T-krekli ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Rīgas tirgū

Putins Rīgā: patriota sapnis

101
(atjaunots 11:03 29.12.2018)
Ko Krievijas prezidents dara uz Latvijas letēm? Labi pārdodas. Sakritība? Nedomāju.

Ziemassvētki un Jaunais gads ir dāvanu un ceļojumu laiks. Pieprasījums rada piedāvājumu: visā galvaspilsētā atvērušies krāsaini Ziemassvētku tirdziņi. Letēs – standarta suvenīri. Parasti, ar nacionālo domu. Loģiski, ka, ierodoties Latvijā, tūristi vēlas aizvest līdzi mazu gabaliņu no kaut kā autentiska. Dzintaru, keramiku, dūraiņus, zeķes, balzamu, Putinu.

Trauksmes signāls par suvenīru produkcijas parādīšanos ar Krievijas Konstitūcijas garanta portretu tika saņemts no Daugavpils. Tur sita trauksmes zvanu. Redz, iegājuši tirgū, un tur visapkārt viņš. Uz katras tases, t-krekla, magnēta. Kāda Jāņa bērns apjuka un pajautāja, vai viņš nav Krievijā. Tēvs ilgi nedomāja un uzrakstīja par to Twitter, sabiedrība nekavējoties sašuta. Pie reizes sabiedrība paziņoja, ka arī Rīgā situācija nav labāka. Arī Putins pārdodas uz katra stūra. Mēs nolēmām pārbaudīt.

Майки с президентом России Владимиром Путиным на Рижском рынке
© Sputnik / Sergey Melkonov
T-krekli ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Rīgas tirgū

Sākām ar Centrāltirgu. Aizejot garām dārzeņu un egļu rindām, izgājām pie apģērbu teltīm. Pārdesmit metri, un mēs sastopam pazīstamo seju. Uz t-krekla. Blakus pārdevēja. Neuzticīgi skatās uz fotokameru.

– Sveicināti! Drīkst nofotografēt t-kreklu?

– A priekš kam jums? Kas jūs esat?

– Mēs – žurnālisti. Rakstām rakstu par Putina pārdošanu.

– Vispārībā, tas nav aizliegts.

– Mēs taču jūs arī neapsūdzam. Nekādas politikas, goda vārds. Vienkārši interesanti.

Paiet minūtes desmit, lai paskaidrotu, ka mēs negrasāmies rīkot nacionālo konfliktu.

– Ir pieprasījums?

– Jā ir, protams.

– Un kas ņem?

– Lielākoties, tūristi. Ne krievi, protams. Viņiem pašiem pietiek. Vācieši ņem, norvēģi. Vietējie arī pērk.

– Bet kurš biežāk?

– Biežāk tūristi. Taču arī savējie ir. Nesen viens nopirka, uzvilka, saka – iešu latviešus biedēt. Taisni tā arī pateica. Nu, muļķu ir daudz visās nācijās.

– Un vai bijusi arī negatīva reakcija?

– Kāds tur negatīvs? Bija, protams, tie, kas centās paklaigāt/ bet es taču arī pasūtīt varu. Nepatīk – ej garām.

– Varat viņu šeit pakārt, lai nofotografētu?

– Putinu.

– T-kreklu.

– A. Nu dodiet, pakāršu. Jūs aizejiet pie gaļas paviljona. Tur ir lielāka izvēle.

Майки с президентом России Владимиром Путиным на Рижском рынке
© Sputnik / Sergey Melkonov
T-krekli ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Rīgas tirgū

Fotografējam, ejam pie gaļas paviljona. Tieši pretī – standarta stikla kubs. Vitrīnā – Putins, kopā ar futbola atribūtiku un Latvijas Republikas ģerboni.

– Sveicināti! Mēs par t-krekliem gribējām parunāt. Sakiet, kurš pērk?

– Visi pērk. Taču lielākoties, tūristi.

– No kurienes?

– No visurienes. Ne no Krievijas, protams. Eiropa, lielākoties. Taču mēdz būt arī no Amerikas.

– Pat tā?

– Kas tur tāds īpašs? Politiķi kaujas, tūristiem vienalga. Viņi pērk.

Майки с президентом России Владимиром Путиным на Рижском рынке
© Sputnik / Sergey Melkonov
T-krekli ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Rīgas tirgū

Citu prokrievisku suvenīru tirgū nav. Nekā personīga – vienkārši bizness. Saka – neņem. Pārvietojamie uz vecpilsētu.

Tradicionālais gadatirdziņš Līvu laukumā, pretī Krievu drāmas teātrim. Piparkūkas, egļu rotājumi, māla trauki, rotaļlietas, matrjoškas.

– Skaties! Tur ir Merkeles matrjoška!

– Kur?

– Lūk.

– Tas ir Harijs Poters.

– Ai, tiešām.

– Vēl ar Ušakovu bieži jauc, pienāk pārdevēja.

Apmēram trešdaļu letes aizņem matrjoškas. Klasiskās, joku pēc, kopā ar multfilmu varoņiem. Aplūkojam visas, beidzot, aizmugurējā rindā pamanām politisko eliti: Tramps stāv blakus Putinam.

Матрешки в виде Владимира Путина и Дональда Трампа в сувенирном магазине в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Matrjoškas ar Vladimiru Putinu un Donaldu Trampu suvenīru veikalā Rīgā

– Ņem?

– Ne īpaši. Gan tūristu mazāk kļuvis, gan interese mazāka. Trampu ņēma, kad vēl nebija skaidrs – vai viņš kļūs par prezidentu. Tad gan bija intriga. Ņēma uz urrā.

Sākam izjaukt Putina matrjošku. Iekšā Jeļcins, Gorbačovs, Staļins un mazais Ļeņins.

– Pārējie neielīda?

– Te jau mākslinieks lēma. Varbūt, vairāk arī nevajag.

Varbūt arī nevajag.

– Vietējie necentās paust sašutumu?

– Par ko?

– Nu, ar šādu suvenīru pārdošanu.

– Kāpēc lai? Tas ir suvenīrs. Tas ir domāts "paņirgt", rupji runājot. Ja tu tik principiāli neieredzi kaut ko, ka tev izslēdzas humora izjūta – OK, ņem un nopērc Putina matrjošku un samīdi to tepat. Man nav žēl. Nevēlies pirkt – ej garām.

Матрешка в виде президента России Владимира Путина в сувенирном магазине в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Matrjoškas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu suvenīru veikalā Rīgā

Tūristu šogad mazāk. Vai nu laikapstākļi pievīluši, vai nu noskaņojums. Pārdevēji atzīmē franču pieplūdumu. Saka, ka pie viņiem "dzelteno vestu" dēļ ir vēl sliktāk, nekā pie mums. Bet pie mums uz Ziemassvētkiem atbraukt ir lētāk. Principā, tā ir likumsakarība. Mēs jau sen esam teikuši, ka Rīga – tā ir maza Parīze. Bet viņi neticēja.

101
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

16
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

16
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

60
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

60
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Jurijs Svetovs

Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā

0
(atjaunots 12:20 04.06.2020)
Izmantot armiju pret civiliedzīvotājiem nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, norādīja politologs Jurijs Svetovs.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 1,5 tūkstoši karavīru pārdislocēti uz armijas bāzēm Vašingtonas apkaimē, informēja Pentagona pārstāvis. Karavīri ir "paaugstinātā cīņas gatavībā". ASV galvaspilsētā turpinās protesti pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves dēļ, kam policists aizturēšanas laikā ar ceļgalu saspieda kaklu.

Tādos apstākļos izmantot armiju nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, radio Sputnik ēterā pastāstīja politologs, žurnālists Jurijs Svetovs.

"Viena lieta, kad armijas palīdzība tiek izmantota spēcīgu stihisko nelaimju gadījumā, pavisam cita – kad karaspēku vērš pret saviem vēlētājiem," uzsvēra Svetovs.

Viņš pastāstīja, ka daudzi analītiķi uzskata: amerikāņu sabiedrība ir sašķelta, tostarp arī pēc rases pazīmēm.

"ASV armijā ir liels skaits afroamerikāņu karavīru. Kā viņi izturēsies? Vai izpildīs komandieru pavēles? Mediji vēsta, ka policisti atteikušies izpildīt tādus rīkojumus. Jebkurā gadījumā ASV valdība patlaban demonstrē visai pasaulei, ka nespēj tikt galā ar protestiem ar parastām metodēm," konstatēja Svetovs.

Politologs uzskata, ka noteikts sabiedrības loks atbalsta ASV valdības lēmumu izmantot armiju nekārtību apslāpēšanai. Grautiņu laikā cieš cilvēki, un apstākļos, kad iedzīvotāji ar ieročiem rokās aizstāv savu īpašumu, ASV valdība izlēma ievest armiju, piebilda Svetovs.

Līdz ar miermīlīgajiem protestiem Floida bojāejas dēļ vairākus simtus pilsētu ASV pārņemušas masu nekartības. Cilvēki pārkāpj valdības noteikto komandanta stundu un iziet pilsētu ielās naktīs, demolē veikalus, aizdedzina ēkas un automašīnas. Vairāk nekā 20 štatos nemieru apspiešanā iesaistīta Nacionālā gvarde. Visā valstī aizturēti aptuveni 9 tūkstoši nemieru dalībnieku.

Светов: власти США не могут справиться с протестами обычными методами
0
Tagi:
NBS, protesti, ASV
Pēc temata
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā