Maģistrālais gāzes vads. Foto no arhīva

Danči uz ukraiņu caurules un ap to. Starp Briseli un Maskavu

69
(atjaunots 11:06 25.01.2019)
Maskavas, Kijevas un Briseles trīspusējās pārrunas par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu 2020. gadā pēc līguma termiņa beigām nesušas jau iepriekš paredzamu rezultātu. Puses nav vienojušās.

Vienošanās pat netika gaidīta – patlaban tā ir rutīna, un būtu grūti gaidīt kādu citu, kaut mazliet pozitīvāku rezultātu. Tikai viena raksturīga detaļa: protams, gan Ukrainas, gan Krievijas Federācijas pārstāvji tikās ar presi pēc pārrunām, taču abi pārsvarā sarunājās ar savas valsts mediju pārstāvjiem. Arī tā ir ikdiena, portālā RIA Novosti pastāstīja Dmitrijs Lekuhs.

Principā, šī pārrunu rauda izgāšanās bija sagaidāma, turklāt nevis ekonomisko, bet gan tīri politisku apsvērumu dēļ, neskatoties uz delegāciju augsto līmeni (no Krievijas parrunās piedalījās enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks un "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers, no Ukrainas – ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins un "Naftogaz" galva Andrejs Koboļevs, no ES – enerģētikas komisārs Marošs Ševčovičs). Pie tam visas "augstās puses" vienlīdz labi saprata, patiesībā nav nemaz par ko un ar ko vienoties, tāpēc banāli izmantoja iespēju, lai "ieskicētu pozīcijas" un "nodotu piedāvājumus".

Viss ir pavisam vienkārši.

Pirmkārt, Ukrainā gaidāmas vēlēšanas, un nebūt nav droši, ka pēc tam gan tagadējais ārlietu minstrs, gan – pats galvenais - "Naftogaz" galva Andrejs Koboļevs banāli saglabās savus posteņus. Turklāt "Naftogaz" vadības iet uz beigām līgumu termiņi, un jaunā vara jau pieņems lēmumus – pagarināt tos, vai ne. Piemēram, Jūlijai Timošenko var būt savs viedoklis par nozari, kam viņa veltījusi ilgus mūža gadus un pat pasēdējusi cietumā par savdabīgajām domām par ekonomisko procesu norisi tajā.

Arī Petro Porošenko uzvaras gadījumā var "ievest" nozarē pavisam citus cilvēkus.

Tādos apstākļos Ukrainas pārstāvji trīspusējās pārrunas izmanto nevis ar mērķi izstrādāt kaut kādus praktiskus risinājumus, bet gan priekšvēlēšanu cīņām. Ir bezjēdzīgi pūlēties panākt vienošanos ar viņiem tamlīdzīgā situācijā.

Otrkārt, radusies problēma arī vidutājiem – Eiropas Komisijas pārstāvis Marošs Ševčovičs 1. februārī dosies divus mēnešus ilgā atvaļinājumā, lai balotētos Slovākijas prezidenta postenim. Viņa vietā stāsies Eiropas komisārs enerģētikas un klimata jautājumos Migels Ariass Kanjete, kura priekšstati gan par Krievijas gāzi, gan par Ukrainas tranzītu, iespējams, ir visai savdabīgi – visas šīs nianses ne mazākajā mērā neskar viņa dzimto Spāniju. Nē, Krievijas gāzi tur pērk, pēdējā laikā pat visai labprāt, taču Spānija iegādājas tikai SDG. Pērn Novatek piederošais "Jamal SPG" un Spānijas uzņēmums Gas Natural Fenosa parakstīja solīdu līgumu – tas paredz, ka līdz 2041. gadam Spānijā ieradīsies 37 tankkuģi gadā ar SDG no Krievijas. Iespaidīgs ir arī apjoms: plānots piegādāt 3 miljardus kubikmetru gāzes. Taču līgums nav ne mazākajā mērā saistīts ar cauruļvadiem, tranzītu cauri Ukrainai, par ne ar "Gazprom". Vēl viena finese: neatkarīgi no Slovākijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, Kanjete ieņems posteni tikai divus mēnešus, un šajā laikā netiek plānotas nekādas pārrunas minētajā jautājumā, arī ne trīspusējās tikšanās. Pēc tam postenī no jauna atgriezīsies Šefčovičs, vai to ieņems cits ierēdnis. Arī tas nesekmēs problēmas praktisko risinājumu.

Jāpiebilst, ka arī Krievijas delegācijas acīs dalība pārrunās lielākoties bija svarīga politisku, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ. Tie ir sekojoši: lūk, šeit mēs esam. Ja jau esam apsolījuši saglabāt zināmu tranzītu cauri šai teritorijai, esam gatavi pārrunām ar Ukrainu. Starp citu, mums ir stabili piedāvājumi: dodiet konkurētspējīgu tranzīta cenu, un jums viss būs kārtībā. Un vēl pātrauciet to cirku ar Ukrainas prasībām kompensēt zaudējumus, ko nes "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi.

Tāpēc no Krievijas puses izskanējuši tikai divi noteikumi: atrisināt pašreizējās problēmas un tiesvedību un vienoties par saprātīgu cenu. Aleksandrs Novaks par to izteicās ļoti skaidri: "Vajag radīt ekonomiskos noteikumus, kuri spētu konkurēt ar citiem virzieniem: to pašu "Ziemeļu straumi" un "Turcijas straumi".

Tas arī viss.

Pat ja vienoties neizdosies, nekā briesmīga nebūs – apvaicājieties Migelam Ariasam Kanjetem, viņš jums pastāstīs par sašķidrināto gāzi no Jamalas. Tā nemaz nav briesmīga.

Varbūt tikai mazliet dārgāka.

Uz redzēšanos, tiksimies maijā, kad ieplānota nākamā tikšanās ministru līmenī trīs pušu formātā. No visas sirds ceram, ka maijā būs ar ko un par ko runāt.

69
Pēc temata
Naftogaz nosauca finanšu pretenziju summu pret Gazprom
Vācijas ĀM izvērtēja ASV vēstnieka vēstules saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

21
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

21
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

41
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

41
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Naudas maks. Foto no arhīva

NVA: tuvākajos mēnešos varētu pieaugt bezdarba līmenis

0
(atjaunots 10:56 22.09.2020)
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras vadītājas Evitas Simsones sacītā, rudenī un ziemā vienmēr pieaug bezdarba līmeni, savukārt sakarā ar krīzi, kas šobrīd iestājusies daudzās nozarēs, prognozēt tā apmērus vispār nav iespējams.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone intervijā pastāstīja, ka septembra vidū bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 8%, raksta Lsm.lv.

Augusta beigās bezdarba līmenis sastādīja 8,1%, salīdzinājumam sniedz datus Simsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka rudens un ziemas periodā statistiski kļūst vairāk bezdarbnieku, jo beidzas sezonālie darbi.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

"Ņemot vērā krīzes saglabāšanos tūrisma nozarē, mēs sagaidām, ka bezdarba līmenis pieaugs, un nezinām, kādu ietekmi radīs," paziņoja Simsone.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē, viszemākais joprojām ir Rīgā, savukārt "koronakrīzes" laikā tieši Latvijas galvaspilsēta kļuva par bezdarba epicentru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sastādīja 8,6%, bezdarbnieku skaits valstī sastādīja 83 500 cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā pirms gada, un par 11,3 tūkstošiem vairāk, nekā šī gada pirmajā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrā pusgada Latvijā ir bijis visaugstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās to nedaudz apsteidza Lietuva. Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bijis tāda pats kā Lietuvā, taču augstāks, nekā Igaunijā (7,1%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Eiropas Komisija iesniedza ES Padomei savus piedāvājumus par finanšu atbalsta piešķiršanu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 ES dalībvalstīm, lai saglabātu iedzīvotāju nodarbinātību un mīkstinātu koronavīrusa krīzes izraisītās negatīvās sociālekonomiskas sekas.

Vislielāko palīdzības apjomu saņems Itālija – 27,4 miljardus. Tālāk seko Spānija (21,3 miljardi), Polija (11,2 miljardi), Beļģija (7,8 miljardi). Latvijai tiks 192 miljoni, bet Lietuvai – 602 miljoni. Tāpat atbalstu plānots sniegt Bulgārijai, Čehijai, Grieķija, Horvātijai, Kiprai, Maltai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Pēc atbalstīšanas ES Padomē šī palīdzība tiks sniegta kredītu veidā ar atvieglojošiem nosacījumiem. Taču naudai ir jābūt novirzītai tieši iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanas pasākumiem, piemēram, īstermiņa darba programmām, kuras pirmām kārtām ir paredzētas pašnodarbinātajiem.

0
Tagi:
bezdarba līmenis, NVA
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
"Mēs negribam apzagt valsti": restorānu īpašnieki paskaidroja, kādēļ jāsamazina PVN
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem