Latvijas Valsts policija. Foto no arhīva

Baltijas neatkarību "apdraud" vēsturnieki un skatuves mākslinieki

79
(atjaunots 08:46 22.12.2018)
Žurnālisti, vēsturnieki, mākslinieki, straikbola mīļotāji. Kam Baltijas valstis liedz iebraukšanu un kā pamato savus samilzušos melnos sarakstus.

Latvija liedza iebraukt valsts teritorijā vēsturniekam no Krievijas Genādijam Bordjugovam. Baltijas valstu melnajā sarakstā jau iekļuvuši desmitiem zinātnieku, žurnālistu, skatuves mākslinieku, politiķu un sabiedrisko darbinieku. Jautājumu par to, kā "jauno demokrātiju" suverenitāti apdraud zinātņu doktori un kandidāti, dziedātāji, reportieri un pat parasti tūristi, mēģināja noskaidrot RIA Novosti.

Bijusī komunisete ir sašutusi

Dīvainākais minētajā situācijā ir tas, ka zinātnieks Genādijs Bordjugovs ar Latviju vispār nav saistīts. Rīgas lidostā viņš nokļuva tranzītā. 64 gadus vecā zinātņu kandidāts interesējas par padomju ēru. Savos darbos viņš to vērtē kritiski. Tātad nekādu "ideoloģisku diversiju" pret neatkarīgo Latvijas valsti Bordjugovs nav īstenojis. Un tomēr Rīga iekļāvusi viņu melnajā sarakstā.

Faktu skaidroja vēsturnieks Aleksandrs Djukovs. Viņš atgādināja, ka 2018. gada septembrī Tbilisi pasludināja G.Bordjugovu par persona non grata. "Tā bija Gruzijas valdības atriebība par Gruzijas PSR 1937.-38. gg. Lielā terora dokumentu publikāciju," – atklāja Djukovs. Tagad, spriežot pēc visa, Latvijas varasiestādes vienkārši nolēmušas demonstrēt solidaritāti ar Gruziju.

Pats Djukovs un viņa kolēģis Vladimirs Simindejs par persona non grata Latvijā kļuvuši jau 2012. gadā. Tolaik viņi gatavojās atvest uz Rīgu izstādi "Aizdzītā bērnība: uz Latvijas teritoriju 1943.-1944. gg. aizdzīto bērnu likteņi". Republikas ĀM nekavējoties nosodīja pasākumu kā "vēstures faksifikāciju". 2014. gada augustā iebraukšanu valstī Djukovam aizliedza arī Viļņa. Vēsturnieks plānoja iepazīstināt sabiedrību ar grāmatu "Holokausta priekšvakarā" – dokumentus par padomju represijām 1940.-1941. gg. Lietuvā kā arī par Lietuvas aktīvistu Frontes darbību.

Latvijas pārstāvji centās slēgt krievu vēsturniekam durvis arī uz Eiropas Savienības valstīm. 2014. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī komunistiskās partijas locekle Inese Vaidere lūdza priekšsēdētāju pasludināt Djukovu par persona non grata visās ES valstīs. Viņu aizkaitināja vēsturnieka grāmata, kas bija veltīta cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā 2014. gadā. Krievijas zinātnieks iepazīstināja ar savu darbu ES deputātus. Vaidere bija sašutusi par to, ka Latvijā un Lietuvā "aizliegtais" Djukovs ielaists Eiropas Parlamenta ēkā.

Iebraukšanu liedz ne tikai pazīstamiem vēsturniekiem. Nesen Lietuvas valdība informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļauti divdesmit Krievijas pilsoņi, jo šīs personas esot atbildīgas par "agresijas aktu Kerčas šaurumā un triju Ukrainas karakuģu sagrābšanu". Pilsoņu vārdus Lietuva neminēja, nav zināms arī tas, vai viņi jebkad plānojuši apmeklēt Lietuvu.

"Demonstrēja necieņu pret vēsturi"

"Melnie saraksti" Baltijas valstīs sāka veidoties drīz vien pēc republiku izstāšanās no PSRS. 1993. gadā nevēlamo personu sarakstā iekļuva Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Tiesa, tas neradīja šķēršļus politiķim apmeklēt neatkarīgo Latviju – 2010. gadā Valsts domes vicespīkeris ieradās Rīgā, lai piedalītos NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā. Vēlāk Latvijas ārlietu ministre Linda Mūrniece taisnojās, ka V.Žirinovskis varot ierasties Latvijā tikai Krievijas oficiālās delegācijas sastāvā.

Oļegs Gazmanovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

2011. gadā Latvija aizliedza iebraukt valstī bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, 2014. gada jūlijā – dziedātājiem Josifam Kobzonam, Oļegam Gazmanovam un Valērijai. Māksliniekiem pārmet atbalstu "KF agresīvajai politikai jautājumā par Krimas un Donbasa atsvešināšanu no Ukrainas".

2016. gadā O.Gazmanovam liegta iebraukšana arī Lietuvā – tās ĀM apsūdz dziedātāju par "necieņas demonstrēšanu pret vēsturi". Neapmierinātību radījusi dziesma "Esmu dzimis Padomju Savienībā".

Šopavasar Lietuvas Seimas deputāts Laurīns Kaščūns ieteica iekļaut "melnajā sarakstā" Filipu Kirkorovu. Politiķis sašutis par mākslinieka pilsoniskās atbildības aktu: 18. martā, būdams viesizrādēs Lietuvā, Kirkorovs apmeklējis Krievijas vēstniecību Viļņā, lai nobalsotu prezidenta vēlēšanās.

L.Kaščūns nav apstājies pie panāktā – augustā viņš ieteica ĀM slēgt robežu repa izpildītājam Timati par uzstāšanos koncertā, kas bija veltīts Krimas lēmumam atgriezties Krievijas sastāvā. Starp citu, Baltijas valstis ne vienmēr brīdina par iebraukšanas aizliegumu, un tas var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu.

Ar nepatiku saskaras ne tikai Krievijas pilsoņi. Pirms četriem gadiem par prokrievisku viedokli no Igaunijas izraidīts itāļu politiķis, bijušais EP deputāts Džuljeto Kjeza.

Straikbols ir bīstamāks nekā vēsture

No Baltijas valstīm izraida arī krievu žurnālistus. Piemēram, skandālu radīja "TV Centr" darbinieka Anatolija Kurlajeva deportācija no Latvijas 2018. gada janvārī. Žurnālistam vēlāk paskaidroja, ka viņš jau trīs gadus ir persona non grata dokumentālās filmas dēļ, ko republikas IeM uzskata par "drošības apdraudējumu". Pie tam Kurlajevs apmeklēja Latviju 2017. gada septembrī un bez kavēkļiem izbrauca no valsts. Viņš pārsteigts apjautājās, kā viņu iepriekš ielaiduši valstī, un policisti atbildēja, ka tolaik "pārkāpēju" vienkārši nav izdevies atrast.

Pēdējā laikā ierobežojumi skāruši arī amatpersonas no Krievijas. Pēc ASV parauga visas Baltijas valstis pieņēmušas "Magņitska" likumus. Latvija, Lietuva un Igaunija aizliegušas iebraukšanu aptuveni 50 Krievijas pilsoņiem – augstu stāvošiem ierēdņiem, tiesnešiem un deputātiem.

"Melnajā sarakstā" iekļauts arī Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs. Viņš nekavējoties publicēja sarkastisku piezīmi: "Dienām un naktīm, darbā un mājās būdams, sapņoju par braucienu uz Rīgu. Un tagad, gad beidzot izdevies izvēlēties divas vai trīs dienas, Latvijas Saeima ziņo, ka iebraukšana man liegta," – Kadirovs ironiski "sēroja". Citas sarakstā iekļautās personas Latvijas valdības lēmumu nav komentējušas.

Drošības apdraudējumu Latvijas valdība saskatījusi arī kara sporta spēļu mīļotāju aprindās. Pirms gada Rīga izraidīja trijus Krievijas pilsoņus, kuri ieradās uz straikbola turnīru. Pēc tam Saeima pat aizliedza privātpersonām organizēt spēles, kas imitē karadarbību. Acīmredzot, "kariņa" mīļotāji Latvijas suverenitātei ir tikpat bīstami kā vēsturnieki.

79
Pēc temata
Pauls aicina likvidēt Krievijas mākslinieku melno sarakstu Latvijā
Garīdznieks non grata: pareizticīgās baznīcas protodiakons nav ielaists Latvijā
Rīgā aizturēts Krievijas telekanāla TVC producents Kurlajevs
Gasparjans: Kadirovs Latvijā nostādīts vienā rindā ar bērziem un lāčiem
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

22
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

22
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

20
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

20
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

0
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti