Lahta-centrs Sanktpēterburgā

Rietumu mediji: par ko Putins pārvērtis Krieviju līdz 2019. gadam

159
(atjaunots 12:42 03.01.2019)
Krievijas liberāļi un Rietumu "kremļaloģijas" eksperti pastāvīgi cenšas ekspluatēt "svēto deviņdesmito gadu" tēmu, idealizējot minēto laika periodu un cerot uz Krievijas iedzīvotāju īso atmiņu.

Pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām 2018. gada martā virkne materiālu rietumvalstu presē bija veltīti cerībām uz to, ka tagad uz vēlēšanu iecirkņiem nāks jaunieši, kuri vairs neatceras pirms divdesmit gadiem valdījušo nabadzību, portālā RIA Novosti atgādināja Vladimirs Korņilovs.

Tāpēc visus "speciālistus Krievijas jautājumos" šokēja fakts, ka jaunieši rīkojās gluži pretēji. Rietumos pat dzima termins "putineidžeri", kas raksturoja krievu jauniešu noskaņojumu.

Uz kādu laiku raksti par to, cik laba bija dzīve Krievijā 90. gados salīdzinājumā ar "šausmīgajām" mūsdienām, pieklusa. Taču analītiķi drīz vien atguvās pēc vēlēšanu rezultāta radītā šoka un atkal sāka paši sevi par to pārliecināt. Piemēram, bijušais portugāļu politiķis Bruno Masaešs, tagad pārkvalificējies par "Eirāzijas politisko ekspertu", klāstīja par šausmīgo "nabadzību, bezspēcību un skumjām", kas pārņēmušas Krieviju, jo "Putina laikā" esot kritušies "dzīves standarti" – tagad tie salīdzināmi ar Rumāniju un Turciju.

Pie tam portugālis, argumentējot savus secinājumus, demonstrēja IKP rādītājus uz vienu iedzīvotāju šajās valstīs un izmantoja ierastu "montāžu" – viņš tos salīdzināja nevis ar 90. gadiem, bet gan ar 1989. gadu. Citādi taču iznāks nejauki – nāksies atzīt, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma un haosa, kas valdīja "svētajos deviņdesmitajos", Krievijas ekonomika un pilsoņu labklājība ir manāmi augusi.

Kāda pēdējo gadu čempione Krievijai veltīto mītu izplatīšanas jomā Rietumu presē – The Guardian žurnāliste Kerola Kedvoladre, nodarbojas ar "Krievijas pēdu" meklējumiem Brexit. Aizvadītajā gadā viņas nopelni augstu novērtēti ar vairākiem apbalvojumiem žurnālistikā.

Pirms Jaunā gada Kedvoladre nolēma atmest ar roku telekanāla RT publiskajam ieteikumam izskatīt skandalozos dokumentus, kas saistīti ar finansējumu, ko Lielbritānijas valdība piešķīrusi propagandiskajam projektam Integrity Initiative. Tā vietā The Guardian darbiniece nolēma publicēt savu fotogrāfiju, ko viņa uzņēmusi 1992. gadā, apmeklējot Krieviju, "pirms jūs aplaupīja oligarhu un politiķu paaudze". Jāpiebilst, ka fotogrāfijā redzama pelēka stacijas ēka, pelēki, drūmi cilvēki, bariņā sanākuši taksisti. Toties pati Kerola un viņas pavadone ir laimīgas – Krievija 90. gadu sākumā viņām patika.

Liela daļa lasītāju (it īpaši Krievijas iedzīvotāju) atgādināja žurnālistei, cik nožēlojama bija dzīve šajā periodā, taču Kedvoladri atbalstīja viņas kolēģis, The Times autors Olivers Kamms atsauca atmiņā savu vizīti Krievijā 1992. gadā. Viņš apgalvoja, ka nekad nevarēšot aizmirst "tautas entuziasmu pēc autokrātijas sabrukuma".

Interesantākais ir tas, ka "svētos deviņdesmitos" Rietumos visbiežāk slavina tie, kuri jau sen nav bijuši Krievijā, taču pastāvīgi dēmonizē tagadējo dzīvi savos rakstos. Cilvēki, kuri paši var salīdzināt Krievijas iedzīvotāju dzīves līmeni un kvalitāti, rada pavisam citādu ainu.

Piemēram, nesen zviedru avīzē NSD parādījās režisores Gunillas Breskas ceļa piezīmes, kura nesen apmeklēja Arhangeļsku kā kinofestivāla Arctic Open žūrijas priekšsēdētāja. Viņa salīdzināja savus iespaidus ar pirmo reizi, kad apciemoja šo pilsētu 1995. gadā. Viņa atcerējās veco netīro viesnīcu, kurā tika izmitināta, nolietotos tramvajus, veikaliņu, kurā bija nopērkamas tikai matrjoškas un koka karotes. Tagad, zviedru režisore pastāstīja, viņi izmitināti jaunā un elegantā viesnīcā. Iepretī tai – liels tirdzniecības centrs, kura fonā zviedru supermārketi atgādina ciema veikalus.

"Neticu savām acīm. Kontrasts ir pārāk liels. Kā šai pilsētai izdevies tik krasi mainīties? – Breski bija sajūsmā. – Jā, pagājuši jau 23 gadi, kopš biju šeit pirmo reizi, tik ilgā laikā viss mainās, taču nedomāju, ka tik lielā mērā!"

Sava raksta noslēgumā Breski atklāja, ka viņai kauns par rietumvalstu žurnālistiem un politiķiem, kuri savos rakstos un debatēs pastāvīgi ierobežo viedokli par Krieviju un krieviem un ataino tos vienīgi kā ienaidnieku, kurš it kā apdraudot Zviedriju.

...Taču zviedru kinorežisore, protams, nesaņems nekādas balvas žurnālistikā.

159
Pēc temata
Makfols: rietumu līderi un mediji par zemu vērtē Russia Today un Sputnik
Baltais nams sastādījis rietumvalstu mediju noklusēto teroraktu sarakstu
Vācu politiķis iesaka rietumu medijiem apmeklēt Krimu, pirms rakstīt par to
Rietumu mediji par Putina vēstījumu: varbūt pienācis laiks uzklausīt signālu?
ASV militārās tehnikas izkraušana Vācijā, foto no arhīva

Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei

24
(atjaunots 22:57 10.08.2020)
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņoja, ka gaidāmā karaspēku izvešana no Vācijas iekļaujas Krievijas savaldīšanas stratēģijā.

Ministra stāvoklis ir sliktāks nekā gubernatoram, jo viņa rīcībā ir viens vienīgs arguments izteiktās pozīcijas apstiprinājumam. Formāli skatoties, Savienotās Valstis patiešām "pārvietos lielāku skaitu karavīru uz austrumiem, tuvāk Krievijas robežām". Nelaime tāda, ka, uzmanīgāk izskatīta, šī tēze sabrūk pīšļos, atkailinot amerikāņiem visnotaļ neērto notiekošā slēpto pusi. Plašāk par situāciju Irinas Alksnis materiālā portālā RIA Novosti.

Vāciju pametīs gandrīz 12 tūkstoši karavīru. Tikai lielākā daļa – 6,4 tūkstoši cilvēku – atgriezīsies mājās uz ASV. Pārējie tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, arī Itālijā un Beļģijā. Maskavai pie sāniem – Polijā – dislocēsies vien tūkstotis karavīru.

Ne īpaši iespaidīga matemātika Espera vārdu apstiprinājumam. Citāda nemaz nevar būt, jo kolīzijām ap amerikāņu kontingentu VFR nav nekāda sakara ar NATO un Krievijas konfrontāciju.

Jau 2018. gada jūnijā Washington Post pastāstīja, ka Pentagons analizē karaspēku plašās pārdislokācijas Eiropā izmaksas un sekas. Avīze apgalvoja, ka Tramps ieinteresējies par šo jautājumu tā paša gada sākumā. Turklāt ASV prezidenta motīvu pamatā bija vienīgi neapmierinātība ar NATO sabiedrotajiem, kuri atsakās maksāt lielāku naudu par aizsardzību. Pirmām kārtām tas attiecās uz Berlīni, kura jau ilgus gadus cītīgi izvairās audzēt savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa Ziemeļatlantijas alianses kārtības rullis.

Pirms gada jautājums atkal parādījās publiskajā telpā. Toreiz ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels atklāti paziņoja: viņa valsts ir gatava izvest daļu militārā kontingenta no VFR uz Poliju, jo ir "aizvainojoši gaidīt, ka Amerikas nodokļu maksātājs turpmāk maksās vairāk nekā par 50 tūkstošiem amerikāņu Vācijā, kamēr vācieši izmanto savu tirdzniecība bilances proficītu iekšējiem mērķiem".

Vētraināko – un sajūsmas pilnu – reakciju šis paziņojums izraisīja Polijā. Visu pagājušo gadu Polijas politiķi un mediji kaislīgi sapņoja par to, ka viņu valsts kļūs par galveno Amerikas karaspēku koncentrēšanās vietu Eiropā. Lieta aizgāja līdz kodolieroču pārdislocēšanas perspektīvu apspriešanai. Tiesa, tādas runas necēlās no zila gaisa vien, tās izprovocēja ASV amatpersonas, kas pieļāva šādu notikumu attīstību.

Īsāk sakot, ja nolobīsim no faktiem politisko paziņojumu, plānu un cerību čaulas, kļūs redzama notikumu būtība.

Savienotās Valstis ilgus gadus centās piespiest Vāciju – vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē – kardināli palielināt savu militāros izdevumus, jo veiksmes gadījumā lielākā daļa līdzekļu aizplūstu pāri okeānam. No amerikāņu puses lietā tika likti draudi, spiediens un šantāža. Tomēr visi viņu pūliņi izrādījās velti: Vašingtonai neizdevās piespiest vācu valdību grozīt viedokli.

Spriežot pēc visa, Donaldam Trampam tas beidzot ir apnicis, tādēļ tagad valsts aizsardzības ministrs un citas amatpersonas pūlas piesegt valsts vadītāja pieņemto lēmumu par karavīru izvešanu no Vācijas, lai Savienotās Valstis neizskatītos pavisam lieli zaudētāji šajā situācijā.

Bet tieši tā tas izskatās.

Panākt no vāciešiem vēlamo nespēja. Papildu ieguldījumus savā ekonomikā nesaņēma. Militārais kontingents Eiropā tiks samazināts, – un tas viss Krievijas augošās ietekmes un spēka fonā. Tāds sods kā karaspēka izvešana izskatās pavājš: VFR patiešām zaudēs darbavietas un zināmus līdzekļus, ko pelna uz militārās infrastruktūras apkalpošanas rēķina, taču šie zaudējumi nav salīdzināmi ar tiem, kādi būtu, ja valsts piekristu Vašingtonas prasībām.

Tātad vēl viens tūkstotis karavīru Polijā ir vienīgais, kas ļauj Savienotajām Valstīm saglabāt imidžu un ziņot: turpinās centieni apturēt Krieviju.

Laikam visinteresantākais visā šajā stāstā ir jautājums, kādēļ tad Tramps tomēr pieņēma lēmumu par kontingenta izvešanu no VFR. Galu galā, viņam nekas netraucēja arī tālāk vilkt kaķi aiz astes, bet negatīvu seku varēja būt mazāk.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Jādomā, ka atminējums meklējams Amerikas prezidenta personībā un mērķos, ko viņš sev nospraudis nacionālā līdera lomā.

Lai cik ekscentrisks izskatītos Tramps, viņš patiesībā ir pievērsies ASV uzkrājušos sistemātisko problēmu risināšanai, tai skaitā ar radikāliem pasākumiem. Cita starpā, Savienotās Valstis iekļuvušas lamatās, kur tiešā pretrunā nonākušas valsts ekonomiskās intereses un pasaules lielvalsts reputācija.

Patiesībā prezidenta neapmierinātība ir saprotama: nepietiek ar to, ka Amerika uzņēmusies Eiropas aizsardzības funkcijas, tā vēl pati maksā par šo priekšrocību, jo lielākās un bagātākās Vecās Pasaules valstis ērti nosēdušās tai uz kakla.

Bez šaubām, zināma loma ir arī tam, ka neviena, arī ne Vācija, netic militāriem draudiem no Krievijas puses. Tādēļ, ja amerikāņiem tīk turpināt militāri politiskās rotaļas ar Maskavu, Eiropa ir gatava piespēlēt vecākajam NATO partnerim, taču par savām ambīcijām Vašingtonai ir jāmaksā pašai.

Savukārt ASV globālās lielvalsts statuss lielākajai daļai Amerikas elites ir pašvērtība, kuras dēļ nav grēks maksāt, pat par nepārprotami neveiksmīgiem projektiem.

Tikai Donalds Tramps tam nepiekrīt. Viņš jau daudzkārt atklāti ir paziņojis, ka pasaules līdera statusam ir jānes konkrēts labums Savienotajām Valstīm un to ekonomikai. Ja tā nav, visa tā lielvalsts būšana ir bezjēdzīga un dārga muļķība, un tā uzturēšanai tērētos līdzekļus labāk novirzīt nozīmīgākām jomām.

Lēmums par zināma kontingenta izvešanu no Vācijas atkal pierāda, ka principiālos jautājumos Trampa vārdi sakrīt ar rīcību.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Apzinoties, ka Berlīnes viedokli mainīt neizdosies, viņš ķērās pie lietas biznesmenis un sāka izdevumu samazināšanas procesu. Karavīru pārdislokācija pati par sevi izmaksās Savienotajām Valstīm vērā ņemamu naudas summu, taču tas ir izdevīgāk, nekā turpināt maksāt par viņu atrašanos VFR. Tādēļ var pārliecinoši teikt, ka Donalda Trampa lēmums ir izdevīgs no ekonomiskā viedokļa un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Paralēli tas, protams, turpina Savienoto Valstu globālā hegemona demontāžu, atklāti demonstrējot to vājumu, nespēju arī turpmāk nest savos plecos visu uzņemto finansiālo saistību slogu. Un tas jau atbilst visas pasaules prasībām.

24
Tagi:
karaspēks, Vācija, ASV
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. atbildēs Krievija

36
(atjaunots 11:52 09.08.2020)
Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona nesenais papildinājums no Francijas armijas līdzinās ne eposam "300 spartieši Suvalku koridorā", bet gan ceļojošajam cirkam, kura viesizrādes Baltijā ilgs līdz gada beigām.

Francijas rotas komplektācija NATO bataljona sastāvā noslēdzās 30. jūlijā. Francijas armija ar lidmašīnām un vilcieniem nogādāja Lietuvā karavīrus un militāro tehniku. Aptuveni trīs simti Piektās Republikas (fr. – Cinquième République) kareivju, pieci tanki Leclerc un 14 kājnieku kaujas mašīnas dislocētas Ruklā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO bataljonā Lietuvā pārstāvētas arī vienības no Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Beļģijas, Islandes un Luksemburgas. Kopā – apmēram 1150 karavīri. Starptautisko "atbalsta grupu" veido trīs kaujas rotas, sagādes un loģistikas, kara policijas un medicīnas darbinieku rota. Tās rīcībā ir 700 kara tehnikas vienības. Grupa tiek uzskatīta par mehanizētās kājnieku grupas "Dzelzs vilks" (Geležinis Vilkas) daļu.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un, pēc būtības, beztermiņa klātbūtne Lietuvas teritorijā turpinās no 2017. gada. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tās, tomēr ārvalstu spēku galvenais uzdevums Lietuvā – hipotētiska bruņotā konflikta gadījumā noturēt neesošo "Suvalku koridoru" (Suwalki Gap) līdz sabiedroto pamatspēku pienākšanai. Kara nav un nav, un vecāko partneru ekskursijas spēki nīkst Lietuvas poligonos un pilsētās.

Par Suvalku koridoru dēvē aptuveni 100 km garu hipotētisko sauszemes koridoru, ko NATO kartēs zīmē Lietuvas un Polijas robežas rajonā. Briselē un Vašingtonā valda uzskats, ka Maskava un Minska jau sen plāno to "izcirst" dabā un apvienot Baltkrievijas republikas teritoriju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ar mērķi okupēt un paverdzināt Baltijas valstis... Savukārt milzīgās Krievijas armijas viltīgo plānu īstenošanos nepieļauj 1150 cēlsirdīgie karotāji no NATO daudznacionālā bataljona.

Zobenu deja

Šī nav pirmā reize, kad Francija sūta savas militārās vienības uz Lietuvu. Iepriekš franču kontingents, 4 tanki Leclerc un deviņas kājnieku kaujas mašīnas VBCI šeit dežurēja 2018. gadā un piedalījās mācībās "Saber Strike 2016". Tādu atrakciju mērķis nemainīgi ir "efektīva reakcija uz jebkādu reģionālās drošības apdraudējumu" un "mijiedarbības uzlabošana plaša spektra militārajās operācijās". Miglainais formulējums nozīmē, ka Francijas armija, tāpat kā visa Ziemeļatlantijas alianse jau sen gatavojas bruņotam konfliktam ar Krieviju.

Pa planētu soļo militārie roboti, bet NATO vēl gatavojas pagātnes kariem. Piemēram, piecus dārgos franču tankus Leclerc spēj iznīcināt piecas jaunās "gudrās" Krievijas mīnas – tās ir ļoti vienkārši uzstādāmas un ilgi gaida īsto brīdi. Tās fiksē pretinieka bruņutehniku līdz 250 metru attālumā, startē augšup pēc seismiskā detektora signāla, atrod mērķi ar termovizora palīdzību un neatvairāmi trāpa tornī no augšas – relatīvi lēti un pamatīgi.

Krievijas Federācijas provokatīvā "savaldīšana" ir bīstama. Vispirms – pašiem "savaldītājiem" vērienīga militārā konflikta gadījumā alianses ierasto "Zobenu deju" nebūs. Piemēram, Krievija var operatīvi un efektīvi noteikt zonu bez lidojumiem virs Lietuvas un citām Baltijas valstīm (zenītraķešu sistēmas S-400 un S-350 dislocētas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos un citviet). Jūrā – Baltijas flotes raķešu kompleksu un aviācijas tēmēklī – neviens alianses kuģis ne šāviena attālumā nepietuvosies karadarbības zonai līdz brīdim, kad tajā būs panākts stabils miers. Protams, tie ir piespiedu pasākumi.

Krievijas Bruņoto spēku pēkšņā pārbaude jūlijā, kurā tika iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 25 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi, pārliecinoši demonstrēja spēka pielietošanas tehnoloģiskās iespējas Krievijas interešu aizsardzībai rietumu stratēģiskajā virzienā.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško informēja: Krievija ir gatava izvietot vidēja un maza darbības rādiusa raķetes pie ES robežām, ja ASV uzstādīs šādas raķetes Eiropā. Šis brīdinājums pārsvarā bija adresēts "piefrontes" valstīm – Baltijai un Polijai.

Atgādināšu, ka ārkārtīgi militarizētā Lietuvas teritorija stiepjas 350 km no rietumiem uz austrumiem un 260 km – no ziemeļiem uz dienvidiem, bet OTRK "Iskander" precīzās raķetes neatvairāmi trāpa mērķī līdz 500 km attālumā.

Mīti un leģendas

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgu laiku pirms Krimas atgriešanās Krievijā (tāds bija iegansts NATO militārās struktūras tālākai paplašināšanai uz austrumiem), kura nekad nav izteikusi teritoriālas pretenzijas Baltijas valstīm (lai arī pagātnē uzdāvināja Lietuvai Viļņu). Nekavējoties sākās republikas militarizācija un trauslās suverenitātes demontāža. 2006. gadā tika noslēgta vienošanās ar Dāniju, kas paredzēja Lietuvas vienīgās brigādes "Dzelzs vilks" iekļaušanos Dānijas divīzijas sastāvā. Vēl divus gadus vēlāk "vilku brigādi" nodeva vācu divīzijai, tās vietā uz Dānijas armiju nosūtīja no jauna formējamo brigādi "Žemaitija". Tā kā nacionālā armija pakļauta ārvalstu komandieriem, republikai atņemta neatkarība kara un miera jautājumos, Lietuvas kareivji sargā ārvalstu intereses Afganistānā, Irākā un citos karstajos punktos. Vai par to sapņoja Lietuvas tauta?

2019. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija informēja, ka piecu gadu laikā armija jāpalielina par 25% - līdz 26 tūkstošiem karavīru. Tomēr iesaucamā vecuma jaunieši pārsvarā nevēlas dienēt, viņi dod priekšroku peļņai Rietumeiropā. Grūti pārmest viņiem patriotisma trūkumu tādā situācijā.

2018. gadā Lietuvas aizsardzības budžets pārsniedza 2% no IKP, jeb 873 miljonus eiro. Pie tam Jūras un Gaisa spēki atrodas embriju līmenī. Jūrā Lietuvas rīcībā ir tikai nelieli patruļas kuteri bez raķešu bruņojuma (tiek izmantoti robežu apsardzei). ASV Valsts departaments apstiprināja 6 helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai. Nodokļu maksātājiem tie izmaksās 380 miljonus dolāru. Tomēr neko lielu tie reģionā nepaveiks. Iepriekš ASV mēģināja pārdot Lietuvai 500 bruņotas apvidus mašīnas JLTV (Joint Light Tactical Vehicle). Nelielajai Lietuvas armijai tāds skaits ir pārāk liels, un vecākajiem partneriem izdevās "iesmērēt" tikai 200 mašīnas – par 145 miljoniem eiro. Tās piegādās līdz 2024. gadam.

Ja no sabiedrības apziņas dzisīs mīti un leģendas par "Krievijas draudiem", Lietuvas budžeta milzīgie militārie izdevumi zaudēs jebkādu jēgu. Simtiem miljonu dolāru un eiro varētu kalpot nacionālās ekonomikas un sociālās sfēras attīstībai. Taču šodien Lietuvas investīciju "aktīvā" ir tikai politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, bruņoto spēku atbildes paplašināšana Kaļiņingradas apgabalā. Labums tiek tikai Savienotajām Valstīm, kas šīs histērijas fonā sekmīgi pārdot ieročus Baltijas valstīm.

36
Tagi:
bruņojums, NATO, Francija, Lietuva
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs
Lietuvas ziemeļos aizturēts piedzēries NATO karavīrs
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

0
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

0
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu