Protesta akcijas Parīzē. Foto no arhīva

Izejamo dienu protesti: Francija nav sapratusi, kas notiek

54
(atjaunots 13:14 18.12.2018)
Nedēļas nogalē Francijā turpinājās "dzelteno vestu" protesta akcijas, taču, atšķirībā no agrākajām nedēļām, tās aizritēja "bez iespaidīgas vardarbības".

Protesta akciju dalībnieku skaits Francijā, izņemot dažas pilsētas, piemēram, Bordo un Lionu, ir samazinājies gandrīz divkārt – no 126 tūkstošiem līdz 66 tūkstošiem dalībnieku. Arī arestu skaits bija mazāks – kautiņi sākās retāk. "Tas ir aukstums, prezidenta nožēla, nogurums, tuvojošies svētki, bailes no vardarbības vai terorakta?" – mocījās neziņā franču mediji.

Starp demonstrantiem Parīzē tika pamanīts kāds cilvēks, ģērbies Santa Klausa kostīmā, cits – gaiļa kostīmā. Elizejas laukos piecas bronzas krāsā nokrāsojušās sievietes sarkanās jakās ar kailām krūtīm nekustīgi un mēmi stāvēja žandarmu priekšā. Avīze Parisien vaicāja: iespējams, piektais cēliens ir noslēdzošais?

Kas īsti notiek Francijā, kāpēc pilsētu ielās izgājuši "dekabristi" dzeltenās vestēs? Atbildi meklēja portāla RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis.

Dzelteno vēstu protesti Parīzē
© Sputnik / Ирина Калашникова

Šķiet, interesantākais ir tas, ka notikumu patiesais zemteksts nav skaidrs, taču versijas par notiekošo, tostarp arī Francijas valdības pārstāvju izteiktās, ir ļoti atšķirīgas. Patlaban izteiktas trīs galvenās versijas.

Pirmā apgalvo, ka patiesībā sadumpojusies "vecā labā" (un "baltā") Francija, kuras pacietība pret valsts politiku ar visu tās radikālo multikulturālismu un politkorektumu ir izsmelta, un degvielas cenu celšanās vienkārši kļuva par gaili, kas pielaida dzirksteli "sadusmotajiem pilsētniekiem". Tātad pašreizējās nekārtības tiek interpretētas kā sabiedrības protests pret eliti un pilsoņiem nepieņemamu politiku.

Otrā versija stāsta ne vien par notikumu režisūru, bet arī par protestu atklāto "maidana" raksturu. Jāatzīst, ka argumenti par labu tādam skaidrojumam ir visai pārliecinoši. Ikvienam acīs krīt tas, ka protesti Francijā praktiski kopē pēdējo pusotra desmita gadu laikā notikušās daudzās "krāsainās revolūcijas". Teicama dalībnieku koordinācija ar sociālo tīklu palīdzību, atjautīgs protestu marķējums un nosaukums ("dzeltenās vestes"), ierasts (pat, varētu teikt, jau mazliet novazāts) simbols – pacelta dūre. Tas viss ir labi pazīstams no citām valstīm, sākot no Ēģiptes un beidzot ar Ukrainu.

Savukārt "krāsainās revolūcijas" tēma automātiski liek uzdot jautājumu, kas šos protestus pasūtījis, organizē un finansē. Tā kā līdz šim atbilde uz  šiem jautājumiem vienmēr bija viena – Amerikas Savienotās Valstis, tās roku saskata arī notikumos Francijā. Par iemeslu uzskata pašreizējās Eiropas un Amerikas domstarpības un Vašingtonas vēlmi kaitēt Francijai kā vienam no galvenajiem posmiem "Eiropas koalīcijā" pret ASV.

Trešā versija atgādina, ka aktivitātes ielās ir tradicionāls Francijas politiskās dzīves elements un aiz tās vienmēr ir valdības un sabiedrisko struktūru (par "ielām" atbildīgo struktūru, piemēram, arodbiedrību) vienošanās. Pat radikāļi, kuri kaujas ar policistiem un dedzina automašīnas, ir franču sistēmas pašregulācijas mehānisms.

Dzelteno vestu protesta akcija
© Sputnik / Ирина Калашникова

Šīs versijas piekritēji uzskata, ka pašreizējās nekārtības ir tikai kārtējā "sarunātā spēle" starp valdību un opozīciju. Vienkārši šoreiz notikumi ir vētraināki nekā parasti.

Dīvaini, taču fakts, ka pat paši francūži nespēj vienoties par notiekošā iemesliem, savā ziņā arī ir ļoti nozīmīga īpatnība, tikpat svarīga kā ielu kaujas un ainas, kas ļoti atgādina situāciju Kijevā pirms pieciem gadiem.

Lieta tāda, ka tamlīdzīga neskaidrība par procesu būtību ir raksturīga "jaunattīstības sistēmām". Tikai par Krieviju, Gruziju vai to pašu Ēģipti ierasts strīdēties, ko nozīmē kāds opozīcijas pasākums un cik nozīmīgs tas ir. Vai masu akcija aizsāks procesu, kas novedīs pie "autoritārā korumpētā režīma" gala un "demokrātijas uzvaras" vai atkal viss beigsies, pat nesācies?

"Attīstītās demokrātijas" valstīs tamlīdzīgi jautājumi agrāk nevarēja ne prātā ienākt, jo sistēma bija noregulēta un strādāja bez traucēkļiem gadu desmitiem – saskaņā ar trešo koncepciju.

Taču šoreiz Francijas aspektā tādi jautājumi ir radušies, tāpat kā vispārējas domstarpības. Pagaidām arī nav nemaz tik svarīgi, ar ko galu galā viss beigsies.

Svarīgs ir cits aspekts. Notiekošais no mazliet negaidītas puses demonstrē, kā sajukumi stabilā pasaules kārtībā aptver pat vislabāk sakārtotās un noturīgās sistēmas, kas pēdējo gadu desmitu laikā pārvērtušās par drošības un netraucēta darba simbolu.

Lai izprastu, cik lielā mērā notikumi Francijā laužas ārā no ierastās ainas, atliek tikai palasīt, ko savā lapā Twitter tīklā raksta pazīstamais franču "politiskais filozofs" Bernārs Anrī Levijs, cilvēks, kurš atbalstīja uzlidojumus Dienvidslāvijai un Kadāfi gāšanu, kurš apdziedāja visas "krāsainās revolūcijas", it īpaši Maidanu Ukrainā. Levija daudzveidīgās frāzes, sākot ar "mēs visi esam ukraiņi", izplatījušās tiktāl, ka viņš ieguvis zināmu odiozu slavu arī Krievijā (viņš kļuvis pat par Viktora Peļevina romāna S.N.U.F.F. īpaši riebīga personāža prototipu).

Un šis "Maidana dziedonis" pēdējās dienās publicē lielu skaitu nervozu, pat histērisku tvītu, kas veltīti notikumiem Parīzē. Savos tvītos viņš demonstrē skaļu sašutumu par protestu dalībniekiem un viņu rīcību. Piemēram, ļoti daiļrunīgs ir komentārs: "Tiem, kuri spēlējas ar uguni, šovakar gribas uzdot tikai vienu jautājumu: vai jūs vispār atbalstāt republikas institūtus? Kārtības sargāšanas spēkus? Demokrātiski ievēlētu prezidentu? Viss pārējais ir pļāpas."

Protams, šādas frāzes dāvā lielisku iespēju pasmieties un atmaskot Levija kunga divkosību, kurš visu iepriekš minēto – no kārtības sargiem līdz demokrātiski ievēlētajam prezidentam – uzskatīja par absolūti nesvarīgu, kad runa bija par pirmsmaidana Ukrainu.

Taču uzmanību vērts pievērst tam, kā šis politisko sistēmu sašūpošanas un likumīgās varas gāšanas eksperts neliekuļoti nervozē par to, kas pašlaik notiek viņa paša valstī. Jau tas vien liecina, ka Francijā notiek kaut kas pavisam neparasts.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

54
Pēc temata
Asaru gāze un protestu dalībnieku aresti: sestdienas notikumi Parīzē
Donalds Tramps devis padomu, kā apturēt nekārtības Parīzē
Francija izmeklē "Krievijas saikni" ar "dzelteno vestu" protestiem
Kijevas Maidana zvaigzne iesaistījusies jezgā Parīzē
Cinisms pārsteidz: Krievijas ĀM novērtēja BBC darba stilu
Gāzes krātuves Hjūstonā, foto no arhīva

Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG

40
(atjaunots 16:27 09.07.2020)
Cenu krituma dēļ Eiropā, kas tika uzskatīta par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Gāzes cenas Eiropā un Āzijā ir sasniegušas daudzu gadu minimumu. To, ka pirkt Amerikas SDG nav nekādas jēgas, atzinuši pat ASV Enerģētikas ministrijā. Klienti atteikušies no vairāk nekā simts vasarai ieplānotājām piegādēm. Rezultātā eksports nokrita par 63,6%. Kādēļ okeāna otrā krasta gāze izrādījās nevienam nevajadzīga, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā, ko publicēja portāls RIA Novosti.

Cenas nokrita

Pērn dabasgāzes neto eksports ASV sasniedza 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem, pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošināja pārsvarā amerikāņi.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA). Taču jau ir skaidrs, ka nekas no tā nenotiks.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. Tā, vidējā cena TTF Nīderlandes habā Eiropā gada pirmajos četros mēnešos nokrita divas reizes, salīdzinot ar analoģisko periodu 2019. gadā, tūlītējās piegādes uz Japānu samazinājās par 44%.

Jau aprīlī Amerikas SDG eksports uz Eiropu kļuva ekonomiski nelietderīgs. Lielas Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnijam-jūlijam ieplānotos līgumus.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, iekraušanas apjomi ASV SDG rūpnīcās aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%. Maijā eksports saruka vairāk nekā par trešdaļu – tostarp koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Ekonomiski nedzīvotspējīgs

ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvaldes jūnija prognoze ir visnotaļ pesimistiska. Eiropas un Āzijas pircēji atteikušies no 110 SDG partijām: 70 ir atceltas jūnijā-jūlijā un 40 – augustā. Gāzes piegādes Amerikas jūras terminālos ir samazinājušās vairāk nekā divas reizes kopš marta beigām – no rekordlielā rādītāja 277 miljoni kubikmetru dienā.

"Zemās dabasgāzes un SDG tūlītējās cenas Eiropā un Āzijā novājināja ASV eksporta ekonomisko dzīvotspēju, kurš ir ārkārtīgi jutīgs pret cenām," konstatē EIA analītiķi.

Pēc viņu vērtējumiem, no ASV jūnijā uz Eiropu un Āziju nosūtīja vidēji 101 kubikmetru dienā, savukārt jūlijā un augustā būs 62 miljoni. Tas ir ne vairāk par 25% eksporta potenciāla.

Turpinās kristies

Apstiprinājās ekspertu brīdinājumi, ka no amerikāņu gāzes klienti turpinās atteikties vismaz līdz vasaras beigām: nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim.

Sešas Amerikas SDG rūpnīcas, kas janvārī-aprīlī strādāja uz savu iespēju robežām, maijā samazināja slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūlija sākumā būs 50% un pat mazāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatēja Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Nikoss Cafoss.

Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, skaidro, ka šobrīd pircēji ir gatavi samaksāt par Amerikas SDG tik maz, ka tas nesegs pat operāciju tēriņus par sašķidrināšanu un transportēšanu. Galvenais cietušais ir pirmais un lielākais Amerikas termināls Sabine Pass: jaudas pirka augsto cenu fonā, taču ekspluatācijas uzsākšanas brīdī 2016. gadā situācija mainījās. Kopš tā laika rūpnīca ģenerē vienus vienīgus zaudējumus.

Saskaņā ar Enerģētikas ministrijas informāciju, SDG eksports no ASV 2020. gada pirmo četru mēnešu garumā sastādīja vidēji 218 miljonus kubikmetru diennaktī, taču kritās par 15% laika posmā no aprīļa līdz maijam. EIA gaida, ka piegādes sāks pieaugt jau septembrī, jo dabasgāzes pieprasījums pasaulē pakāpeniski atjaunojas.

Nogrims gāzē

Tiesa, lielākās investīciju bankas nav tik optimistiskas. Analītiķi skaidro, ka pasaulē ir izveidojušies milzīgi degvielas krājumi. SDG starptautiskā tirdzniecība sabruka, slēdzot svarīgus noieta kanālus amerikāņu slānekļa tirgotājiem. Un tā kā nafta atkal ir sadārdzinājusies līdz 40 dolāriem par barelu, naftas ražotāji ir atsākuši ieguvi un blakusprodukta kārtā izlaiž tirgū daudz lētas gāzes.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Cenu krituma dēļ Eiropā, kura tika uzskatīta, kā atzīmē BofA Securities analītiķi, par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Saskaņā ar Goldman Sachs aprēķiniem, eksporta atcelšanas dēļ Amerikas krājumi palielināsies par 21,52 miljardiem kubikmetru. Jau gandrīz par trešdaļu ir pārsniegt līmenis, kurš tika reģistrēts pirms gada, un par 18% - piecu gadu vidējais rādītājs. Oktobrī valsts iespējas uzglabāt gāzi varētu tikt izsmeltas, kas novedīs pie rekordliela SDG ieguves un ražošanas samazinājuma.

40
Tagi:
Eiropa, gāze, ASV
Pēc temata
Polija parakstījusi līgumu par SDG piegādi no ASV. Līguma termiņš – 24 gadi
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Latvija gatava glabāt Inčukalnā SDG no ASV, taču piegāžu nav
Eksperts: Lietuva tikai izliekas, ka saņem SDG no Savienotajām Valstīm
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

38
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

38
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: Latvijā kontrolē Covid-19

0
(atjaunots 11:17 10.07.2020)
Eiropas Savienības robežas ir atvērtas un izsekot ES iedzīvotāju pārvietošanos nav iespējams, atzīst kontrolējošās iestādes Latvijā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēdējo dienu laikā Latvijā tika atklāts vairāk nekā 20 jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu, lai gan pirms tam ilgu laiku situācija šķita mierīga – maksimums trīs inficētie diennaktī.

Iespējams, iemesls ir pārvietošanās brīvībā, kuru cilvēki atkal ir ieguvuši pēc ES robežu atvēršanas. Kontrolējošās iestādes Latvijā atzīst, ka pie atvērtām robežām visas pārvietošanās nav iespējams izsekot, vēsta Rus.lsm.lv.

Taču cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kur koronavīrusa saslimstības līmenis pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā. Bet kurš un kā seko tam līdzi?

Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas. Ar Eiropas Savienības valstīm viss ir daudz sarežģītāk – robežu nav. Daudz-maz iespējams iztsekot tikai tos, kas ieradušies ar autobusu, prāmi, lidmašīnu.

Taču tai pat laikā Twitter lietotāja Līva Pavārniece savā mikroblogā raksta, ka visas robežas ir atvērtas un neviens nekontrolē iebraukušos. Lai gan viņa mēroja braucienu no Lielbritānijas caur Nīderlandi, Vāciju un Poliju, izmantojot prāmi un automobili.

Valsts policijas Kārtības policijas galvenās pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka Latvija, cenšoties kontrolēt pārvietošanos, balstās uz datiem, kurus tai sniedz Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Taču Valsts policijai nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka viņiem tiek sniegta pilna informācija.

Arī Valsts robežsardzē atzīmē, ka nekādu pārvietošanās ierobežojumu ES nav. Un nav iespējams pateikt, cik daudz cilvēku ierodas Latvijā.

Atliek paļauties tikai un vienīgi uz katra ceļotāja personīgo atbildību, cerībā uz to, ka pēc ierašanās Latvijā viņš 14 dienas sēdēs mājās.

Turklāt Veselības ministrijā aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot Valsts policijai, ja viņi pēkšņi uzzinājuši par cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no trešajām valstīm un neievēro pašizolāciju.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs jau ir piedraudējis pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss