas.

Paskatīsimies, kāds ir LITPOLUKRBRIG patiesais militārais potenciāls, ņemot vērā vispārējos armijas taktikas postulātus. Pulka uzbrukuma joslas platums – līdz 2 kilometri. Aizsardzībā pulks strādā iecirknī līdz 5 km garumā frontē un līdz 3 km dziļumā. Tas ir, ar pašreizējo internacionālo brigādi nepietiks pat mazās Ļubļinas aizsardzībai.

Par reģionālo ietekmi vai miernešu operācijām nevar būt ne runas. Operatīvajā virzienā parasti strādā dažādu bruņoto spēku veidu grupējumi līdz 100 tūkst. cilvēku apmērā līdz ar aviāciju un artilēriju. Austrumeiropas karadarbības teātrī LITPOLUKRBRIG atgādina eksotisku vīģes lapiņu. Ne vairāk.

Bruņoto spēku "efektīva kaujas saliedēšana" un kaut kāda NATO acīs vērtīga pieredze, ko guvis viens Ukrainas bataljons starptautiskās brigādes sastāvā, - tas viss nācis no mītu daiļrades, jo nopietnus uzdevumus ar atsevišķu bataljonu vai pulku spēkiem neviens nerisina, pie tam Ukrainas BS nekādas īstas cīņu pieredzes nav (soda operācijas Donbasā neskaitās). Jāpiebilst, ka nav arī izstrādāts starptautiskais mehānisms tamlīdzīgu "miernešu spēku" izmantošanai.

Skarbā realitāte

Politiskie izteikumi un armijas taktika gandrīz nekad neatbilst viens otram. Neviens Varšavā un Viļņā neplāno masveidā sūtīt savus kareivjus Donbasa mīnu laukos, lai Kijeva uzvarētu pilsoņu karā. Polija un Lietuva plāno tikai "savaldīt" Krievijas Federāciju ar sīkām riebeklībām (piemēram, padomju ieroču piegādēm Kijevai) un NATO Baltijas sektora neesošā militārā spēka demonstrāciju.

Vienošanās par LITPOLUKRBRIG paredz, ka tai var pievienoties arī citas valstis, taču tā nav nejaušība, ka "militārajā savienībā" iekļāvusies tikai viena Baltijas valsts. Acīmredzot, Latvija un Igaunija savu bruņoto spēku militāro potenciālu vērtē ar vēsāku prātu. Turklāt iepriekš reģionā izveidota kopīgā vienība "Baltbat", kas piedalījusies miernešu operācijās Bosnijā un Libānā. Bataljons funkcionē kopš 2003. gada, saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas trīspusējās sadarbības līgumu (tā štābs ir Ādažos).

Internacionālie militārie formējumi ir izplatīta parādība starpvalstu militārās sabiedrības jomā. Pat NATO ietvaros 1987. gadā tapa Francijas un Vācijas brigāde (abu sāncenšu vienotības un sadarbības simbols ir nepārprotami atrauts no bruņoto spēku stratēģijas un taktikas). 1992. gadā Francija, Vācija, Spānija, Beļģija un Luksemburga izveidoja Eiropas korpusu (ātrās reaģēšanas vienība, ES apvienoto bruņoto spēku prototips). 1999. gadā parādījās Dānijas, Vācijas un Polijas korpuss, kas noderēja ASV un NATO Afganistānā. Nemanāmi pastāv arī 90. gadu nogalē izveidotais Polijas un Ukrainas miernešu bataljons.

Domājams tamlīdzīgas (ģeopolitiskajā mērogā – mikroskopiskas) vienības un savienības ļauj ASV saglabāt ietekmi Austrumeiropā pat tad, ja ES valstīm izdosies īstenot kopīgo bruņoto spēku projektu. Jebkurā gadījumā Ukrainas loma ir neapskaužama, jo ārpus NATO nav reālas iespējas apgūt alianses militāros algoritmus. Savukart Gruzijas pieredze liecina, ka "ideālam" var tuvoties gadu desmitiem (un mērķis nav tuvāks). Lēmumu par jauna locekļa uzņemšanu aliansē pieņem visas NATO dalībvalstis vienbalsīgi, un Baltijas valstu viedoklim īpašas nozīmes nebūs. Domāju, Vācija, Francija un Itālija diezin vai kādreiz nobalsos par Ukrainas avantūru – savs krekls tomēr ir tuvāks.

126
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

27
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

27
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

30
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

30
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, foto no arhīva

Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim

0
(atjaunots 11:37 28.09.2020)
Svarīgi sabalansēt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus ar Latvijas ekonomiskajām interesēm, uzskata ekonomikas ministrs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas ekonomika ir gatava jaunam Covid-19 uzliesmojumam, paziņoja Latvijas Radio intervijā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Septembrī vairāk nekā puse ES valstu paziņoja par ar Covid-19 inficēto skaita pieaugumu. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Eiropā ieviesa jaunus ierobežojošus pasākumus. Latvijā vakar tika ziņots par 22 jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, divi pacienti tika stacionēti.

Vitenbergs uzskata, ka Latvijas ekonomika tiks galā ar šo pārbaudījumu.

"Pirmais vilnis bija jauns notikums gan veselības aprūpei, gan ekonomikai, taču tagad mēs esam sagatavotāki," sacīja viņš.

Taču, pēc viņa sacītā, veselības aprūpei ir jābūt pirmajā vietā, jo runa ir par cilvēku dzīvību, bet ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans pienākums - lai cilvēkiem būtu darbs un viņi varētu nodrošināt līdzekļus sev, nevis ietu un cerētu uz valsti. Ja mēs sabiedrības veselības interesēs upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams attiecīgs atbalsts," sacīja Vitenbergs.

Viņš pozitīvi novērtēja uzņēmēju pūliņus, kuri organizē darbu tā, lai cilvēki pēc iespējas mazāk saskaras viens ar otru.

Pēc Vitenberga sacītā, viņš negribētu pieļaut, ka Latvijā tiek ieviesti jauni būtiski ierobežojumi.

Ministrs piebilda, ka tūrisma nozare necer uz īpašiem atbalsta mehānismiem, taču palīdzība ir nepieciešama, tostarp, lai maksātu par apkuri ziemas sezonā. Tādēļ plānots pārskatīt spēkā esošos atbalsta mehānismus, kā arī vienoties ar bankām, lai nesākas masveida uzņēmumu maksātnespēja.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās pret Vitenberga ideju par kumulatīvās divu nedēļu Covid-19 saslimstības robežas paaugstināšanu. Pēc viņas sacītā, Latvijas IKP tūrisms sastāda vien 2,5%, un ir nepieciešams izvēlēties starp Latvijas iedzīvotāju drošību un vienas nozares labklājību.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, ekonomika, Jānis Vitenbergs
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Ekonomists: Latvijas valdībai būtu jāsagatavo mūs jaunajam Covid-19 vilnim