Kiberdrošība, foto no arhīva

ASV jaunā kiberstratēģija: par varu visā pasaulē atklātiem vārdiem

104
(atjaunots 14:12 26.01.2019)
Tikai retais ir lasījis ASV kiberstratēģijas tēžu strukturālo analīzi. Man šķiet, šis trūkums ir jālabo.

ASV jaunā kiberstratēģija aizpilda daudzus "baltos plankumus", saliek punktus uz "i" un atbild uz daudziem retoriskiem jautājumiem, stāsta RIA Novosti autors Igors Ašmanovs. Manuprāt, ar to noteikti jāiepazīstas visiem IT sfērā nodarbinātajiem – ierēdņiem, IT uzņēmumu vadītājiem un žurnālistiem, kuri specializējušies šajā nozarē.

No pirmavota

...ASV jaunā kiberstratēģija National Cyber Strategy of the United States of America datēta ar 2018. gada septembri, taču publicēta novembra vidū. Iepriekšējā ASV kiberstratēģija izstrādāta pirms 15 gadiem.

Kiberstratēģijas ievadā – prezidenta Trampa uzruna nācijai. Cita starpā tajā teikts:

"Mani draugi Amerikāņi!

Manas galvenās prioritātes ir Amerikas nacionālās drošības aizsardzība un Amerikas tautas labklājības celšana. Kibertelpas drošības nodrošināšanai ir fundamentāla nozīme no abu ieceru viedokļa... Amerika ir radījusi internetu un uzdāvājusi to visai pasaulei. Tagad mums ir jāsaglabā un jānostiprina kibertelpa nākamajām paaudzēm.

... Pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā Savienotās Valstis publisko savu kiberstratēģiju. Šī stratēģija skaidro, kā mana administrācija

  • aizsargās Dzimteni, aizsargājot tīklus, sistēmas, funkcijas un datus;
  • veicinās tālāku Amerikas uzplaukumu, pilnveidojot drošu, augošu digitālo ekonomiku un atbalstot pašmāju iniciatīvas;
  • paplašinās ASV ietekmi ārvalstīs, lai nostiprinātu atklāta, funkcionāla, uzticama un droša interneta galvenos principus.

...Mēs turpināsim vest pasauli pretī plaukstošai kibernākotnei."

"Stratēģijas" tulkojums krievu valodā publicēts šeit.

Īsumā pastāstīsim par galveno šajā dokumentā.

Valoda. Skavas

"Nacionālās kiberstratēģijas" valoda ir visai birokrātiska, kancelejiska, "ierēdniska", vispārēja un deklaratīva. Tas ir saprotams un vairāk vai mazāk pieņemams, taču grūti lasāms.

Interesanti ir termini, ko dokumenta autori nepārprotami pūlas iekļaut diskursā. To vidū ir "valstis-pretinieki" (adversaries), "valstis-domubiedri" (like-minded states), "sodīt" (punish), "likt samaksāt" (impose costs), "uzspiest sekas" (impose consequences), "bezatbildīga uzvedība" (reckless activity).

Tie vairākkārt atkārtojas "Stratēģijā".

Tiem, kam patīk "skavas" Putina teiktajā, iepatiksies arī "pīlāri" Trampa tekstos: kiberstratēģijas pamata punkti nodēvēti par pīlāriem (Pillars). Tie pat ir numurēti – Pirmais pīlārs, Otrais pīlārs un tā tālāk. Autori te nesaskata neko smieklīgu vai patētisku.

Tālāk – galvenās domas un tēzes.

Viedoklis par sevi kiberstratēģijā

ASV ir planētas vienīgā superlielvalsts. Tai piemīt milzīgs militārais, ekonomiskais un politiskais pārsvars. Tā ir izgudrojusi internetu. Tā visur izplata savus brīvības, vārda brīvības un uzplaukuma principus. Tā ir un arī turpmāk būs līderis uz planētas un kibertelpā.

"...Interneta parādīšanās un kibertelpas ietekmes palielināšanās visās mūsdienu pasaules dzīves jomās noritēja vienlaikus ar Amerikas Savienoto Valstu tapšanu par vienīgo superlielvalsti pasaulē."

Ja rīt sāksies kiberkarš

"…Amerikāņi bieži vien uzskatīja Savienoto Valstu pārākumu kibertelpā par pašsaprotamu parādību un domāja, ka tāds stāvoklis vienmēr būs neapstrīdams…"

Līdera vieta

ASV dominē pasaulē (un pasaule sveic šo līdera stāvokli!), ASV ir jābūt dominējošām arī kibertelpā, tagad un nākotnē. Kā līderim tām jāveicina sava ietekme pasaulē.

Amerikāņu vērtību popularizācija

Amerikāņu vērtības ir jāizplata uz Zemes. Tas ir viens no Amerikas mērķiem. Tehnoloģijas ir tā līdzeklis.

"Internets kļuvis par līdzekli, kas nes milzu priekšrocības gan valstī, gan aiz tās robežām, vēl vairāk, tas ļauj popularizēt amerikāņu vērtības: brīvību, drošību un uzplaukumu."

Atklāts internets ir amerikāņu vērtību popularizācijas principiāls noteikums. Ja autoritāras valstis, slēpjoties aiz suverenitātes un informācijas drošības jēdzieniem, ierobežos internetu savām tautām, tās jāsoda.

Sabiedrotie ("valstis-domubiedri")

Vairākas reizes dokumentā pieminēti sabiedrotie (allies) un "valstis-domubiedri" (like-minded-states). Tām ir jāpalīdz ASV, un amerikāņiem tās jāved uz priekšu.

"Amerikāņu atbalstam partneru potenciāla palielināšanai kiberdrošības jomā ir izšķiroša nozīme amerikāņu ietekmes uzturēšanai ar mērķi pretoties globālajiem konkurentiem. Kiberpotenciāla izveide ļaus starptautiskajiem partneriem īstenot politiku un veikt praktiskas darbības kā efektīviem partneriem Savienoto Valstu vadītās Kibersavaldīšanas iniciatīvas ietvaros."

Kas ir ienaidnieki?

Amerikai ir konkurenti un pretinieki (competitors and adversaries). Pārsvarā tās ir kaitīgas, bezatbildīgas valstis. Tās ir sliktas:

"…Kibertelpu tās uzskata par vietu, kas ļauj neitralizēt Savienoto Valstu militāro, ekonomisko un politisko pārspēku; vietu, kur Savienotās Valstis, to sabiedrotie un partneri ir ievainojami."

Tās veic kaitīgas darbības. Tās uzbrūk ASV iestādēm un privātajām amerikāņu kompānijām, zog triljoniem dolāru vērtus noslēpumus, cenšas sagraut demokrātijas principus ASV. Pēdējā laikā to uzbrukumu biežums un izsmalcinātība ir pieaugusi. Tās izmanto visas atklāta un vispārpieejama interneta priekšrocības, pie tam ierobežojot piekļuvi tām pašu tautām.

Tās bezatbildīgi slēpjas aiz jēdziena "suverenitāte", tā piesegā "pārkāpjot citu valstu likumdošanu, īstenojot ekonomiskās spiegošanas aktus un hakeru uzbrukumus, nodarot būtisku kaitējumu ekonomikām, fizisko personu interesēm, komerciāla un nekomerciāla rakstura interesēm, kā arī valdībām visā pasaulē."

Pretinieki nosaukti atklāti: tā ir Krievija un Ķīna, kā arī Irāna un Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.

"Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja izmanto kibertelpu kā laukumu, kurā tās var mest izaicinājumu Savienotajām Valstīm, mūsu sabiedrotajiem un partneriem. Tādiem izaicinājumiem bieži raksturīgs citās sfērās neiedomājams neprāts. Mūsu pretinieki izmanto kibertelpas instrumentus, lai grautu mūsu ekonomiku un demokrātu, zagtu mūsu intelektuālo īpašumu un kaitētu mūsu demokrātisko procesu mehānismiem.

...Ķīna izmanto kibertelpu ekonomiskajai spiegošanai un intelektuālā īpašuma objektu zādzībām, kuru vērtība mērojama triljonos dolāru."

Uzvedības noteikumi un sods par nepaklausību

ASV ieviesīs "atbildīgas uzvedības kibertelpā" noteikumus un sodīs par to nepildīšanu visiem līdzekļiem, ieskaitot militāros.

Vārdi "sodīt", "uzspiest sekas" Kiberstratēģijā ir bieži sastopami. ASV plāno sodīt (punish) savus pretiniekus par to "neprātīgo uzvedību" un atklāta interneta principu graušanu, kā arī uzspiest sekas (impose consequences), likt samaksāt par savām darbībām (pay costs).

Piezīmēsim, ka ASV gatavojas "sodīt" pretiniekus gan ar kiberlīdzekļiem, gan arī parastajām metodēm – politiskajiem, ekonomiskajiem un militārajiem (gan elektroniskajiem, gan "kinētiskajiem") pasākumiem. Šādi apgalvojumi izskanējuši vairākkārt:

"Savienotās Valstis plāno sadarboties ar valstīm-domubiedriem viens par otra reaģēšanas pasākumu pielietojuma koordināciju un atbalstu, kas veikti pret nopietniem ar ļaunu nodomu veiktiem incidentiem kibertelpā, tostarp arī apmainoties izlūkošanas datiem, pamatotajiem avotiem, publiskajiem paziņojumiem par reaģēšanas pasākumu atbalstu, kā arī kopīgu reaģēšanas pasākumu pielietošanu pret ļaundariem."

Atklāts internets – ASV virsvaras instruments

Kā jau teikts, "Kiberstratēģijā" skaidri un gaiši teikts, ka internets ir instruments, ar kura palīdzību izplatīt pasaulē amerikāņu vērtības. Tas ir svarīgs arī amerikāņu kompāniju panākumiem globālajā konkurencē, tostarp arī pret valstīm stratēģiskās konkurences jomās.

"Sliktās valstis" cenšas mazināt interneta atklātību, pārvēršot to par "autoritāru tīmekli". Taču ASV neļaus tā rīkoties.

"Mēs visiem spēkiem pretosimies autoritārajām valstīm, kas atklātu internetu uzskata par politiskajiem draudiem un mēģina pārvērst brīvu un atvērtu internetu par autoritāru tīklu ar totālu kontroli, kas slēpjas aiz drošības apsvērumiem vai cīņas ar terorismu."

ASV visiem līdzekļiem palīdzēs pilsoniskajiem aktīvistiem un izstumtajiem visās valstīs un visos līmeņos droši iziet internetā un popularizēt "interneta brīvību".

Izlūkošana un tehniķi

Stratēģijā pieminēta ne tikai "izlūku sabiedrība", bet arī "tehniskā sabiedrība". Tās vajag attīstīt. ASV uzdevums – piesaistīt kiberatlantus no visas pasaules. Šim mērķim ir jāpielāgo imigrācijas likumi.

"Mūsu konkurenti īsteno darba resursu sagatavošanas programmas, kas var kaitēt Savienoto Valstu konkurētspējai kiberdrošības jomā ilgtermiņa perspektīvā. Savienoto Valstu valdība turpinās finansēt un paplašināt programmas, kas rada kvalitatīvu nacionālo kadru rezervi gan sākumskolā, gan arī augstāko mācību iestāžu ietvaros. Pašreizējā administrācija ieviesīs Prezidenta ieteiktās imigrācijas reformas, kuru pamatā ir kandidātu nopelni, ar mērķi veidot Savienotajās Valstīs konkurētspējīgāko tehnoloģisko sektoru."

Sadarbība, vienošanās, partneri? Nē, neesam dzirdējuši

Faktiski "Kiberstratēģijā" nav pieminēti līdztiesīgi partneri, vienlīdzīgi ģeopolitiskie spēles dalībnieki, ar kuriem būtu nepieciešamas kaut kādas vienošanās, kam varētu būt savas intereses, ko vajadzētu ņemt vērā. Ir atklāti ienaidnieki, ir vadāmi sabiedrotie, kuri kārtojas ierindā aiz ASV muguras. Kurš nav ar viņiem, tas ir pret viņiem.

Netiek nosprausts ne uzdevums izstrādāt starptautiskos normatīvos aktus, ne starptautiskās vienošanās, bet "starptautiskie forumi" tiek minēti vien ASV "sabiedroto" lomā – kā viņu vadīti laukumi.

Nekas nav teikts par kopējiem noteikumiem, kam pakļausies arī ASV, runa ir tikai par ASV noteikumiem visiem pārējiem.

Nav nevienas nodeldētas frāzes par "mieru visā psaulē" un tā tālāk. Cilvēces uzplaukums pašsaprotami nozīmē ASV – un visas pārējās pasaules Savienoto Valstu gudrajā vadībā – uzplaukumu.

Interesanti ir arī tas, ka iepriekšminētā nacionālā kiberstratēģija precizēta vairākos zemāka līmeņa dokumentos, piemēram, ASV Aizsardzības ministrijas kiberstratēģijā.

"ASV Aizsardzības ministrijas Kiberstratēģija" laista klajā 2018. gadā un aptuveni atkārto un sīkāk paskaidro visu iepriekšminēto, tikai konkrētākā, tiešākā un rupjākā formā. Stratēģijā īpaši jāpiemin kāds ļoti interesants punkts par to, ka pretinieks izmanto tās pašas tehnoloģijas, ko liek lietā ASV, tāpēc kļūst no tām atkarīgs. Cita starpā tās pārsvarā ir amerikāņu tehnoloģijas.

Tātad tā ir ASV galvenā priekšrocība, kas jāizmanto cīņā ar pretinieku. Protams, jaunākās tehnoloģijas pretiniekam atdot nevar.

Salīdzinājums ar Krievijas Informācijas drošības doktrīnu

Krievijai nav dokumenta "Kiberstratēģija", taču 2016. gada decembrī tika apstiprināta Krievijas Federācijas Informācijas drošības doktrīna.

Krievijas Doktrīnas un ASV Kiberstratēģijas galvenās atšķirības:

  1. Krievija nepauž vēlmi ieņemt līdera vietu kibertelpā vai uz planētas.
  2. Krievija neizmanto terminu "pretinieks" un nevienu nesauc par pretinieku.
  3. Krievija atzīst, ka pasaulē ir pārrunu un vienošanos partneri ar atšķirīgām interesēm, līdztiesīgi pārrunās.
  4. Krievija nedod sev tiesības uz aktīvām operācijām pret "pretiniekiem" un neplāno iejaukties internetā viņu teritorijā.
  5. Krievija pauž vēlmi veidot stabilu mieru un sadarbību kibertelpā.

Krievijas stratēģijas pamatā ir aizsardzība, atšķirībā no amerikāņu dokumenta agresīvā rakstura. Vai tas ir labi, vai slikti – lemiet paši.

Secinājumi

Pēc būtības, mēs redzam ASV Kiberstratēģijā tiešu, atklātu pieteikumu uz pasaules valdnieka vietu un tiesībām pārvaldīt planētu. Tagad – arī kibertelpā.

ASV pasludina, ka kaitīgs ir pats suverenitātes jēdziens, tāpat kā informatīvās drošības jēdziens, ja vien tā nav ASV suverenitāte un drošība.

ASV atklāti atļauj sev uzskatīt internetu visā pasaulē par savu teritoriju, iejaukties tā izmantošanā un funkcionēšanā citu valstu teritorijās. Tās atļauj sev kiberuzbrukumus un aktīvas kiberoperācijas pret "pretiniekiem".

Faktiski Amerika atver Pandoras lādi, paziņojot, ka sākusies kiberkaru ēra. Tas saskan ar ASV nevēlēšanos pievienoties jebkādām iniciatīvām, kuru mērķis ir kiberuzbrukumu un kiberkaru regulēšana, kā arī ratificēt jebkuras ANO iniciatīvas kiberdrošības jomā un tā tālāk.

Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem tas nav vajadzīgs, viņi cer uzvarēt visus vieni paši. Kāpēc gan nākotnes uzvarētājam būtu jānosaka ierobežojumi sev pašam?

Vēl viens jautājums. Nu labi, ja viņi grib pārvaldīt pasauli, sagrābt varu, iejaukties visu valstu iekšējās lietās un pārkāpt jebkuru suverenitāti, kāpēc tad par to tik atklāti rakstīt ASV valdības vietnē.

Lieta tāda, ka ASV sarunājas tikai pašas ar sevi, tām vajadzīgs tikai iekšējais dialogs. Ja papuasi no tāliem ciemiem kaut ko izlasīs par baltā sahiba plāniem (viņi jau nemaz tik daudz nelasa), ko tas var grozīt?

ASV ir kā tas galaktiskais parlaments "Zvaigžņu karos", tajā tiek izlemts viss. Tikai tam ir nozīme. Kāds politologs rakstīja: "Ja tirgū Pakistānā organizēts terorakts, domājams, tas ir mēģinājums ietekmēt ASV Kongresa vēlēšanas."

Tātad Trampam vajadzēja paziņot fellow Americans, "izlūkošanas aprindām", "tehniķu aprindām", ka prezidents ir viņu pusē, visu saprot pareizi un izplatīs viņu intereses uz visas planētas.

Indiāņu domas šerifu neuztrauc.

Reiz kāds pazīstams baltais (nē, ne jau Kiplings. Tas bija Belloks) teica:

"Mūsu atbilde uz katru jautājumu ir viena: mums ir ložmetējs, bet jums – ne."

104
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

11
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

11
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

17
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

17
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL