Militārās mācības Lietuvā. Foto no arhīva

Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums

82
(atjaunots 09:14 09.01.2019)
Latvija, Lietuva un Igaunija ir noslēgušas gadu, balansējot uz militārisma un rusofobijas viļņa. Šķiet, republikas nav spējīgas mainīt bīstamo militāri politisko kursu vai "nolēkt no sērfinga dēļa", bet agrāk vai vēlāk vilnis sašķīdīs pret krastu.

Visu 2018. gadu Viļņa, Rīga un Tallina aizvadīja militārās sagatavošanās darbos: audzēja nacionālos militātos budžetus, uzlaboja bruņojumu, nepārtraukti nodrošināja NATO starptautiskos manevrus savās teritorijās, ārvalstu armijas bāzu un nožogojuma celtniecību pie Krievijas robežas un visiem spēkiem veicināja "militāro Šengenu". Ja Baltijas valstīm atņemt visas šīs Krievijai naidīgās raizes, šķiet, paliks tikai reti apdzīvotas depresīvas teritorijas ES nomalē bez saprātīgām ārpolitikas pazīmēm, portālā Sputnik Lietuva rakstīja Aleksandrs Hroļenko.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vadītāji 2018. gadā aizrautīgi atbalstīja amerikāņu destruktīvās iniciatīvas, savukārt ASV centās paplašināt militāro klātbūtni Eiropā, kur jau iepriekš bija dislocēti aptuveni 60 tūkstoši amerikāņu karavīru, un stiprināt sabiedroto finansiālo disciplīnu – pavisam nesen ieplānotos 2% IKP NATO budžetā iemaksāja tikai Lielbritānija, Polija, Grieķija un Igaunija.

Baltijas valstu militārie budžeti aizejošajā gadā strauji pārvarēja 2% barjeru, reģiona politiskā elite guva neapšaubāmus panākumus Krievijai naidīgās retorikas jomā. Mopsis, apriedams ziloni, nespēj mainīt milzeņa kursu. Tas cer tikai uz vecāko partneru ubagdāvanām un pūlas panākt kaut ko labāku.

Igauņu akcents

Hipotētiskā "Krievijas agresijas savaldīšana" izmaksā dārgi – ASV aviācijas bāzu atjaunošanai un modernizācijai Austrumeiropā Vašingtona atvēlējusi 214 miljonus dolāru. Latvijas un Igaunijas motivācijas celšanai piešķirts atsevišķs izdevumu postenis (Lietuvas infrastruktūra modernizēta jau agrāk).

2018. gadā Igaunija bija visaktīvākā cīņā ar "ļaunuma asi"– tā pārvērtusies par īstu poligonu un militāro objektu tīklu. Tapas un Emari bāzes kļuvušas par mūsdienu Baltijas mitoloģijas daļu. Turpat atrodas arī "pats tehnoloģiskākais Eiropā" un, šķiet, visdārgākais 135 kilometrus garais robežas žogs par 197 miljoniem eiro.

NATO spēku koncentrācija republikā sasniegusi bīstamu slieksni. Diezin vai tā bija nejaušība, kad Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 augustā palaida kaujas raķeti pie Igaunijas dienvidu robežām. Igaunijas debesīs kā mājās jūtas arī amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-35 Lightning, kuri apgūst uzbrukumus Igaunijas teritorijā. Tallina apzināti uzņem valstī ASV trieciena bruņojumu – 300 km attālumā no Sanktpēterburgas un 800 km attālumā no Maskavas. Gandrīz neslēpdamies, Pentagons šeit gatavo karu ar Krieviju, liktenīgu igauņu tautai.

Igaunijas valsts vadītājiem nekaitētu pašsaglabāšanās sajūta, taču Igaunijas valsts budžeta stratēģija 2019.-2022. gadam vairāk nekā 47 miljardu eiro apmērā liecina par NATO militārās infrastruktūras prioritātajiem un ilgtermiņa plāniem. Rezultātā valsts teritorijā var parādīties viss alianses bruņojuma spektrs, ieskaitot amerikāņu kodolbumbas no arsenāliem Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, kā arī vidēja darbības rādiusa raķetes pēc ASV izstāšanās no INF līguma.

Gada laikā pēc NATO pirmās vienības ierašanās Igaunijā tās pilsoņu dzīve ir kļuvusi daudz sarežģītāka un bīstamāka, taču jebkuri pret valdību vērsti kritiski izteikumi sastop specdienestu pretsparu.

Piemēram, jūlijā Drošības forumā, kas aizritēja Kolorado štatā ASV, Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Miks Marans paziņoja: "Esam identificējuši Krievijas ietekmes aģentu tīklu, ko veido politiķi, žurnālisti, diplomāti un uzņēmēji. Viņiem saka, kas darāms."

Skaidrs, ka "aģentiem" pēc tam klājās plāni. Savukārt Igaunijas valdības ministri septembrī nonāca pie principiālas vienošanās par 2019. gada valsts budžetu, kurā aizsardzībai paredzēti 590 miljoni eiro – rekordliela summa visā republikas vēsturē.

Lietuvas hegemonija

Arī Viļņa cenšas uz kara takas neatpalikt no vecākajiem partneriem un iespiesties starp alianses līderiem aizsardzības izdevumu ziņā. NATO samitā jūlijā galvenā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība palielināt militāros izdevumus, tostarp arī Baltijas valstu PGA stiprināšanai.

Amerikāņu iniciatīva neguva vispārēju atbalstu, taču pašuzupurēšanās lēkmē Lietuva spēra kārtējo soli uz priekšu. Šeit jāzina mērs, jo ASV labāk grib karstu naudu, nevis karsto karu, un 4% no Eiropas sabiedroto IKP ir labāka perspektīva nekā izdedzināta Eiropa.

Militārā spēka reitingā Lietuva ieņem 95. vietu, tā ir visvairāk militarizētā Baltijas valsts. Tās bruņotajos spēkos patlaban dien aptuveni 16 tūkstoši kareivju, daudz vairāk nekā Latvijā (105. vieta pasaulē, deviņi tūkstoši kareivju) un Igaunijā (108. vieta pasaulē, pieci tūkstoši karavīru) kopā.

Lietuva vēl joprojām pretendē un militāro hegemoniju jūrā Baltijas reģionā. Tikai maijā vien Klaipēdu apmeklēja 37 kara kuģi un apmēram 4 tūkstoši kara jūrnieku no 16 valstīm – NATO manevru Baltops 2018 dalībnieki. No šī viedokļa valsts suverenitāte, kā arī pilsoņu intereses un drošība atkāpjas otrajā plānā.

Lietuvas karavīri mācās aizsargāt Gruziju, ko neviens neapdraud. Oktobrī Lietuvas Aizsardzības ministrija oficiāli parakstīja vienošanos par Lietuvas bruņoto spēku ievērojamas daļas pāriešanu Bundesvēra rīcībā. Tātad republika faktiski ir zaudējusi sauszemes spēkus, kuru fundaments – motorizētā kājnieku brigāde "Dzelzs vilks" – pārgājusi vācu divīzijas sastāvā (Lietuvas suverenitāte labprātīgi nodota sabiedrotai valstij).

Tālākās militarizācijas pašnāvnieciskais pikējošais lidojums – bruņojuma uzlabošana, piemēram, Javelin iegādes, NATO nepārtrauktie manevri un jaunie poligoni nesola Lietuvai neko labu. Naidīgie izteikumi un pret Krieviju vērsto sanckiju atbalsts nodarījis valstij kaitējumu, kas salīdzināms ar plaŠu karadarbību: Maskava ieviesa kontrsankcijas, un preču apgrozījums ar Lietuvu krities par 30%. Neapšaubāmi, Baltijas reģionu visvairāk apdraud ASV un NATO intereses.

2018. gada rezultāti ir skumji: militāro manevru skaits pieaug, valsts iedzīvotāju – iet mazumā.

Latvijas apokalipse

Rīga ir "Krievijas vardarbīgas savaldīšanas" aktīviste. 2018. gadā Latvijas aizsardzības budžets sasniedza NATO pieprasītos 2% IKP – vairāk nekā 576 miljonus eiro, ko būtu iespējams ieguldīt sociālajā sfērā.

Domājams, bruņojums tomēr ir svarīgāks, un Latvijas armija saņēma Izraēlas prettanku raķešu kompleksus Spike – februārī tika parakstīts līgums par 108 miljoniem eiro. Krievijas tanki Baltijā neieradīsies (tā ir aksioma), tātad tā ir vējā izmesta nauda.

Iepriekš Vašingtona iztērēja 170 miljonus eiro militārās infrastruktūras attīstībai valstī, ieskaitot Ādažu armijas poligona vērienīgu paplašināšanu un aviobāzes rekonstrukciju Lielvārdē. Militarizāciju atbalsta arī Brisele un no savas puses plāno ieguldīt Latvijas aizsardzībā līdz 2021. gadam 71 miljonu eiro.

Gada gaitā Latvijā aizritējusi virkne plašu starptautisko manevru. Piemēram, Anakonda 2018 aptvēra visu Baltijas reģionu – tās dalībnieki apguva Kaļiņingradas apgabala ielenkšanu. NATO manevros Sill 20 valstu kareivji stājās pretī naidīgajai valstij Muriniusai, ko mācību scenārijs izvietoja Krievijas teritorijā. Plašās mācības Namejs 2018 atstāja pozitīvu iespaidu arī uz vietējiem iedzīvotājiem (Stokholmas sindroms).

Piezīmēsim, ka, neskatoties uz būtiskajiem finansiālajiem ieguldījumiem un manevriem, Latvijas Aizsardzības ministrija augustā ieteica iedzīvotājiem kara apstākļos izdzīvot saviem spēkiem. Šis paradokss atspoguļo Latvijas un citu Baltijas valstu patieso lomu kolektīvo Rietumu plānos – teritorija paredzēta karaspēka izvēršanai un iespējamai agresijai, bet vietējie iedzīvotāji būs atstāti atbildes trieciena varā. Baltijas reģiona iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka jebkāda Krievijas un NATO bloka militāra sadursme neizbēgami novedīs pie kodolkonflikta, no kura glābiņa nebūs.

Patlaban jūras un gaisa bāzes spārnotās raķetes Tomahawk no Baltijas jūras spēj sasniegt Urālus (2000 km). Vidēja darbības rādiusa sauszemes raķetes no Latvijas spēj sasniegt mērķus līdz 5500 km attālumā, tas ir, visā KF teritorijā Eiropā un Aizbaikālā. Pentagonam tā ir ļoti ērta pozīcija. INF līgums jau sen traucē amerikāņiem, un tā laušana daudzkārt pavairos Baltijas valstu iznīcināšanas risku.

Vienlaikus neatkarīgie avoti Rietumos apstiprina: ASV gatavojas bakterioloģiskajam karam. Tas rada pārliecību, ka reģionā izdzīvos tikai brētliņas.

No Maskavas redzamā aina

NATO aviācijas bāzu tīkla attīstība Baltijā ļauj operatīvāk paplašināt alianses gaisa spēku grupējumu Austrumeiropā, vairot stabilitāti militāra konflikta gadījumā. Mēs vērojām, kā manevros 2018. gadā desmitiem alianses kara lidmašīnu apguva nevis aizsardzību, bet gan Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas pārraušanu nelielā augstumā. Maskava bija spiesta reaģēt, un februārī tika pieņemts lēmums par operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" pastāvīgu dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā.

NATO mācības
© Sputnik / Сергей Степанов

"Iskander" ir integrēts ar dažādām izlūkošanas un kontroles sistēmām, spēj saņemt informāciju par mērķi no mākslīgajiem pavadoņiem, izlūklidmašīnām un bezpilota lidaparātiem. Kompleksa prioritārie mērķi ir pretinieka komandpunkti, pretraķešu un pretgaisa aizsardzības līdzekļi, aviobāzes un citi objekti. Kompleksa virsskaņas kaujas galviņas ir neredzamas pašreizējām un perspektīvajām PRA sistēmām.

Krievijas spēku nostiprināšanu rietumu stratēģiskajā virzienā attaisno arī fakts, ka 26 NATO valstīm Eiropā ir divi miljoni kareivju, 7 tūkstoši tanku, 11 tūkstoši artilērijas iekārtu un vairāk nekā 2 tūkstoši kara lidmašīnu. Visa šī armāda lēnām, taču pastāvīgi tuvojas Krievijas robežām.

Protams, Maskava nekad neļaus NATO izjaukt pašreizējo spēku līdzsvaru Baltijas reģionā. Krievijas militārā doktrīna deklarē tiesības izmantot kodolieročus arī tad, ja konstatēta agresija pret Krieviju ar konvencionālo ieroču palīdzību situācijā, kad apdraudēta ir valsts pastāvēšana.

Ja militārie draudi Baltijas virzienā izrādīsies kritiski, Krievijas preventīvie pasākumi sagraus pīšļos ASV apsteidzes trieciena infrastruktūru, "PGA reģionālā sistēma" vai amerikāņu PRA Baltijas valstīm nepalīdzēs – XXI gadsimtā pasaules likteni vai kara iznākumu izlems Krievijas hiperskaņas raķetes. Uz šo argumentu kolektīvajiem Rietumiem atbildes nav.

Par NATO pūliņu iznākumu Baltijā 2018. gadā var uzskatīt arī Krievijas jauno 70 militāro vienību darbības saliedēšanu Rietumu virzienā. Virkne "partneru" nespēj samierināties ar tādu realitāti, tomēr Krievijas stingrie un konsekventie soļi savu nacionālo interešu zonā ir neatgriezeniska parādība.

Analizējot neseno incidentu Kerčas šaurumā, amerikāņu izdevums National Interest atzīmēja: "Tas, ka Krievija nepieklājīgi un rupji "iemācīja" ukraiņiem savus navigācijas noteikumus, ir neapmierinātā lāča pašsaprotama un sagaidāma reakcija. Taču tas ne nav iemesls klaunādei aukstā kara garā, ne arī solīds iemesls kodolvalstu militāras konfrontācijas sākumam."

Vai patiešām kāds uzskata, ka Baltijas reģionā, Krievijas robežu tuvumā ģeopolitiskā navigācija principiāli atšķiras? Baltijas valstu, visas Eiropas un par Savienoto Valstu stratēģisko drošību nosaka uzticēšanās un labu kaimiņattiecību līmenis attiecībās ar miermīlīgo un savaldīgo Krieviju.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

82
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievijas un ASV karš kļūtu par katastrofu cilvēcei
"Amerikāņu varas fabrikas" vadītājs: mēs vairs neuzvarēsim Krieviju
Gasparjans: kur Latvija likusi naudu, ko ASV piešķīra aizsardzībai
Eksperts par pašaizsardzību Latvijā: naudas armijai nav, stiepiet lāpstas un cirvjus
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

35
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

35
Tagi:
Latvija, ekonomika
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

43
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

43
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

0
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

0
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku