Ogļu ieguve. Foto no arhīva

Vācija būs "melna". Un Krievija ar to nopelnīs

163
(atjaunots 11:49 11.02.2019)
Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

Nesen pazīstamais vācu izdevums Deutche Welle ar neiedomājamu lepnumu stāstīja, ka Berlīnē aizritējis vērienīgs mītiņš, kurā apzinīgi un saliedēti skolēni pieprasīja slēgt visas ogļu elektrostacijas un pārējos uzņēmumus, kas saistīti ar šausmīgo un netīro fosilās degvielas veidu. Par to varētu paķiķināt un aizmirst, atzīmēja RIA Novosti autors Sergejs Savčuks, taču aizvadītajā nedēļā Berlīnē notika vēl viens mītiņš. Nekāds parastais – tas bija dubults mītiņš.

Pie valdības ēkas vienlaikus absolūti pretējas lietas pieprasīja jaunie zaļās kustības pārstāvji un vidēja gadagājuma cilvēki no ogļraču arodbiedrības. Pirmie uzsvēra, ka nepieciešams mest pie malas visu veco un izmantot alternatīvos enerģijas avotus, bet otrie lūdza nenožņaugt nozari, kas baro vairākus desmitus tūkstošu kalnraču, kuru starpā dažiem ir ģimenes, bērni un sirmi vecāki.

Atmetīsim pie malas ķēmošanos un paskatīsimies uz pašreizējo situāciju. Turklāt plašsaziņas līdzekļos Vācija pastāvīgi tiek dēvēta gan par atjaunojamo enerģijas avotu balstu, gan visas pasaules elfu un pētersīļu dobju nodevēju.

Vācija pelnīti tiek uzskatīta par vienu no ģeoloģijas un kalnrūpniecības balstiem pasaulē. Šo nozaru profesionālajā leksikā ir milzums vācu valodā smeltu vārdu, kas tajā iekļuvuši, pateicoties vācu zinātnieku ilggadīgajam darbam un līdera pozīcijām. Atgādināsim, ka pat Krievijas zinātnes gaismeklis Mihails Lomonosovs savas karjeras rītausmā devās uz Marburgas pilsētu Vācijā, kur vietējo profesoru skarbajā uzraudzībā apguva ķīmijas, mineraloģijas, hidraulikas, hidrostatikas un milzum daudzu citu zinātņu pamatus, kas arī mūsdienās cieši ievītas katrā šahtā, katrā raktuvē. Uz ģeoloģijas bāzes strauji attīstījās ķīmiskā rūpniecība. Jau XIX gs vidū tā ķeizara kasē ienesa vērā ņemamu naudu. Pēc Pirmā pasaules kara par Vācijas rūpniecības atdzimšanas pamatu kļuva ogles – tās dega gan Krupa martenkrāsnīs, gan vienkāršo birģeru krāsnīs. Pateicoties oglēm, Vācija sāka darbu smagās mašīnbūves jomā un guva milzu panākumus – daudziem no mums nav ne mazākās jausmas par to, ka liela daļa tehnikas mūsu ielās, rūpnīcās un ostās, ir cēlusies kalnrūpniecībā. Ar to vēstures mācību stundu beigsim un pāriesim pie mūsdienām.

Visi žurnālisti un bezgalīgie eksperti, kuri teju vai katru dienu pārliecina mūs, ka ogles ir šausmīgas un Vācija no tām noteikti atteiksies, tīši krāpjas vai vienkārši viņiem nav ne jausmas par stāvokli. Sāksim ar to, ka Vācijā ir lielas ogļu – gan brūnogļu, gan akmeņogļu – rezerves. Jā, daudzas atradnes jau ir izsmeltas, it īpaši vecās šahtas. Pērnā gada nogalē visi pasaules mediji ar baudu dancoja uz pēdējās akmeņogļu šahtas Prosper-Haniel kauliem – valdība to svinīgi slēdza. Cik triumfāli bļāvieni skanēja, tikai pēdējais sliņķis neko neuzrakstīja par "vācu ogļu netīrās ēras galu".

Protams, visi pavisam nejauši izmeta no prāta galvenos faktus, kuru kontekstā kopaina kļūst pavisam citāda. Patiesībā ogļu ēra nav beigusies: Vācijā tika slēgta pēdējā ogļu šahta, taču divi atklātie ogļu karjeri – Garzweiler un Hambach jūtas ļoti labi un kaļ tālejošus plānus par ražošanas paplašināšanu. Saksijā-Anhaltē, Lejassaksijā un Ziemeļreinā-Vestfālenē, Lauzicas reģionā Brandenburgas dienvidos pilnā sparā tiek raktas brūnogles.

Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

Ja jums gadījies palaist gar ausīm grandiozo skandālu ap Hambahas mežu, atgādināsim: vācu kalnrūpniecības koncerts RWE, kam neviens nebija pastāstījis, ka ogļu ēra ir galā, izpirka milzīgu Hambahas meža iecirkni, kur plānoja iekārtot jaunu ieguves zonu. Vietējie elfi organizēja mītiņus ar prasību "neparko neielaist". Ķelnes tiesa pēc organizācijas BUND ekologu sūdzības uz laiku apturēja zemesgabalu piešķiršanu. Pats galvenais – "uz laiku".

Nākamais ogļu ieguves nozares iznīcināšanas aspekts, ko visi kaunīgi apiet ar līkumu, ir darba vietu zudums. Pirms 30 gadiem tikai ogļrūpniecības sektorā vien Vācijā strādāja vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Šodien – aptuveni divdesmit tūkstoši. Neviens nepiemin finansiālo aspektu (kompānijas pieprasa naudas kompensācijas par ieguves pirmstermiņa pārtraukšanu). Nesen izskanēja summa 70 miljardu eiro apmērā, tātad katra zaudētā darba vieta valstij izmaksā 3,5 miljonus.

OPEC valstu prezidents Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Galids al Falihs  ANO samitā klimata jautājumos COP24 (no labās)
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Taču kāda mums daļa par svešu naudu? Svarīgākais un vislabāk slēptais fakts, kas "pareizina ar nulli" visus dančus ar zaļajiem zvārguļiem, ir tāds, ka Vācija nav atteikusies no oglēm un līdz mūsu mūža galam neatteiksies. Varat tam neticēt, tas lai paliek jūsu ziņā. Taču patlaban tiek aktīvi paplašināta ieguve brūnogļu karjerā Garzweiler – no tuvējiem ciemiem, kas nokļuvuši jaunā karjera zonā, tiek izmitināti iedzīvotāji, pašas apdzīvotās vietas tiks nojauktas.

Kā vienu no piemēriem var minēt Kerpenes-Manheimas pilsētiņu 30 kilometru attālumā no Ķelnes, kur šodien vairs nav gandrīz neviena iedzīvotāja un māju vietā drīz būs bedres un tranšejas. Pērn ražošanas paplašināšanas ietvaros tika nojaukts Imeratas ciems, kurā atradās slavena XIX gs. būvēta sv. Lamberta baznīca. Kamēr aktīvisti protestēja, RWE saņēma valdības patentu, sadzina tehniku un nolīdzināja visu līdz ar zemi.

Pēdējo trīs gadu laikā Vācijā no apdzīvotajām vietām brūnorgļu baseinu zonās izmitināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Zaļajiem patīk klāstīt, ka bēdīgi slavenā Garzweiler jau it kā esot slēgta, ka tur būšot ezeri. Tie ir tādi nelieli meli. Kalnrūpniecības kompānija patiešām apņēmusies organizēt izstrādāto iecirkņu rekultivāciju, taču... ne ātrāk kā 2100. gadā. Tātad priekšā vēl ir vismaz 80 aktīvas ieguves gadi. Kas to lai zina, kas notiks pēc tam. Varbūt nomirs ēzelis, bet varbūt – padišahs.

Vēl viens ļoti neērts aspekts: ogles ir Vācijas elektrības ražošanas pamats. Tieši tā. Saskaņā ar 2018. gada rezultātiem ražošanas daļas dalījās sekojoši: dabasgāze — 12,8% (83 TWh), akmeņogles — 12,8% (83 TWh), brūnogles — 22,5% (146 TWh), AES — 11,7% (76,1 TWh), atjaunojamie avoti — 35,2% (228,7 TWh), viss pārējais – mazuts un citi degvielas veidi.

Tātad summārā ģenerācija uz ogļu bāzes sasniedz 35,3%, jeb 229 TWh. Jā, visi atjaunojamie avoti dod gandrīz tikpat daudz, taču tamlīdzīgiem avotiem trūkumu ir daudz vairāk nekā priekšrocību (vai esat redzējuši kaut vienu tērauda lietuvi, ko baro vēja ģeneratori vai saules paneļi?). Atjaunojamie avoti ir atkarīgi no laika un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, taču galvenais – tie nes zaudējumus. Patlaban nav neviena alternatīvā enerģijas avota, kas atmaksātos kaut vai 30 gadu laikā. Tikai ļoti bagātas valstis var atļauties alternatīvo enerģētiku. Starp tām ir arī Vācija, kas bez mazākās atdeves iegrūž atjaunojamos avotos miljardiem dolāru.

...Mūsu stāsts nebūtu gluži pilnīgs, ja mēs nepieminētu kādu ļoti daiļrunīgu Vācijas enerģētisko projektu. Tas saucas "Enerģētiskais pavērsiens. Izaugsme un labklājība bez naftas un urāna" (Energie-Wende. Wachstum und Wohlstand ohne Erdöl und Uran — vācu val.). Nosaukums pilnā mērā atspoguļo mērķus, ko sev nosprauduši ekologi un vēlāk – ekologu spiesta – pieņēmusi arī valdība.

Īsāk sakot, šis projekts paredz revolūciju elektrības un siltuma ģenerācijas, kā arī transporta jomā. Plāns – līdz 2020. gadam iegūt līdz 20% elektrības no atjaunojamiem avotiem ir izpildīts, taču nākamais slieksnis (2030. gads un 50%) ir visai miglains, to atzīst pat līdz matu galiņiem zaļie pilsoņi. Ar siltuma ģenerāciju situācija ir vēl sliktāka – programma ir izgāzusies. Pat dabasgāzei nav izdevies aizvietot ogles. Nav izdevies arī ar transportu: bija plānots, ka līdz 2020. gadam turīgie vācieši nopirks vismaz miljonu elektromobiļu, taču faktiski tādam rādītājam nav izdevies tuvoties.

Protams, Vācijas enerģētika ir pārdzīvojusi "pavērsienu". Taču vācieši nebūtu vācieši, ja nebūtu visu rūpīgi aplēsuši un sākuši meklēt optimālu risinājumu.

Meklējumu rezultātā pavisam-pavisam zaļajā projektā iekļauta – kas to būtu domājis! – jaunu siltumelektrostaciju celtniecība. Runa ir par četrām brūnogļu un divdesmit sešām akmeņogļu stacijām. Pagaidām neapstiprināta informācija liecina, ka tās tiks celtas pēc Somijas tehnoloģijām, kas ļauj minimizēt negatīvo ietekmi.

Starp citu, pagājušajā gadā Vācija iegādājusies Krievijā pēdējo deviņu gadu laikā rekordlielu ogļu apjomu – 12,6 miljonus tonnu, tas ir, ceturto daļu Krievijas eksportēto ogļu. Par to liecina valsts Federālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā valstī bija importēti 46 miljoni tonnu ogļu.

Regazifikācijas termināls Svinoujscē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rakstam nebūs nekāda konspiroloģiska noslēguma. Varam tikai izdarīt aptuvenus slēdzienus par to, kam izdevīgi danči ar zvārguļiem ap ogļu krāsnīm. Atzīmēsim tikai to, ka labumu var gūt daudzi. No vienas puses, brāļi – amerikāņi ar dažnedažādu nekomerciālo organizāciju un "piebarotu" mediju palīdzību varētu pūlēties sašūpot Vācijas enerģētisko svērteni, jo valsts jau vairākus gadus regulāri iespītējas un ignorē visas pasaules bažas par otrās "Ziemeļu straumes" celtniecību.

No otras puses, visu putru varēja ievārīt arī pati Vācijas valdība. Hiperaktīvie skolēni un studenti izies mītiņos pret oglēm, valdība nopūtīsies, noplātīs rokas un izslēgs sadzīves patērētājiem elektrību, teiksim, oktobra beigās. Visi zaļā un labā mīļotāji piecas dienas pasēdēs bez gaismas un apkures, bez interneta un karstā ūdens un sāks dusmoties, bet bundestāgs attrauks: atvainojiet, mēs taču vienkārši izpildījām jūsu prasības, mēs taču ejam kopsolī ar tautu un stingri ievērojam cilvēku vēlmes. Nu, bet ja pēkšņi esat pārdomājuši...

163
Pēc temata
Čehijas un Rumānijas ekologi protestē pret Belovežas gāršas izciršanu
Vācu ekologi mēģina pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus
Kas izzvejojis visas zivis Baltijas jūrā: ekologi apsūdz Vāciju
Eiropieši nobijušies no zemes dzīļu svelmes. Ekologi krīt panikā
Bezmaksas transports: Brisele nolēmusi sekot Tallinas piemēram
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

35
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

35
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

21
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

21
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu
Baltkrievija

Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM

0
(atjaunots 08:16 13.08.2020)
Baltkrievijas un Latvijas ārlietu ministri telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un tur notikušajām nekārtībām.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Baltkrievijas ĀM savā mājaslapā vēsta, ka ministrs Makejs detalizēti informēja Rinkēviču par Baltkrievijā izveidojušos situāciju pēc prezidenta vēlēšanām un par ārējas iejaukšanās centieniem valsts iekšpolitiskajā situācijā.

Tiek atzīmēts, ka ārpolitikas iestāžu vadītāji apsprieda arī Baltkrievijas un ES attiecību attīstības perspektīvas.

"Konstatēts svarīgums saglabāt komunikācijas kanālus un turpmāko dialoga uzturēšanu starp Minsku un Briseli dažādos līmeņos," teikts Baltkrievijas ĀM paziņojumā.

Savukārt Edgars Rinkēvičs savā Twitter mikroblogā paziņoja, ka telefonsarunas laikā ar Makeju aicināja Baltkrievijas varasiestādes deeskalēt situāciju valstī.

"Telefonsarunā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju apspriedām iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā, aicināju deeskalēt situāciju, uzsākt politisko dialogu ar opozīciju, atbrīvot mierīgos demonstrantus un žurnālistus," teikts Rinkēviča paziņojumā.

​Atzīmēsim, ka, spriežot pēc oficiālajiem paziņojumiem Baltkrievijas ĀM mājaslapā, Makejs laikā pēc vēlēšanām vakar bija veicis telefonsarunas tikai ar KF un Latvijas ĀM vadītājiem. Pirms pašām vēlēšanām viņš tikās ar Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Dmitriju Mezencevu, kā arī ar pagaidu ASV pilnvaroto lietvedi Baltkrievijas Republikā Džefriju Džuku.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Ārlietu ministrija, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju