ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele

ASV vēstnieks pieprasa no Vācijas naudu. Daudz naudas

198
(atjaunots 17:41 11.02.2019)
Desmitiem miljardu dolāru ik gadus ir pārāk nopietni līdzekļi dāvanai amerikāņiem, turklāt vēl zaudējot lielu daļu pēdējo gadu panākumu nacionālās suverenitātes atjaunošanas jomā.

Vakar Dienvidkoreja piekrita palielināt izdevumus ASV militārā kontingenta – 28 tūkstošu karavīru – uzturēšanai līdz 890 miljoniem dolāru šogad, tātad par 8,2% vairāk nekā aizvadītajā gadā.

Vienlaikus otrā pasaules malā – Eiropā – vācu izdevums Die Welt publicēja ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grenela interviju, ko grūti nosaukt par sarunu – tā ir programma.

Vēstnieka teiktais, pēc būtības, iekļaujas īsā, taču ietilpīgā domā, kas nepārprotami saistīta ar ziņu no Dienvidkorejas: Vācijai ir jādod nauda Savienotājām Valstīm. Daudz naudas.

Iemesls, pareizāk sakot, iegansts, kāpēc Berlīnei būtu jāmaksā Vašingtonai, ir acīmredzams – Krievijas draudi, jo, spriežot pēc Grenela tēlainajām frāzēm, "Krievija stāv pie sliekšņa".

Jau sen zināmas arī nozares, kam vāciešiem jāatvēl nauda, taču vēstnieks tēzes atkārtoja vēlreiz.

Pirmkārt, aizsardzības izdevumu pieaugums. Vašingtona neslēpj nepatiku par Vācijas plāniem palielināt tos vien līdz 1,5% IKP līdz 2024. gadam. Grenels atklāti paziņoja, ka amerikāņi gaida, kad Vācija izpildīs NATO prasības – 2% IKP.

Otrkārt, enerģijas nesēju iepirkumu diversifikācija (tieši sakot – amerikāņu SDG iegāde). Bet Berlīne būvē "Ziemeļu straumi 2", nevis "pastiprina spiedienu pret Krieviju", jo tā "pārkāpj" INF. Pēc Vašingtonas domām, tāds lēmums dāvās Maskavai pat "lielāku ietekmi uz Krievijas gāzes iegādes rēķina".

Intervija iznāca dažas dienas pirms NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās, tāpēc, domājams, Vācijas pārstāvim Briselē gaidāmas grūtas pārrunas.

Par to, ka aiz Krievijas un ASV strīda par līgumu INF slēpjas Vašingtonas vēlme izkratīt no partneriem Eiropā (it īpaši Vācijas – tā taču ir visbagātākā) jaunus līdzekļus ASV ekonomikai, esam jau vēstījuši. Taču vēl nav zināms, vai amerikāņiem izdosies gūt panākumus.

Atšķirībā no dienvidkorejiešiem, kuri viegli tikuši vaļā, piemaksājot gandrīz 65 miljonus dolāru "nacionālās drošības garantijai" – ASV kareivju uzturēšanai, no Vācijas amerikāņi grib daudz vairāk.

Runa ir par desmitiem miljardu dolāru, turklāt tas nav atsevišķs maksājums – tā ir ikgadēja maksa. Protams, lauvas tiesa paredzēta ieguldījumiem ASV ekonomikā (pārsvarā – militārās rūpniecības kompleksā), kas patlaban ASV ir ļoti svarīgi. Situāciju uzskatāmi ilustrē 2017. gada piemērs, kad Vācijas militārie izdevumi sastādīja 44,3 miljardus dolāru – 1,2% IKP. Vienkāršas aplēses liecina, ka, paceļot latiņu līdz 2% IKP, NATO (pareizāk sakot, ASV) dabūtu vēl apmēram 30 miljardus.

Un visas šīs bagātības jau ilgus gadus plūst garām Vašingtonai. Tātad gaidāms nopietns darbs no ASV puses, lai piespiestu Vāciju atgriezties ierastā paklausīgā vasaļa lomā.

Taču pēdējos gados Vācija patiešām ir pārvarējusi garu ceļu, lai atgūtu lielu daļu sen zaudētās suverenitātes. Vācijas līdera pozīcijas ES ir neapstrīdamas. Ko vērta ir tikai nesenā situācija ap "Ziemeļu straumi 2" – Berlīnei bija nepieciešama viena diennakts, lai noliktu pie vietas Parīzi, kas pūlējās likt šķēršļus "Ziemeļu straumei 2" vai, iespējams, vienkārši iztirgot sev kādus izdevīgākus noteikumus. Situācij apstiprināja: Vācijas elite un valdība ir gatava aizstāvēt nacionālās intereses, turklāt tām ir instrumenti, ko tās var likt lietā.

Desmitiem miljardu dolāru ik gadus ir pārāk nopietni līdzekļi dāvanai amerikāņiem, turklāt vēl zaudējot lielu daļu pēdējo gadu panākumu nacionālās suverenitātes atjaunošanas jomā. Tātad ir skaidrs, ka Berlīne nopietni pretosies centieniem izspiest naudu.

Pie tam Vācijai par labu nāk nepārprotamais ASV panīkums pasaules hegemona lomā un daudzās sakāves šajā statusā. Turklāt situācija ietekmē abas puses. Berlīne (tāpat kā citas galvaspilsētas, pret ko Vašingtona pavērš spiedienu) jūt lielāku pārliecību par saviem spēkiem, jo acu priekšā ir sekmīgas pretošanās piemēri. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka pašas Savienotās Valstis zaudē bezierunu pārliecību par savām iespējām.

To skaidri nodemonstrēja Ričarda Grenela intervija.

Viņš atklāti paziņoja, ka darbā ar spītīgām valstīm Savienotās Valstis izmanto "pātagu un burkānu" – līdz pat stingrām ekonomiskajām sankcijām. Šo metaforu grūti vērtēt citādi kā draudus Berlīnei vērst līdzīgus pasākumus arī pret Vāciju. Kā amerikāņu politikas piemērus vēstnieks minēja Ziemeļkoreju (kur tāda pieeja, pēc viņa domām, palīdzējusi), Venecuēlu (kur tā palīdzējusi daļēji), Krieviju un Irānu (kur process turpinās).

Ziemeļkorejas piemērs, kas pieminēts, aprakstot amerikāņu politikas panākumus, spilgti demonstrē pilnīgi pretēju rezultātu, un runas par to ir ļoti apšaubāmas. Mazā nabadzīgā valsts iespītējās, un lielās, varenās un superlielvalstiskās Savienotās Valstis neko tai nespēja padarīt.

Par Krieviju un Irānu nav vērts pat runāt. Abas valstis ir spēki, kas zem ASV spiediena nav padevušās, turklāt sekmīgi apspēlē tās svarīgos reģionos un jautājumos, pārveidojot visu pasaules sistēmu.

Tātad amerikāņu vēstnieka draudi Vācijai var radīt gaidītajai pilnīgi pretēju reakciju Berlīnē. Tiesa, arī tas pēdējos gados pieredzēts ne vienu reizi vien.

198
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
Politologs: ASV un Francija neliks saviem kareivjiem mirt par Latviju
Eiropas vienotā armija: Vašingtona un NATO pauž savu viedokli
Prezidenta asaras, Putina "sit saujā!" un Merkeles lidojums: G20 amizantākie brīži
Donalds Tramps kritizējis Eiropas armijas ideju un atgādinājis par ASV nopelniem
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

25
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

25
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

24
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

24
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

0
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

0
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus