Ogļu ieguve. Foto no arhīva

Vācija būs "melna". Un Krievija ar to nopelnīs

162
(atjaunots 11:49 11.02.2019)
Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

Nesen pazīstamais vācu izdevums Deutche Welle ar neiedomājamu lepnumu stāstīja, ka Berlīnē aizritējis vērienīgs mītiņš, kurā apzinīgi un saliedēti skolēni pieprasīja slēgt visas ogļu elektrostacijas un pārējos uzņēmumus, kas saistīti ar šausmīgo un netīro fosilās degvielas veidu. Par to varētu paķiķināt un aizmirst, atzīmēja RIA Novosti autors Sergejs Savčuks, taču aizvadītajā nedēļā Berlīnē notika vēl viens mītiņš. Nekāds parastais – tas bija dubults mītiņš.

Pie valdības ēkas vienlaikus absolūti pretējas lietas pieprasīja jaunie zaļās kustības pārstāvji un vidēja gadagājuma cilvēki no ogļraču arodbiedrības. Pirmie uzsvēra, ka nepieciešams mest pie malas visu veco un izmantot alternatīvos enerģijas avotus, bet otrie lūdza nenožņaugt nozari, kas baro vairākus desmitus tūkstošu kalnraču, kuru starpā dažiem ir ģimenes, bērni un sirmi vecāki.

Atmetīsim pie malas ķēmošanos un paskatīsimies uz pašreizējo situāciju. Turklāt plašsaziņas līdzekļos Vācija pastāvīgi tiek dēvēta gan par atjaunojamo enerģijas avotu balstu, gan visas pasaules elfu un pētersīļu dobju nodevēju.

Vācija pelnīti tiek uzskatīta par vienu no ģeoloģijas un kalnrūpniecības balstiem pasaulē. Šo nozaru profesionālajā leksikā ir milzums vācu valodā smeltu vārdu, kas tajā iekļuvuši, pateicoties vācu zinātnieku ilggadīgajam darbam un līdera pozīcijām. Atgādināsim, ka pat Krievijas zinātnes gaismeklis Mihails Lomonosovs savas karjeras rītausmā devās uz Marburgas pilsētu Vācijā, kur vietējo profesoru skarbajā uzraudzībā apguva ķīmijas, mineraloģijas, hidraulikas, hidrostatikas un milzum daudzu citu zinātņu pamatus, kas arī mūsdienās cieši ievītas katrā šahtā, katrā raktuvē. Uz ģeoloģijas bāzes strauji attīstījās ķīmiskā rūpniecība. Jau XIX gs vidū tā ķeizara kasē ienesa vērā ņemamu naudu. Pēc Pirmā pasaules kara par Vācijas rūpniecības atdzimšanas pamatu kļuva ogles – tās dega gan Krupa martenkrāsnīs, gan vienkāršo birģeru krāsnīs. Pateicoties oglēm, Vācija sāka darbu smagās mašīnbūves jomā un guva milzu panākumus – daudziem no mums nav ne mazākās jausmas par to, ka liela daļa tehnikas mūsu ielās, rūpnīcās un ostās, ir cēlusies kalnrūpniecībā. Ar to vēstures mācību stundu beigsim un pāriesim pie mūsdienām.

Visi žurnālisti un bezgalīgie eksperti, kuri teju vai katru dienu pārliecina mūs, ka ogles ir šausmīgas un Vācija no tām noteikti atteiksies, tīši krāpjas vai vienkārši viņiem nav ne jausmas par stāvokli. Sāksim ar to, ka Vācijā ir lielas ogļu – gan brūnogļu, gan akmeņogļu – rezerves. Jā, daudzas atradnes jau ir izsmeltas, it īpaši vecās šahtas. Pērnā gada nogalē visi pasaules mediji ar baudu dancoja uz pēdējās akmeņogļu šahtas Prosper-Haniel kauliem – valdība to svinīgi slēdza. Cik triumfāli bļāvieni skanēja, tikai pēdējais sliņķis neko neuzrakstīja par "vācu ogļu netīrās ēras galu".

Protams, visi pavisam nejauši izmeta no prāta galvenos faktus, kuru kontekstā kopaina kļūst pavisam citāda. Patiesībā ogļu ēra nav beigusies: Vācijā tika slēgta pēdējā ogļu šahta, taču divi atklātie ogļu karjeri – Garzweiler un Hambach jūtas ļoti labi un kaļ tālejošus plānus par ražošanas paplašināšanu. Saksijā-Anhaltē, Lejassaksijā un Ziemeļreinā-Vestfālenē, Lauzicas reģionā Brandenburgas dienvidos pilnā sparā tiek raktas brūnogles.

Laikā, kad eksperti diskutēja par alternatīvās enerģētikas perspektīvām, žurnālisti izgaršoja ogļu rūpniecības nāvi, bet skolēni staigāja pa lielām ar plakātiem, vācu ogļrūpnieki mierīgi iezīmēja jauno karjeru robežas ģeoloģiskajās kartēs.

Ja jums gadījies palaist gar ausīm grandiozo skandālu ap Hambahas mežu, atgādināsim: vācu kalnrūpniecības koncerts RWE, kam neviens nebija pastāstījis, ka ogļu ēra ir galā, izpirka milzīgu Hambahas meža iecirkni, kur plānoja iekārtot jaunu ieguves zonu. Vietējie elfi organizēja mītiņus ar prasību "neparko neielaist". Ķelnes tiesa pēc organizācijas BUND ekologu sūdzības uz laiku apturēja zemesgabalu piešķiršanu. Pats galvenais – "uz laiku".

Nākamais ogļu ieguves nozares iznīcināšanas aspekts, ko visi kaunīgi apiet ar līkumu, ir darba vietu zudums. Pirms 30 gadiem tikai ogļrūpniecības sektorā vien Vācijā strādāja vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Šodien – aptuveni divdesmit tūkstoši. Neviens nepiemin finansiālo aspektu (kompānijas pieprasa naudas kompensācijas par ieguves pirmstermiņa pārtraukšanu). Nesen izskanēja summa 70 miljardu eiro apmērā, tātad katra zaudētā darba vieta valstij izmaksā 3,5 miljonus.

OPEC valstu prezidents Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Galids al Falihs  ANO samitā klimata jautājumos COP24 (no labās)
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Taču kāda mums daļa par svešu naudu? Svarīgākais un vislabāk slēptais fakts, kas "pareizina ar nulli" visus dančus ar zaļajiem zvārguļiem, ir tāds, ka Vācija nav atteikusies no oglēm un līdz mūsu mūža galam neatteiksies. Varat tam neticēt, tas lai paliek jūsu ziņā. Taču patlaban tiek aktīvi paplašināta ieguve brūnogļu karjerā Garzweiler – no tuvējiem ciemiem, kas nokļuvuši jaunā karjera zonā, tiek izmitināti iedzīvotāji, pašas apdzīvotās vietas tiks nojauktas.

Kā vienu no piemēriem var minēt Kerpenes-Manheimas pilsētiņu 30 kilometru attālumā no Ķelnes, kur šodien vairs nav gandrīz neviena iedzīvotāja un māju vietā drīz būs bedres un tranšejas. Pērn ražošanas paplašināšanas ietvaros tika nojaukts Imeratas ciems, kurā atradās slavena XIX gs. būvēta sv. Lamberta baznīca. Kamēr aktīvisti protestēja, RWE saņēma valdības patentu, sadzina tehniku un nolīdzināja visu līdz ar zemi.

Pēdējo trīs gadu laikā Vācijā no apdzīvotajām vietām brūnorgļu baseinu zonās izmitināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Zaļajiem patīk klāstīt, ka bēdīgi slavenā Garzweiler jau it kā esot slēgta, ka tur būšot ezeri. Tie ir tādi nelieli meli. Kalnrūpniecības kompānija patiešām apņēmusies organizēt izstrādāto iecirkņu rekultivāciju, taču... ne ātrāk kā 2100. gadā. Tātad priekšā vēl ir vismaz 80 aktīvas ieguves gadi. Kas to lai zina, kas notiks pēc tam. Varbūt nomirs ēzelis, bet varbūt – padišahs.

Vēl viens ļoti neērts aspekts: ogles ir Vācijas elektrības ražošanas pamats. Tieši tā. Saskaņā ar 2018. gada rezultātiem ražošanas daļas dalījās sekojoši: dabasgāze — 12,8% (83 TWh), akmeņogles — 12,8% (83 TWh), brūnogles — 22,5% (146 TWh), AES — 11,7% (76,1 TWh), atjaunojamie avoti — 35,2% (228,7 TWh), viss pārējais – mazuts un citi degvielas veidi.

Tātad summārā ģenerācija uz ogļu bāzes sasniedz 35,3%, jeb 229 TWh. Jā, visi atjaunojamie avoti dod gandrīz tikpat daudz, taču tamlīdzīgiem avotiem trūkumu ir daudz vairāk nekā priekšrocību (vai esat redzējuši kaut vienu tērauda lietuvi, ko baro vēja ģeneratori vai saules paneļi?). Atjaunojamie avoti ir atkarīgi no laika un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, taču galvenais – tie nes zaudējumus. Patlaban nav neviena alternatīvā enerģijas avota, kas atmaksātos kaut vai 30 gadu laikā. Tikai ļoti bagātas valstis var atļauties alternatīvo enerģētiku. Starp tām ir arī Vācija, kas bez mazākās atdeves iegrūž atjaunojamos avotos miljardiem dolāru.

...Mūsu stāsts nebūtu gluži pilnīgs, ja mēs nepieminētu kādu ļoti daiļrunīgu Vācijas enerģētisko projektu. Tas saucas "Enerģētiskais pavērsiens. Izaugsme un labklājība bez naftas un urāna" (Energie-Wende. Wachstum und Wohlstand ohne Erdöl und Uran — vācu val.). Nosaukums pilnā mērā atspoguļo mērķus, ko sev nosprauduši ekologi un vēlāk – ekologu spiesta – pieņēmusi arī valdība.

Īsāk sakot, šis projekts paredz revolūciju elektrības un siltuma ģenerācijas, kā arī transporta jomā. Plāns – līdz 2020. gadam iegūt līdz 20% elektrības no atjaunojamiem avotiem ir izpildīts, taču nākamais slieksnis (2030. gads un 50%) ir visai miglains, to atzīst pat līdz matu galiņiem zaļie pilsoņi. Ar siltuma ģenerāciju situācija ir vēl sliktāka – programma ir izgāzusies. Pat dabasgāzei nav izdevies aizvietot ogles. Nav izdevies arī ar transportu: bija plānots, ka līdz 2020. gadam turīgie vācieši nopirks vismaz miljonu elektromobiļu, taču faktiski tādam rādītājam nav izdevies tuvoties.

Protams, Vācijas enerģētika ir pārdzīvojusi "pavērsienu". Taču vācieši nebūtu vācieši, ja nebūtu visu rūpīgi aplēsuši un sākuši meklēt optimālu risinājumu.

Meklējumu rezultātā pavisam-pavisam zaļajā projektā iekļauta – kas to būtu domājis! – jaunu siltumelektrostaciju celtniecība. Runa ir par četrām brūnogļu un divdesmit sešām akmeņogļu stacijām. Pagaidām neapstiprināta informācija liecina, ka tās tiks celtas pēc Somijas tehnoloģijām, kas ļauj minimizēt negatīvo ietekmi.

Starp citu, pagājušajā gadā Vācija iegādājusies Krievijā pēdējo deviņu gadu laikā rekordlielu ogļu apjomu – 12,6 miljonus tonnu, tas ir, ceturto daļu Krievijas eksportēto ogļu. Par to liecina valsts Federālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā valstī bija importēti 46 miljoni tonnu ogļu.

Regazifikācijas termināls Svinoujscē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rakstam nebūs nekāda konspiroloģiska noslēguma. Varam tikai izdarīt aptuvenus slēdzienus par to, kam izdevīgi danči ar zvārguļiem ap ogļu krāsnīm. Atzīmēsim tikai to, ka labumu var gūt daudzi. No vienas puses, brāļi – amerikāņi ar dažnedažādu nekomerciālo organizāciju un "piebarotu" mediju palīdzību varētu pūlēties sašūpot Vācijas enerģētisko svērteni, jo valsts jau vairākus gadus regulāri iespītējas un ignorē visas pasaules bažas par otrās "Ziemeļu straumes" celtniecību.

No otras puses, visu putru varēja ievārīt arī pati Vācijas valdība. Hiperaktīvie skolēni un studenti izies mītiņos pret oglēm, valdība nopūtīsies, noplātīs rokas un izslēgs sadzīves patērētājiem elektrību, teiksim, oktobra beigās. Visi zaļā un labā mīļotāji piecas dienas pasēdēs bez gaismas un apkures, bez interneta un karstā ūdens un sāks dusmoties, bet bundestāgs attrauks: atvainojiet, mēs taču vienkārši izpildījām jūsu prasības, mēs taču ejam kopsolī ar tautu un stingri ievērojam cilvēku vēlmes. Nu, bet ja pēkšņi esat pārdomājuši...

162
Pēc temata
Čehijas un Rumānijas ekologi protestē pret Belovežas gāršas izciršanu
Vācu ekologi mēģina pārtraukt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus
Kas izzvejojis visas zivis Baltijas jūrā: ekologi apsūdz Vāciju
Eiropieši nobijušies no zemes dzīļu svelmes. Ekologi krīt panikā
Bezmaksas transports: Brisele nolēmusi sekot Tallinas piemēram
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

12
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

12
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

18
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

18
Tagi:
Vācija, ASV
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju