Taktiskās mācības. Foto no arhīva.

Rietumi gaida "pieklājīgo cilvēku" iebrukumu caur Ziemeļpolu

71
(atjaunots 12:23 25.12.2018)
Rietumu politiskās sabiedrības augošais satraukums par Krievijas militāro spēku ir reāli pamatots, taču bieži vien bažas izpaužas pārlieku komiskā formā.

Rietumu mediju lapās pēdējā laikā aizvien biežāk parādās tēma par iespējamiem plašajiem militārajiem konfliktiem pasaules lielvalstu starpā, turklāt par to raksta meinstrīma izdevumi, nevis margināļi. Tātad šī tēma augstākās aprindās tiek uztverta ļoti nopietni.

Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē parādījās kārtējās ziņas.

ASV Armijas kara koledžas profesors Roberts Fārlijs rakstā The National Interest uzskaitīja karstākos nākamā gada reģionus, kur varētu sākties trešais pasaules karš. Pēc viņa domām, tā ir Dienvidķīnas jūra, Ukraina, Persijas līcis un Korejas pussala. Vācu izdevums Telepolis uzskata, ka "Kerčas incidents" varētu atkārtoties Arktikā, jo ASV darbības ar mērķi "nodrošināt jūras navigāciju" reģionā, domājams, noritēs rajonos, uz kuriem pretendē Krievija, kas pastiprina kontroli savos piekrastes ūdeņos ekonomisku un militāru apsvērumu dēļ.

Britu Daily Express laida klajā materiālu "Trešais pasaules karš: Krievija sūta strīdiem gatavu raķešu kuģi uz Azovas jūru". Atstāsim izdevuma sirdsapziņas (vai kas nu viņiem tur ir sirdsapziņas vietā) mēģinājumu pārvērst Krievijas un Ukrainas pierobežas incidentu par trešo pasaules karu, tāpat kā daudzās faktiskās neprecizitātes rakstā. Taču bažas par Krievijas augošajām militārajām iespējām patiešām parādās gan nopietnākajos attiecīgā profila medijos, gan dzeltenajā presē, kas rīkojas pēc principa "kaut ko saķepināšu, tad jau redzēs, kas iznāks".

Krievija ir radusi pasmieties par rietumu paranoju jautājumā par "Krievijas draudiem", un lielākoties smiekli ir pamatoti. Lielākoties, taču ne vienmēr.

Lieta tāda, ka Rietumu politiskās sabiedrības augošais satraukums par Krievijas militāro spēku ir reāli pamatots, tomēr bieži vien bažas izpaužas pārlieku komiskā formā.

Trīsdesmit gadu laikā, kad globālā līdera vietu ieņēma ASV, izveidojies status quo, kurā Rietumiem, pēc būtības, piederēja monopols militārā spēka pielietošanai pasaules arēnā. Protams, situācijas bija dažādas, taču jebkuri izņēmumi (piemēram, Krievijas centieni piespiest Gruziju ievērot mieru 2008. gadā) piederēja pie kategorijas "hegemonam pagaidām vienkārši nav laika ievest kārtību un nolikt pie vietas visus pārkāpējus, tomēr agri vai vēlu tas notiks, un tad nevienam nešķitīs, ka būtu par maz".

Pie tam militārā spēka pielietošanas metode šajos gadu desmitos kļuvusi pavisam pierasta. NATO grandiozā militārā mašīna vērsās pret valsti jebkurā pasaules malā un sekmīgi samala, iznīcinot infrastruktūru, gāžot valdību un sīki stāstot tautai (un visai pasaulei), ka pretošanās neiedomājamam spēkam ir bezjēdzīga un lieka. NATO militārās operācijas pēdējos gadu desmitos – Dienvidslāvijā, Irākā, Afganistānā un Lībijā – atšķiras pavisam nenozīmīgi un tikai uzsver kopējo shēmu.

Tagad Rietumiem problēmu rada Krievijas lēmums modernizēt armiju. Galvenais – pēdējos gados Maskava demonstrē no rietumu modeļa absolūti atšķirīgu militārā spēka pielietošanas metodi, un katrs nākamais gadījums apstiprina tās iespaidīgo efektivitāti.

Katra Krievijas jaunā metode ir elastīga un variatīva, taču galvenie principi nemainās: precizitāte, spēku pielietojums ierobežotā vietā un maksimāla efektivitāte salīdzinājumā ar pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem resursiem.

Maskavas Kremļa tornis
© Sputnik / Алексей Дружинин

Tur, kur amerikāņiem vajadzīgi triljoniem dolāru, Krievija iztiek ar miljoniem. Tur, kur NATO vajadzīgi desmit tūkstoši cilvēku, Maskavai vajag desmitkārt mazāk. Tur, kur amerikāņi organizē vērienīgu militāro operāciju, Krievija panāk savu ar daudzkārt mazāku ekspedīcijas korpusu.

Un to visu Krievija dara arī teritorijās, ko Rietumi jau pieraduši uzskatīt par savējām: Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā un Āfrikā.

Krimas operācija, kas jau iekļauta mācību grāmatās. Operācija Sīrijā, kur paklusām, ar ļoti ierobežotiem spēkiem Krievija sekmīgi novērsa šķietami neizbēgamo Sīrijas valsts krahu un pat sāka pārveidot visu spēku izvietojumu Tuvajos Austrumos. Pieci Krievijas militārie padomnieki un pusotra simta civilo instruktoru Centrālāfrikas Republikā nodrošina Krievijai rezultātu, kura sasniegšanai amerikāņiem būtu vajadzīgas struktūras ar milzīgiem kadriem un budžetu.

Protams, Rietumi nevar ignorēt jaunos faktus, turklāt rodas jautājums: "Kas notiks, ja šis mazais un veiklais, taču efektīvais Dāvids sadursies ar rietumu grandiozo Goliātu?" Pie tam, jo lielāki ir Krievijas panākumi šajā jomā, jo apšaubāmākas izskatās salīdzinošās tabulas ar militāro budžetu, mobilizācijas rezervi un kara tehnikas vienībām.

Turklāt Rietumu novērotājus neiepriecina arī ziņas no ASV. Piemēram, amerikāņi, protams, apņēmušies stāties pretī Krievijas centieniem Arktikā, taču pagaidām viņi tikai nesen atcēla šajā rajonā paredzētās mācības, jo radās bažas, ka varētu salūzt amerikāņu vienīgais smagais ledlauzis. Tas nu neizskatītos glīti un pataisītu viņus par īstu izsmieklu, tāpēc viņus var saprast.

Šajā aspektā ir vērts meklēt iemeslus, kuru dēļ Rietumus bieži pārņem neadekvāts satraukums Krievijas militāro draudu dēļ. Nav jau tā, ka tur patiešām gaida agresiju no Krievijas puses. Lieta tāda, ka pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā Eiropa un ASV ir zaudējuši absolūtas drošības sajūtu, kas tām radās pēc PSRS sabrukuma – nebija vairs spēka, kas varētu tām kaut ko likt pretī.

Tāpēc savukārt Rietumi ir spiesti atgriezties nepatīkamajā realitātē, kurā militārā spēka pielietošana atkal kļūst par instrumentu, kas prasa milzīgu atbildību.

71
Pēc temata
Krievijas Valsts Domes spīkeris izskaidroja Rietumiem Putina fenomenu
Liekulība un meli: Simoņana paskaidroja, kāpēc Krievija pārstājusi cienīt Rietumus
Krievija ir pārdzīvojusi vienu no smagākajiem Rietumu uzbrukumiem pēdējos gados
Eirodeputāte pastāstīja, pie kā novedusi Krievijas dēmonizācija Rietumos
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

53
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

53
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

24
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

24
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju

0
(atjaunots 11:36 27.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Vācijas un Francijas iniciētās sankcijas pēc incidenta ar Alekseju Navaļniju demonstrē Eiropas Savienības nespēju adekvāti novērtēt notiekošo, norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.

15. oktobrī Brisele noteica ierobežojumus sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātniskajam institūtam, bet Maskava apsolīja simetrisku atbildi.

Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā. Diplomāts uzskata, ka šāds solis pārkāpj Vācijas saistības, ko paredz Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

"Vācijas un Francijas pārstāvji iniciējuši ES nelikumīgo sankciju kārtējo porciju pret Krievijas pilsoņiem, nevis ievēro šo starptautisko tiesisko dokumentu. Tas viss skumji un uzskatāmi ilustrē (Briseles – red.) vēlmi nostādīt sevi ārpus likuma," Lavrovs konstatēja intervijā horvātu avīzei "Večerni list".

Diplomāts piezīmēja, ka Krievija neatstās bez atbildes nedraudzīgos izlēcienus no Rietumu kolēģu puses, kuri ir aizmirsuši, kas ir diplomātija, un nolaidušies līdz banālai nekaunībai.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtona un Brisele ir divkāršojušas pūles apturēt Krievijas attīstību, taču pie tam nesniedz nekādus pierādījumus apsūdzībās pret Maskavu. Viņš pauda cerību, ka partneriem Eiropā pietiks veselā saprāta un tālredzības, lai atjaunotu dialogu.

Incidents ar Navaļniju

Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs blogeris Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā. Mediķi diagnosticēja vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasas cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Nav zināms, kāds bijis to iemesls, taču indes pacienta asinīs un urīnā netika konstatētas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika nogādāts Vācijā. Tur oficiāli paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar substanci no kaujas vielu "Novičok" grupas. Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā. Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Oktobra sākumā OPWC paziņoja, ka Navaļnija organismā atrastas vielas, kas nav iekļautas aizliegto preparātu sarakstos, lai arī īpašību ziņā ir līdzīgas "Novičok". Tomēr ES ieviesusi sankcijas.

Patlaban A.Navaļnija stāvoklis uzlabojas, viņam paredzēta rehabilitācija.

0
Tagi:
sankcijas, Eiropa, Navaļnijs, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Krievijas IeM informē par rezultātiem, ko devusi pārbaude situācijā ar Navaļniju