Eiropas karte

līguma INF laušana ietekmēs Baltijas valstis

78
(atjaunots 09:50 10.02.2019)
Aleksandrs Hroļenko
ASV lēmums lauzt 1987. gadā noslēgto līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju vispirms nostādīs uz zibenīgas iznīcināšanas sliekšņa Baltijas valstis.

Šī gada 2. februārī ASV apturēja līguma INF izpildi un faktiski izstājās no vienošanās. Divus gadus iepriekš ASV militārās rūpniecības kompleksa uzņēmums Raytheon Arizonā strauji paplašināja aizliegto raķešu ražotni, un patlaban vairs nav ne mazāko šaubu, ka šīs militāri politiskās kombinācijas (un jauno vidēja darbības attāluma rādiusa raķešu) mērķis nav ne Ķīna, ne Irāna – tā ir Krievija.

Patiesībā Vašingtona nemaz neslēpj Krievijai naidīgos plānus, tikai ar vienu iebildi: sauszemes bāzes spārnotās raķetes parādīsies Eiropā, kad Pentagons izstrādās tālākos soļus "konsultācijās ar partneriem un sabiedrotajiem". Ņemot vērā tehnoloģisko atpalicību militārajā jomā un nicīgo attieksmi pret līdztiesīgu starptautisko dialogu, Vašingtonas ir ierobežota rīcības brīvība un pašapliecināšanās varianti.

Optimisti pieļauj, ka gaidāma NATO un ES šķelšanās jautājumā par Pershing reanimāciju Vecajā Pasaulē. Taču metodes, ar kādām amerikāņi pārliecina  citādi domājošos ar "būtisku militāro risku" sabiedrotajiem gandrīz garantē: iespējamais dumpis Eiropā tā vai citādi tiks apspiests, un vidēja darbības attāluma raķetes nepaspēs pārklāties ar putekļiem Arizonas noliktavās.

Tās izrādīsies maksimāli tuvas mērķiem, un ļaus daļēji mazināt Krievijas pārspēku hiperskaņas jomā (pagaidām neskarsim Krievijas "Burevestņik" un "Poseidona" kodoliespējas).

Letāla trieciena distance

Kaujas apstākļos liela nozīme ir katrai raķešu lidojuma minūtei, tāpēc pat Polija nav labākā starta pozīcija Austrumeiropā. Atgādināšu: amerikāņu cietās degvielas raķetes Pershing-2 pagājušā gadsimta nogalē varēja nogādāt kodolgalviņu ar jaudu līdz 80 kilotonnu apmērā 1800 kilometru attālumā, tātad no VFR (tur bija 108 starta iekārtas) Pershing sasniegtu Maskavu 8 minūšu laikā. Patlaban no Polijas teritorijas lidojuma laiku iespējams saīsināt aptuveni līdz 5 minūtēm. Taču mūsdienu reālijās, šķiet, arī tas ir pārāk ilgs laiks Krievijas satriecošajai atbildei.

Paskatīsimies uz karti. Krievijai tuvākie Ziemeļatlantijas alianses locekļi ir Baltijas valstis – Latvija un Igaunija atrodas tikai 600 kilometru attālumā no Maskavas Kremļa (vecās raķetes Pershing-2 lidojuma laiks nepārsniedz 2-3 minūtes). Nav grūti iedomāties, ka tas ir optimālais laukums amerikāņu jauno vidēja un maza darbības rādiusa spārnoto raķešu izvietošanai Austrumeiropā. Tādos apstākļos Krievija ieraudzīs neatvairāmu Damokla zobenu virs savas galvas, bet sabiedrotie Rietumeiropā, domājams, ne īpaši iebildīs pret mazo Baltijas upuri lielās lietas labā.

Amerikāņu loģika ir viegli saprotama: ja izdosies ar strauju (preventīvu) triecienu sagraut Krievijas Aizsardzības ministrijas stratēģiskos kontroles centrus, Krievijas nenotveramās kodolraķetes "Jars", "Avangard", "Burevestņik" un "Poseidon" vienkārši nestartēs – tās paliks bāzēs. Ārkārtas gadījumā Krievija ar savu atbildes triecienu paspēs iznīcināt tikai tuvākos NATO objektus Baltijas valstīs un Rietumeiropā. Ir jēga riskēt ar sabiedrotajiem, jo laika gaita nenāk par labu ASV.

Krievijas reakcija

Nesen Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atgādināja, ka INF pārkāpumi sākušies pirms 20 gadiem: "No 1999. gada amerikāņi sāka izmantot ballistiskās mērķa raķetes, kuru īpašības atbilst vidēja un maza darbības attāluma raķetēm, izmēģinājumiem, ko paši raksturoja kā pretraķešu mācības." Tā nav vienkārša frāze.

Līguma INF nopietns pārkāpums bija arī ASV uzbrukuma bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper (lidojuma attālums pārsniedz 5,9 tūkstošus kilometru, kravas nestspēja – 1,7 tonnas) un amerikāņu iekārtu MK-41 izvēršana Rumānijā un Polijā, kas spēj palaist amerikāņu spārnotās raķetes Tomahawk (vidējs darbības rādiuss). Šis bruņojums rada potenciālus draudus Krievijas stratēģiskajiem objektiem teritorijā līdz Urālu kalniem, taču šodien neviens nespēj nesodīti iebiedēt Krieviju

Maskava jau ir atbildējusi uz ASV izstāšanos no INF. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu saņēma konkrētus valsts prezidenta uzdevumus, turklāt liela daļa no tiem ir palikusi "aiz kadra". Augstākajā līmenī pieņemts lēmums izstrādāt jūras un gaisa bāzes raķešu sauszemes analogus, kā arī palielināt patlaban izstrādājamo sauszemes raķešu sistēmu darbības attālumu. Jāpiebilst, ka esošo raķešu kompleksu adaptācija jauniem uzdevumiem nerada tehniskas problēmas un neprasa būtiskus ieguldījumus.

Kaļiņingradas apgabalā tiek atjaunota pilnvērtīga aviācijas divizija, un jau izveidots iznīcinātāju pulks, kas izmanto lidmašīnas Su-27. Iepriekš šeit tika dislocēti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" un zenītraķešu sistēmas S-400. Krievijas Baltijas floti papildina jauni raķešu kuģi.

Rietumos raksta: "Krievija trenējas liela mēroga karam." Nē, Krievija gatavojas tajā uzvarēt, un valsts robežu acīmredzamā nostiprināšanās ir tikai daļa kopainas. Tā nav bruņošanās sacīkste vārda tiešajā nozīmē. Vienkārši Vašingtona cenšas par jebkuru cenu panākt "amerikāņu izcilību", taču pagātni atgūt neizdosies. Krieviju vairs nepanāksi.

78
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievijas un ASV karš kļūtu par katastrofu cilvēcei
ASV nolēmušas balstīties uz kodolieročiem konfrontācijā ar Krieviju
Militārais eksperts: ASV piešķīrušas Baltijai kodolpoligona lomu
Eksperts: INF līguma laušana vissāpīgāk skars Eiropu