Ogļu ieguve. Foto no arhīva

Vācija būs "melna". Un Krievija ar to nopelnīs

178
(atjaunots 11:49 11.02.2019)
Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

Nesen pazīstamais vācu izdevums Deutche Welle ar neiedomājamu lepnumu stāstīja, ka Berlīnē aizritējis vērienīgs mītiņš, kurā apzinīgi un saliedēti skolēni pieprasīja slēgt visas ogļu elektrostacijas un pārējos uzņēmumus, kas saistīti ar šausmīgo un netīro fosilās degvielas veidu. Par to varētu paķiķināt un aizmirst, atzīmēja RIA Novosti autors Sergejs Savčuks, taču aizvadītajā nedēļā Berlīnē notika vēl viens mītiņš. Nekāds parastais – tas bija dubults mītiņš.

Pie valdības ēkas vienlaikus absolūti pretējas lietas pieprasīja jaunie zaļās kustības pārstāvji un vidēja gadagājuma cilvēki no ogļraču arodbiedrības. Pirmie uzsvēra, ka nepieciešams mest pie malas visu veco un izmantot alternatīvos enerģijas avotus, bet otrie lūdza nenožņaugt nozari, kas baro vairākus desmitus tūkstošu kalnraču, kuru starpā dažiem ir ģimenes, bērni un sirmi vecāki.

Atmetīsim pie malas ķēmošanos un paskatīsimies uz pašreizējo situāciju. Turklāt plašsaziņas līdzekļos Vācija pastāvīgi tiek dēvēta gan par atjaunojamo enerģijas avotu balstu, gan visas pasaules elfu un pētersīļu dobju nodevēju.

Vācija pelnīti tiek uzskatīta par vienu no ģeoloģijas un kalnrūpniecības balstiem pasaulē. Šo nozaru profesionālajā leksikā ir milzums vācu valodā smeltu vārdu, kas tajā iekļuvuši, pateicoties vācu zinātnieku ilggadīgajam darbam un līdera pozīcijām. Atgādināsim, ka pat Krievijas zinātnes gaismeklis Mihails Lomonosovs savas karjeras rītausmā devās uz Marburgas pilsētu Vācijā, kur vietējo profesoru skarbajā uzraudzībā apguva ķīmijas, mineraloģijas, hidraulikas, hidrostatikas un milzum daudzu citu zinātņu pamatus, kas arī mūsdienās cieši ievītas katrā šahtā, katrā raktuvē. Uz ģeoloģijas bāzes strauji attīstījās ķīmiskā rūpniecība. Jau XIX gs vidū tā ķeizara kasē ienesa vērā ņemamu naudu. Pēc Pirmā pasaules kara par Vācijas rūpniecības atdzimšanas pamatu kļuva ogles – tās dega gan Krupa martenkrāsnīs, gan vienkāršo birģeru krāsnīs. Pateicoties oglēm, Vācija sāka darbu smagās mašīnbūves jomā un guva milzu panākumus – daudziem no mums nav ne mazākās jausmas par to, ka liela daļa tehnikas mūsu ielās, rūpnīcās un ostās, ir cēlusies kalnrūpniecībā. Ar to vēstures mācību stundu beigsim un pāriesim pie mūsdienām.

Visi žurnālisti un bezgalīgie eksperti, kuri teju vai katru dienu pārliecina mūs, ka ogles ir šausmīgas un Vācija no tām noteikti atteiksies, tīši krāpjas vai vienkārši viņiem nav ne jausmas par stāvokli. Sāksim ar to, ka Vācijā ir lielas ogļu – gan brūnogļu, gan akmeņogļu – rezerves. Jā, daudzas atradnes jau ir izsmeltas, it īpaši vecās šahtas. Pērnā gada nogalē visi pasaules mediji ar baudu dancoja uz pēdējās akmeņogļu šahtas Prosper-Haniel kauliem – valdība to svinīgi slēdza. Cik triumfāli bļāvieni skanēja, tikai pēdējais sliņķis neko neuzrakstīja par "vācu ogļu netīrās ēras galu".

Protams, visi pavisam nejauši izmeta no prāta galvenos faktus, kuru kontekstā kopaina kļūst pavisam citāda. Patiesībā ogļu ēra nav beigusies: Vācijā tika slēgta pēdējā ogļu šahta, taču divi atklātie ogļu karjeri – Garzweiler un Hambach jūtas ļoti labi un kaļ tālejošus plānus par ražošanas paplašināšanu. Saksijā-Anhaltē, Lejassaksijā un Ziemeļreinā-Vestfālenē, Lauzicas reģionā Brandenburgas dienvidos pilnā sparā tiek raktas brūnogles.

Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

Ja jums gadījies palaist gar ausīm grandiozo skandālu ap Hambahas mežu, atgādināsim: vācu kalnrūpniecības koncerts RWE, kam neviens nebija pastāstījis, ka ogļu ēra ir galā, izpirka milzīgu Hambahas meža iecirkni, kur plānoja iekārtot jaunu ieguves zonu. Vietējie elfi organizēja mītiņus ar prasību "neparko neielaist". Ķelnes tiesa pēc organizācijas BUND ekologu sūdzības uz laiku apturēja zemesgabalu piešķiršanu. Pats galvenais – "uz laiku".

Nākamais ogļu ieguves nozares iznīcināšanas aspekts, ko visi kaunīgi apiet ar līkumu, ir darba vietu zudums. Pirms 30 gadiem tikai ogļrūpniecības sektorā vien Vācijā strādāja vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Šodien – aptuveni divdesmit tūkstoši. Neviens nepiemin finansiālo aspektu (kompānijas pieprasa naudas kompensācijas par ieguves pirmstermiņa pārtraukšanu). Nesen izskanēja summa 70 miljardu eiro apmērā, tātad katra zaudētā darba vieta valstij izmaksā 3,5 miljonus.

OPEC valstu prezidents Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Galids al Falihs  ANO samitā klimata jautājumos COP24 (no labās)
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Taču kāda mums daļa par svešu naudu? Svarīgākais un vislabāk slēptais fakts, kas "pareizina ar nulli" visus dančus ar zaļajiem zvārguļiem, ir tāds, ka Vācija nav atteikusies no oglēm un līdz mūsu mūža galam neatteiksies. Varat tam neticēt, tas lai paliek jūsu ziņā. Taču patlaban tiek aktīvi paplašināta ieguve brūnogļu karjerā Garzweiler – no tuvējiem ciemiem, kas nokļuvuši jaunā karjera zonā, tiek izmitināti iedzīvotāji, pašas apdzīvotās vietas tiks nojauktas.

Kā vienu no piemēriem var minēt Kerpenes-Manheimas pilsētiņu 30 kilometru attālumā no Ķelnes, kur šodien vairs nav gandrīz neviena iedzīvotāja un māju vietā drīz būs bedres un tranšejas. Pērn ražošanas paplašināšanas ietvaros tika nojaukts Imeratas ciems, kurā atradās slavena XIX gs. būvēta sv. Lamberta baznīca. Kamēr aktīvisti protestēja, RWE saņēma valdības patentu, sadzina tehniku un nolīdzināja visu līdz ar zemi.

Pēdējo trīs gadu laikā Vācijā no apdzīvotajām vietām brūnorgļu baseinu zonās izmitināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Zaļajiem patīk klāstīt, ka bēdīgi slavenā Garzweiler jau it kā esot slēgta, ka tur būšot ezeri. Tie ir tādi nelieli meli. Kalnrūpniecības kompānija patiešām apņēmusies organizēt izstrādāto iecirkņu rekultivāciju, taču... ne ātrāk kā 2100. gadā. Tātad priekšā vēl ir vismaz 80 aktīvas ieguves gadi. Kas to lai zina, kas notiks pēc tam. Varbūt nomirs ēzelis, bet varbūt – padišahs.

Vēl viens ļoti neērts aspekts: ogles ir Vācijas elektrības ražošanas pamats. Tieši tā. Saskaņā ar 2018. gada rezultātiem ražošanas daļas dalījās sekojoši: dabasgāze — 12,8% (83 TWh), akmeņogles — 12,8% (83 TWh), brūnogles — 22,5% (146 TWh), AES — 11,7% (76,1 TWh), atjaunojamie avoti — 35,2% (228,7 TWh), viss pārējais – mazuts un citi degvielas veidi.

Tātad summārā ģenerācija uz ogļu bāzes sasniedz 35,3%, jeb 229 TWh. Jā, visi atjaunojamie avoti dod gandrīz tikpat daudz, taču tamlīdzīgiem avotiem trūkumu ir daudz vairāk nekā priekšrocību (vai esat redzējuši kaut vienu tērauda lietuvi, ko baro vēja ģeneratori vai saules paneļi?). Atjaunojamie avoti ir atkarīgi no laika un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, taču galvenais – tie nes zaudējumus. Patlaban nav neviena alternatīvā enerģijas avota, kas atmaksātos kaut vai 30 gadu laikā. Tikai ļoti bagātas valstis var atļauties alternatīvo enerģētiku. Starp tām ir arī Vācija, kas bez mazākās atdeves iegrūž atjaunojamos avotos miljardiem dolāru.

...Mūsu stāsts nebūtu gluži pilnīgs, ja mēs nepieminētu kādu ļoti daiļrunīgu Vācijas enerģētisko projektu. Tas saucas "Enerģētiskais pavērsiens. Izaugsme un labklājība bez naftas un urāna" (Energie-Wende. Wachstum und Wohlstand ohne Erdöl und Uran — vācu val.). Nosaukums pilnā mērā atspoguļo mērķus, ko sev nosprauduši ekologi un vēlāk – ekologu spiesta – pieņēmusi arī valdība.

Īsāk sakot, šis projekts paredz revolūciju elektrības un siltuma ģenerācijas, kā arī transporta jomā. Plāns – līdz 2020. gadam iegūt līdz 20% elektrības no atjaunojamiem avotiem ir izpildīts, taču nākamais slieksnis (2030. gads un 50%) ir visai miglains, to atzīst pat līdz matu galiņiem zaļie pilsoņi. Ar siltuma ģenerāciju situācija ir vēl sliktāka – programma ir izgāzusies. Pat dabasgāzei nav izdevies aizvietot ogles. Nav izdevies arī ar transportu: bija plānots, ka līdz 2020. gadam turīgie vācieši nopirks vismaz miljonu elektromobiļu, taču faktiski tādam rādītājam nav izdevies tuvoties.

Protams, Vācijas enerģētika ir pārdzīvojusi "pavērsienu". Taču vācieši nebūtu vācieši, ja nebūtu visu rūpīgi aplēsuši un sākuši meklēt optimālu risinājumu.

Meklējumu rezultātā pavisam-pavisam zaļajā projektā iekļauta – kas to būtu domājis! – jaunu siltumelektrostaciju celtniecība. Runa ir par četrām brūnogļu un divdesmit sešām akmeņogļu stacijām. Pagaidām neapstiprināta informācija liecina, ka tās tiks celtas pēc Somijas tehnoloģijām, kas ļauj minimizēt negatīvo ietekmi.

Starp citu, pagājušajā gadā Vācija iegādājusies Krievijā pēdējo deviņu gadu laikā rekordlielu ogļu apjomu – 12,6 miljonus tonnu, tas ir, ceturto daļu Krievijas eksportēto ogļu. Par to liecina valsts Federālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā valstī bija importēti 46 miljoni tonnu ogļu.

Regazifikācijas termināls Svinoujscē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rakstam nebūs nekāda konspiroloģiska noslēguma. Varam tikai izdarīt aptuvenus slēdzienus par to, kam izdevīgi danči ar zvārguļiem ap ogļu krāsnīm. Atzīmēsim tikai to, ka labumu var gūt daudzi. No vienas puses, brāļi – amerikāņi ar dažnedažādu nekomerciālo organizāciju un "piebarotu" mediju palīdzību varētu pūlēties sašūpot Vācijas enerģētisko svērteni, jo valsts jau vairākus gadus regulāri iespītējas un ignorē visas pasaules bažas par otrās "Ziemeļu straumes" celtniecību.

No otras puses, visu putru varēja ievārīt arī pati Vācijas valdība. Hiperaktīvie skolēni un studenti izies mītiņos pret oglēm, valdība nopūtīsies, noplātīs rokas un izslēgs sadzīves patērētājiem elektrību, teiksim, oktobra beigās. Visi zaļā un labā mīļotāji piecas dienas pasēdēs bez gaismas un apkures, bez interneta un karstā ūdens un sāks dusmoties, bet bundestāgs attrauks: atvainojiet, mēs taču vienkārši izpildījām jūsu prasības, mēs taču ejam kopsolī ar tautu un stingri ievērojam cilvēku vēlmes. Nu, bet ja pēkšņi esat pārdomājuši...

178
Pēc temata
Čehijas un Rumānijas ekologi protestē pret Belovežas gāršas izciršanu
Vācu ekologi mēģina pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus
Kas izzvejojis visas zivis Baltijas jūrā: ekologi apsūdz Vāciju
Eiropieši nobijušies no zemes dzīļu svelmes. Ekologi krīt panikā
Bezmaksas transports: Brisele nolēmusi sekot Tallinas piemēram
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Kāpēc ASV atkal atlikta F-35 sērijveida ražošana

15
(atjaunots 14:01 15.01.2021)
ASV Aizsardzības ministrija jau atkal atlikusi F-35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu. Iznīcinātājs nav gatavs izmēģinājumiem cīņā, ko tam vajadzēja noslēgt jau pirms četriem gadiem.

Skaidri redzams: Savienotās Valstis ir pārvērtējušas savas tehnoloģiskās iespējas, un 2021. gada janvārī "vērienīgākā bruņojuma programma pasaules vēsturē, vērta vairāk nekā 1,6 triljonus dolāru", ir uzkārusies ar 615 mazās sērijās klajā laistiem "piektās paaudzes" F-35 ar veselu kaudzi "ģenētisku kaišu", stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV aizsardzības ministra vietniece iepirkumu un sagādes jautājumos Elena Lorda atcēlusi -35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu, kas bija ieplānots šī gada martā. Galvenais iemesls – tehniskas problēmas. Iznīcinātājam ir virkne nopietnu trūkumu, un tas nav demonstrējis savas iespējas darbā pret mūsdienu PGA sistēmām.

Dažādas F-35 modifikācijas nāk klajā jau kopš 2011. gada, trīs gadus vēlāk iznīcinātājs oficiāli pieņemts bruņotajos spēkos. Patlaban ir gatavi vairāk nekā 600 no ieplānotajiem 3200 aparātiem, tomēr Pentagona oficiālais lēmums par F-35 sērijveida ražošanu garantē, ka nopietnu uzdevumu risināšanai paredzētais iznīcinātājs ir gatavs, tā ir "kvalitātes zīme" pircējiem ārvalstīs un amerikāņu nodokļu maksātājiem, tas garantē ražošanas efektivitāti un tehnisko apkopi pēc iegādes. Ja ASV AM lēmuma nav, nav arī augstas cīņas gatavības, īstas kvalitātes un pieprasījuma ārzemēs.

F-35 perspektīvas nav prognozējamas, Pentagona pozitīvais lēmums tiek atlikts jau vairākus gadus. Paies vairāki mēneši, līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācijas ieceltā jaunā speciālistu komanda saņems visu informāciju neatkarīgai tehniskajai ekspertīzei un pieņems lēmumu par F-35 sērijveida ražošanu līdz 2046. gadam. "Neredzamo lidmašīnu" izslēgšana no ekspluatācijas ieplānota no 2070. gada. Fantastiski plāni. Tomēr speciālisti ir vīlušies par praktisko ekspluatāciju. No vairāku parametru viedokļa F-35 Lightning II neatbilst piektās paaudzes standartam: zemskaņas kreiserātrums, lidaparāts ir saskatāms radaros, augsts avāriju līmenis. Kodolieroču nesēja sertifikācija ieplānota 2023. gada janvārī, tomēr pēc visām neveiksmēm, iespējams, tiks atlikti arī šie plāni.

Amerikāņu sapnis

F-35 Lightning II ekspluatācijas izdevumi ir daudz augstāki, nekā ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, tāpēc valsts amatpersonām rodas šaubas par liela "neredzamo" skaita iegādes lietderību. Tomēr investīcijas F-35 programmā ir tik lielas, ka tās atcelt nav iespējams. Līdz ar ASV līdzekļus projektā ieguldījusi Beļģija, Lielbritānija, Polija, Itālija un citas valstis, tikai tas par labu nenāk. 3. janvārī amerikāņu žurnāls Military Watch pastāstīja: vienīgais 5. paaudzes iznīcinātājs Rietumu pasaulē – F-35 – "ir ļoti tāls no ideālas cīņas gatavības un var izrādīties, ka līdz 2025. gadam tas nebūs piemērots intensīvai karadarbībai".

Jau ceturto gadu par F-35 ražošanas programmu atbildīgās amatpersonas nespēj paziņot precīzu datumu, kad iznīcinātājs būs gatavs cīņas izmēģinājumiem. Nav gatavs pat simulāciju centrs lidaparāta bruņojuma sarežģīto sistēmu pārbaudēm. 2020. gadā uzņēmējs mazināja ražošanas tempus rezerves daļu trūkuma dēļ. Iepriekš Pentagons vairākkārt atteicās pieņemt jaunus F-35 tehnoloģisku brāķu dēļ (tie svārstās no korpusa korozijas līdz programmatūrai), kas fiksēti diviem simtiem "piektās paaudzes" mašīnu. Savā atskaitē militārpersonas atzīmēja, ka F-35 ekspluatācijas termiņš "var sasniegt tikai 2100 lidojuma stundas". Sākotnēji iznīcinātājs tika izstrādāts, rēķinoties ar 8000 stundu gaisā (40 gadi).

Paradokss: ar tādu trūkumu "buķeti" desmitiem iznīcinātāju F-35 tomēr pārdoti ārvalstu partneriem, tos ekspluatē astoņas valstis (ieskaitot ASV). Šodien savus "neredzamos" gaida Lielbritānijas, Grieķijas, Dānijas, Izraēlas, AAE, Kataras un Japānas gaisa spēki. Piemēram, Izraēlas GKS pasūtījuši 50 iznīcinātājus F-35 un gribētu iegādāties vēl divus desmitus. "Zibeņu" pilotēšanu apguvuši vairāk nekā 1200 lidotāji, 10 tūkstoši tehniķu – F-35 apkopi. Šajā fonā firmai Lockheed Martin pat izdevies samazināt cenu modifikācijai F-35A no agrākajiem 250 miljoniem līdz 80 miljoniem dolāru. Amerikāņu mārketings manāmi apsteidz tehnoloģiju līmeni. Spārnotajam sapnim nav jāprot labi lidot, ja to var labi pārdot.

Nejaukais oportūnists

F-35 Lightning II katastrofu sērija ļauj prognozēt – tuvākajos gados mašīnas liktenis būs smags. Piedevām: ja amerikāņu jaunākajam iznīcinātājam ir tehnoloģiski trūkumi mierlaika ekspluatācijas apstākļos, skaidrs, ka tikšanās kaujā, piemēram, ar Krievijas piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57, zenītraķešu sistēmu S-400 vai radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tam beigsies bēdīgi. Lidaparāts ir spiests pielāgoties skarbajai reālajai dzīvei.

Amerikāņu iznīcinātāja lielāko trūkumu skaitu izdevies samazināt – tagad fiksētas "tikai" piecas problēmas, tomēr arī tas ir daudz mašīnai, kas maksā no 80 miljoniem (GKS modifikācija) līdz 130 miljoniem (JKS modifikācija) dolāru. Virsskaņas ātrumā lidaparātam draud planiera, stealth-seguma un astes daļā izvietoto antenu bojājumi. Taču Pentagons nav ienaidnieks Lockheed Martin", un lojāli palaboja F-35 ekspluatācijas īpašības – šodien to uzskata par zemskaņas iznīcinātāju, spējīgu uz īsu laiku palielināt ātrumu. Speciāla instrukcija informē, cik sekundes ilgs paātrinājums atļauts līdz 1,2 Mahiem modifikācijām F-35B un F-35C. Izrādās, konstrukcijas trūkumus var novērst arī ar tādām metodēm.

Atgādināšu: iepriekš par nesekmīgu tika atzīts amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor. Nedroša EM viļņu absorbcijas virsma, F-22 pamanāmība metru diapazona radaros, darbības rādiuss līdz 750 km, sērijveida mašīnas kosmiskā cena (350 miljoni dolāru) lika 2009. gadā pielikt punktu programmai pēc 25% plāna izpildes. Izlaisti tikai 187 iznīcinātāji. F-22 programmas dzīvotspējai lielā mērā par ļaunu nāca arī dārgā tehniskā apkope. ASV valdības kases (GAO) dati no 2020. gada 29. novembra liecina, ka ASV GKS galvenais 5. paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor nemainīgi bija pati sliktākā lidmašīna no cīņas gatavības viedokļa, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas ārkārtīgi augstās prasības un ekspluatācijas izdevums. Ja jau miera laikā darbam gatava aptuveni puse šo mašīnu, kas notiks karā?

Ap jauno F-35 Lightning II veidojas līdzīga situācija. Iepriekš ASV valsts kase atzīmēja, ka F-35 tehniskā apkalpošana ir bēdīga, Pentagona iespējas F-35 remonta jomā atpaliek no grafika par sešiem gadiem. Aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda pauda viedokli, ka armija nevar atļauties uzturēt F-35 kārtībā: "Bruņoto spēku jaunākā un sarežģītākā iznīcinātāja uzturēšana kārtībā radīs nopietnas problēmas tuvākajos gados (..) un, domājams, joprojām negatīvi ietekmēs cīņas spēju."

15
Tagi:
iznīcinātājs, aizsardzība, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju

Bet pats pārkāpj? Kariņš pats sevi iegāzis līdz matu galiņiem

73
(atjaunots 09:07 15.01.2021)
Namaste zem tilta, tīrība – koronavīrusa ķīla un premjera matu želeja – ārkārtējās situācijas režīma grimases.

Stundām ilgi var skatīties uz liesmām, vērot, kā blondīne noliek stāvvietā auto un rakstīt par Latvijas valdības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Nesen, staigājot pa Lucavsalu, ieraudzīgu tik aizkustinošu ainu, ka vai asaras sariesās acīs – varbūt no žēluma, varbūt aiz sajūsmas. Agrāk zem tilta mita bezpajumtnieki un visādi kriminālie elementi, bet tagad tur slēpjas... fizkultūrnieki un sporta mīļotāji.

Kā zināms, valdība aizliegusi nodarboties ar sportu telpās. Un te: uz ielas sals, bez zem tilta nodarbojas jogu bariņš, tiesa, ne līdz šavasanai ("miroņa" poza, kas palīdz relaksēties), izvēlas dinamiskākas asanas, lai nenosaltu. Galu galā, nedzīvojam Indijā. Mazu gabaliņu tālāk trenējas pāris bokseri.

Cik strauji mainās pasaule!

Mazliet par dzimumjautājumu

Ko iesākt ar aizliegtajām precēm? Paldies valdībai, atļāva vismaz pirkt pirmās nepieciešamības preces – siltas zeķītes, krāsniņas un zārkus. Un tomēr katru reizi veikalā es apstulbstu. Kāpēc atļāva zeķes, bet apakšbiksītes un krūšturus – ne? Kāpēc atvērts plaukts ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, bet līdzās – ar spaiņiem un slotām – norobežots ar svītrotu lenti? Ja es paņemšu kaut ko no šitā plaukta, ne pati aplipināšos, ne citus neaplipināšu, bet pie kaimiņu plaukta jau ir risks? Varbūt riska faktors ir tīras grīdas?

Loģika nav saprotama, un tas mūs, vienkāršos cilvēkus, nomoka. Varbūt valdība negrib izskatīties vāja un mīkstsirdīga, ja atļaus visu?

Kāpēc aizliegts tirgot zolītes? Tajās mīt koronavīruss? Stāsta, ka virkne preču aizliegtas, lai cilvēki retāk ietu uz veikaliem. Tomēr to lēmumu pieņēmuši cilvēki, kuri reti iet uz veikaliem. Pieņemsim, mana draudzene grib nopirkt apavu krēmu. Ko viņa iesāks? Viņa meklēs Ekonomikas ministrijas vietni, tajā – aizliegto preču milzumgaro sarakstu (latviešu valodā) un lasīs, vai apavu krēms nav aizliegts? Nē. Viņa vienkārši iet uz veikalu pēc maizes un piena. Pie viena nopirks apavu krēmu. Starp citu, tas ir aiz lentes. Ja neatradīs to "Maksimā", ies meklēt citur – ja nu "Drogās" pārdod?

Var jau būt, ka mums daudz kas nav zināms. Varbūt reiz mūsu Ministru prezidentam uzstādīs pieminekli – spaini ar slotu vai bronzas zolīti par to, ka izglābis viņam uzticēto tautu. Tas ir tikpat kā ar izlūkiem, kurus visi sākumā nosoda un nicina par sadarbību ar tautu. Pēc tam, kad patiesība nākusi dienas gaismā, viņus mīl un ciena. Un dziesmas sacer.

Nebūšu pārsteigta, ja jūsu vīrs paslepus staigā pie frizieres!

Nesen frizieri atmaskoja mūsu politiķus un ministrus: sak, televīzijā viņi vienmēr redzami ar rūpīgi apgrieztiem matiem. Nesen premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja "Latvijas Avīzei", ka pats mokoties bez friziera, ataudzējis pinkas, tomēr slēpj tās ar matu želeju, ko paslepus lienē no dēla. Stop!... Tagad, lūdzu, sīkāk. Vai tad matu želeja nav aizliegta mazumtirdzniecībā?

Jūs teiksiet: varbūt premjers jau laikus sarūpējis krājumu? Tas tak ir vēl sliktāk! Tātad viņš licis lietā dienesta stāvokli. Zinot, kādas preces aizliegs, aizgājis uz veikalu un tur sapircies par visu premjera algu pats vai aizsūtījis dēlu ar sarakstu. Tagad sēž mājās uz zolīšu un krūšturu kalna. Ceram, ka viņš vismaz nepārdod tos ministrēm, izmantojot savu monopolista stāvokli: jūs, Ramona, palūgšu uzkavēties. Šis un tas jāapspriež...

Citādi jārunā par impīčmentu. Re, ASV tas draud par daudz sīkākiem grēciņiem.

73
Tagi:
ierobežojumi, ārkārtējā situācija, valdība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu