NATO militārās mācības Igaunijā

Igauņiem ir pielēcis: viņi drīkst upurēties amerikāņu labā, nevis otrādi

121
(atjaunots 09:59 24.01.2019)
ASV no jauna apspriež jautājumu: kāda velna pēc viņu karavīriem būtu jāziedo dzīvības, aizsargājot Baltiju. Baltijas politiķi ceļ piesardzīgu skandālu.

Viss sākās ar rakstu avīzē The New York Times par to, ka Tramps pārdomā Savienoto Valstu iespēju izstāties no NATO. Kā jau šai avīzē pieņemts, ziņas pamatā ir tikai baumas no kuluāriem un atsauces uz anonīmiem ierēdņiem, taču tā radījusi solīdu atbalsi, portālā RIA Novosti pastāstīja autors Vladimirs Korņilovs.

Pēc raksta sākās diskusija, kurā izskanēja arī itin saprātīgi jautājumi. Piemēram, telekanāla Fox News pazīstamais raidījumu vadītājs Takers Karlsons sarunā ar Deividu Tafuri, prezidenta Obamas bijušo padomnieku ārpolitikas jautājumos, pavaicāja: "Kāpēc ASV netiek apspriests (NATO Statūtu – red.) 5. pants, kas uzliek mums par pienākumu aizsargāt citas valstis?" Cita starpā Karlsons pauda neizpratni par to, ka amerikāņu kareivjiem vajadzētu ziedot dzīvības par "Igaunijas teritoriālo vienotību" vai provocēt trešo pasaules karu, aizsargājot Latviju.

Par tādu spiedienu mazliet pārsteigtais Tafuri nomurmināja: "NATO pagātnē ir pierādījusi savus panākumus, sakaujot Padomju Savienību." Tomēr Karlsons jopprojām centās izdabūt no Tafura atbildi uz jautājumu "kāpēc amerikāņu bērniem būtu jāmirst par Latviju?"

Nesaņēmis atbildi no Obamas padomnieka, Fox News žurnālists turpināja tēmu savā šovā, atkal un atkal uzdodot jautājumu: kāpēc ASV apņēmušās mest kodollbumbas, aizstāvot tādas valstis kā Latvija un Igaunija. "Kāpēc mēs to izdarījām? – pats sev vaicāja Karlsons. – Kas to lai zina? Nianses slēpj vēsture."

Karlsons piebilda, ka sarunai par ASV saistībām Ziemeļatlantijas aliansē ir jānorit atklāti, bez savstarpējām apsūdzībām", ka "Amerikas tautai ir jāsaprot, kādas sekas var nest" viņu pienākums aizstāvēt Igauniju un Latviju.

Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess publicēja patētisku un sašutuma pilnu tvītu: "Vai tiešām bija bezjēdzīgas visas manis apmeklētās igauņu karavīru bēres, kuri palīdzēja ASV Afganistānā un Irākā? Lūdzu, atbildiet, jā vai nē." Kad daudzi eksprezidenta tvītu lasītāji godīgi sniedza apstiprinošu atbildi un norādīja, ka Igaunijas karavīru upuri bijuši veltīgi, viņš daudzus izmeta no savu sekotāju pulka.

Taču igauņu politiķis, kurš ir atbildīgs par savas valsts iesaistīšanu ASV un NATO avantūriskajās militārajās operācijās, pats varētu atbildēt uz savu jautājumu. Sagaidot igauņu kareivjus, kuri no Afganistānas atgriezās 2014. gadā, Ilvess uzrunāja klātesošos: "Par Afganistānu. Vai tagad šī valsts ir aizsargātāka, sekmīgāka un drošāka? Jā, protams." Viņš paskaidroja, ka Igaunijas ieguldījums karā Afganistānā – tas ir ieguldījums "pašas drošībā".

Militārās mācības Lietuvā. Foto no arhīva
© Foto : Министерство обороны Литвы

Pirms pieciem gadiem Igaunijas valsts vadītājs vēl varēja lolot tādas ilūzijas, taču tagad tām jau vajadzētu izkliedēties. Karš Afganistānā turpinās, terorakti kļuvuši par ikdienu, valsts šķelšanās turpinās. Tikai 2018. gadā vien karadarbību un aviācijas uzlidojumu rezultātā cietuši vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, trešā dala bojāgājušo ir bērni. Arī 2019. gads sākās ar baismīgiem sprādzieniem Kabulā. Situāciju brīvības un demokrātijas jomā ilustrē fakts, ka pat prezidenta vēlēšanas, kas bija ieplānotas šī gada aprīlī, valsts bija spiesta atlikt līdz jūlijam. Daiļrunīgs ir arī fakts, ka visa pasaule par to var uzzināt tikai no ASV vēstniecības Afganistānā publicētajiem tītiem. Pat ASV vairs nav nekādu ilūziju par to, cik efektīva ir militārā operācija Afganistānā – to uzskatāmi apliecina satīriskā filma "Kara mašīna" ar Bredu Pitu galvenajā lomā. Tikai Ilvesam vēl joprojām šķiet, ka deviņi igauņu kareivji, kuri atdevuši savas dzīvības trešo valstu interešu labad Afganistānā, bija "attaisnoti upuri" šajā militārajā avantūrā, un ASV tagad noteikti sūtīs savus dēlus, ja Tallinai šķitīs, ka tai kaut kas draud.

Tā nav pirmā (un noteikti nav arī pēdējā)  reizi, kad amerikāņu sabiedriskie darbinieki ierosina apspriest, cik lietderīga ir militārā palīdzība Baltijas valstīm. 2015. gadā Forbes publicēja rakstu, kura autors pauda pārliecību par to, ka šo "bezpalīdzīgo valstu" uzņemšana NATO bija liela kļūda, un pat pārējā Eiropa nevēlas tās aizstāvēt.

Patlaban baltiešiem kārtējo reizi no okeāna viņa krasta liek saprast skaidri un nepārprotami: ASV nevēlas upurēt savus karavīrus Austrumeiropas nelielo valstu interešu labad. Taču tās, it kā nemanot raidītos signālus, joprojām balsī fantazē par NATO Statūtu 5. pantu.

Piemēram, Igauinijā patlaban tiek pilnīgi nopietni apspriesta ideja pieprasīt no ASV militāro palīdzību viena miljarda dolāru apmērā – Igaunijas armijas atbalstam. Kāpēc Amerikai tas būtu jādara? Kā nu ne – Igaunija taču ir "svarīgs NATO austrumu priekšpostenis".

Tiesa, nedomājiet, ka igauņu elitei nekas nav pielēcis. Vienkārši tā ir politiska nepieciešamība – demonstrēt mērenu padevīgu "dumpi uz ceļiem". Lai elektorāts neaptvertu reālo situāciju.

121
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Kad verdzība nes prieku: Igaunija kā vēl viens ASV štats
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Amerikāņu eksperti ļauj atviegloti uzelpot – Baltijas valstis neinteresē Krieviju
Slānekļa noliktava, foto no arhīva

ASV slānekļa ražotājus glābj naftas milži. Ka tik tie paši nenoslīkst

12
(atjaunots 17:39 30.10.2020)
Esošais stāvoklis un naftas ieguves prognozes ASV joprojām ir novērojumiem aktuāla tēma. Jo lielākā daļa tās ir saistīta ar slānekļa naftu, kura, ar zināmām atrunām, ir lokana pasaules naftas tirgus svira.

Kopējā aina, kas tiek publicēta Amerikas Enerģētikas ministrijas iknedēļas pārskatos, ir skaidra: visnotaļ ass, trīs mēnešu garumā, kritums no marta augstākajiem punktiem 13 miljonu barelu dienā līdz 10,5 miljoniem (tātad par 20%). Tālāk sākās vērā ņemamas svārstības šajā rādītāja (pluss-mīnuss pusmiljons barelu), kas saistītas arī ar sezonālajām viesuļvētrām. Saskaņā ar aktuālākajiem skaitļiem, summārā ieguve ASV ir noslīdējusi pat zemāk, nekā 10 miljoni barelu dienā, taču, atkārtosim, nedēļas dati bieži tiek koriģēti, tādēļ tie drīzāk rāda vispārīgu tendenci.

Kas būs tālāk? Tradicionāls nākotnes ieguves indikators ir strādājošo urbšanas iekārtu skaits. Šeit mēs arī redzējām strauju kritumu pēc marta notikumiem – no maksimālajām 682 vienībām līdz minimumam 172 vienību apmērā augustā, pēc kā notika vāja atkopšanās līdz 205 vienībām šobrīd.

Svarīgs ieguvi ietekmējošs faktors ir tā saucamie nepabeigtie urbumi, kuri jau ir izurbti, taču tajos nav veikts slāņa hidropārrāvums . Tādi jau ir 7,7 tūkstoši – tas ir samērā nopietns apjoms, kurš ilgstošākā laika periodā var uzturēt ieguvi pat pie zema jauno urbumu apjoma. Šobrīd nepabeigto urbumu skaits sācis nedaudz samazināties, un, kas ir galvenais, savā aktuālākajā prognozē Amerikas Enerģētikas ministrija tieši norāda: tagad tie veido ieguves uzturēšanas rezervi mazā strādājošo urbšanas iekārtu skaita fonā. Starp citu, novembrī šis pārskats paredz jaunu slānekļa naftas ieguves kritumu ASV.

Vienvārdsakot, vesels lērums nenoteiktību, kā rezultātā cienījamas organizācijas sniedz daždažādas prognozes: no summārās ieguves izaugsmes līdz 11,5-12 miljoniem līdz noslīdēšanai uz 10 miljoniem barelu dienā ap 2021. gada vidu.

Vēl pirms krīzes divi lielākie Amerikas naftas un gāzes milži – ExxonMobil un Chevron – jau investēja slānekļa ieguvē. Rezultātā radās iespaids, ka neparedzētā gadījumā parādus vai pat slānekļa izstrādātāju bankrotus izpirks lielās kompānijas.

Daļēji tā arī notiek. Pirms dažām dienām ConocoPhillips paziņoja par slānekļa izstrādātāja Concho Resources iegādi par 9,7 miljardiem dolāru. Tādējādi, vēl viens Amerikas naftas milzis kļūst arī par lielu slānekļa milzi. Tiesa, interesanti, ka pirkums notika nevis naudas formā, bet gan akciju maiņas veidā.

Līdzīga situācija notika oktobra sākumā, kad Chevron nopirka Noble Energy (un tie nav tikai slānekļi, bet arī gāzes ieguve jūrā Vidusjūras austrumos).

Savukārt vidēja izmēra kompānijās situācija ir tāda: Devon Energy nopirka WPX Energy, savukārt Pioneer Natural Resources apspriež Parsley Energy pārņemšanu. Vēl daži slānekļa izstrādātāji no veiksmīgāku vai lielāku kompāniju puses tiek izskatīti kā kandidāti uz iegādi vai pārņemšanu.

Tātad konsolidācija un pārņemšana sektorā ir acīmredzamas. Kompānijas sagaida ieguvumus no ekonomijas uz apjomu rēķina, apvienojot blakus esošos ieguves rajonus un tā tālāk. Un, protams, šādas pārņemšanas, sevišķi no milžu puses, ļauj pastumt malā parādu sloga problēmu.

Jāsaka, viss notiek aptuveni tā, kā arī bija domāts gada sākumā – nozares izdzīvošana uz pārņemšanas rēķina no transnacionālo kompāniju (TNK) puses. Pandēmija tikai paātrināja visus šos procesus. Taču krīze naftas nozarē ir novedusi arī pie citām sekām: slānekļa izstrādātājus pārņemošo kompāniju finanšu stabilitāte sāk šķobīties, un tas nozīmē, ka "sagremot" problemātiskās kompānijas bez sekām būs grūtāk.

Visspilgtākais piemērs, laikam, ir ExxonMobil. Gada sākumā kompānijas akciju cenas bija par divām reizēm augstākas, nekā šobrīd, turklāt tā, atšķirībā no daudziem Eiropas kolēģiem, nesamazināja ceturkšņa dividendes. Šobrīd ceturkšņa dividendes attiecība pret pašreizējām akciju cenām sastāda milzīgus 10% gadā, attiecīgi gada sākumā tā bija divas reizes mazāka. Skaidrs, ka akciju cenu kritums divas reizes pie nemainīga dividenžu apjoma nozīmē tikai vienu – pieaugušos riskus un bažas, ka kompānija nespēs turpmāk uzturēt to pašu izmaksu un finanšu stabilitātes līmeni kopumā. Līdzīga situācija vērojama arī citās lielākās kompānijās.

Būtībā, lielākās TNK vēlējās izvilkt slānekļa ieguvi ar savu mērogu un finanšu stabilitāti – šis uzdevums turpina būt aktuāls, taču sasniegt to kļūst grūtāk. Un tas nozīmē, ka finanšu disciplīnas jautājumi atkal iziet priekšplānā, un nav vērts gaidīt izaugsmi izaugsmes labad, kā mēs nesen redzējām slānekļa sektorā.

Piebildīsim arī to, ka "zaļā programma" radīja spiedienu uz visām naftas un gāzes kompānijām, tai skaitā lielākajām no tām. Ārkārtīgi sasteigti būtu runāt par to, ka bankas nekreditēs naftas kompānijas ne ar kādām procentu likmēm, taču nekļūs par pārsteigumu tas, ja "zaļā programma" kopā ar slānekļa izstrādātāju iegādēm palielinās jaunā parāda vērtību arī lielākajām nozares kompānijām.

Apkoposim. Slānekļa nozares sabrukumu nav vērts gaidīt, taču var gaidīt, ka jaunie slānekļa lauku īpašnieki stingrāk ievēros finanšu disciplīnu, atbildīgāk izturēsies pret ieguldījumu rentabilitāti. Savukārt, vai konsolidācija sektorā palīdzēs samazināt pašizmaksas un tādā veidā vismaz saglabāt ieguves apjomus esošajā līmenī – to rādīs laiks.

12
Tagi:
ASV, nafta, naftas tirgus
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju

83
(atjaunots 19:00 29.10.2020)
Lielbritānija atzinusies, ka uzbrūk Krievijai kibertelpā. Augstākā līmeņa amatpersonas atklāti paziņo, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju pret Krievijas līderiem un viņu interesēm", kā arī "medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus".

Lielbritānija atklāti atzinusies, ka sākusi informatīvo un kiberkaru pret Krieviju. Protams, pats par sevi šīs fakts nevienu nepārsteidz: neviens par to nekādas iluzijas nelolo. Taču lorda Marka Sedvila atzīšanās ir pirmais publiskais apliecinājums Londonas diversijām pret Krieviju no Lielbritānijas augstu stāvošas amatpersonas puses. Līdz šim ko tādu kautrējās runāt skaļi.

Domājams, Sedvils ir informēts par tādām operācijām – vēl nesen viņš bija premjerministra padomnieks nacionālās drošības lietās un vienlaikus vadīja visu Vaitholas birokrātisko aparātu. Savukārt avīze The Times, kam intervijā viņš nāca klajā ar interesantajām ziņām, pamatoti pieņēma, ka līdz ar oficiālo diplomātisko karjeru Sedvils esot bijis MI-6 virsnieks.

Tātad, ko īsti atzina bijušais ierēdnis, kurš cer līdz šī gada beigām ieņemt vietu Lordu palātā? Viņš pastāstīja, ka Lielbritānija uzbrūk Krievijai kibertelpā. "Fakts, ka jūs neredzat, kā mēs to izmantojam, nenozīmē, ka mēs to nedarām," apgalvoja Sedvils, pie tam paziņoja, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju Krievijas līderiem un viņu interesēm". Un piebilda, ka Londona medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus.

Pēdējā punktā Krievija pat paldies pateiks. Vladimirs Putins jau vairākkārt brīdināja biznesmeņus par tādu risku un aicināja "turēt savus kapitālus tur, kur tie ir nopelnīti". Tādēļ tamlīdzīgi izteikumi un Rietumu specdienestu darbības tikai pamudinās Krievijas biznesu sekot sava prezidenta aicinājumam. Briti apstiprina: Krievijā kapitāli saglabājas drošāk.

Savukārt, runājot par kiberuzbrukumiem un kaitnieciskām kampaņām pret Krieviju, lords Sedvils acīmredzami samelojās – viņš klāstīja, ka Londona tos uzsākusi pēc skaļā incidenta ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā, "atbildes triecienam". Kā nu ne, pirms tam MI-6 pat neskatījās uz Krievijas pusi.

Atgādināsim, ka Skripaļi sajutās slikti 2018. gada 4. martā. Savukārt britu specdienesta netīrās lietas Krievijā vairākkārt fiksētas ilgi pirms šiem notikumiem. Atsauksim atmiņā, piemēram, britu firmas Strategic Communications Laboratory (SCL Group) darbību, kuras specializācija ir psiholoģiskais un informācijas karš. Tā nekad nav slēpusi, ka savās dezinformācijas kampaņās izpilda Lielbritānijas, ASV, kā arī NATO militāro un izlūkošanas struktūru pasūtījumus un dara to jau kopš 90. gadu sākuma.

SCL netīrās darba metodes nāca gaismā tajā pašā 2018. gada martā saistībā ar skandālu ar tās meitas struktūru Cambridge Analytica. Arī tas notika tāpēc, ka rietumu elite sadumpojās pret firmu par tās piedalīšanos vēlēšanu kampaņā ASV Donalda Trampa pusē. Citādi to vēl šobaltdien neviens nebūtu aizticis.

Toreiz šīs struktūras pārstāvji, domājot, ka sarunājas ar potenciālajiem pasūtītājiem (patiesībā tie bija žurnālisti, kuri strādāja aizsegā), pastāstīja, ka specializējas viltus profilu veidošanā sociālajos tīklos, dezinformācijas iemešanā Internetā, darbā ar mērķauditoriju, kam stāsta melus, un tā tālāk. Tātad, pēc būtības, atzina, ka sen un plaši nodarbojas ar to pašu informācijas karu.

Jau 2015. gadā NATO nolīga SCL darbam "Krievijas virzienā". Savā portfolio kompānija neslēpa, ka to nolīga "oranžās revolūcijas" organizācijai Kijevā jau 2004. gadā. Toreiz "oranžo" uzvara tika panākta ar Viktora Juščenko mistiskās "saindēšanas" palīdzību. Kā jau atzīst arī Kijevā, nekādas saindēšanas nebija. Neviļus uzrodas domas par to pašu speciālistu saikni ar mazāk mistisko Skripaļu noindēšanas mēģinājumu un ar citām atsevišķu Krievijas personu "saindēšanām".

SCL atzina arī, ka to noalgojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un Kijevas varasiestādes, "lai sagrautu un novājinātu Doņeckas Tautas Republiku".

Uzsvērsim, ka tas viss notika ilgi pirms incidenta Solsberijā. Un lordam Sedvilam, kurš kopš 2017. gada aprīļa ieņēma padomnieka drošības lietās amatu, neapšaubāmi, tas labi zināms. Vienkārši viņš vēl naivi domā, ka džentlmeņiem joprojām tic uz vārda.

Visi, saprot, ka mūsu laikos visur tiek pielietoti kiberieroči un kiberizsekošana. Ne tikai pret pretiniekiem, bet arī attiecībā uz sabiedrotajiem. Kādu troksni sacēla viens skandāls ar vairākus gadus ilgušo Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefona noklausīšanos, ko īstenoja amerikāņu specdienesti. Ir smieklīgi uzskatīt, ka viņi necentās daudz aktīvāk izsekot Krieviju jau pirms gadījuma ar Skripaļiem.

Atsevišķi rietumu specdienesti pat lepojas ar to, kā viņi "klausās krievus". Tā, Nīderlandes mediji ar entuziasmu stāsta par to, ka vietējā specdienesta AIVD hakeri 2014. gada vasarā ierastas Krievijas valsts iestāžu uzlaušanas operācijas ietvaros iekļuvuši kādas Maskavas augstskolas tīmeklī un, pateicoties tās pastāvīgajai novērošanai, esot atklājuši hakeru tīklu Cozy Bear. Pievērsiet uzmanību, nekādu skandālu saistībā ar "krievu hakeriem" tobrīd vēl nebija, bet Nīderlandes oficiālie kiberspiegi jau uzlauza Krievijas tīmekļus. Turklāt ļoti lepojas ar to.

Tagad britu lordi iegalvo, ka mēģinājums uzlauzt Kremļa iekšējo tīmekli (tieši par to raksta The Times, komentējot Sedvila interviju) – ir tikai atbilde uz nezināmu personu pastrādāto saindēšanu netālu no Portondaunas, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas slepenās ķīmiskās laboratorijas.

Jaunais lords lielās, ka atbildes kārtā uz Skripaļu lietu Londona iznīcinājusi "visu Krievijas izlūkošanas tīklu Apvienotajā Karalistē". Interesanti, no kurienes tad britu prese ņem svaigākās "sensācijas" par to, ka "Putina spiegi cenšas izsekot karalieni"?

Ja tic avīzei The Sunday Express, "GIP hakeri" centās iegūt informāciju par Elizabetes II vizīti tajā pašā slepenajā laboratorijā Portondaunā. Žēl, ka avīze nepaskaidroja, kādiem mērķiem "Putina spiegiem" (kuru tīkls Lielbritānijā it kā jau likvidēts) jāpieliek tādas pūles un ko viņi var uzzināt no 94 gadus vecās karalienes vizīšu grafika. Kādā kleitā viņa apmeklēja laboratoriju? Vai arī nopietni cerēja atrast mūžīgā eliksīra recepti, ko tur izstrādā pēc viņas pasūtījuma? Tādus jautājumus britu prese neuzdod, kad runa ir par nepamatotām apsūdzībām pret Krieviju.

Protams, visi lieliski zināja, ka Rietumu specdienesti jau sen sākuši slepenu un ļoti netīru karu pret Krieviju, izmantojot dezinformāciju, kiberuzbrukumus, spiegošanu un atklātas diversijas, un saprata, ka britiem šajā karā nebūt nav pēdējā loma.

Tomēr līdz šim visi noliedza šo faktu un apgalvoja, ka Krievijas apsūdzības radījusi "paranoja" – sak, tā esot "reliģija Putina Krievijā". Paldies lordam Sedvilam par pārlieko atklātību. Tagad Maskavai ir uz ko atsaukties, kad runa būs par kārtējo pret Krieviju vērsto provokāciju, un mēs varēsim pieņemt, kas saistīts ar kārtējām viltus ziņām par Krieviju vai kārtējo mistisko "saindēšanu".

83
Tagi:
kiberuzbrukums, informācijas kari, Krievija, Lielbritānija
Covid-19

Latvijā 215 jauni Covid-19 gadījumi, tikmēr ministri "pieķēra" rokkoncertā

0
(atjaunots 16:56 31.10.2020)
Kamēr veselības ministre aicina Latvijas iedzīvotājus sēdēt mājās, lai nekļūtu par Covid-19 "aģentiem", izglītības un zinātnes ministre "bliež vaļā" rokkoncertā; valstī 215 jauni inficēšanās gadījumi.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī aizritējušajā diennaktī veikti 5844 koronavīrusa testi un atklāti 215 jauni inficēšanās gadījumi.

Divi pacienti ar uzstādītu Covid-19 diagnozi miruši. Viens piederēja pie vecuma kategorijas 70-75 gadi, otrais mirušais – pie vecuma kategorijas 90-95 gadi.

Pozitīvo koronavīrusa testu daļa Latvijā sastādīja 3,7%.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā inficējušies kopumā 5894 cilvēki.

Laikā, kad veselības ministre Ilze Viņķele aicina Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos un neapmeklēt publiskus pasākumus, savukārt bērnus nelaist pēc konfektiem Helovīnā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nespēj atturēties no rokgrupas koncerta apmeklēšanas.

Šuplinsku "pieķēra" grupas Skyforger pielūdzēji viņu uzstāšanās laikā, kura notika 17. oktobrī.

Informācijai par ministri, kura apmeklēja publisku pasākumu epidēmijas pīķī, ātri pieķērās klāt televīzija. Beigās Šuplinska nonāca Latvijas Televīzijas ziņu sižetā.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņa devās uz koncertu, kad valstī ir tik saspringta situācija ar koronavīrusu, ministre paziņoja, ka koncertu neviens neatcēla, turklāt tas tika sarīkots atbilstoši visām epidemioloģiskās drošības prasībām.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Latvijā pacientiem ar Covid-19 parādīsies atsevišķas slimnīcas