Matrjoškas ar Vladimira Putina un Donalda Trampa attēliem. Foto no arhīva

Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm

169
(atjaunots 22:40 26.02.2019)
Žurnālists analizē, kā Donalds Tramps pārvērš Baltiju par bastionu, kam cauri Krievijas nauda neizies, un tur pusbadā, lai skrāpētos un kostu dusmīgāk.

Swedbank — tas vairs nemaz nav joks. Tā nav nekāda kabatas banka naudas atmazgāšanai. Tās ir divas trešdaļas valsts fizisko personu kontu un tikpat daudz – juridisko personu. Ja sabruks Swedbank, krīze skars katru ģimeni, un šausmas pēc Latvijas krājbankas sabrukuma atgādinās pasaku ar labām beigām, spriež žurnālists Alekss Aļohins portālā zga.lv.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro izteikumi norāda, ka nekas cits nav gaidāms. Vai pat sliktāk. Lūk, ko viņš pastāstīja intervijā radio LR 4:

"Banku problēmas ļoti negatīvi ietekmēs ekonomiku – mēs cietīsim zaudējumus visās jomās. Investoriem īpaši svarīga ir banku sektora reputācija, stabilitāte. Taču ziņas šajā nozarē viņiem neko labu nesola. Uzmanīgi izlasot Moneyval nostādnes, kļūst skaidrs, ka to neizpildīšanas gadījumā iespējamas nopietnas problēmas. Līdz pat Master un Visa card apturēšanai, ko pieļaut nedrīkst. Tā valdībai ir prioritāte numur viens. Izveidota atsevišķa struktūra... Mēs izpildīsim saistības, lai arī ziņas par bankām (riska zonā ir četras bankas), kas var sekot minētajām, situāciju neuzlabo."

Tulkojumā no ministru valodas cilvēciskā, īsumā tas skan kā "gaidāmi totāli mēsli". Kāpēc – tas ir skaidrs. Tagad visa progresīvā cilvēce agresīvi cīnās ar agresoru. Ar Putina Krieviju. Un ar eliti, kas gadu desmitiem atmazgājusi savus miljardus caur Eiropas bankām. Protams, tā jau ir laba lieta, bet korupcija un naudas atmazgāšana – slikta. Taču tad, piedodiet, ka nelamājos "po matuške" kāpēc tā nav Krievija, kuras bankām draud atslēgt Master un Visa card? Kāpēc par Krimu, Donbasu, Solsberiju un krievu hakeriem ar saviem naudas maciņiem ir jāatbild Raimondam Paulam un Vasilijam Pupkinam no Rīgas?

 Swedbank
© Sputnik / Оксана Джадан

Tiem, kuri nevēlas ticēt "Vašingtonas obkomam", iesaku iepazīties ar ASV vēstnieka Latvijā brīnumaino vēstījumu. Jau pērnā gada decembrī Nensija Petita ļoti stingrā formā ("Es mīlu Latviju, taču tai nāksies. Tālāk – pa punktiem") paziņoja, ka ASV palīdzēs Latvijai kļūt tīrākai un labākai, lai kā Latvija pretotos. To papildināsim ar Latvijas Bankas prezidenta Edgara Rimšēviča dīvaino un nepabeigto lietu, ko iniciēja tieši amerikāņi. Tad aina būs loģiska.

Labsirdīgie skandināvi – Danske bank un Swedbank – vispasaules putinisma nepielūdzamās apkarošanas fonā mazgāja un spodrināja desmitiem miljardu Vovas draugu miljardus. Bet ASV kroni galvā licis pašmāju Vova – Donalds Tramps. Viņam ir garlaicīgi un skauž. Viņam gribas stingri, vīrišķīgi ieiet vēsturē. Veselas trīs reizes. Uzbūvēt sev pieminekli – Antimeksikas sienu iekšzemes lietošanai. Klusajā okeānā – pieradināt kodolbīstamo Kimu Čenunu. Vecajā Pasaulē – sagraut Eiropas Savienību, ASV tiešo konkurentu.

Pēdējam mērķim Baltijas valstīm un Polijai jākļūst nevis par tiltu starp Krieviju un Eiropu, bet gan par cietoksni ar komendanta stundu, spiegu māniju un pret krievu netīro naudu cieši slēgtiem vārtiem.

Havana
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Lieta tāda, ka Putins, ceru, drīz beigsies, bet Krievija ar tās resursiem paliks. Tur sāksies atkusnis, un valsts pagriezīs seju un klētis pret Eiropu. Un tad mēs, lepnie piekrastes iedzīvotāji, kļūsim par Savienotajām Valstīm vajadzīgu šķērsli, kas jauno mīlestību kavēs. Piemēram, ja Vācija sagribēs nopirkt vēl kādas ogles vai gāzi, pastieps pēc tās roku, bet mēs viņu tajā rokā – šņaks! Polija pēcpusē – caps! Nemēģini gribēt nepareizo gāzi, vēlies amerikāņu gāzi!

Lai mēs kostu un skrāpētu vēl dusmīgāk, mūs jāiemāca domāt vienpusīgi, staigāt kopsolī, žvadzināt ieročus. Un jātur pusbadā.

Un šajā vietā rodas jautājumi. Vai esam gatavi palikt bez bankām, izsalkuši, taču godīgi, bet svešu interešu labad? vai dosim priekšroku iespējai kopā ar zagļiem un bandītiem ņemt no bankām kāpostu un uzkost ar to krievu vodkas straumes? Kas mums mīļāks – zagļi vai asinssūcēji?

169
Pēc temata
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
Bloomberg: Latvijas naudasvads tiek slēgts
"Putins spēris gudru soli": finanšu pasaule gatavojas lieliem satricinājumiem
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

23
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

23
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

17
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

17
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

0
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

0
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra