Dzelteno vestu protesta akcijas Parīzē

Francija palikusi kāju priekšā labākajiem cilvēkiem no Krievijas

110
(atjaunots 13:13 12.01.2019)
Civilizētajā demokrātiskajā Francijā par pretvalstiskām akcijām soda daudz stingrāk nekā autoritārajā Krievijā.

Daudzi pilsoņi ir neizpratnē par jaunumiem no ārzemēm, norāda RIA Novosti autors Viktors Marahovskis. Francijas premjerministrs apsolījis pastiprināt sodu par piedalīšanos nesankcionētajos mītiņos, turklāt Krievijas publika uzzināja:

  • kopš "dzelteno vestu" protestu sākuma Francijā arestēti gandrīz seši tūkstoši cilvēku, vairāk nekā tūkstotim piemērots cietumsods;
  • Parīzē pieteikums par mītiņa rīkošanu jāsniedz vismaz divus mēnešus iepriekš, nevis 10-15 dienas iepriekš, kā Maskavā;
  • par pirmreizēju nesaskaņotas akcijas organizēšanu francūzim tiks piemērots pusgadu ilgs cietumsods un būs jāmaksā soda nauda 7,5 tūkstošu eiro apmērā, bet recidīva gadījumā - gads cietumā un naudas sods 15 tūkstoši eiro (ar vidējo franču algu 2,25 tūkstošu eiro apmērā). Krievijā par to draud tikai "administratīvais sods";
  • Francijas premjers grib padarīt par kriminālnoziegumu kapuču nēsāšanu nesankcionētājos mītiņos. Pagaidām par to tiek piespriest sods pusotra tūkstoša eiro apmērā, taču ar to nepietiek un par to ir jāsēdina aiz restēm. Tiem, kuri jau parādījuši savu "huligānisko raksturu", jāaizliedz publiska aktivitāte nākotnē.

Un tā tālāk.

Progresīvā krievu publika šai sakarā raksta vēstules progresīvajiem medijiem, un vaicā, vai tā ir patiesība. Vai tad "būs kā Krievijā?" Mediji bez īpaša prieka atbild: diemžēl par tādu "kā Krievijā" francūži nevar ne sapņot. Sods par pretvalstisku uzstāšanos demokrātiskajā Francijā ir daudz stingrāks nekā mūsu autoritārajā dzimtenē.

... Kam būtu jāpievērš uzmanība? Gandrīz visās demokrātiskākajās pasaules valstīs likums attiecībā uz "maidaniem" ir ātrs un nežēlīgs. Lieta tāda, ka normālas rietumu demokrātijas pamatā ir elitāro aprindu grupu interešu līdzsvars, un katrai pieder sabiedrības daļas uzticības pakete (kontrolpakete nepieder nevienai). Atkarībā no veiksmes un meistarības, vēlēšanās vieni saņem vairāk, citi mazāk, un pēc tam var azartiski kaulēties par bonusiem. Tāds ir politiskais process.

© Sputnik / Ирина Калашникова

Ar tādiem spēles noteikumiem izlaist ielās vardarbībai gatavas tautas masas, ir barbarisks noziegums un konvencijas pārkāpums. Tāpēc visus, kam konstatētas tādas slieksmes, jau agrā stadijā "apzīmogo" un ļoti ātri izmet ne tikai no politiskā procesa, bet arī no pilnvērtīgas dzīves sabiedrības padibenēs.

Taču Krievijas "autoritārismam", kura pamatā ir vairākuma lojalitāte, nav nepieciešami tādi zvērīgi soļi attiecībā pret politiskajām minoritātēm. Tāpēc "autoritārisms" to akcijas vērtē iecietīgi.

Tāpēc Krievijas opozicionāri pēc kārtējām 15 diennaktīm cietumā brauc uz kārtējo kūrortu siltas jūras krastā. Pēc tam viss atkārtojas. Bet tāds "akcionists", kā Pavļenskis, kurš vairākus gadus lēkāja pa Krievijas kārtības sargu galvām un cietumā Krievijā nosēdējis tikai dažus mēnešus, saņēmis patvērumu brīvajā Francijā, pēc pirmās tādas "akcijas" nokļuvis aiz restēm. Starp citu, viņš sēž kopš aizpagājušā gada rudens, un neviens par viņu neliekas ne zinis.

...Ziniet, kas ir dīvaini? Tas nav nekāds noslēpums, neviens to neslēpj. Viss ir viegli atrodams Google: par to, ka attīstītās demokrātijas ir "totalitārākās" nekā Krievija, ir rakstīts daudz un bieži. Un tomēr progresīvajiem krievu lasītājiem tas bija jaunums.

Lūk, par to ir vērts runāt.

Iemesls, kāpēc progresīvais Krievijas lasītājs gadiem ilgi izvairījies no nepatīkamiem faktiem par civilizēto Eiropu, ir ne tikai tas, ka "viņam ir slinkums meklēt Google un gribas ticēt savām ilūzijām". Godīgi sakot, tas ir normāli. Visos laikos un visās valstīs pilsoņi dod priekšroku rožainām ilūzijām, nevis skarbai realitātei.

Patiesība ir tāda, ka mūsu laikabiedrs atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm ir spiests būt neizglītots.

XXI gadsimta cilvēks ir daždažādu informācijas plūsmu mērķis. Par viņu kā par resursu cīnās simtiem plēsīgu ziņu un katra cenšas tikt viņa galvā un sagrābt viņa uzmanību, tāpēc viņam pašsaglabāšanās labad bija jāataudzē filtri, kas ielaiž tikai "vajadzīgo un interesanto".

Šiem filtriem ir blakusefekts, ko vēl jāapzinās un jānovērtē. Tie ielaiž ne visai "vajadzīgo un interesanto", bet patīkamo, to, kas apstiprina cilvēka pasaules redzējumu. Rezultātā cilvēkam pasaules redzējums vienkārši nevar nekļūst nepatiess. Tas nepalīdz glābties, tas kaitē gan personiskajam, gan kolektīvajam.

Mūsu laikabiedrs no vienas puses patērē ļoti daudz informācijas par "interesantām tēmām". No otras - tā ir vienpusīga un tikai stiprina ilūzijas. Turklāt daudziem kopīgā ilūzija kritiskajā brīdī var kļūt par kolektīvo kaujas murgu, un tad sabiedrībai iezāģēs pilnā apmērā.

Mums ir jāsaprot, ko darīt nākotnē, jo ir bezjēdzīgi aicināt "rūpīgi pārbaudīt visu, ko tev stāsta". Pirmkārt, tīri fiziski visu pārbaudīt neizdosies. Otrkārt, pats mūsdienu internets nesteidz sniegt atbildes cilvēkam uz viņa jautājumiem – tas labprātāk pārdod viņam izdevīgas atbildes. Pat tas, ko tagad sauc par fact-checking, mūslaikos parasti ir manipulācija.

Taču, ja nav iespējams sistemātiski un rūpīgi studēt visas zināšanu jomas, mūsu laikabiedriem ir sistēmiski un kvalificēti jāiestata vismaz nezināšana.

Patiesībā mums jāiemācās uzskatīt savu nezināšanu par jaunu esamību, no kuras nevar aizbēgt, taču tai jābūt sistēmiskai. Šķiet paradoksāli, bet mums ir vajadzīga "izglītota nezināšana". Proti, nezināšana, kas saprot tās izcelsmi un ievainojamību.

Jāmācās pārveidot nezināšanu par "filtru algoritmu", ko izmanto programmētāji. Nevar darboties efektīvi, paļaujoties tikai uz emocionālo priekšrocību. Uz emocijām ir pārāk viegli ķert cilvēka uzmanību un pārāk viegli manipulēt ar viņu.

Tāpēc tuvākās nākotnes uzdevums noteikti būs radīt "zinātni par disciplinēto nezināšanu", kas palīdzēs mūsdienu cilvēkiem patstāvīgi un apzināti pielāgot informācijas šķirošanas un atsijāšanas sistēmas.

Tām sabiedrībām, kuras neiemācīsies "izglītotu nezināšanu", neapšaubāmi ir lemts ciest sakāvi globālajā mediju karā.

Diemžēl patlaban jau ir neapstrīdams fakts – tas notiek.

110
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

0
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

0
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās