Eiropas karte

līguma INF laušana ietekmēs Baltijas valstis

154
(atjaunots 09:50 10.02.2019)
ASV lēmums lauzt 1987. gadā noslēgto līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju vispirms nostādīs uz zibenīgas iznīcināšanas sliekšņa Baltijas valstis.

Šī gada 2. februārī ASV apturēja līguma INF izpildi un faktiski izstājās no vienošanās. Divus gadus iepriekš ASV militārās rūpniecības kompleksa uzņēmums Raytheon Arizonā strauji paplašināja aizliegto raķešu ražotni, un patlaban vairs nav ne mazāko šaubu, ka šīs militāri politiskās kombinācijas (un jauno vidēja darbības attāluma rādiusa raķešu) mērķis nav ne Ķīna, ne Irāna – tā ir Krievija.

Patiesībā Vašingtona nemaz neslēpj Krievijai naidīgos plānus, tikai ar vienu iebildi: sauszemes bāzes spārnotās raķetes parādīsies Eiropā, kad Pentagons izstrādās tālākos soļus "konsultācijās ar partneriem un sabiedrotajiem". Ņemot vērā tehnoloģisko atpalicību militārajā jomā un nicīgo attieksmi pret līdztiesīgu starptautisko dialogu, Vašingtonas ir ierobežota rīcības brīvība un pašapliecināšanās varianti.

Optimisti pieļauj, ka gaidāma NATO un ES šķelšanās jautājumā par Pershing reanimāciju Vecajā Pasaulē. Taču metodes, ar kādām amerikāņi pārliecina  citādi domājošos ar "būtisku militāro risku" sabiedrotajiem gandrīz garantē: iespējamais dumpis Eiropā tā vai citādi tiks apspiests, un vidēja darbības attāluma raķetes nepaspēs pārklāties ar putekļiem Arizonas noliktavās.

Tās izrādīsies maksimāli tuvas mērķiem, un ļaus daļēji mazināt Krievijas pārspēku hiperskaņas jomā (pagaidām neskarsim Krievijas "Burevestņik" un "Poseidona" kodoliespējas).

Letāla trieciena distance

Kaujas apstākļos liela nozīme ir katrai raķešu lidojuma minūtei, tāpēc pat Polija nav labākā starta pozīcija Austrumeiropā. Atgādināšu: amerikāņu cietās degvielas raķetes Pershing-2 pagājušā gadsimta nogalē varēja nogādāt kodolgalviņu ar jaudu līdz 80 kilotonnu apmērā 1800 kilometru attālumā, tātad no VFR (tur bija 108 starta iekārtas) Pershing sasniegtu Maskavu 8 minūšu laikā. Patlaban no Polijas teritorijas lidojuma laiku iespējams saīsināt aptuveni līdz 5 minūtēm. Taču mūsdienu reālijās, šķiet, arī tas ir pārāk ilgs laiks Krievijas satriecošajai atbildei.

Paskatīsimies uz karti. Krievijai tuvākie Ziemeļatlantijas alianses locekļi ir Baltijas valstis – Latvija un Igaunija atrodas tikai 600 kilometru attālumā no Maskavas Kremļa (vecās raķetes Pershing-2 lidojuma laiks nepārsniedz 2-3 minūtes). Nav grūti iedomāties, ka tas ir optimālais laukums amerikāņu jauno vidēja un maza darbības rādiusa spārnoto raķešu izvietošanai Austrumeiropā. Tādos apstākļos Krievija ieraudzīs neatvairāmu Damokla zobenu virs savas galvas, bet sabiedrotie Rietumeiropā, domājams, ne īpaši iebildīs pret mazo Baltijas upuri lielās lietas labā.

Amerikāņu loģika ir viegli saprotama: ja izdosies ar strauju (preventīvu) triecienu sagraut Krievijas Aizsardzības ministrijas stratēģiskos kontroles centrus, Krievijas nenotveramās kodolraķetes "Jars", "Avangard", "Burevestņik" un "Poseidon" vienkārši nestartēs – tās paliks bāzēs. Ārkārtas gadījumā Krievija ar savu atbildes triecienu paspēs iznīcināt tikai tuvākos NATO objektus Baltijas valstīs un Rietumeiropā. Ir jēga riskēt ar sabiedrotajiem, jo laika gaita nenāk par labu ASV.

Krievijas reakcija

Nesen Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atgādināja, ka INF pārkāpumi sākušies pirms 20 gadiem: "No 1999. gada amerikāņi sāka izmantot ballistiskās mērķa raķetes, kuru īpašības atbilst vidēja un maza darbības attāluma raķetēm, izmēģinājumiem, ko paši raksturoja kā pretraķešu mācības." Tā nav vienkārša frāze.

Līguma INF nopietns pārkāpums bija arī ASV uzbrukuma bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper (lidojuma attālums pārsniedz 5,9 tūkstošus kilometru, kravas nestspēja – 1,7 tonnas) un amerikāņu iekārtu MK-41 izvēršana Rumānijā un Polijā, kas spēj palaist amerikāņu spārnotās raķetes Tomahawk (vidējs darbības rādiuss). Šis bruņojums rada potenciālus draudus Krievijas stratēģiskajiem objektiem teritorijā līdz Urālu kalniem, taču šodien neviens nespēj nesodīti iebiedēt Krieviju

Maskava jau ir atbildējusi uz ASV izstāšanos no INF. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu saņēma konkrētus valsts prezidenta uzdevumus, turklāt liela daļa no tiem ir palikusi "aiz kadra". Augstākajā līmenī pieņemts lēmums izstrādāt jūras un gaisa bāzes raķešu sauszemes analogus, kā arī palielināt patlaban izstrādājamo sauszemes raķešu sistēmu darbības attālumu. Jāpiebilst, ka esošo raķešu kompleksu adaptācija jauniem uzdevumiem nerada tehniskas problēmas un neprasa būtiskus ieguldījumus.

Kaļiņingradas apgabalā tiek atjaunota pilnvērtīga aviācijas divizija, un jau izveidots iznīcinātāju pulks, kas izmanto lidmašīnas Su-27. Iepriekš šeit tika dislocēti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" un zenītraķešu sistēmas S-400. Krievijas Baltijas floti papildina jauni raķešu kuģi.

Rietumos raksta: "Krievija trenējas liela mēroga karam." Nē, Krievija gatavojas tajā uzvarēt, un valsts robežu acīmredzamā nostiprināšanās ir tikai daļa kopainas. Tā nav bruņošanās sacīkste vārda tiešajā nozīmē. Vienkārši Vašingtona cenšas par jebkuru cenu panākt "amerikāņu izcilību", taču pagātni atgūt neizdosies. Krieviju vairs nepanāksi.

154
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievijas un ASV karš kļūtu par katastrofu cilvēcei
ASV nolēmušas balstīties uz kodolieročiem konfrontācijā ar Krieviju
Militārais eksperts: ASV piešķīrušas Baltijai kodolpoligona lomu
Eksperts: INF līguma laušana vissāpīgāk skars Eiropu
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie ķēries Pentagons

19
(atjaunots 15:54 23.01.2021)
Amerikāņi nolēmuši attīstīt kodolenerģētikas militāro nozari. Eksprezidents Donalds Tramps iepriekš parakstīja rīkojumu par mazjaudas kodolreaktoru izstrādi bruņoto spēku un kosmosa pētījumu vajadzībām.

Pirmo reizi pusgadsimta laikā ASV izmantos atomenerģētiku ne tikai Jūras kara spēkiem vien. Par to, kādiem nolūkiem Vašingtonai vajadzīgi jauni kompakti reaktori, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Rezerves avots

ASV Bruņotajos spēkos kodolreaktorus izmanto zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi. Pateicoties tiem, lielākie ASV flotes vimpeļi var atrasties jūrā gandrīz neierobežotu laiku.


Kodolenerģija tiek izmantota arī citu valstu Jūras spēkos. Piemēram, Francijā to izmanto aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle", Krievijā – smagais raķešu kreiseris "Piotr Velikiy". Tomēr ASV kodolkuģu ir daudz vairāk, un viņi nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Saskaņā ar prezidenta Trampa rīkojumu Aizsardzības ministrija izstrādās un īstenos enerģētiskās elastības un efektivitātes demonstrācijas plānu valsts iekšienē no mazas jaudas kodolreaktoru radīto izdevumu viedokļa, kā arī izmēģinās mazas jaudas mobilo reaktoru. Tamlīdzīgi enerģijas avoti ir neaizvietojami tālā kosmosa pētījumiem, kur nav iespējams izmantot Saules enerģiju, kā arī aizsardzības jomā," ziņoja Baltā nama preses dienests.
Valdības iestādes neprecizēja, kādiem nolūkiem vajadzīgi kompakti kodolreaktori. Portāla defensenews.com eksperti uzskata, ka runa ir par rezerves jaudas avotiem armijas bāzēs. Ja aptrūkst elektrības padeve militārajam objektam, reaktors nodrošinās ar enerģiju vitāli svarīgas iekārtas. Saskaņā ar rīkojuma tekstu, pirmā prototipa izmēģinājumus plānots sākt pusgada laikā. Speciālisti domā, ka tas notiks Nevadas poligonā, vienā no lielākajiem ASV.

Iekarot kosmosu

Nekomerciālās organizācijas Secure World Foundation eksperts kosmiskās drošības jautājumos Braiens Vīdens atgādināja, ka bez kodolenerģijas nav iespējams iztikt ilgstošos, arī pilotējamos lidojumos uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Perspektīvā reaktori būs vajadzīgi pirmajām ārpuszemes kolonijām. Daži speciālisti uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot arī orbitālās ieroču platformas. Principā, šāds scenārijs iekļaujas ASV Kosmisko spēku agresīvajā doktrīnā, kas uzskata kosmosu par potenciālo kaujas lauku. 

"Domāju, pārsvarā tas amerikāņiem vajadzīgs kosmiskiem mērķiem, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Ar vārdu "kodolreaktors" mēs saprotam dažādas lietas. Pirmkārt, tā ir iekārta, kas darbojas uz urāna šķelšanas ķēdes reakcijas bāzes ar palēninātājiem un jaudas regulēšanu. Krievijā tamlīdzīgas iekārtas jau radītas "Burevestnik" un "Poseidon" vajadzībām. Otrkārt – izotopu kodolenerģijas avoti, ko izmanto satelītiem, radiobojām un meteostacijām. Tās nav tik efektīvas, toties nerada tik spēcīgu fonu."
Eksperts atgādināja, ka 50.-60. gados gan ASV, gan PSRS centās izstrādāt kompaktu kodolreaktoru lidmašīnām. Tomēr no šiem projektiem atteicās – neviena, pat pati lielākā lidmašīna nespēja panest ekipāžas bioloģiskās aizsardzības sistēmu. Tāpēc reaktori tiek lietoti tikai lielajos kuģos.

Murahovskis konstatēja, ka līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies radīt kompaktu reaktoru uz kodolu dalīšanas reakcijas bāzes, ko būtu iespējams izmantot pilotējamās lidmašīnās, nelielas tonnāžas kuģos vai uz sauszemes transporta līdzekļiem. Vienlaikus eksperts apšaubīja, ka amerikāņi varētu plānot atkārtot Krievijas "Burevestnik" vai "Poseidon".
"Šīs sistēmas ir visnotaļ specifiskas, - viņš paskaidroja. – Tās izstrādātas garantētam atbildes triecienam jebkādos apstākļos, ja agresors izvērsīs kodolkaru, vai Rietumu pretraķešu aizsardzības sistēmas nivelēšanai. Amerikāņiem jau pietiek ieroču, kas šiem mērķiem ir piemērotāki."

Radiācijas problēma

Savulaik kodolspēkiekārtu mēģināja izstrādāt starpkontinentālajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Convair B-36, ko ASV GKS izmantoja no 1949. līdz 1959. gadam. Lidojošās laboratorijas NB-36H priekšdaļā uzstādīja 12 tonnu aizsargkapsulu. Savukārt ātro neitronu reaktoru ar 1 MW jaudu – 1,2 metri diametrā un 16 tonnu svars – bumbu nodalījumā. To vajadzēja palaist gaisā un atdzesēt ar atmosfēras gaisu, kas iekļūst caur gaisa savācējiem. Eksperimentālā mašīna devās 47 reisos, tomēr kodoldzinēju ieslēdza tikai uz ļoti īsiem laika sprīžiem, lai arī iecere izskatījās pievilcīga. Tādu lidaparātu varētu izmantot gan kā stratēģisko bumbvedēju, gan izlūku, kas spētu vairākas diennaktis atrasties gaisā bez degvielas uzpildes. Tomēr problēmu bija pārāk daudz.

Pirmkārt, katra kodollidmašīna, pēc būtības, ir "netīrā" bumba, kas var nokrist arī uz savējiem. Otrkārt, eksperimentālais borts gaisā atstāja aiz sevis radioaktīvo vielu "asti". Visbeidzot, ekipāža tik un tā saņēma spēcīgu apstarojumu. Starpkontinentālo ballistisko raķešu – kodolieroču galveno nesēju – attīstība nivelēja visas sarežģītās un bīstamās kodollidmašīnu programmas perspektīvas.

ASV mēģināja uzstādīt kodolreaktoru uz sauszemes tehnikas. 25 tonnas smagais tanks Chrysler TV-8 nekad netika ražots masveidā – izgatavots tikai pilna izmēra makets, aprīkots ar daļu paredzēto sistēmu. Mašīnu vajadzēja darbināt tvaika dzinējam, kuram siltumu piegādātu neliels kodolreaktors. Tiesa, amerikāņu karavīri korporācijas Chrysler ieroču meistaru novatorisko noskaņojumu nenovērtēja. Viņi atzina, ka tanks ir pārlieku sarežģīts, tā iespējas nebija pietiekami plašas, lai liktu atteikties no tradicionālajām mašīnām. 1956. gada 23. aprīlī projektu TV-8 slēdza.

19
Tagi:
drošība, gaisa kara spēki, ASV
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

32
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

32
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas