Cietums. Foto no arhīva

"Hibrīdspiegošana": apturēt represiju konveijeru

47
(atjaunots 12:06 24.12.2018)
Baltijas valstu specdienesti saņēmuši komandu "fas", un galvenā uzbrukuma virziens ir acīmredzams: sabiedriskie un politiskie aktīvisti, kuri vairāk vai mazāk simpatizē Krievijai.

"Krievu spiegu" medības kļuvušas par Baltijas valstu specdienestu galveno izklaidi. Jaunākais piemērs – literāta un sabiedriskā darbinieka, Krievijas pilsoņa Valērija Ivanova aizturēšana un Sociālistiskās tautas frontes bijušā līdera Aļģirda Palecka arests Lietuvā. Abi tiek turēti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā.

Lietuvas tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka atmaskojušas Krievijas spiegu pagrīdi. Taču, uzmanīgāk lasot visas šīs atskaites, kļūst skaidrs, ka runa nav par spiegošanu šī vārda klasiskajā nozīmē – valsts noslēpumu izpaušanu ārvalstu izlūkdienestiem. Nē, tagad par spiegošanu tiek uzskatīta dažāda veida sadarbība ar Krieviju, pat intervijas Krievijas medijiem. Laiks ieviest jēdzienu "hibrīdspiegošana".

Cilvēks nav adata, siena kaudzē nepazudīs

Valērijam Ivanovam izraudzīts ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Toties Aļģirds Paleckis, kā beidzot noskaidrojies, arestēts jau šī gada oktobrī un līdz šai dienai paliek ieslodzījumā.

Rodas jautājums par viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem: kā Lietuvas specdienestiem izdevās saglabāt noslēpumā Lietuvā un aiz tās robežam labi pazīstam cilvēka arestu?

Palecka domubiedriem nekas nebija zināms par arestu? Taču, ja varasiestāžu vajāts cilvēks ne at vienu nesazinās gandrīz divus mēnešus, nav grūti noprast, kur viņš ir... Zināja vai noprata, bet klusēja? Tad tas ir nepiedodami.

Atklātība ir svarīgākais ierocis cīņā ar politisko patvaļu. Klusēšana nāk par labu represīvajām iestādēm.

Mediji raksta par Palecka "slepeno arestu". Ko tas nozīmē? Lēmumu par arestu pieņem tiesa advokāta klātienē. Atsevišķu, īpaši slepenu cietumu politiskajiem ieslodzītajiem nav, vismaz ne Eiropā (varbūt tikai CIP cietumi islāmistiem, taču tā ir atsevišķa tēma).

Tātad lietas kursā ir gan cietuma administrācija, gan daži ieslodzītie. Mazā valstiņā, kur, vienkārši sakot, visi viens otru pazīst, vienmēr iespējams atrast sakaru kanālu. Ja vien ir vēlēšanās.

Vienkāršs un absolūti legāls paņēmiens – nosūtīt vēstuli arestētajam. Parastu vēstuli uz papīra, jo internetu cietumā izmantot aizliegts. Toties internetā atrodamas visu cietumu adreses. Pievienojiet adresei vārdu un uzvārdu un nosūtiet uz visiem cietumiem valstī. No viena saņemsiet meklētā cilvēka atbildi. Aizdomās turētajam var aizliegt sarakstīties tikai ar līdzzinātājiem (cilvēkiem, kuri iesaistīti tajā pašā kriminālprocesā). Ar visiem pārējiem mutiska un rakstiska saziņa ir atļauta.

Es sarakstos ar bijušo Rīgas OMONa darbinieku Konstantīnu Ņikuļinu, kurš izcieš mūža ieslodzījumu Viļņā. Pasts strādā bez traucējumiem, vēstules nonāk pie adresāta triju vai četru dienu laikā. Tiesa, Ņikuļins ir notiesātais, nevis aizdomās turamais, viņam ir mazliet atšķirīgs režīms, taču es gribu kliedēt mītu par kaut kādiem "drūmiem kazemātiem", kur brīvais vārds iespiesties nespēj.

Par atklātības priekšrocībām

Bieži esmu saskāries ar citu aspektu – no atklātības baidās politiskā ieslodzītā radi un draugi.

Pirmkārt, viņi bīstas, ka viņus pašus arī varētu saukt pie atbildības. Tās ir nepamatotas bažas. Ar parakstu par izmeklēšanas materiālu neizpaušanu var piespiest klusēt tikai procesa dalībniekus: liecinieku, cietušo, advokātu utt., nemaz nerunājot par to, ka aresta fakts un ieslodzītā atrašanās vieta nav izmeklēšanas noslēpums.

Otrkārt, viņi baidās, ka atklātība nāks par ļaunu pašam arestētajam. Te paskaidrošu sīkāk.

Pieņemsim, kāds tiek turēts aizdomās par zādzību veikalā. Tiesībsargājošo iestāžu uzdevums – noskaidrot, vai cilvēks ir vainīgs. Ja ir vainīgs, viņš jāsoda saskaņā ar likumu. Īpašas diskusijas šajā jautājumā diezin vai iespējamas. Visi tāpat saprot, ka apzagt veikalu – tas nav labi.

Cita lieta, ja cilvēku apsūdz par politiska rakstura noziegumu. Šeit runa ir par lietām, kurās sabiedrībā vienprātības nav: par vārda brīvības robežām, par sapulču un apvienību brivību, par tiesībām uz saziņu ar kolēģiem ārvalstīs utt. Tādos gadījumos plaša diskusija ir dabiska, pat nepieciešama.

Tas nenozīmē, ka tiesa, nobijusies no trokšņa, pieņems lēmumu par labu apsūdzētajam. Uz to cerēt būtu muļķīgi. Taču, ņemot vērā atbalsi sabiedrībā, procesa sabiedrisko nozīmi, tiesa vērīgāk uzklausīs apsūdzētā un viņa advokāta argumentus. To vairākkārt pierādījusi mana personīgā pieredze un apliecina visi, kas vajāti politisku motīvu dēļ.

Vismaz tā tas ir Latvijā. Nedomāju, ka situācija Lietuvā un Igaunijā īpaši atšķiras.

Secinājums ir sekojošs: ar klusēšanu jūs savam biedram vai tuviniekam nepalīdzēsiet, ar to jūs viņu nodosiet.

Apdraudēti ir visi, kas simpatizē Krievijai

…Daudzi vēl nav aptvēruši, ka esam iegājuši jaunā ērā. Baltijas valstu specdienesti ir saņēmuši komandu "fas". Pāris gadu laikā ar politisku zemtekstu ierosināto krimināllietu skaits ir strauji pieaudzis. Galvenā uzbrukuma virziens ir acīmredzams: sabiedriskie un politiskie aktīvisti, kuri vairāk vai mazāk simpatizē Krievijai.

Tiesa, dzīve rāda, ka trāpīt var ne tikai aktīvistiem. Mežu cērt – skaidas lec.

Šajā situācijā mums jāiemācās aizstāvēties, prasmīgi izmantot esošos demokrātiskos mehānismus. Tie un pēdējos gados pamatīgi apšņāptā mediju brīvība, sociālie tīkli, tiesu sistēmas relatīvā neatkarība, juristi sabiedrībā, kuri dažkārt gan nepiekrīt jūsu viedoklim, taču paliek uzticīgi tiesību pamatprincipiem.

Vajag pacensties iekustināt pat bezzobaino parlamenta opozīciju – "Saskaņu" (vismaz kaut kāda jēga no viņiem būs). Piemēram, "Saskaņas" frakcija varētu iniciēt 2016. gadā Saeimas pieņemto Krimināllikuma grozījumu atkārtotu izskatīšanu, - tieši šie normatīvie akti deva vaļu specdienestiem.

Ar vēsu prātu spriežot, kļūst skaidrs, ka patlaban nevarēsim mainīt valsts politisko kursu. Taču iekaisīt saujiņu smilšu satrakotajā represiju konveijerā, lai tas salūztu un apslāptu, - tas mums ir pa spēkam.

47
Pēc temata
"Brīvību Aleksandram Gapoņenko": protestētāji sanākuši pie Rīgas tiesas nama
"Krievu spiegu" medību sezona Latvijā: kādu cilvēku arestējusi Drošības policija
Aleksejeva un Sumarokova lieta: pēdējā robeža cīņā par vārda brīvību
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

42
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

42
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

49
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

49
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā