Swedbank

Dabūs visi: Swedbank tur aizdomās par neiedomājamo

322
(atjaunots 10:54 25.02.2019)
Izrādās, ar Swedbank starpniecību Baltijā tika atmazgātas lielas naudas summas no "tumšajām valstīm". Oficiāli nav zināms, kas tādu informāciju sadabūsi, taču pirmo reizi tā izskanējusi Zviedrijas televīzijā. Un tagad visas trijas Baltijas valstis trīc un dreb.

Agrākie banku skandāli, kuri pārsvarā plosījās Latvijā, izskanēja tikai avīžu lapās. To atbalss vēl skan ausis, visa banku nozare raustās krampjos. Ekonomika gan ir augstprātīga dāma un labprāt izliekas, ka viss ir kārtībā, taču paklusām pa naktīm lej asaras, kad neviens neredz, stāsta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.

Pirmos triecienus saņēma mazāks bankas, kas pilnā sparā tirgoja pakalpojumus visādiem blēžiem no austrumiem, toties nākamie triecieni nāca pār lielām bankām un lielo kapitālu. Tie aizsita elpu. Tolaik iesīkstējuši optimisti pārliecināja, ka viss ir beidzies: aizvāks klientūru no austrumiem, ierobežos nerezidentu ieguldījumus un dzīvosim cepuri kuldami.

Sak, Latvijas bankas strādāja ar klientiem, toties parastos iedzīvotājus apkalpoja skandināvu bankas.

Sak, tām noteikti viss ir kārtībā, viss ir pārskatāms, strādā godīgi, pēc labākās sirdsapziņas. Pie tam arī amerikāņi, kuri to visu sarīkojuši, zviedrus liks mierā.

Tiklīdz elpa bija atvilkta, nāca trešais sitiens. Nu jau pa galvu. Zviedru televīzija ziņoja, ka Baltijas valstīs aktīvi strādājošā Swedbank tiek turēta aizdomās par plašu un sistemātisku naudas atmazgāšanu. Sak, desmit gadu laikā dāņu Danske Bank filiālēs Baltijā atmazgāts ne viens vien miljardiņš eiro. Klīst baumas arī par gluži neiedomājamām summām ar desmit un pat vienpadsmit nullēm.

Reaktīvie optimisti atkal metās visus mierināt: pagaidiet, tas taču ir tikai televizors, pie tam pat ne amerikāņu. Taču publikai nav nekāda iemesla nomierināties. Baltijā tāda pārraide jau ir redzēta, tad arī mierināja – nekā briesmīga, taču viss beidzās ar bankas slēgšanu. Un viss sākās ar mājieniem medijos.

Toties šoreiz izmeklēšanā piedalījās tā saucamie "bezpeļņas" žurnālisti, kuri tīra sīkuma pēc nesatraucas un tāpat vien ne burtu neuzrakstīs – tā ir bezpeļņas realitāte. Pati Danske Bank jau ir nosarkusi un devusies prom gan no Baltijas, gan Krievijas.

Tauta satraucas, tauta nervozē. Cilvēkus var saprast, jo lielākajai daļai Baltijas valstu pilsoņu konti ir Swedbank. Pensijas, algas, sociālie pabalsti, uzkrājumi.

Principā, tā ir galvenā finanšu infrastruktūra. Ja sāks raustīties, skars visus.

Aizdomas par naudas atmazgāšanu bankai ir gluži kā aizdomas par "korupciju" politiķim. Apsūdzēt var visus, ko vien ienāk prātā, pierādīt ir gandrīz neiespējami, reputāciju sabojā vienā mirklī. Stāsti par banku tumšajiem darbiņiem ir modīgs paņēmiens, ko liek lietā vēl tumšākas un gandrīz neredzamas personas, kas stāv aiz bezpeļņas informācijas sinhronajām darbībām.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

322
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Luminor atlaidīs katru ceturto darbinieku
Uzņēmumu masveida likvidācija Latvijā: pat adrese var radīt aizdomas
Kariņš: Latvijas banku sektoru gaida krasas izmaiņas
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Cilvēki pie grafiti attēla pirms uzbrukuma 51. zonai Nevadas štatā 2019. gada 20. septembrī

"Saprātīgas būtnes nerīkosies". Kāpēc Pentagons publicējis ierakstus ar NLO

16
(atjaunots 19:21 15.08.2020)
Pentagona publicētie video ieraksti ar NLO izrādījās autentiski. Amerikāņu pilotu ieraksti vairākus gadus cirkulēja pa tīmekli, raisot ārpuszemes kontaktu teoriju piekritēju un pretinieku diskusijas.

Par to, kāpēc Pentagons atzinis, kas filmējis ierakstus, kā jāizskatās citplanētiešu kosmiskajiem kuģiem un cik stipra ir ticība citplanētiešiem, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Antons Ļisicins.

No citām planētām

Viens ieraksts tapis 2004. gadā, abi pārējie – 2015. gadā. Pentagons organizējis "rūpīgu pārbaudi" un "nonācis pie slēdziena": šo materiālu publikācija neatklāj neko slepenu un netraucē pētīt neidentificētas parādības gaisa telpā".

Pirmais video ir iznīcinātāja tēmēšanas kompleksa ieraksts, tapis pēc pacelšanās no aviācijas bāzes kuģa Nimitz klāja. Lidaparāta pilotu Deividu Frevoru pārsteidza nepazīstamā objekta manevrētspēja un ātrums. "Es domāju, kas nebija no mūsu pasaules," viņš piezīmēja žurnālistiem.

Interesanti, ka video glabājās kompānijas serveros, kas nodarbojas ar specefektiem. To publicēja ufologu organizācija. 2015. gadā video uzņēma aviācijas bāzes kuģa "USS Theodore Roosevelt" lidmašīnas. Tēmēkļa ietvarā parādījās kāds ļoti ātrs objekts. Fakts, ka Pentagons atzinis ierakstu autentiskumu, nav nejaušs, pauda pārliecību ASV armijas atvaļinātais pulkvedis Džons Aleksanders, kurš pēta iespējas izmantot militāriem mērķiem paranormālas parādības. Pēc viņa domām, tas izdarīts pandēmijas apogejā, lai nepiesaistītu īpašu uzmanību interesantiem faktiem.

Вывеска отеля Little A'Le'Inn, расположенного неподалеку от Зоны 51, Невада, США
© AP Photo / John Locher
Viesnīcas "Little A"Le"Inn" izkārtne "51.zonas" apkaimē, Nevadas štatā, ASV

"Zinātniska skaidrojuma nav, - viņš pastāstīja RIA Novosti. – Atļaujiet nocitēt manas grāmatas "NLO: Mīti, noslēpumi un realitāte" noslēgumu: lai ar ko mums būtu darīšana, šie fenomeni ir sarežģītāki, nekā mēs varam iedomāties."

Publicists Pols Stounhills, kurš tāpat aizrāvies ar ufoloģiju, pastāstīja RIA Novosti: "90. gadu sākumā es saņēmu vēstules no bijušās PSRS, no cilvēkiem, kuri "stājušies sakaros". No Krievijas, no Ukrainas, no Vidusāzijas. Ļoti interesanti, dažkārt aizkustinoši stāsti, kontaktu apraksti. Tomēr zemestrīcē Losandželosā 1994. gadā mape ar šīm liecībām gāja bojā."

Viņš vērsās pie lasītājiem ar lūgumu: "Neaizmirstiet neparastus, talantīgus, neticami gudrus literātus un domātājus, tādus kā Ivans Jefremovs (padomju rakstnieks-fantasts – red.). Veltiet vairāk zinātkāres mīklām un neizskaidrojamām lietām."

Lidojošie šķīvīši Krievijā

Amerikāņu sižeti ar "citplanētiešiem" dažkārt kļūst par nacionālās drošības jautājumu. Pērn lielu troksno sacēla "Uzbrukums 51. zonai". Aktīvisti gribēja uzbrukt armijas bāzei Nevadas štatā, jo uzskatīja, ka tur notiek eksperimenti ar citplanētiešiem. Nācās spert nopietnus soļus, un galu galā uzbrukums izgāzās.

Par to, cik dīvaini ārpuszemes jautājumi ievijas amerikāņu politikā, RIA Novosti pastāstīja amerikānists, rakstnieks-fantasts Kirils Benediktovs. Viņš atgādināja, ka ufoloģija ASV ir ļoti stabila subkultūra, kam barojošu vidi rada plašsaziņas līdzekļi, tiražējot daudzveidīgas sazvērestības terorijas. "Tāpēc tāda iemesta informācija, kā nesenie video, ASV rada daudz lielāku rezonansi nekā, piemēram, Krievijā, kur pret "šķīvīšiem" jau sen izturas ar skepsi un humoru," teica Benediktovs.

Tiesa, arī Krievijā ir lieli ufoloģijas entuziasti. "Nesen radiostacijas ēterā kāds zinātnieks-amerikānists no visai autoritatīva kompetenta institūta pastāstīja klausītājiem, ka, izrādās, 1950. gadā prezidents Trumens ieviesis ārkārtējo stāvokli un pārtraucis Konstitūcijas darbību, jo virs Jaunanglijas notikusi ASV Gaisa spēku plaša kauja ar NLO armādu," minēja piemēru rakstnieks.

Pašreizējais prezidents-reālists Donalds Tramps nepiekrīt dažu līdzpilsoņu konspiroloģiskajām idejām. "Bet viņam taču pēc statusa vajadzētu zināt par citplanētiešiem vairāk nekā citiem. Tomēr uz telekanāla ABC News žurnālistu jautājumu par to Tramps atbildēja tā: "Man patiešām bija viena ļoti īsa tikšanās par šo problēmu. Cilvēki stāsta, ka viņi redz NLO. Vai es tam ticu? Ne īpaši," ASV prezidenta teikto citēja Benediktovs.

Popkultūra – filmas, televīzija un literatūra – vēl joprojām aktīvi ekspluatē šo tēmu. Tomēr, Benediktors piebilda, NLO vismazāk tic autori, kuri raksta šajā žanrā. Pēdējais, kurš nopietni sprieda par lidojošajiem šķīvīšiem, bija Roberts Hainlains. Tagad, ja literāts ierodas redakcijā ar romānu vai stāstu, kurā bez mazākās ironijas apraksta "sudrabainu šķīvīti nomaļā nostūrī", viņu vienkārši izsmej.

"Fantasti labāk nekā citi saprot: protams, mēs nevaram būt vieni Visumā, tomēr iespēja, ka "citi" būs kaut cik līdzīgi mums, ir niecīga," konstatēja rakstnieks.

Citplanētiešu tehnoloģijas

Ufoloģijas popularitāti veicina arī militāro izstrādājumu slepenība, atgādināja filozofs Sergejs Gavrovs, Krievijas valdības Finanšu universitātes profesors. "Ir teorija, ka mūsdienu mikroelektronika radusies pēc lidojošā šķīvīša avārijas. Tā bija pārlieku ideāla, - viņš stāstīja. – Te slēpjas sapnis saņemt unikālas absolūtas tehnoloģijas, kas dāvās kolosālu pārsvaru vienai vai otrai valstij."

Dažādu valstu bruņotie spēki arī savulaik interesējās par ufoloģiju. ASV bija projekts "Zilā grāmata": vāca un analizēja ziņas par NLO. Tomēr 60. gadu beigās to slēdza, jo visas liecības par "citplanētiešu kuģiem" bija vienkārši vieglas masu histērijas formas sekas, mēģinājumi gūt slavu vai vienkārši atmosfēras parādību kļūdaina uztvere.

Līdzīgs projekts bija arī PSRS – strādāja speciāla armijas daļa, precizēja astronoms, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Vladimirs Surdins. "Informāciju vāca ar praktisku mērķi – uzskatīja, ka tie ir iespējamā pretinieka triki, - viņš atzīmēja. – Kad pārliecinājās, ka tā nav, visus darbus pārtrauca. Tātad bruņotajiem spēkiem šis jautājums ir izbeigts. Taču zinātniekiem – ne."

Starptautiskā projekta SETI (Search for extraterrestrial intelligence — "Ārpuszemes saprāta meklējumi") ietvaros astronomi un astrofiziķi mēģina saņemt vēstījumus no tālām planētām. Tomēr arī kosmosā pagaidām valda klusums.

"Mēs jau 60 gadus meklējam dažādos diapazonos ārpuszemes civilizāciju signālus, un nekādi nevaram atrast, - pastāstīja Surdins. – Saprātīgas būtnes nesūtīs pie mums gigantiskus kuģus, tas ir enerģētiski neiespējami. Drīzāk atsūtīs naga izmēra pētniecisku aparātu, un mēs to nepamanīsim."

Pārlieka ziņkārība un zināšanu trūkums

Katru nesaprotamu parādību entuziasti ir gatavi uzskatīt par citplanētiešu kuģi. Tā ir principiāla kļūda. Surdins atgādināja, ka cilvēki saskatījuši NLO arī uguntiņu virkni debesīs, kad Ilona Maska Falcon nogādāja orbītā 60 satelītus uzreiz, un ģeofiziskajās raķetēs, kas palaistas no Kapustin Jar poligona.

"Padomju laikā neviens neko neskaidroja, bet gandrīz visa PSRS Eiropas daļa redzēja naksnīgajās debesīs daudz ko interesantu," atcerējās Surdins.

Zinātnieks konstatēja, ka ufologi – tā ir "hipertrofēti zinātkāru cilvēku sabiedrība", un racionāli skaidrojumi viņus tikai sarūgtina. "Pārlieka ziņkārība un zināšanu trūkums, - piezīmēja Surdins. – Zinātniekiem zināšanu ir vairāk, mēs varam atšķirt zināmo ne neskaidrā."

Ieraksti, kuru autentiskumu pavasarī apstiprināja Pentagons, vēl ir jāizpēta.

"Gandrīz visi, kas piedalījās diskusijā, secināja: to nav iespējams interpretēt bez tehniskajiem datiem par vizualizācijas un tēmēšanas sistēmu, ar kuras palīdzību ieraksti tapuši," uzsvēra Surdins.

Šeit tiks skaidrībā tikai inženieri, kas strādā ar tādām sistēmām. Tomēr "sensācijas" brīdi amerikāņu militārpersonas izvēlējās ļoti veiksmīgi, uzskata astronoms. Vajadzēja kaut kā vājināt sociālo spriedzi, novērst uzmanību no pandēmijas. Vārdu sakot, izklaidēt publiku.

Interese par lidojošajiem šķīvīšiem cēlusies 60. gados, kad pasaule bija sajūsmā par panākumiem kosmosā un izbaudīja lielos atklājumus. Tagad tā drīzāk ir masu psihoses izpausme. Cilvēki ir satraukti, kaut ko meklē. Galu galā, piezīmēja filozofs Gavrovs, cilvēcei vienkārši sagādā milzu skumjas doma, ka Visumā tā ir vientuļa.

16
Tagi:
NLO, Pentagons, ASV
Pēc temata
CIP publiskojusi savu dokumentu arhīvu
Kā NLO rotaļājās ar padomju MiGiem Dienvidslāvijas debesīs
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

17
(atjaunots 22:35 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

17
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Donalds Tramps

Donalds Tramps ar savu rīkojumu ierobežojis TikTok darbu ASV

0
(atjaunots 19:29 15.08.2020)
ASV prezidents norādījis, ka ticami dati liecina: TikTok īpašnieks var spert soļus, kas apdraud ASV nacionālo drošību.

RĪGA, 15. augusts - Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis dekrētu, kas aizliedz kompānijas ByteDance (TikTok īpašnieks) darījumu – servisa musical.ly pirkumu, kā arī pieprasījis 90 dienu laikā atteikties no aktīviem ASV, kas saistīti ar TikTok darbu, un nodot Savienotajās Valstīs savāktos lietotāju personas datus, vēsta RIA Novosti.

"Ticami dati liecina, manuprāt, ka ByteDance.Ltd, iegādājoties kompāniju musical.ly (..) var spert soļus, kas apdraud ASV nacionālo drošību," teikts rīkojumā.

Dokumentā uzsvērts, ka darījuma rezultātā ByteDance sapludinājusi savu lietotni TikTok ar sociālo tīklu musical.ly un izveidojusi vienotu platformu.

Savā rīkojumā Tramps pieprasīja aizliegt musical.ly pirkuma darījumu ASV jurisdikcijā un lika Ārvastu investīciju komitejai (CFIUS) 90 dienu laikā no dekrēta publikācijas dienas (ar iespēju pagarināt termiņu par 30 dienām) pieprasīt no ByteDance un tās meitas uzņēmumiem atteikties no visiem aktīviem un atbrīvoties no lietotāju personas datiem, kas ar TikTok vai muosical.ly palīdzību savākti ASV.

Noslēgumā ByteDance pienākums būs rakstiski atskaitīties Ārvalstu investīciju komitejā, teikts Trampa rīkojumā.

0
Tagi:
Tramps, drošība, ASV, Ķīna
Pēc temata
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
ASV ierobežos Ķīnas sakaru kompāniju un lietojumprogrammu darbību
IT speciālists: TikTok aizliedz, jo tas ir instruments elektorāta smadzeņu "apstarošanai"