Dzelteno vestu protesta akcijas Parīzē

Francija palikusi kāju priekšā labākajiem cilvēkiem no Krievijas

86
(atjaunots 13:13 12.01.2019)
Viktors Marahovskis
Civilizētajā demokrātiskajā Francijā par pretvalstiskām akcijām soda daudz stingrāk nekā autoritārajā Krievijā.

Daudzi pilsoņi ir neizpratnē par jaunumiem no ārzemēm, norāda RIA Novosti autors Viktors Marahovskis. Francijas premjerministrs apsolījis pastiprināt sodu par piedalīšanos nesankcionētajos mītiņos, turklāt Krievijas publika uzzināja:

  • kopš "dzelteno vestu" protestu sākuma Francijā arestēti gandrīz seši tūkstoši cilvēku, vairāk nekā tūkstotim piemērots cietumsods;
  • Parīzē pieteikums par mītiņa rīkošanu jāsniedz vismaz divus mēnešus iepriekš, nevis 10-15 dienas iepriekš, kā Maskavā;
  • par pirmreizēju nesaskaņotas akcijas organizēšanu francūzim tiks piemērots pusgadu ilgs cietumsods un būs jāmaksā soda nauda 7,5 tūkstošu eiro apmērā, bet recidīva gadījumā - gads cietumā un naudas sods 15 tūkstoši eiro (ar vidējo franču algu 2,25 tūkstošu eiro apmērā). Krievijā par to draud tikai "administratīvais sods";
  • Francijas premjers grib padarīt par kriminālnoziegumu kapuču nēsāšanu nesankcionētājos mītiņos. Pagaidām par to tiek piespriest sods pusotra tūkstoša eiro apmērā, taču ar to nepietiek un par to ir jāsēdina aiz restēm. Tiem, kuri jau parādījuši savu "huligānisko raksturu", jāaizliedz publiska aktivitāte nākotnē.

Un tā tālāk.

Progresīvā krievu publika šai sakarā raksta vēstules progresīvajiem medijiem, un vaicā, vai tā ir patiesība. Vai tad "būs kā Krievijā?" Mediji bez īpaša prieka atbild: diemžēl par tādu "kā Krievijā" francūži nevar ne sapņot. Sods par pretvalstisku uzstāšanos demokrātiskajā Francijā ir daudz stingrāks nekā mūsu autoritārajā dzimtenē.

... Kam būtu jāpievērš uzmanība? Gandrīz visās demokrātiskākajās pasaules valstīs likums attiecībā uz "maidaniem" ir ātrs un nežēlīgs. Lieta tāda, ka normālas rietumu demokrātijas pamatā ir elitāro aprindu grupu interešu līdzsvars, un katrai pieder sabiedrības daļas uzticības pakete (kontrolpakete nepieder nevienai). Atkarībā no veiksmes un meistarības, vēlēšanās vieni saņem vairāk, citi mazāk, un pēc tam var azartiski kaulēties par bonusiem. Tāds ir politiskais process.

© Sputnik / Ирина Калашникова

Ar tādiem spēles noteikumiem izlaist ielās vardarbībai gatavas tautas masas, ir barbarisks noziegums un konvencijas pārkāpums. Tāpēc visus, kam konstatētas tādas slieksmes, jau agrā stadijā "apzīmogo" un ļoti ātri izmet ne tikai no politiskā procesa, bet arī no pilnvērtīgas dzīves sabiedrības padibenēs.

Taču Krievijas "autoritārismam", kura pamatā ir vairākuma lojalitāte, nav nepieciešami tādi zvērīgi soļi attiecībā pret politiskajām minoritātēm. Tāpēc "autoritārisms" to akcijas vērtē iecietīgi.

Tāpēc Krievijas opozicionāri pēc kārtējām 15 diennaktīm cietumā brauc uz kārtējo kūrortu siltas jūras krastā. Pēc tam viss atkārtojas. Bet tāds "akcionists", kā Pavļenskis, kurš vairākus gadus lēkāja pa Krievijas kārtības sargu galvām un cietumā Krievijā nosēdējis tikai dažus mēnešus, saņēmis patvērumu brīvajā Francijā, pēc pirmās tādas "akcijas" nokļuvis aiz restēm. Starp citu, viņš sēž kopš aizpagājušā gada rudens, un neviens par viņu neliekas ne zinis.

...Ziniet, kas ir dīvaini? Tas nav nekāds noslēpums, neviens to neslēpj. Viss ir viegli atrodams Google: par to, ka attīstītās demokrātijas ir "totalitārākās" nekā Krievija, ir rakstīts daudz un bieži. Un tomēr progresīvajiem krievu lasītājiem tas bija jaunums.

Lūk, par to ir vērts runāt.

Iemesls, kāpēc progresīvais Krievijas lasītājs gadiem ilgi izvairījies no nepatīkamiem faktiem par civilizēto Eiropu, ir ne tikai tas, ka "viņam ir slinkums meklēt Google un gribas ticēt savām ilūzijām". Godīgi sakot, tas ir normāli. Visos laikos un visās valstīs pilsoņi dod priekšroku rožainām ilūzijām, nevis skarbai realitātei.

Patiesība ir tāda, ka mūsu laikabiedrs atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm ir spiests būt neizglītots.

XXI gadsimta cilvēks ir daždažādu informācijas plūsmu mērķis. Par viņu kā par resursu cīnās simtiem plēsīgu ziņu un katra cenšas tikt viņa galvā un sagrābt viņa uzmanību, tāpēc viņam pašsaglabāšanās labad bija jāataudzē filtri, kas ielaiž tikai "vajadzīgo un interesanto".

Šiem filtriem ir blakusefekts, ko vēl jāapzinās un jānovērtē. Tie ielaiž ne visai "vajadzīgo un interesanto", bet patīkamo, to, kas apstiprina cilvēka pasaules redzējumu. Rezultātā cilvēkam pasaules redzējums vienkārši nevar nekļūst nepatiess. Tas nepalīdz glābties, tas kaitē gan personiskajam, gan kolektīvajam.

Mūsu laikabiedrs no vienas puses patērē ļoti daudz informācijas par "interesantām tēmām". No otras - tā ir vienpusīga un tikai stiprina ilūzijas. Turklāt daudziem kopīgā ilūzija kritiskajā brīdī var kļūt par kolektīvo kaujas murgu, un tad sabiedrībai iezāģēs pilnā apmērā.

Mums ir jāsaprot, ko darīt nākotnē, jo ir bezjēdzīgi aicināt "rūpīgi pārbaudīt visu, ko tev stāsta". Pirmkārt, tīri fiziski visu pārbaudīt neizdosies. Otrkārt, pats mūsdienu internets nesteidz sniegt atbildes cilvēkam uz viņa jautājumiem – tas labprātāk pārdod viņam izdevīgas atbildes. Pat tas, ko tagad sauc par fact-checking, mūslaikos parasti ir manipulācija.

Taču, ja nav iespējams sistemātiski un rūpīgi studēt visas zināšanu jomas, mūsu laikabiedriem ir sistēmiski un kvalificēti jāiestata vismaz nezināšana.

Patiesībā mums jāiemācās uzskatīt savu nezināšanu par jaunu esamību, no kuras nevar aizbēgt, taču tai jābūt sistēmiskai. Šķiet paradoksāli, bet mums ir vajadzīga "izglītota nezināšana". Proti, nezināšana, kas saprot tās izcelsmi un ievainojamību.

Jāmācās pārveidot nezināšanu par "filtru algoritmu", ko izmanto programmētāji. Nevar darboties efektīvi, paļaujoties tikai uz emocionālo priekšrocību. Uz emocijām ir pārāk viegli ķert cilvēka uzmanību un pārāk viegli manipulēt ar viņu.

Tāpēc tuvākās nākotnes uzdevums noteikti būs radīt "zinātni par disciplinēto nezināšanu", kas palīdzēs mūsdienu cilvēkiem patstāvīgi un apzināti pielāgot informācijas šķirošanas un atsijāšanas sistēmas.

Tām sabiedrībām, kuras neiemācīsies "izglītotu nezināšanu", neapšaubāmi ir lemts ciest sakāvi globālajā mediju karā.

Diemžēl patlaban jau ir neapstrīdams fakts – tas notiek.

86