Protesta akcija Rīgā pret sociālo un nacionālo nevienlīdzību Latvijā. 2019. gada 12. janvāris

Vienotība iznīcībā: kad Latvijas inertā sabiedrība aizdegās sērkociņš

146
(atjaunots 10:29 16.01.2019)
Revolūcija Latvijā ir iespējama. Viss atkarigs no tā, kas un kad nolems aizsvilināt degli.

2009. gada 13. janvārī kopā ar draugiem posāmies svinēt veco Jaungadu. Satikāmies mājās pie drauga ap desmitiem vakarā. Es tobrīd jau vairāk nekā gadu strādāju Pirmajā Baltijas kanālā. Citu žurnālistu kompānijā nebija.

Marketologs, programmētājs, menedžeris, mūziķis. Visiem spēkiem pūlējos izstāstīt, cik grūts un bīstams ir mans darbs. Viņi neticēja. Sak, kas tad tāds pie mums Latvijā varot notikt, tikai bruņurupuču svēršana zooparkā.

Es strīdējos, lai arī sirds dziļumos man šķita, ka taisnība ir viņu pusē. Aptuveni vienpadsmitos mēs beidzot sēdāmies pie galda. Šajā brīdī man piezvanīja.

- Ļoša, kur tu esi? Pēc 20 minūtēm piebrauks mašīna. Steigšus brauc uz vecpilsētu.

- Kas tad tur notiek?

- Tur...

Mašīna piebrauca pat ātrāk. Interneta telefonā tolaik vēl nebija. Informāciju pa drupačām saņēmu no kolēģiem, taču lielāko daļu ieraudzīju jau pats savām acīm.

Latvijas Maidans

Kad atbraucām, viss jau gandrīz bija galā. Līdz šim pilsētā strādāja mani kolēģi – viņi tur nokļuva pašā notikumu karstumā. Viņi devās uzņemt miermīlīgu mītiņu, taču pēkšņi nokļuva Latvijas Maidana epicentrā. 4 gadus pirms notikumiem Ukrainā.

Protesta akcijas Parīzē. Foto no arhīva
© Sputnik / Ирина Калашникова

Izlauzti bruģakmeņi, apgāzta policijas automašīna, izdauzītas vitrīnas. Viss gandrīz bija beidzies. Pa ielām retumis garām skrēja cilvēki kapucēs, visur bija policija.

Kā tā varēja gadīties, ka miermīlīgs īss mītiņš pārvērtās par lielākajām nekārtībām neatkarīgās Latvijas vēsturē? Patlaban par to grūti spriest. Stāsta par izplānotu provokāciju, par kūdītājiem, kuri veikli bīdīja pūli viņiem vajadzīgajā gultnē.

Nākamajā dienā visi sāka meklēt vainīgos. Mēģināja apsūdzēt mītiņa organizatorus, taču viņi apsūdzības atspēkoja. Maskās tērptos vīrus, kuri it kā veduši pūli demolēt Saeimu, arī neviens neatrada.

Aizturēja aptuveni 130 trača cēlājus, kuri meta akmeņus, izlaupīja veikalu un apgāza automašīnas. Lielākā daļa tika vaļā ar nosacītu sodu. Taču neviens mums nepastāstīja, kas un – pats galvenais – kāpēc pasūtīja Latvijas Maidanu.

Principā, dumpja rezultātus var salīdzināt ar 13. Saeimas vēlēšanām: pabļaustījās, izlamājās, patētiski gāza agrāko varu, nosvinēja demokrātijas triumfu un tautas gribas uzvaru, taču parlamenta krēslos sēdās tie paši – tikai dažas sejas ir jaunas.

Uzliesmoja vienā rāvienā

Pati revolūcija ilga aptuveni trīs stundas. Atskatoties uz notikumiem Kijevā, tās šķiet tīrās bērnu spēles. Salīdzinot ar notikumiem Ukrainā un pašreizējo situāciju Francijā, mēs tikai patrokšņojām. Taču tobrīd visi nopietni nobijās.

Lai nu būtu kā būdams, taču desmit gadus vecie notikumi parādīja vienu vienkāršu lietu: sagruva mīts par to, ka mūsu sabiedrība ir inerta un grūti izkustināma. Uzliesmojām vienā rāvienā. Liesmas sacēlās nepilnas stundas laikā. Pulksten septiņos cilvēki mierīgi piedalījās mītiņā Doma laukumā, bet astoņos sadusmoto pūli atspieda no Saeimas ēkas.

Var jau, protams, pieņemt, ka viss iznāca pats no sevis. Ka tauta bija novesta līdz robežai un tracis bija stihisks. Taču nākamie mītiņi acīmredzami apliecina, ka tā nav.

Visi mēģinājumi organizēt "Maidanu 2.0" ir cietuši neveiksmi. It kā jau cilvēki ir tie paši, tikšanās vietas nemainās, desmit gadu laikā neapmierinātības iemeslu saraksts tikai paplašinājies. Taču nemieri neiznāk.

Tas var notikt Latvijā

Pasarg Dievs, nekas tāds nav vajadzīgs. Sēžot mājās, ir ērti saukt, ka franči ir malači, demonstrē gribu un panāk savu. No šejienes var omulīgi sajūsmināties par drosmīgajiem kijeviešiem un lepoties ar "debesu simtu".

Tuvplānā sadauzītā pilsēta un galvas, ložu pēdas sienās un "Molotova kokteiļu" atstātie melnie plankumi neizskatās tikpat romantiski un cēli, kā monitorā. Taču tas var notikt arī pie mums. Viss atkarīgs no tā, kas un kad nolems aizsvilināt degli.

Tolaik, 2009. gadā, kļuva skaidrs, ka Latvijas tautu var saliedēt iznīcība. 2013. gada novembrī mūs saliedēja līdzjūtība. Līdz vienotībai daiļradē vēl neesam izauguši. Ne jau tāpēc, ka mēs vēl būtu mazi. Vienkārši tas nevienam nav izdevīgi.

146
Pēc temata
Protesta akcijās Rumānijā ielās izgājuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku
Nesodītais noziegums: Bronzas nakts Tallinā
Petardes, pudeles un ūdens metēji: masu protesti Hamburgā
Nu, par pāreju: mītiņš par godu protestam
ES karogs, foto no arhīva

Mandāts tāds pašķībs. Eiropas Parlaments teju nepieteica karu Krievijai

41
(atjaunots 00:36 05.05.2021)
Tabakijiem nekad un ne par ko nav kauns, tomēr šitie laikam jūtas aizskarti. Satrakojās tā, ka būtu pieteikuši karu Krievijai un pieprasītu uzreiz mest kodolbumbu, ja vien tikai varētu.

Tomēr ir labi, ka viņiem tāds Eiropas Parlaments ir, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Stāsta, ka saimniecībā, pat vienotā Eiropas saimniecībā tāda struktūra ir bezjēdzīga, spēj tikai negatīvu atmosfēru radīt. Bet tomēr katrās mājās, arī vienotajās Eiropas mājās jābūt tādai koplietošanas telpai – dzīvei neder, bet bez tās neiztikt, citādi dzīvoklī būs bēda. Tautā saukta par "miskasti".

Pieklājīgi ļaudis no tās cenšas turēties tālāk, lai nenosmērētos. Taču arī tā palīdz radīt zināmu iespaidu. Galu galā, tā taču dod priekšstatu par to, ko kurš ēd, kas kuram ir. Tikai EP viņi visbiežāk izmet tikai Krievijai veltītās negatīvās jūtas.

Gadās valstis, kas neizmet, kas labprāt padalās savējās, jo dzimtajās mājās lieliski jūtas pat ar visiem šiem "labumiem". Viņi pat paši no tām pārtiek.

Vienkārši viņiem ir par daudz. Tādas valstis, neskatoties uz sīkajiem izmēriem, ienes lauvas tiesu kopējā mucā.

Bet tiem, kuri uzskata sevi par respektabliem un baltos cimdus nemaz nevelk nost, tāpat kaut kur jānogrūž savi mentālie gruži. Vārdu sakot, iestāde smird tā, ka nevar saprast, kur viņiem beidzas sanitārā zona un sākas lietderīgā platība. Viss ir saputrojies. Pareizi – sen nav tīrīts, tāpēc iet pāri malām.

Atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas. Apturēt "Ziemeļu straumi 2". Atteikties no Krievijas ogļūdeņražiem. Izraidīt diplomātus no ES. Aizliegt krieviem pārvietoties pa Eiropu.

Ja tik varētu, viņi būtu pieteikuši Krievijai karu un pieprasījuši uzreiz nomest atombumbu. Satrakojās tā, ka pat trakais rusofobs Borels bija spiests atgādināt, kurš viņiem tur ir galvenais diplomātijā. Lika lietā visas prasmes, lai maigi, neaizskarot sev līdzīgo jūtas un smalkās dvēseles stīgas, pat ne pierunātu nestrēbt karstu, bet atvainotos par viņu ierobežotajām pilnvarām. Ek, lai paliek pilnvaras, vienkārši par aprobežotību.

Piemēram ņemsim Krievijas atslēgšanu no SWIFT, sākoties agresijai pret Ukrainu. Tas taču pieder pie kategorijas "ja nu man vēl iepatiksies". Ja tas ir viss, ko spēj Rietumi, ceļš uz Kijevu ir vaļā, var nolemt Maskava, - klīst runas, ka tā jau katram gadījumam pārbauda maksājumu instrumenta aizvietotāju. Tomēr arī šo punktu rezolūcijā ierakstīja.

Tabakijiem nekad un ne par ko nav kauns, tomēr šitie laikam jūtas aizskarti. Nolēma pierādīt Putinam, ka arī kaut ko jēdz no angļu literatūras, un uz viņa Kiplingu var atbildēt ar savu SVIFTu. Iznāk, ka nevar.

Ja runa ir par finanšu sistēmu SWIFT, jāsaka, ka tā viņiem nepieder, un lai to izslēgtu Krievijai, viņiem tas mandāts tāds pašķībs. Starp citu, tas attiecas arī uz "Ziemeļu straumes 2"apturēšanu. Ja runa ir par Džonatanu Sviftu, neizskatās, ka viņi būtu lasījuši viņa darbus. Skaidrs taču, ka ne jau viņi visā šajā stāstā ir Gulivers. Tur bija tā – jo platāka piere un lielāks augums, jo dusmīgāki liliputi.

Bet miskasti viņiem tomēr vajadzētu iztīrīt. Pēc parlamentārisma tur nu nemaz neož.

41
Tagi:
Krievija, Austrumeiropa, Eiropa
Pēc temata
Ilga spēle: kāpēc Krievijai ir vairāk trumpju konfliktā ar Rietumiem?
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju
ASV karavīri pie desanta mašīnas M2 Bradley

"Viss ir sagatavots triecienam": Pentagons meklē iespējas piekļūt Kaļiņingradai

54
(atjaunots 00:09 05.05.2021)
Pentagons savelk pie Krievijas rietumu robežām pastiprinātas operatīvās grupas – tas mēģina piekļūt Kaļiņingradas anklāvam, kur Maskava, pēc Rietumu domām, radījusi "piekļuves lieguma zonu".

ASV turpina audzēt militāro klātbūtni pie Krievijas robežām – tuvāko mēnešu laikā Pentagons saformēs divas jaunas vienības Eiropā "Kremļa agresijas apturēšanai". Vašingtona cer, ka daudzdomēnu operatīvā grupa (Multi-DomainTask Force, MDTF) un trieciena vadības štābs karadarbības teātrī (Theater Fires Command, TFK) dāvās NATO izšķirošās priekšrocības potenciālā bruņotajā konfliktā ar Krieviju. Par to galvenajiem uzdevumiem – RIA Novosti autora Andreja Koca materiālā.

Iekļūt aizliegtajā zonā

Amerikāņu ģenerāļi atzīst: Krievijai pie rietumu robežām ir skaitlisks pārsvars pār NATO bloku, un tā spēj īsā laikā savilkt reģionā daudz lielākus spēkus, turklāt ir daudz labāk sagatavojusies bruņotam konfliktam. Īpašas bažas Ziemeļatlantijas aliansei rada Kaļiņingradas anklāvs. Skan apgalvojumi, ka Maskava te radījusi vienu no "piekļuves lieguma zonām" (Anti-Access/AreaDenial, A2/AD).

Ar šo terminu ASV apzīmē teritoriju, kas droši aizsargāta no ārējas iejaukšanās ar spēcīgu PGA sistēmu, pretkuģu raķetēm, tālās darbības krasta un operatīvi taktiskajiem trieciena kompleksiem, kā arī mūsdienīgiem radioelektroniskās cīņas (REC) līdzekļiem. Sadursmes gadījumā Rietumu armijas, aviācija un flote šajā zonā cietīs neattaisnojami lielus zaudējumus, uzskata NATO.

Kaļiņingradas A2/AD izdosies apspiest tikai gadījumā, ja alianse izmantos visu savu potenciālu, bet Krievija atteiksies no taktiskajiem kodolieročiem. Taču operācijā iesaistītās valstis cietīs kolosālus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.

Tāpēc amerikāņi nolēmuši rīkoties citādi: viņi jau vairākus gadus strādā pie relatīvi nelielām vienībām – daudzdomēnu operatīvajām grupām, kas paredzētas "piekļuves lieguma zonu" uzlaušanai. Formējumu sastāvs un skaits ir atkarīgs no militāro operāciju mērogiem un karadarbības teātra īpatnībām. To galvenais trieciena spēks – zalves uguns sistēmas, precīzās raķetes, perspektīvā – hiperskaņas ieroči.

"Eiropas daudzdomēnu operatīvo grupu veidos lauka artilērija, tālās darbības raķetes, sarežģīta PGA un PRA sistēma, izlūkošanas vienības, REC, kiberdrošības un kosmisko sakaru speciālisti, - precizēja ASV Sauszemes spēki Eiropā. – Jaunā grupējuma izvēršana būtiski uzlabos mūsu iespējas strādāt visos domēnos (vidēs) un apvienot NATO valstu militāro spēku."

Nākotnes grupējumi

Draudu periodā MDTF nodarbosies ar izlūkošanu visa Eiropā izvērstā NATO grupējuma interesēs: fiksēs pretinieka PGA pozīcijas, spēku dislokācijas vietas, kara tehnikas pārvietošanās maršrutus. Vienlaikus operatīvā grupa ķersies pie diversijām kibertelpā, sāks "slāpēt" sakaru un kontroles līdzekļus. Nākamais solis – trieciens militārās infrastruktūras svarīgākajiem objektiem.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Eiropas MDTF atbalstam tiks izvērsts īpašs uguns kontroles štābs – analītikas un komandcentrs, kas nosprauž potenciālos mērķus. Vienības darbinieki nepārtraukti sekos pretinieka spēku kustībai ar bezpilota lidaparātu un kosmisko satelītu palīdzību un notēmēs trieciena līdzekļus – tālās darbības raķetes un artilērijas kompleksus. ASV Sauszemes spēku Eiropā komandieris, ģenerālis Kristofers Kavoli pastāstīja, ka TFC kļūs par "daudzdomēnu operāciju galveno elementu lielos konfliktos".

Pentagons uzsvēra, ka abu grupējumu personālsastāvs – apmēram 500 cilvēki – jau ir apmācīts un gatavs sākt militāro uzdevumu izpildi. Domājams, MDTF stāsies ierindā septembrī, TFC – mēnesi vēlāk. TFC pārvietos uz Visbādenes bāzi Vācijā. Daudzdomēnu operatīvās grupas pastāvīgās dislokācijas vieta pagaidām nav zināma.

Pirmā MDTF tika saformēta 2018. gadā. Uz tās bāzes izmēģina perspektīvos taktiskos un tehniskos risinājumus, ko izmantos citi grupējumi. Tā iekļauta ASV Sauszemes spēkos Klusajā okeānā (US Army Pacific) un piedalījās lielajās starptautiskajās jūras kara mācībās RIMPAC-2018. Līdztekus MDTF Eiropā, šogad amerikāņi plāno dislocēt papildu grupu Klusā okeāna reģionā un vēl vienu – Arktikā.

Krievijas atbilde

NATO valstu nesenie gatavošanās darbi nepalika nepamanīti Krievijā. Valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, nesen, uzstājoties KDLO dalībvalstu Aizsardzības ministru padomes sēdē, pastāstīja, ka Maskava uzmanīgi vēro alianses spēku pārvietošanos pie Krievijas robežām.

"Militārā riska pieaugumu veicina ASV un NATO darbības Eiropas reģionā ar mērķi uzlabot spēku cīņas gatavību un pastiprināt klātbūtni, - viņš konstatēja. – Tiek modernizēta militārā infrastruktūra, aug operatīvās un cīņas gatavības intensitāte, īstenojas ASV koncepcija "četri pa trīsdesmit".

Armijas ģenerāļa pieminētā koncepcija "četri pa trīsdesmit" paredz 30 NATO bataljonu, 30 takstiskās aviācijas eskadriļu un 30 kara kuģu izvēršanu Austrumeiropā 30 dienu laikā. Bruņota konflikta apstākļos ar Krieviju grupējums atbalstīs NATO ātrās reaģēšanas spēkus un pārvarēs plaisas pretinieka aizsardzībā, ko iecirtīs MDTF, TFC un citas alianses avangarda vienības.

Tomēr Krievijai ir iespējas atbildēt uz NATO agresīvajām darbībām. Šoigu atgādināja, ka Maskava organizēja Rietumu un Dienvidu kara apgabalu spēku kaujas gatavības pēkšņo pārbaudi. Īsā laikā pie valsts rietumu robežām tika nogādātas divas armijas un trīs Gaisa desanta spēku vienības.

Pēc mācībām šo spēcīgo grupējumu nogādāja pastāvīgās dislokācijas punktos. Taču Krievija nodemonstrēja Ziemeļatlantijas aliansei: tā spēj daudz ātrāk reaģēt uz draudiem un sagatavoties karam, nekā domāja Rietumi.

54
Tagi:
NATO, ieroči, Krievija, Kaļiņingrada, Pentagons
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja ASV plānus paplašināt PRA sistēmu
"Kreiserus vajadzēs norakstīt": ASV izlēmušas par kara izdevumiem
"Jāsarūpē zārki": ASV vērtē liela kara cenu
Aizklapēt Ameriku ciet. Kāpēc ASV nolaiž dzelzs priekškaru
Neatliekamās palīdzības mašīna, foto no arhīva

Ārsts izsauca "ātros" pēc 10 dienām: skandāls ap baltkrievu bēgļa ārstēšanu Muceniekos

0
(atjaunots 16:26 05.05.2021)
No 65 Mucenieku centra iemītniekiem 41 diagnosticēts Covid-19, slimo arī trīs darbinieki. Centra iemītnieka ārstēšanas dēļ pat izcēlies skandāls.

RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas uzliesmojums patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos izrādījies nopietnāks, nekā ziņots. Vienam no centra iemītniekiem slimības gaita ir smaga, viņa ģimene pārmet centra ārstam nevērību, vēsta LTV7 krievu valodā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka no 22. aprīļa Muceniekos noteikta karantīna, tā iemītniekus no centra neizlaiž. Infekcija fiksēta desmit centra iemītniekiem un diviem darbiniekiem. Tika ziņots, ka trīs pacienti hospitalizēti.

Tomēr atkārtota testēšana 27. aprīlī parādīja, ka Covid-19 uzliesmojums ir daudz nopietnāks, saslimušo iemītnieku skaits vismaz četrkārt lielāks, nekā ziņots.

Viens no inficētajiem – Jevgēņijs no Baltkrievijas – patlaban smagā stāvoklī ārstējas Infektoloģijas centrā. Viņa tuvinieki uzskata, ka centrā strādājošā ārsta nevērība nav ļāvusi saņemt palīdzību laikus.

Vīrieša tuvinieki pastāstīja, ka viņš juties slikti jau 16. aprīlī, pie centra ārsta izdevies nokļūt tikai 19. aprīlī, kad jau četras dienas temperatūra turējās 38 grādu līmenī, un ar paracetamola palīdzību to pazemināt neizdevās "Ārsts teica dzert paracetamolu, gulēt. Izmeklēšanas nebija," pastāstīja bēgļa sieva.

20. aprīlī viņa stāvoklis pasliktinājās, sāpēja kakls, bet ārsts pēc apskates paziņojis, ka kakls esot "normāls", un ieteicis joprojām dzert paracetamolu.

Divas dienas vēlāk temperatūra pacēlās līdz 39. "Ārsts izklausīja un teica, ka viss esot normāli. Jevgēņijs sūdzējās, ka trūkst elpas. Pēc skandāla vakarā ārsts atnesa antibiotikas," stāsta tuvinieki.

Tikai 22. aprīlī veikts Covid-19 tests, taču tā rezultāti pazuduši, un ārsts par tiem neko nezina.
26. aprīlī vīrieša pašsajūta, pēc tuvinieku vērtējuma, kļuva kritiska. "Tikai pēc skandāla ārsts piekrita izsaukt ātros," stāsta Jevgēņija tuvinieki.

"Ātrie" nogādāja pacientu slimnīcā, kur viņu tūlīt pieslēdza pie skābekļa – viņš vairs nespēja elpot patstāvīgi. Konstatēts Covid-19 un abpusēja vīrusu pneimonija ar komplikācijām. Arī viņa sieva un bērns ir saslimuši.
Centra vadītājs Pēteris Grūbe komentāros LTV7 pastāstīja, ka par situāciju ir informēts, taču pagaidām negribētu spriest, vai tuvinieku teiktais atbilstot patiesībai.

Viņš atklāja, ka saslimšanas gadījumi ir, taču situācija esot stabila un tiekot kontrolēta. Centrs sadarbojas ar SPKC, ar Veselības ministriju, ar neatliekamo palīdzību. Centrā ir ārsts un divas māsas, ārsts ierodas nepieciešamības gadījumā, izmeklē pacientus, māsas pastāvīgi seko iemītnieku veselībai.

Grūbe atzīmēja, ka ģimenes ārsts apmeklē centru uz četrām stundām trīs reizes nedēļā, vajadzības gadījumā biežāk, un pretenziju pret viņa darbu neesot.

Tomēr vairāki informācijas avoti pastāstīja LTV7, ka bēgļi vairākkārt sūdzējušies par ārstu PLMP, bet centra vadītājs paziņoja, ka nav redzējis dokumentālus sūdzību apstiprinājumus.

Sabiedriskais aktīvists Egils Grasmanis, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītājs, konstatēja, ka palīdzībā bēgļiem nav izstrādāta sistemātiska pieeja, šajā jomā nav nevienas atbildīgās amatpersonas, tāpat kā vienas iestādes, kas darbu koordinētu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Apvidnieku vietā - varonīgums un radoša pieeja: kā Latvijā strādā NMPD mediķi
Parādījušās jaunas iespējas: pieraksts vakcinācijai tagad ir ērtāks
"Mucenieku" centra bēgļiem izdomāti īpaši sodi