NATO militārās mācības Igaunijā

Igauņiem ir pielēcis: viņi drīkst upurēties amerikāņu labā, nevis otrādi

121
(atjaunots 09:59 24.01.2019)
ASV no jauna apspriež jautājumu: kāda velna pēc viņu karavīriem būtu jāziedo dzīvības, aizsargājot Baltiju. Baltijas politiķi ceļ piesardzīgu skandālu.

Viss sākās ar rakstu avīzē The New York Times par to, ka Tramps pārdomā Savienoto Valstu iespēju izstāties no NATO. Kā jau šai avīzē pieņemts, ziņas pamatā ir tikai baumas no kuluāriem un atsauces uz anonīmiem ierēdņiem, taču tā radījusi solīdu atbalsi, portālā RIA Novosti pastāstīja autors Vladimirs Korņilovs.

Pēc raksta sākās diskusija, kurā izskanēja arī itin saprātīgi jautājumi. Piemēram, telekanāla Fox News pazīstamais raidījumu vadītājs Takers Karlsons sarunā ar Deividu Tafuri, prezidenta Obamas bijušo padomnieku ārpolitikas jautājumos, pavaicāja: "Kāpēc ASV netiek apspriests (NATO Statūtu – red.) 5. pants, kas uzliek mums par pienākumu aizsargāt citas valstis?" Cita starpā Karlsons pauda neizpratni par to, ka amerikāņu kareivjiem vajadzētu ziedot dzīvības par "Igaunijas teritoriālo vienotību" vai provocēt trešo pasaules karu, aizsargājot Latviju.

Par tādu spiedienu mazliet pārsteigtais Tafuri nomurmināja: "NATO pagātnē ir pierādījusi savus panākumus, sakaujot Padomju Savienību." Tomēr Karlsons jopprojām centās izdabūt no Tafura atbildi uz jautājumu "kāpēc amerikāņu bērniem būtu jāmirst par Latviju?"

Nesaņēmis atbildi no Obamas padomnieka, Fox News žurnālists turpināja tēmu savā šovā, atkal un atkal uzdodot jautājumu: kāpēc ASV apņēmušās mest kodollbumbas, aizstāvot tādas valstis kā Latvija un Igaunija. "Kāpēc mēs to izdarījām? – pats sev vaicāja Karlsons. – Kas to lai zina? Nianses slēpj vēsture."

Karlsons piebilda, ka sarunai par ASV saistībām Ziemeļatlantijas aliansē ir jānorit atklāti, bez savstarpējām apsūdzībām", ka "Amerikas tautai ir jāsaprot, kādas sekas var nest" viņu pienākums aizstāvēt Igauniju un Latviju.

Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess publicēja patētisku un sašutuma pilnu tvītu: "Vai tiešām bija bezjēdzīgas visas manis apmeklētās igauņu karavīru bēres, kuri palīdzēja ASV Afganistānā un Irākā? Lūdzu, atbildiet, jā vai nē." Kad daudzi eksprezidenta tvītu lasītāji godīgi sniedza apstiprinošu atbildi un norādīja, ka Igaunijas karavīru upuri bijuši veltīgi, viņš daudzus izmeta no savu sekotāju pulka.

Taču igauņu politiķis, kurš ir atbildīgs par savas valsts iesaistīšanu ASV un NATO avantūriskajās militārajās operācijās, pats varētu atbildēt uz savu jautājumu. Sagaidot igauņu kareivjus, kuri no Afganistānas atgriezās 2014. gadā, Ilvess uzrunāja klātesošos: "Par Afganistānu. Vai tagad šī valsts ir aizsargātāka, sekmīgāka un drošāka? Jā, protams." Viņš paskaidroja, ka Igaunijas ieguldījums karā Afganistānā – tas ir ieguldījums "pašas drošībā".

Militārās mācības Lietuvā. Foto no arhīva
© Foto : Министерство обороны Литвы

Pirms pieciem gadiem Igaunijas valsts vadītājs vēl varēja lolot tādas ilūzijas, taču tagad tām jau vajadzētu izkliedēties. Karš Afganistānā turpinās, terorakti kļuvuši par ikdienu, valsts šķelšanās turpinās. Tikai 2018. gadā vien karadarbību un aviācijas uzlidojumu rezultātā cietuši vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, trešā dala bojāgājušo ir bērni. Arī 2019. gads sākās ar baismīgiem sprādzieniem Kabulā. Situāciju brīvības un demokrātijas jomā ilustrē fakts, ka pat prezidenta vēlēšanas, kas bija ieplānotas šī gada aprīlī, valsts bija spiesta atlikt līdz jūlijam. Daiļrunīgs ir arī fakts, ka visa pasaule par to var uzzināt tikai no ASV vēstniecības Afganistānā publicētajiem tītiem. Pat ASV vairs nav nekādu ilūziju par to, cik efektīva ir militārā operācija Afganistānā – to uzskatāmi apliecina satīriskā filma "Kara mašīna" ar Bredu Pitu galvenajā lomā. Tikai Ilvesam vēl joprojām šķiet, ka deviņi igauņu kareivji, kuri atdevuši savas dzīvības trešo valstu interešu labad Afganistānā, bija "attaisnoti upuri" šajā militārajā avantūrā, un ASV tagad noteikti sūtīs savus dēlus, ja Tallinai šķitīs, ka tai kaut kas draud.

Tā nav pirmā (un noteikti nav arī pēdējā)  reizi, kad amerikāņu sabiedriskie darbinieki ierosina apspriest, cik lietderīga ir militārā palīdzība Baltijas valstīm. 2015. gadā Forbes publicēja rakstu, kura autors pauda pārliecību par to, ka šo "bezpalīdzīgo valstu" uzņemšana NATO bija liela kļūda, un pat pārējā Eiropa nevēlas tās aizstāvēt.

Patlaban baltiešiem kārtējo reizi no okeāna viņa krasta liek saprast skaidri un nepārprotami: ASV nevēlas upurēt savus karavīrus Austrumeiropas nelielo valstu interešu labad. Taču tās, it kā nemanot raidītos signālus, joprojām balsī fantazē par NATO Statūtu 5. pantu.

Piemēram, Igauinijā patlaban tiek pilnīgi nopietni apspriesta ideja pieprasīt no ASV militāro palīdzību viena miljarda dolāru apmērā – Igaunijas armijas atbalstam. Kāpēc Amerikai tas būtu jādara? Kā nu ne – Igaunija taču ir "svarīgs NATO austrumu priekšpostenis".

Tiesa, nedomājiet, ka igauņu elitei nekas nav pielēcis. Vienkārši tā ir politiska nepieciešamība – demonstrēt mērenu padevīgu "dumpi uz ceļiem". Lai elektorāts neaptvertu reālo situāciju.

121
Temats:
NATO austrumu flangā (198)
Pēc temata
Kad verdzība nes prieku: Igaunija kā vēl viens ASV štats
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Amerikāņu eksperti ļauj atviegloti uzelpot – Baltijas valstis neinteresē Krieviju
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

51
(atjaunots 11:00 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

51
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

45
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

45
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

0
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

0
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni