Matrjoškas ar Vladimira Putina un Donalda Trampa attēliem. Foto no arhīva

Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm

169
(atjaunots 22:40 26.02.2019)
Žurnālists analizē, kā Donalds Tramps pārvērš Baltiju par bastionu, kam cauri Krievijas nauda neizies, un tur pusbadā, lai skrāpētos un kostu dusmīgāk.

Swedbank — tas vairs nemaz nav joks. Tā nav nekāda kabatas banka naudas atmazgāšanai. Tās ir divas trešdaļas valsts fizisko personu kontu un tikpat daudz – juridisko personu. Ja sabruks Swedbank, krīze skars katru ģimeni, un šausmas pēc Latvijas krājbankas sabrukuma atgādinās pasaku ar labām beigām, spriež žurnālists Alekss Aļohins portālā zga.lv.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro izteikumi norāda, ka nekas cits nav gaidāms. Vai pat sliktāk. Lūk, ko viņš pastāstīja intervijā radio LR 4:

"Banku problēmas ļoti negatīvi ietekmēs ekonomiku – mēs cietīsim zaudējumus visās jomās. Investoriem īpaši svarīga ir banku sektora reputācija, stabilitāte. Taču ziņas šajā nozarē viņiem neko labu nesola. Uzmanīgi izlasot Moneyval nostādnes, kļūst skaidrs, ka to neizpildīšanas gadījumā iespējamas nopietnas problēmas. Līdz pat Master un Visa card apturēšanai, ko pieļaut nedrīkst. Tā valdībai ir prioritāte numur viens. Izveidota atsevišķa struktūra... Mēs izpildīsim saistības, lai arī ziņas par bankām (riska zonā ir četras bankas), kas var sekot minētajām, situāciju neuzlabo."

Tulkojumā no ministru valodas cilvēciskā, īsumā tas skan kā "gaidāmi totāli mēsli". Kāpēc – tas ir skaidrs. Tagad visa progresīvā cilvēce agresīvi cīnās ar agresoru. Ar Putina Krieviju. Un ar eliti, kas gadu desmitiem atmazgājusi savus miljardus caur Eiropas bankām. Protams, tā jau ir laba lieta, bet korupcija un naudas atmazgāšana – slikta. Taču tad, piedodiet, ka nelamājos "po matuške" kāpēc tā nav Krievija, kuras bankām draud atslēgt Master un Visa card? Kāpēc par Krimu, Donbasu, Solsberiju un krievu hakeriem ar saviem naudas maciņiem ir jāatbild Raimondam Paulam un Vasilijam Pupkinam no Rīgas?

 Swedbank
© Sputnik / Оксана Джадан

Tiem, kuri nevēlas ticēt "Vašingtonas obkomam", iesaku iepazīties ar ASV vēstnieka Latvijā brīnumaino vēstījumu. Jau pērnā gada decembrī Nensija Petita ļoti stingrā formā ("Es mīlu Latviju, taču tai nāksies. Tālāk – pa punktiem") paziņoja, ka ASV palīdzēs Latvijai kļūt tīrākai un labākai, lai kā Latvija pretotos. To papildināsim ar Latvijas Bankas prezidenta Edgara Rimšēviča dīvaino un nepabeigto lietu, ko iniciēja tieši amerikāņi. Tad aina būs loģiska.

Labsirdīgie skandināvi – Danske bank un Swedbank – vispasaules putinisma nepielūdzamās apkarošanas fonā mazgāja un spodrināja desmitiem miljardu Vovas draugu miljardus. Bet ASV kroni galvā licis pašmāju Vova – Donalds Tramps. Viņam ir garlaicīgi un skauž. Viņam gribas stingri, vīrišķīgi ieiet vēsturē. Veselas trīs reizes. Uzbūvēt sev pieminekli – Antimeksikas sienu iekšzemes lietošanai. Klusajā okeānā – pieradināt kodolbīstamo Kimu Čenunu. Vecajā Pasaulē – sagraut Eiropas Savienību, ASV tiešo konkurentu.

Pēdējam mērķim Baltijas valstīm un Polijai jākļūst nevis par tiltu starp Krieviju un Eiropu, bet gan par cietoksni ar komendanta stundu, spiegu māniju un pret krievu netīro naudu cieši slēgtiem vārtiem.

Havana
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Lieta tāda, ka Putins, ceru, drīz beigsies, bet Krievija ar tās resursiem paliks. Tur sāksies atkusnis, un valsts pagriezīs seju un klētis pret Eiropu. Un tad mēs, lepnie piekrastes iedzīvotāji, kļūsim par Savienotajām Valstīm vajadzīgu šķērsli, kas jauno mīlestību kavēs. Piemēram, ja Vācija sagribēs nopirkt vēl kādas ogles vai gāzi, pastieps pēc tās roku, bet mēs viņu tajā rokā – šņaks! Polija pēcpusē – caps! Nemēģini gribēt nepareizo gāzi, vēlies amerikāņu gāzi!

Lai mēs kostu un skrāpētu vēl dusmīgāk, mūs jāiemāca domāt vienpusīgi, staigāt kopsolī, žvadzināt ieročus. Un jātur pusbadā.

Un šajā vietā rodas jautājumi. Vai esam gatavi palikt bez bankām, izsalkuši, taču godīgi, bet svešu interešu labad? vai dosim priekšroku iespējai kopā ar zagļiem un bandītiem ņemt no bankām kāpostu un uzkost ar to krievu vodkas straumes? Kas mums mīļāks – zagļi vai asinssūcēji?

169
Pēc temata
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
Bloomberg: Latvijas naudasvads tiek slēgts
"Putins spēris gudru soli": finanšu pasaule gatavojas lieliem satricinājumiem
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas

Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"

26
(atjaunots 16:41 25.10.2020)
Britu mediji atklājuši kārtējo Krievijas informatīvo diversiju pret cilvēci. Vairākas dienas tā bija galvenā ziņa britu presē.

Iedomājieties vien, ar kādām problēmām šobrīd saskaras Lielbritānija: valstī ir briesmīga epidemioloģiskā situācija, reģioni protestē pret valdības jaunajiem karantīnas pasākumiem, sarunas ar Eiropas Savienību par Brexit nonākušas strupceļā, kas jau tuvākajā laikā draud ar ekonomisku kolapsu, Skotijas izstāšanās idejas atbalsts ir sasniedzis maksimālo līmeni, un tas var novest pie valsts sabrukuma. Un šajos apstākļos britu laikraksti pirmajās lapās publicē galvenās ziņas: "Trakie Russkies apgalvo, ka vakcīna mūs pataisīs par šimpanzēm" portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Gandrīz visas avīzes publicēja amizantās kolāžas, kurās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons attēlots kā sniega cilvēks, ar parakstu: "Es mīlu savu sniega cilvēka vakcīnu." Atsaucoties uz kādu avotu, visi šie mediji paziņoja, ka tādas fotogrāfijas saražotas vai izplatītas pēc Krievijas valsts vai arī Krievijas oficiālo personu rīkojuma, kā daļa no kopējās dezinformācijas kampaņas, lai nomelnotu topošo britu vakcīnu no koronavīrusa un paziņotu, ka tā pārvērš cilvēkus par pērtiķiem.

Visu šo apgalvojumu pirmavots bija The Times, kas piesedzoties ar savu "izmeklēšanu", publicēja dažus sensacionālus materiālus par šo tēmu. It kā redakcijai fotogrāfijas esot nodevis kāds "(dezinformācijas – red. piez.) kampaņā iesaistītais", kurš norūpējies par to, ka tā varētu kaitēt sabiedrības veselības aprūpei. "Ieinteresētā persona" paziņoja, ka viņam esot kāds sakars ar jautrajām bildēm.

Kāds tad tam visam sakars ar Krieviju? Par to The Times klāstīja, vairojot intrigu. Ievadrakstā teikts: "Nav skaidrs, vai propagandas mēģinājumam atļauju deva Kremlis, bet ir pierādījumi, ka daži Krievijas ierēdņi ir iesaistīti tās organizācijā un izplatīšanā."

Pamatrakstā apgalvojums vairs nav tik kategorisks: "Kampaņa pret Oksfordas pētījumu, iespējams, saistīta ar Krievijas oficiālajām personām. <…> Šo personu iesaistīšana nenozīmē, ka Kremlis devis attiecīgo pavēli, atbalstu, vai tam bija zināms par šo propagandas mēģinājumu." Galu galā galvenā intriga no teju vai visu laikrakstu virsrakstiem (par to, ko to visu dara Krievija), laikraksta lasītājiem netika izskaidrota. Tā vietā viņi aicināti apmeklēt laikraksta tīmekļa vietni un noklausīties 40 minūšu aplādi par šo tēmu – sak, tur viss ir sīki izskaidrots un pierādīts.

Šķiet, citi mediji (gan britu, gan amerikāņu) tik tālu nav devušies un uzticējušies The Times apgalvojumiem, ka šajā aplādē esot visi pierādījumi Krievijas oficiālo personu saiknei ar interneta memu ražošanu, kas diskreditē britu neeksistējošo vakcīnu. Tāpēc arī parādījās dažas publikācijas, kurās šo "Krievijas dezinformācijas kampaņu" pasniedza teju kā daļu no "Gerasimova militārās doktrīnas" – Rietumu medijiem vispār ļoti patīk atsaukties uz Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerimova stratēģiju.

Taču no The Times aplādes kļūst skaidrs: gandrīz visas translācijas gaitā skan solījums: lūk, mēs jums pierādīsim Krievijas valsts saikni. Kad beidzot runa sākas par organizatoriem, izskan Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektora Kirila Dmitrijeva uzvārds. Laikraksta žurnālisti apspriež ar štata "kremlenologiem" Dmitrijeva personību, viņa fondu un pat to, vai Vladimiram Putinam bija zināms par viņu organizēto kampaņu. Tātad The Times beidzot nonākusi uz pēdām: re, kur ir ierēdņi, kas saistīti ar bildītēm par "Jetiju Džonsonu".

Pēc tam seko vienkārši satriecoša frāze: "Kirils Dmitrijevs nav minēts mūsu rīcībā esošajās liecībās. Un nav ne mazākā mājiena par to, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā."

Tas arī viss! Te apraujas pēdas, kas ved pie noslēpumainajiem "Krievijas ierēdņiem", ko apsolīja laikrakstā. Vien eksperts Marks Galeoti, kas pazīstams ar savām paviršajām grāmatām par noziedzību Krievijā, pauž viedokli, ka aiz kampaņas varētu stāvēt daži "kremļa hercogi un baroni". Re, kāds "pierādījums".

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tad seko kārtējais "insaids": daži Krievijas valsts telekanāli pat esot gatavojuši feiku par to, ka britu vakcīnas testēšanas laikā ir miruši divi testēšanas dalībnieki, bet viņu nāve it kā tiekot rūpīgi slēpta. Tas esot pierādījums, ka vakcīna ir iedarbīga tikai pērtiķiem, nevis cilvēkiem. Tiesa, uzreiz tiek ziņots: "Kampaņa tomēr netika sākta. Varbūt tas būtu par daudz pat Krievijas televīzijai." Proti, to neviens nav atklājis, un mēs nezinām, no kurienes šo informāciju paņēmuši aplādes autori. Bet pēc tam seko "fact-checking" no The Times, kurā tiek "apgāzta" nekur nepublicētā "sensācija". Tas ir kaut kas jauns solīdās žurnālistikas praksē – pašiem pasniegt pasaulei nekur neizskanējušas baumas, un pēc tam tās dedzīgi atspēkot.

Pie tam šonedēļ Brazīlijā miris viens no brīvprātīgajiem britu kompānijas AstraZeneca vakcīnas izmēģinātājiem. Tomēr par to stāstīja pasaules aģentūras. Un to ir grūti attiecināt uz "Krievijas dezinformāciju".

Tādējādi nevienā materiālā nav neviena fakta, kas pierādītu kaut mazāko Krievijas valsts, Krievijas amatpersonu vai neoficiālu personu saikni ar amizantajiem memiem par Džonsonu un kovidu. Internetā patiešām ir papilnam tādu attēlu. Tomēr mēģinājumi atrast to pirmavotu nemainīgi noved pie tā paša The Times, kur tie bija pirmo reizi publicēti. Mēs nezinām, vai tie tika publicēti kaut kur agrāk, bet tieši šis laikraksts sāka izplatīt tos pasaulē.

The Times apgalvo, ka tamlīdzīgi memi publicēti trijos pieticīgos resursos - divos britu un vienā no Briseles. Tiesa, atrast iespējams tikai vienu ar to visu netieši saistītu attēlu (pavisam citu) vietnē EUReporter. Izrādās, šīs kolāžas galvenais izplatītājs ir The Times. Pat ja iedomātos, ka kāds grib nomelnot britu vakcīnu, saucot to par "pērtiķu vakcīnu", sanāk, ka viņš atrada efektīvāko un lētāko metodi: viņš to vienkārši iemeta slavenās britu laikraksta redakcijā un pasniedza kā "Krievijas dezinformācijas pierādījumu". Un viss, tālāk memi izplatījās internetā. Neticams efekts. Ja tā patiešām ir, izrādās, ka The Times ir kļuvis par dezinformācijas izplatīšanas instrumentu (un visticamāk, tā nav Krievijas izcelsmes dezinformācija).

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Taču pat apstākļos, kad nekas neliecina par sakariem ar Krieviju šajā situācijā, mēs jau vērojam Londonas nikno reakciju. Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs jau apsūdzēja Maskavu Oksfordas vakcīnas diskreditācijā. Tā var līdz sankcijām nonākt. Tagad jau nav svarīgi, ka pats The Times apgalvo: diezin vai te ir iejaukts Kremlis. Britu ministriem nav jālasa tālāk par virsrakstu.

Galvenais, ka uz jautājumu "kāpēc tas ir vajadzīgs Krievijai?" šī laikraksta redakcijas sleja atbild vienkārši: tiek iedragāta "globālā uzticība visām vakcīnām". Taču Krievijai ir neizdevīgi iedragāt uzticību vakcinācijai kā tādai, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurai jau ir vakcīna pret koronavīrusu. Bet loģika Rietumos nevienam nerūp.

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā uzreiz paskaidroja: pieņēmums, ka Krievija varētu sākt jebkādu propagandu, lai iedragātu uzticību britu vakcīnai, "pats par sevi jau ir dezinformācijas piemērs". Taču ievērojiet, ka neviens sociālais tīkls nebloķē šīs britu preses "sensācijas", nesaka, ka tām ir "nepieciešama papildu pārbaude".

Tas taču nav skandāls ar Hantera Baidena elektroniskām vēstulēm, kas diskreditē viņa tēvu, ASV prezidenta kandidātu. Šajā gadījumā sociālie tīkli darbojās ātri un stingri, bloķējot laikraksta New York Post lapas, kas uzdrošinājās publicēt šo kompromātu. Pie tam saites uz to pašu laikrakstu, kas publicēja britu "sensāciju" par Krieviju, vakcīnu un pērtiķiem, neviens nebloķē. Ja runa ir par krieviem, tad var publicēt pat galīgi absurdas apsūdzības, nepārbaudot tās.

Ir vēl viens loģisks jautājums: kāpēc tas viss ir vajadzīgs britu medijiem? Patiesībā atbilde ir pašā raksta sākumā. Vismaz uz dažām dienām sabiedrības uzmanība tika novērsta no diskusijām par reālajām problēmām un pievērsās "viltīgajiem krieviem". Kad "pērtiķu vakcīnas" rakstu efekts vājināsies, var iemest jaunu "sensāciju", piemēram par to, ka tie paši viltīgie krievi mēģinājuši izjaukt Olimpiādi 2020, bet drosmīgie britu specdienesti ir novērsuši šo sazvērestību. Re, atkal uz pāris dienām nodrošināts skandāls un troksnis. Lai tikai neviens nepieprasītu: parādiet kaut vienu liecinieku vai liecību. Protams, tas ir gluži lieki.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem
ICEX-2018

"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

28
(atjaunots 15:39 25.10.2020)
Simtiem metru klintsiežu, spējīgs izturēt tiešu kodolsprādzienu un atomzemūdenes ar raķešu ieročiem – ASV Jūras kara spēki plāno reanimēt Olavsvernas pazemes jūras kara bāzi Norvēģijā, kas saglabājusies kopš aukstā kara laikiem.

Vairākas izlūkzemūdenes Seawolf izies jūrā patruļās un izsekos Ziemeļu flotes kuģus. Par vienu no vislabāk aizsargātajiem NATO objektiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pilsēta klints dzīlēs

Aktīva karadarbība Olavsvernas bāzē ir pārtrūkusi kopš 2000. gadu sākuma, objekts iesaldēts 2009. gadā. Tomēr nesen amerikāņi nolēma no jauna dislocēt te savas atomzemūdenes – militārpersonas Rietumos apgalvo, ka lēmums pieņemts pēc Krievijas nostiprināšanās Arktikā.

Olasvernā tiks dislocētas visas Seawolf klases zemūdenes. Augustā viena no tām jau devās izmēģinājuma reidā uz Norvēģiju no Bangoras jūras kara bāzes (Vašingtona) un Tromses pilsētu Norvēģijā. Šo ostu amerikāņi izmanto atomzemūdeņu stāvvietai – papildina provīzijas krājumus un veic remontus.

Seawolf klases atomzemūdenes ir vienas no slepenākajām ASV. Tās izstrādātas 80. gados īpaši darbam rajonos, ko pilnībā kontrolē pretinieks. "Jūras vilki" ir ļoti klusi un grūti pamanāmi, aprīkoti ar spēcīgiem pretkuģu un pretzemūdeņu  ierožiem. Cita starpā zemūdene nes pussimtu spātnoto raķešu "Tomahawk" vai "Harpune" vai tikpat lielu skaitu pretkuģu torpēdu. XX gs. beigās amerikāņi plānoja uzbūvēt apmēram 30 tādas zemūdenes, tomēr pārdomāja – pēc PSRS sabrukuma un Varšavas līguma organizācijas likvidācijas. Rezultātā ASV Jūras spēki saņēma tikai trīs zemūdenes. Olavsvernas jūras kara bāze tika izbūvēta jau 60. gados. Tā atrodas vien 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas, Ziemeļu flotes zemūdeņu patrulēšanas maršrutu tiešā tuvumā. Augstā kara gados amerikāņi un viņu sabiedrotie dislocēja bāzē par Ziemeļu Ledus okeāna akvatoriju atbildīgos zemūdens spēkus. NATO zemūdeņu ekipāžas bija gatavas jebkurā brīdī aizšķērsot ceļu Ziemeļu flotei Norvēģu jūrā un tālāk – uz Atlantijas ziemeļiem.

Milzīgais pazemes komplekss izcirsts klintīs, to aizsargā 300 metrus biezs iežu slānis. Vairāk nekā 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā – noliktavas, munīcijas glabātavas, remonta piestātnes. Tuneļu projektēšanai un izbūvei, objekta aprīkošanai ar mūsdienīgām iekārtām tika iztērēti vairāk nekā 500 miljoni dolāru. Salīdzinājumam: pirmais aviācijas bāzes atomkuģis USS Enterprise, kas tika nolaists ūdenī 1961. gadā, izmaksāja apmēram 450 miljonus.

Tuvāk Arktikai

 Ziemeļu flotes bijušais komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs uzskata, ka atjaunotā Olavsvernas bāze radīs nopietnus draudus Krievijai no NATO puses.

"Seawolf ir labi pielāgotas reisiem zem ledus, - admirālis atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Amerikāņi plāno pietuvināt to bāzes vietu darbības zonām, cenšas aizvien vairāk pietuvoties mūsu robežām un Arktikai, kur mēs patlaban ieņemam līdera vietu, pateicoties atomledlaužiem. Protams, Ziemeļu flotei nāksies kontrolēt Olavsvernu – visi šiem nolūkiem nepieciešamie spēki un līdzekļi ir."

Tiesa, eksperti norāda, amerikāņi var saskarties ar grūtībām, jo patlaban no juridiskā viedokļa bāze pieder privātpersonai. 2000. gadu beigās rietumvalstu analītiķiem šķita, ka Krievijas flote NATO vairs nav bīstama, turklāt Olavsvernas uzturēšana izmaksā pārlieku dārgi. Galu galā Norvēģijas valdība bāzi izsolīja.

2011. gadā Olavsvernu par 4,5 miljoniem dolāru nopirka novēģu uzņēmējs. Viņš iznomāja kompleksu, tostarp arī Krievijas kompānijām. Šeit periodiski ieradās zinātniski pētnieciskie kuģi "Akademik Nemchinov" un "Akademik Shatskiy". Pēc darijuma daudzas norvēģu militārpersonas kritizēja valdības soli, piemēram, viceadmirālis Einārs Skorgens nosauca objekta pārdošanu par "tīrāko neprātu".

"Mēs esam atņēmuši sev svarīgāko placdarmu un piespiedām zemūdenes pārvarēt simtiem jūdžu papildus. Mums ar Krieviju ir kopīga robeža Barenca jūrā. Skaidrs, ka mūsu jūras kara flotei ir jāatrodas jūras bāzē Arktikā," skaidroja Skorgens.

Dubulti standarti

Desmit gadus vēlāk NATO aptvēra savu kļūmi. Norvēģu telekanāls NRK stāstīja, ka pēdējās nedēļās augstu stāvošas militārpersonas no Pentagona vairākkārt apmeklējušas Olavsvernu, un Norvēģijas Aizsardzības ministrija apstiprināja vienošanos, kas dod iespēju Norvēģijas, ASV un no sabiedroto bruņotajiem spēkiem no jauna izmantot bāzi saviem mērķiem.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

"Norvēģijas valdības attieksme pret Krieviju ir nedraudzīga, lai arī pavisam nesen viņi noslēdza ar mums līgumu par teritorijas sadali Barenca jūrā, - tieca Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Mēs par to izšķīrāmies, ņemot vērā labu kaimiņattiecību politiku un sadarbības paplašināšanos reģionā, cerot, ka arī Norvēģija izturēsies atbilsoši. Taču, Vašingtonas mudināta, Norvēģija, gluži pretēji, palielina agresiju pret Krieviju Atlantijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeānā."

Pie tam, pēc eksperta domām, no militārā viedokļa, ASV un NATO pozīcijas ziemeļu platuma grādos Olasverna pastiprinās pavisam nedaudz, jo bāzes koordinātas un iespējas jau zen ir zināmas. Draudu gadījumā to iespējams ātri bloķēt ar mīnām – ar zemūdeņu, lidmašīnu vai neapdzīvojamo zemūdens aparātu palīdzību.

Pazemes labirinti

Olavsvernas pazemes bāze nav unikāla. Aukstā kara gados tika uzbūvēti desmitiem šādu objektu. Lielāko bunkuru izbūvēja zviedri pagājušā gadsimta vidū. Muskes jūras kara bāze izcirsta granīta klintī, kas patiesībā veido atsevišķu salu Stokholmas arhipelāga dienvidos. Iekārtoja trīs dokus kuģu un zemūdeņu uzņemšanai, kazarmas, remontrūpnīcu, noliktavas un hospitāli.

Šajā bāzē līdz tūkstotis karavīru var pārdzīvot madveida raķešu triecienu vai pat kodolbumbas sprādzienu. No kontinenta līdz objektam zem jūras dibena izrakts trīs kilometrus garš tunelis. 2000. gados bāze tika iekonservēta, taču 2019. gadā izskanēja informācija, ka Zviedrijas Jūras kara spēki izvietojuši tur štābu. Tur plānots dislocēts aptuveni simt karavīrus un piecas "Visby" tipa korvetes.

Savukārt Krievijas lielākā atslepenotā pazemes bāze atrodas Krimā – Tavrosa kalnā netālu no Balaklavas līča noslēpti veseli divi objekti: sausais doks zemūdeņu remontam un paslēptuvei, kā arī torpēdu un raķešu kodolādiņu noliktava.

Kodolkara gadījumā pazemē aptuveni mēnesi var komfortabli dzīvot trīs tūkstoši cilvēku – degvielas, produktu un ūdens krājumi tika regulāri atjaunoti.

Pēc PSRS sabrukuma bāzi dabūja Ukraina. Tāpat kā daudzus citus objektus, to pameta un izlaupīja, krāsaino metālu mednieki izzaga iekārtas. 2000. gados Balaklavā iekārtoja muzeju: tūristiem demonstrē remonta rūpnīcas pazemes daļu, arsenālu, ostu un dažas ēkas.

Eksperti vērtē, ka nepieciešamības gadījumā bāzi iespējams atkal sakārtot, tomēr tā nespēs uzņemt mūsdienu zemūdnes to izmēru dēļ.

28
Tagi:
Krievija, Norvēģija, NATO, Pentagons, ASV
Pēc temata
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Pistole rokās, foto no arhīva

Lietā liek ieročus: pacientu izolācija Latvijā noved tuviniekus līdz baltkvēlei

0
(atjaunots 08:23 26.10.2020)
Vīrieti neielaida slimnīcā, rezultātā viņš ielauzies tur ar ieroci rokās un draudēja personālam, līdz viņu neitralizēja apsardze.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Covid-19 pandēmija būtiski sarežģījusi pacientu apmeklējumus slimnīcās. Daudzi nespēj aptvert, ka lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Jauns.lv.

No 12. oktobra pacientu tuviniekiem aizliegts nest viņiem produktus. Turklāt ierobežots apmeklējumu laiks. Par apmeklējumu jāvienojas ar pacienta ārstējošo ārstu. Mediķis nodos atļauju apsardzei, un tikai pēc tam būs iespēja apciemot pacientu.

Tuvinieki pārsvarā tiek ielaisti pie pacientiem smagā vai kritiskā stāvoklī. Vizītes laikā apmeklētājam jāvalkā aizsargmaska.

Pacientiem ļauts nodot tikai personīgās mantas, bez kurām grūti iztikt: brilles, tālruņus, planšetdatorus, uzlādes ierīces.

Šķiet, noteikumi, kas ieviesti ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, ir saprotami. Tomēr dažu labu ierobežojumi kaitina līdz baltkvēlei.

Slimnīcās regulāri izceļas skandāli, lietā likts pat ierocis. Incidents atgadījies onkoloģijas centrā. Vīrietis netika ielaists iestādē, tāpēc viņš tajā ielauzies, bruņojies ar gāzes pistoli.

Viņš izvilcis ieroci un draudējis personālam, līdz viņu neitralizēja apsargs. Jāpiebilst, ka gāzes pistoles šāviens nelielā attālumā var nopietni ievainot.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece lūdza apmeklētājus būt pacietīgiem un saprotošiem: ja koronavīrusa karantīnas dēļ tiks slēgta kaut viena lielā slimnīca Rīgā, sekas var būt katastrofālas.

Latvija pieņēmusi stingrākus ierobežojumus

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

0
Tagi:
iedzīvotāji, koronavīruss
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Perevoščikovs: viss ir atkarīgs no cilvēkiem