Militārās mācības Lietuvā. Foto no arhīva

Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums

82
(atjaunots 09:14 09.01.2019)
Latvija, Lietuva un Igaunija ir noslēgušas gadu, balansējot uz militārisma un rusofobijas viļņa. Šķiet, republikas nav spējīgas mainīt bīstamo militāri politisko kursu vai "nolēkt no sērfinga dēļa", bet agrāk vai vēlāk vilnis sašķīdīs pret krastu.

Visu 2018. gadu Viļņa, Rīga un Tallina aizvadīja militārās sagatavošanās darbos: audzēja nacionālos militātos budžetus, uzlaboja bruņojumu, nepārtraukti nodrošināja NATO starptautiskos manevrus savās teritorijās, ārvalstu armijas bāzu un nožogojuma celtniecību pie Krievijas robežas un visiem spēkiem veicināja "militāro Šengenu". Ja Baltijas valstīm atņemt visas šīs Krievijai naidīgās raizes, šķiet, paliks tikai reti apdzīvotas depresīvas teritorijas ES nomalē bez saprātīgām ārpolitikas pazīmēm, portālā Sputnik Lietuva rakstīja Aleksandrs Hroļenko.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vadītāji 2018. gadā aizrautīgi atbalstīja amerikāņu destruktīvās iniciatīvas, savukārt ASV centās paplašināt militāro klātbūtni Eiropā, kur jau iepriekš bija dislocēti aptuveni 60 tūkstoši amerikāņu karavīru, un stiprināt sabiedroto finansiālo disciplīnu – pavisam nesen ieplānotos 2% IKP NATO budžetā iemaksāja tikai Lielbritānija, Polija, Grieķija un Igaunija.

Baltijas valstu militārie budžeti aizejošajā gadā strauji pārvarēja 2% barjeru, reģiona politiskā elite guva neapšaubāmus panākumus Krievijai naidīgās retorikas jomā. Mopsis, apriedams ziloni, nespēj mainīt milzeņa kursu. Tas cer tikai uz vecāko partneru ubagdāvanām un pūlas panākt kaut ko labāku.

Igauņu akcents

Hipotētiskā "Krievijas agresijas savaldīšana" izmaksā dārgi – ASV aviācijas bāzu atjaunošanai un modernizācijai Austrumeiropā Vašingtona atvēlējusi 214 miljonus dolāru. Latvijas un Igaunijas motivācijas celšanai piešķirts atsevišķs izdevumu postenis (Lietuvas infrastruktūra modernizēta jau agrāk).

2018. gadā Igaunija bija visaktīvākā cīņā ar "ļaunuma asi"– tā pārvērtusies par īstu poligonu un militāro objektu tīklu. Tapas un Emari bāzes kļuvušas par mūsdienu Baltijas mitoloģijas daļu. Turpat atrodas arī "pats tehnoloģiskākais Eiropā" un, šķiet, visdārgākais 135 kilometrus garais robežas žogs par 197 miljoniem eiro.

NATO spēku koncentrācija republikā sasniegusi bīstamu slieksni. Diezin vai tā bija nejaušība, kad Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 augustā palaida kaujas raķeti pie Igaunijas dienvidu robežām. Igaunijas debesīs kā mājās jūtas arī amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-35 Lightning, kuri apgūst uzbrukumus Igaunijas teritorijā. Tallina apzināti uzņem valstī ASV trieciena bruņojumu – 300 km attālumā no Sanktpēterburgas un 800 km attālumā no Maskavas. Gandrīz neslēpdamies, Pentagons šeit gatavo karu ar Krieviju, liktenīgu igauņu tautai.

Igaunijas valsts vadītājiem nekaitētu pašsaglabāšanās sajūta, taču Igaunijas valsts budžeta stratēģija 2019.-2022. gadam vairāk nekā 47 miljardu eiro apmērā liecina par NATO militārās infrastruktūras prioritātajiem un ilgtermiņa plāniem. Rezultātā valsts teritorijā var parādīties viss alianses bruņojuma spektrs, ieskaitot amerikāņu kodolbumbas no arsenāliem Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, kā arī vidēja darbības rādiusa raķetes pēc ASV izstāšanās no INF līguma.

Gada laikā pēc NATO pirmās vienības ierašanās Igaunijā tās pilsoņu dzīve ir kļuvusi daudz sarežģītāka un bīstamāka, taču jebkuri pret valdību vērsti kritiski izteikumi sastop specdienestu pretsparu.

Piemēram, jūlijā Drošības forumā, kas aizritēja Kolorado štatā ASV, Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Miks Marans paziņoja: "Esam identificējuši Krievijas ietekmes aģentu tīklu, ko veido politiķi, žurnālisti, diplomāti un uzņēmēji. Viņiem saka, kas darāms."

Skaidrs, ka "aģentiem" pēc tam klājās plāni. Savukārt Igaunijas valdības ministri septembrī nonāca pie principiālas vienošanās par 2019. gada valsts budžetu, kurā aizsardzībai paredzēti 590 miljoni eiro – rekordliela summa visā republikas vēsturē.

Lietuvas hegemonija

Arī Viļņa cenšas uz kara takas neatpalikt no vecākajiem partneriem un iespiesties starp alianses līderiem aizsardzības izdevumu ziņā. NATO samitā jūlijā galvenā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība palielināt militāros izdevumus, tostarp arī Baltijas valstu PGA stiprināšanai.

Amerikāņu iniciatīva neguva vispārēju atbalstu, taču pašuzupurēšanās lēkmē Lietuva spēra kārtējo soli uz priekšu. Šeit jāzina mērs, jo ASV labāk grib karstu naudu, nevis karsto karu, un 4% no Eiropas sabiedroto IKP ir labāka perspektīva nekā izdedzināta Eiropa.

Militārā spēka reitingā Lietuva ieņem 95. vietu, tā ir visvairāk militarizētā Baltijas valsts. Tās bruņotajos spēkos patlaban dien aptuveni 16 tūkstoši kareivju, daudz vairāk nekā Latvijā (105. vieta pasaulē, deviņi tūkstoši kareivju) un Igaunijā (108. vieta pasaulē, pieci tūkstoši karavīru) kopā.

Lietuva vēl joprojām pretendē un militāro hegemoniju jūrā Baltijas reģionā. Tikai maijā vien Klaipēdu apmeklēja 37 kara kuģi un apmēram 4 tūkstoši kara jūrnieku no 16 valstīm – NATO manevru Baltops 2018 dalībnieki. No šī viedokļa valsts suverenitāte, kā arī pilsoņu intereses un drošība atkāpjas otrajā plānā.

Lietuvas karavīri mācās aizsargāt Gruziju, ko neviens neapdraud. Oktobrī Lietuvas Aizsardzības ministrija oficiāli parakstīja vienošanos par Lietuvas bruņoto spēku ievērojamas daļas pāriešanu Bundesvēra rīcībā. Tātad republika faktiski ir zaudējusi sauszemes spēkus, kuru fundaments – motorizētā kājnieku brigāde "Dzelzs vilks" – pārgājusi vācu divīzijas sastāvā (Lietuvas suverenitāte labprātīgi nodota sabiedrotai valstij).

Tālākās militarizācijas pašnāvnieciskais pikējošais lidojums – bruņojuma uzlabošana, piemēram, Javelin iegādes, NATO nepārtrauktie manevri un jaunie poligoni nesola Lietuvai neko labu. Naidīgie izteikumi un pret Krieviju vērsto sanckiju atbalsts nodarījis valstij kaitējumu, kas salīdzināms ar plaŠu karadarbību: Maskava ieviesa kontrsankcijas, un preču apgrozījums ar Lietuvu krities par 30%. Neapšaubāmi, Baltijas reģionu visvairāk apdraud ASV un NATO intereses.

2018. gada rezultāti ir skumji: militāro manevru skaits pieaug, valsts iedzīvotāju – iet mazumā.

Latvijas apokalipse

Rīga ir "Krievijas vardarbīgas savaldīšanas" aktīviste. 2018. gadā Latvijas aizsardzības budžets sasniedza NATO pieprasītos 2% IKP – vairāk nekā 576 miljonus eiro, ko būtu iespējams ieguldīt sociālajā sfērā.

Domājams, bruņojums tomēr ir svarīgāks, un Latvijas armija saņēma Izraēlas prettanku raķešu kompleksus Spike – februārī tika parakstīts līgums par 108 miljoniem eiro. Krievijas tanki Baltijā neieradīsies (tā ir aksioma), tātad tā ir vējā izmesta nauda.

Iepriekš Vašingtona iztērēja 170 miljonus eiro militārās infrastruktūras attīstībai valstī, ieskaitot Ādažu armijas poligona vērienīgu paplašināšanu un aviobāzes rekonstrukciju Lielvārdē. Militarizāciju atbalsta arī Brisele un no savas puses plāno ieguldīt Latvijas aizsardzībā līdz 2021. gadam 71 miljonu eiro.

Gada gaitā Latvijā aizritējusi virkne plašu starptautisko manevru. Piemēram, Anakonda 2018 aptvēra visu Baltijas reģionu – tās dalībnieki apguva Kaļiņingradas apgabala ielenkšanu. NATO manevros Sill 20 valstu kareivji stājās pretī naidīgajai valstij Muriniusai, ko mācību scenārijs izvietoja Krievijas teritorijā. Plašās mācības Namejs 2018 atstāja pozitīvu iespaidu arī uz vietējiem iedzīvotājiem (Stokholmas sindroms).

Piezīmēsim, ka, neskatoties uz būtiskajiem finansiālajiem ieguldījumiem un manevriem, Latvijas Aizsardzības ministrija augustā ieteica iedzīvotājiem kara apstākļos izdzīvot saviem spēkiem. Šis paradokss atspoguļo Latvijas un citu Baltijas valstu patieso lomu kolektīvo Rietumu plānos – teritorija paredzēta karaspēka izvēršanai un iespējamai agresijai, bet vietējie iedzīvotāji būs atstāti atbildes trieciena varā. Baltijas reģiona iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka jebkāda Krievijas un NATO bloka militāra sadursme neizbēgami novedīs pie kodolkonflikta, no kura glābiņa nebūs.

Patlaban jūras un gaisa bāzes spārnotās raķetes Tomahawk no Baltijas jūras spēj sasniegt Urālus (2000 km). Vidēja darbības rādiusa sauszemes raķetes no Latvijas spēj sasniegt mērķus līdz 5500 km attālumā, tas ir, visā KF teritorijā Eiropā un Aizbaikālā. Pentagonam tā ir ļoti ērta pozīcija. INF līgums jau sen traucē amerikāņiem, un tā laušana daudzkārt pavairos Baltijas valstu iznīcināšanas risku.

Vienlaikus neatkarīgie avoti Rietumos apstiprina: ASV gatavojas bakterioloģiskajam karam. Tas rada pārliecību, ka reģionā izdzīvos tikai brētliņas.

No Maskavas redzamā aina

NATO aviācijas bāzu tīkla attīstība Baltijā ļauj operatīvāk paplašināt alianses gaisa spēku grupējumu Austrumeiropā, vairot stabilitāti militāra konflikta gadījumā. Mēs vērojām, kā manevros 2018. gadā desmitiem alianses kara lidmašīnu apguva nevis aizsardzību, bet gan Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas pārraušanu nelielā augstumā. Maskava bija spiesta reaģēt, un februārī tika pieņemts lēmums par operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" pastāvīgu dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā.

NATO mācības
© Sputnik / Сергей Степанов

"Iskander" ir integrēts ar dažādām izlūkošanas un kontroles sistēmām, spēj saņemt informāciju par mērķi no mākslīgajiem pavadoņiem, izlūklidmašīnām un bezpilota lidaparātiem. Kompleksa prioritārie mērķi ir pretinieka komandpunkti, pretraķešu un pretgaisa aizsardzības līdzekļi, aviobāzes un citi objekti. Kompleksa virsskaņas kaujas galviņas ir neredzamas pašreizējām un perspektīvajām PRA sistēmām.

Krievijas spēku nostiprināšanu rietumu stratēģiskajā virzienā attaisno arī fakts, ka 26 NATO valstīm Eiropā ir divi miljoni kareivju, 7 tūkstoši tanku, 11 tūkstoši artilērijas iekārtu un vairāk nekā 2 tūkstoši kara lidmašīnu. Visa šī armāda lēnām, taču pastāvīgi tuvojas Krievijas robežām.

Protams, Maskava nekad neļaus NATO izjaukt pašreizējo spēku līdzsvaru Baltijas reģionā. Krievijas militārā doktrīna deklarē tiesības izmantot kodolieročus arī tad, ja konstatēta agresija pret Krieviju ar konvencionālo ieroču palīdzību situācijā, kad apdraudēta ir valsts pastāvēšana.

Ja militārie draudi Baltijas virzienā izrādīsies kritiski, Krievijas preventīvie pasākumi sagraus pīšļos ASV apsteidzes trieciena infrastruktūru, "PGA reģionālā sistēma" vai amerikāņu PRA Baltijas valstīm nepalīdzēs – XXI gadsimtā pasaules likteni vai kara iznākumu izlems Krievijas hiperskaņas raķetes. Uz šo argumentu kolektīvajiem Rietumiem atbildes nav.

Par NATO pūliņu iznākumu Baltijā 2018. gadā var uzskatīt arī Krievijas jauno 70 militāro vienību darbības saliedēšanu Rietumu virzienā. Virkne "partneru" nespēj samierināties ar tādu realitāti, tomēr Krievijas stingrie un konsekventie soļi savu nacionālo interešu zonā ir neatgriezeniska parādība.

Analizējot neseno incidentu Kerčas šaurumā, amerikāņu izdevums National Interest atzīmēja: "Tas, ka Krievija nepieklājīgi un rupji "iemācīja" ukraiņiem savus navigācijas noteikumus, ir neapmierinātā lāča pašsaprotama un sagaidāma reakcija. Taču tas ne nav iemesls klaunādei aukstā kara garā, ne arī solīds iemesls kodolvalstu militāras konfrontācijas sākumam."

Vai patiešām kāds uzskata, ka Baltijas reģionā, Krievijas robežu tuvumā ģeopolitiskā navigācija principiāli atšķiras? Baltijas valstu, visas Eiropas un par Savienoto Valstu stratēģisko drošību nosaka uzticēšanās un labu kaimiņattiecību līmenis attiecībās ar miermīlīgo un savaldīgo Krieviju.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

82
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievijas un ASV karš kļūtu par katastrofu cilvēcei
"Amerikāņu varas fabrikas" vadītājs: mēs vairs neuzvarēsim Krieviju
Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai
Eksperts par pašaizsardzību Latvijā: naudas armijai nav, stiepiet lāpstas un cirvjus
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, foto no arhīva

"Aptrakušajiem liberāļiem" nepiedeva viņu "morālo imperiālismu"

19
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību. Savos uzbrukumos liberāļi pievēršas lietām, kam mūsu acīs ir lielākā nozīme, politiskās kārtības pamatnostādnēm, pie kādas mēs tiecamies, galvenajām vērtībām, tādām kā nācija, ģimene un reliģiskā tradīcija.

Doktrīna par to, ka "demokrātija var būt tikai liberāla", mums tika uzspiesta. Liberālā demokrātija var atnest haosu un krahu, lielāku ļaunumu nekā labumu – tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ mēs vēlamies Donalda Trampa kārtējo uzvaru," portālā RIA Novosti citēja Pjotrs Akopovs.

Kas to teicis? Kam pieticis pārdrošības vienlaikus uzstāties gan pret liberālo demokrātiju, gan par Trampu? Pazīstamais vispasaules liberālisma ienaidnieks Putins, kurš visus indē ar "Novičok" un grauj Rietumus no iekšienes? Fanātiskie irāņu ajatollas-teroristi un šausmīgie ķīniešu komunisti, kuri visu pasauli aplipinājuši ar savu vīrusu, šeit nederēs – viņi negribētu publiski just līdzi Trampam. Tiesa, piemēram, tādam apgalvojumam piekristu gan Pekinā, gan Teherānā:

Eiropas Savienības valstu samits Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pasaules elites un nacionālās pretestības cīņa vēl nav galā... Eiropas valstu pilsoņi drīz aptvers, ka mūsdienu Eiropas institūti nekalpo viņiem, bet gan Džordža Sorosa un viņam līdzīgo interesēm. (..) Mērķi, ko nospraudis Sorosa vispasaules tīkls, ar viņa neierobežotajiem finansiālajiem un cilvēku resursiem, ir skaidri: etniski sajauktu atklātu sabiedrību veidošana ar migrācijas paātrināšanas metodēm, nacionālā lēmumu pieņemšanas procesa demontāža un nodošana globālajai elitei."

Te bija runa par globālajiem procesiem. Tagad par nākamo paaudžu audzināšanu:

"Skolām ir jāaizsargā ģimenes ideāli un vērtības, kā arī jāpatur nepilngadīgie tālāk no dzimumu ideoloģijas un varavīkšņainās propagandas. Liberāļi te labākajā gadījumā saskata viduslaiku cienīgu tumsonību, sliktākajā – klerikālismu ar fašismu."

Kurš tad īsti ir tas drosminieks? Tas ir vienas Eiropas valsts premjerministrs – Viktors Orbans. Jau desmit gadus no vietas viņš vada Ungāriju (bet pirms tam, gadsimtu mijā, četrus gadus vadīja valdību), un Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par dumpinieku un gandrīz īstu diktatoru. Taču tas, ko viņš teicis savā rakstā, ko pirmdien publicēja Magyar Nemzet, ir varen spēcīgi. Orbans uzstājas ne tikai kā nacionālas valsts aizstāvis un "aptrakušo liberāļu" atmaskotājs vispasaules mērogā, bet arī kā kristīgi demokrātiskā novirziena līderis Eiropā, pat visos Rietumos. Viņš izsakās precīzi, atklāti – tā, kā Eiropas līderi nav atļāvušies jau ilgu laiku:

"Vienīgā iespēja kristīgajai demokrātijai ir sākt atklātu intelektuālu un politisku cīņu. Izbeigt izlikties un uzvesties kā idiotam, kurš neredz, nesaprot, kas notiek. (..) Aizstāvēties un formulēt četras nostādnes, kas var mainīt visu Eiropas politiku: mūsu galvenie nacionālie un kristīgie principi nav liberāli; tie radušies pirms liberālisma; tie ir pretstatā liberālismam; šodien liberālisms tos sagrauj."

Orbans konsekventi aizstāv ungāru nacionālo identitāti (tautu, kas Eiropā ienāca pēdējā), arī viņu katolicismu, tomēr šajā gadījumā vēršas ne tikai pie tautiešiem, bet arī citiem eiropiešiem. Protams, vispirms – pie agrākajiem biedriem sociālistiskajā nometnē (jāpiebilst, ka Orbans pielīdzina komunismu un liberālisms kā ungāriem svešas ideoloģijas):

"Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību Centrāleiropas acīs, un tas, kā mēs iekārtojam savu dzīvi, viņiem nepatīk. Tuvākajos gados mums ir jāsaglabā Eiropas vienotība, pie tam atzīstot, ka pašreizējai vēsturiskajai tendencei nav nekādu izredžu mainīties. Viņi nevar uzspiest mums savu gribu, un mēs nevaram nobīdīt viņus no viņu tagadējā intelektuālā un politiskā ceļa. (..) Centrāleiropas valstis ir izvēlējušās citu nākotni, brīvu no imigrācijas un migrācijas. (..) Pat, ja Brisele vēlas doties pretējā virzienā: īstenot līdz absurdam novestos klimatiskos mērķus; sociālo Eiropu, kopēju nodokļu sistēmu, multikulturālu sabiedrību."

Tātad runa ir par divām Eiropām, kam kaut kādā veidā jāsaglabājas vienas Eiropas Savienības ietvaros. nav nekādu izredžu pārtaisīt austrumeiropiešus par vienotās Eiropas iedzīvotājiem, kas "savus senčus aizmirsuši", tomēr saglabājas izredzes uz konservatīvu, pareizāk sakot, pat nacionāli tradicionālistisku revanšu Rietumeiropā. Tātad vietējo marinu lepēnu uzvara visās Vecās Eiropas galvenajās valstīs – patiesībā nozīmē valdošās nacionālās elites radikālu atjaunošanos. Skaidrs, ka atlantistu veidotās paneiropas elites (tā nav nekāda "Briseles birokrātija", bet gan politiskie kadri, kas vispirms tiek rekrutēti no nacionālo valstu līmeņa līdz Eiropas līmenim, bet pēc tam nosūtīti atpakaļ uz viņu valstīm) visādi centīsies kavēt antiliberālo apvērsumu. Pie tam pretošanos "tautu dumpjiem" organizēs un koordinēs globālistiskās struktūras, tas pats kolektīvais Soross, ko asi kritizē Ungārijas premjerministrs.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Orbans jau sen nebaidās ne iebilst pret liberālo globālo projektu, ne atmaskot Sorosu – pazīstamāko Ungārijā dzimušo cilvēku pasaulē. Savukārt 90 gadus vecais miljardieris Orbanu dēvē par mafiozi un diktatoru, un visiem spēkiem palīdz opozīcijā strādājošajiem ungāru liberāļiem. Nacionālajā līmenī Orbans sekmīgi tiek ar viņiem galā tomēr ES un NATO līmenī viņam klājas smagi, tāpēc viņa acīs tik svarīgi bija, ka 2016. gadā uzvarēja Donalds Tramps, viņa idejiskais sabiedrotais cīņā ar visu liberālo globālismu (bet tagad – arī ar Sorosu personiski). Protams, Eiropas Savienība turpina spiedienu pret Budapeštu, bet tagad vismaz amerikāņu valdības struktūras necenšas pilnā sparā izgriezt rokas ungāriem.

Orbana vārdi par atbalstu Trampam ir pirmais tāda veida izteikums no Eiropas līdera puses. Tos pamanīja arī mediji Eiropā, tomēr, piemēram, Times necitēja visu frāzi pilnībā: "Visi liberāļi uzskata, ka katra valsts (..) ir jāpiespiež pieņemt liberālo pārvaldes formu. Savukārt kristīgie demokrāti noraida šo ārpolitikas formu, jo, pēc viņu domām, sabiedrības turas kopā un uztur mieru ar dažādiem paņēmieniem. Turklāt, - un to nesen pierādīja "arābu pavasaris" – liberālā demokrātija spēj radīt haosu un krahu, un nest lielāku ļaunumu nekā labumu.

Tas ir vēl viens iemesls, kura dēļ mēs jūtam līdzi Donaldam Trampam un vēlamies, lai viņš uzvarētu vēlreiz: mums pārlieku labi zināma ASV demokrātisko administrāciju ārpolitika, kuras pamatā ir morālais imperiālisms. Mēs esam to izgaršojuši, lai arī piespiedu kārtā. Mums tā nepatika, un vēl vienu porciju mēs negribam."

Ungārija patiešām demonstrē apbrīnojamu pretestību ārējam spiedienam. Tas nav tikai Orbana nopelns vien – viņu atbalsta lielākā daļa ungāru, kuri aptver, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo identitāti. Taču tagad "morālais imperiālisms" tiek izmantots pret pašām Savienotajām Valstīm, un, protams, Orbans vēlas, lai Tramps noturētos pret krāsaino revolūciju, kas iedegas ASV. Ja viņš izturēs un uzvarēs, kristiešiem, konservatoriem, tradicionālistiem (tiem, ko varētu nosaukt par kristīgajiem demokrātiem, ja vien šo terminu nebūtu diskreditējuši tādi kā vācu KDS) būs daudz vieglāk pretoties gan liberālajai diktatūrai, gan morālajam imperiālismam. Tāpēc patiesi patstāvīgie eiropiešu politiķi vēl uzvaru Trampam, - tā sakot, "par mūsu un jūsu brīvību".

19
Tagi:
Tramps, ASV, Ungārija
Pēc temata
Simoņana: tikai muļķis ticēs Facebook "liberālismam"
Donalda Trampa karš un miers
Džonsons vēlas pierādīt Putinam "liberālisma vērtību" uz Brexit piemēra
Viena diena krievu liberāļa dzīvē. Aktuāls feļetons
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva

Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

18
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Pakāpeniski noskaidrojas, ka visu šo Krievijai nedraudzīgo izlēcienu un sankciju galvenais mērķis nemaz nav Krievija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Nu jau šķiet, ka Eiropas Parlamenta jaunākās rezolūcijas jautājumā par Krieviju un tās politiku ir varen stingras – tās pat pieprasa mainīt valsts pamatlikumu. Taču pēkšņi tribīnē kāpj Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un viņas oficiālajā runā Krievija pieminēta tikai vienu reizi. Toties kādā kontekstā! Viņā atklāti piedraud "tiem, kuri atbalsta ciešākas attiecības ar Krieviju". Tātad drīzāk gan runa ir par valstīm un it īpaši politiskajām grupām pašā ES, kas vēl uzdrīkstas cerēt uz prātīgāku pieeju ārpolitikā. Vācijas bijusī aizsardzības ministre brīdina opozīciju Eiropā: "Mēs jūs vērojam."

Igaunija
© Sputnik / Вадим Анцупов

Pie tam Rietumu prese visā politiķes plašajā runā izcēla īso frāzi par Krieviju kā galveno nostādni un pirmajās slejās klāstīja: Eiropas Savienības līdere iesaka atturēties no sakariem ar Krieviju. Tātad šī tēze ir jāpaziņo visiem, ko prese regulāri saukā par "Kremļa noderīgajiem idiotiem".

Nav ne mazāko šaubu: attieksme pret iekšējo opozīciju krasi pasliktinājusies ne jau sakarā ar skandālu ap "Berlīnes pacientu", kā apgalvo daži Eiropas politiķi. tā drīzāk gan ir atbilde uz plašo kori "Putin! Putin!"  pie Krievijas vēstniecības sienām Berlīnē. Tās ir bailes izdzirdēt patiesību, - izrādās, ka tā ir aizvien lielākā cieņā Vācijā.

Nesen šo "problēmu" atklāti aprakstīja vācu avīze Süddeutsche Zeitung. Citēsim: "Vācijā, kur Navaļnija saindēšana radīja plašus strīdus, valda liela Krievijas valsts mediju ietekme. Valsts televīzijas vācu valodā strādājošās nodaļas RT Deutsch raksti ir neticami populāri: ECBC (Eiropas ārējo sakaru dienests – aut.) dati liecina, ka tie pašlaik ieņem otro vietu citātu skaita ziņā vācu sociālajos tīklos."

Süddeutsche Zeitung autori nav spējīgi padomāt, kāpēc tā notiek, kāpēc pēdējos gados krasi krītas vācu avīžu popularitāte. Viņuprāt, Krievijas mediju galvenais mērķis Eiropā ir "sēt šaubas" Eiropas sabiedrības taisnajās rindās. Interesanti, kopš kura laika Rietumu žurnālistiem šķiet, ka šaubas – tas ir kaut kas slikts un šausmīgs? It kā jau demokrātiskā Eiropa vienmēr ir nosodījusi (vismaz vārdos) totalitārismu un oficiālo vienprātību. Bet tagad Rietumu žurnālisti un politiķi neliekuļoti brīnās: kāpēc viņu tautieši, mēģinādami sameklēt vismaz kaut kādu jēgu ziņās par "saindēšanām" un "iejaukšanos", meklē veselīgu alternatīvu vietējām avīzēm un ziņu kanāliem, kas bez jebkādas kritikas retranslē tikai no augšas raidīto "vienīgo pareizo" versiju.

© Sputnik / Брайан Смит

Runa jau nav tikai par Vāciju. Lai kādu Eiropas valsti mēs ņemtu, tur noteikti uzdursies diskusijai par to, kāpēc "prokrieviskais" viedoklis ir tik populārs "ārpussistēmas" medijos un sociālajos tīklos. Piemēram, čehu eksperts Jans Širs to skaidro ar žurnālistu "nesagatavotību". Viņus vienkārši vajagot "pareizi noorientēt": paskat, piespiedīsi viņus saukt Donbasa dumpiniekus par "Krievijas armiju", nevis "separātistiem", un uzreiz būs panākts vajadzīgais rezultāts. Un nevienu neinteresē tas, ka visus šos gadus neviens ne reizi nav atradis Krievijas armiju Donbasā! Galvenais taču ir uzspiest lasītājiem "neaizmiglotu" bildi, kas nepieļauj šaubas un divdomīgus traktējumus. Savukārt šim nolūkam, pēc Šira domām, Čehijas televīzijas ēterā jāuzaicina tikai "pareizos" ekspertus, kuri neatļausies (kādas šausmas!) apšaubīt "Krievijas režīma vēlmi saindēt Navaļniju un to, ka tas izdarīts ar "Novičok" palīdzību".

Vai tiešām Širs un viņam līdzīgi eksperti neaptver, ka ikviens saprātīgi domājošs cilvēks, visās avīzēs ieraugot ziņas par Krievijas "okupantiem" vai "Putinu-saindētāju", agri vai vēlu mēģinās atrast šo sensacionālo "faktu" pierādījumus. Ja avīzēs nekas nav atrodams, viņš noteikti pievērsīsies alternatīviem avotiem. Tieši tāpēc jau Krievijas mediji Eiropā kļūst aizvien populārāki, nevis kaut kādu iekšējā ienaidnieka niķu un stiķu dēļ. Tie ļauj izskatīt problēmu no dažādām pusēm un skatītājiem nonākt pie saviem slēdzieniem. Lūk, no kā baidās Rietumu eksperti, ko apsēdusi cīņa ar Krieviju un citādi domājošajiem pašā Eiropā.

Vēl vienu svaigu šīs apsēstības piemēru rāda nesenās pašvaldību vēlēšanas vairākos Itālijas reģionos. Ģenerālās līnijas mediji, pārbijušies par opozīcijā esošās uz labējo flangu nosliekušās "Līgas" uzvaras perspektīvu tradicionāli "sarkanajā" Toskānā, atkal izvilka dienas gaismā Krievijas kārti – viņi atsauca atmiņā jau sūnām apaugušo stāstu par "finansējumu no Krievijas".

Galvenais pierādījums: kādas kompānijas īpašnieks, kurš agrāk bija saistīts ar "Līgu", apprecējis krievieti un... pārskaitījis viņai naudu uz Krieviju. It kā jau tāds "skandāls" apgāž pārmetumus "Līgai" – iznāk taču, ka nauda plūst uz Krieviju, nevis otrādi. Tomēr lasītāju jāpārliecina par opozīcijas sakariem ar Kremli, vienalga, vai tas vispār atbilst loģikai.

"Līgas" līdera Salvini paziņojums, par to, ka visu šo gadu laikā neviens pie viņa nav atradis "ne rubli, ne matrjošku", absolūti neinteresē liberālos itāļu medijus un Briseles politiķus. Piebalsojot šīm spekulācijām, pazīstamais Eiropas liberāļu ideologs un rupors Gijs Verhofstadts EP zālē publiski pārmeta Salvini "Putina naudas" saņemšanu. "Es uzskatu par skandalozu faktu, ka cilvēki, kuri mēģina mūs pamācīt, saņem naudu Eiropas Savienības sagraušanai," klāstīja Beļģijas bijušais premjers.

Patiesībā, tieši tāda pret iekšējo opozīciju vērsto "apsūdzību" būtība – nav nozīmes tam, vai tā vispār ir prokrieviska, vai tai ir jebkādi sakari ar Maskavu. Pats galvenais – aizbāzt muti. Ko tad var atbildēt oponents, ja viņam, acīs skatoties, aizrāda, ka viens no viņa piekritējiem apprecējis krievieti vai uz plaukta mājās stāv matrjoška? Tā ir vairākās Eiropas valstīs jau sen iemēģināta metode.

Līdz ar to kļūst skaidri atklāti draudi, ko oponentiem adresēja Eiropas jaunā "dzelzs lēdija" Urzula fon der Leiena. Aukstais karš nav iespējams bez "raganu medībām". Šajā karā Eiropa neplāno atstāt starp dzīvajiem gūstekņus – visiem, ko tā pasludinās par "piekto kolonnu", draud totāla tīrīšana. Un tas ir tikai sākums.

18
Tagi:
rusofobija, Krievija, Rietumi
Pēc temata
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Politologs: protams, Rietumi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču uz KF rēķina
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam