Naudasmaks

Latvijas eksperiments: jo nabagāka valsts, jo augstākas cenas

186
(atjaunots 09:18 16.12.2018)
Dažbrīd rodas iespaids, ka Latvija ir eksperimentāla valsts, kuras mērķis ir pārbaudīt cilvēku materiāla eksistences iespējas ekstremālos apstākļos.

Oksfordstrīta – nabagiem

Līdz pat šai dienai Latvija ir viena no trim nabagākajām valstīm ES līdz ar Bulgāriju un Rumāniju, tomēr daudzi dzīvei nepieciešami produkti un pakalpojumi mūsu valstī maksā dārgāk nekā Eiropas bagātākajās valstīs un atspēko fundamentālākās ekonomikas teorijas. Par to pēdējos gados nenogurstoši stāsta sašutušie sociālo tīklu apmeklētāji.

Ādams Smits savā "Pētījumā par tautu bagātības dabu un iemesliem" rakstīja, ka zelts un sudrabs (tāpat kā jebkura cita prece) tiek apmainīta pret lielāku daudzumu eksistencei nepieciešamu līdzekļu bagātā valstī nekā nabagā, vai valstī, kurā eksistences līdzekļu ir papilnam, nekā valstī, kur to daudzums nav pietiekams.

Jautājums atkal kļuva aktuāls novembrī pēc "Melnās piektdienas". Kas tā par "Melno piektdienu", burkšķēja pieredzējuši un izlutināti patērētāji. Re, Amerikā – jā, tur atlaides ir elpu aizraujošas. Toties pie mums dažas preces ir pat dārgākas nekā parasti.

Apģērba un apavu cenu nevienlīdzība krita acīs Latvijas iedzīvotājiem pēc robežu pavēršanās. Mētelis vai kurpes Oksfordstrītā Londonas centrā var izmaksāt četras vai piecas reizes lētāk nekā Tērbatas ielā Rīgā. Apģērbs Latvijā maksā dārgāk nekā vidēji ES, autoritatīvi apliecināja Eurostat.

Ko jūs te staigājat?

Pasaulē ar parastu ekonomiku tirdzniecība dzīvo uz preču apgrozījuma rēķina. Jo vairāk pārdots, lai arī ar minimālu uzcenojumu, jo izdevīgāk. Taču Latvijā, šķiet, lielākā daļa uzņēmumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē izvēlējušies citu variantu. Lai veikals stāv tukšs un garāmgājēji mūk no cenrāžiem. Taču labāk es dienā pārdošu vienu preci ar 100% uzcenojumu, nekā 20 preces ar 5% uzcenojumu. Citādi vēl cilvēki saskries, sanesīs netīrumus. Es labāk ietaupīšu uz apkopējas rēķina. Piemēram, mūsu kino flagmanis, kinoteātris ar 14 zālēm "Forum Cinema". Tikai retumis zāles tajā aizpildītas par trešo vai ceturto daļu. Kā nu ne, gājiens uz kino divatā līdz ar autostāvvietu un popkornu izmaksās 25-30 eiro. Cenas varētu samazināt vismaz ne pašām populārākajām filmām, biļetes varētu maksāt nevis 7-8 eiro, bet 2-3 eiro. Nu nē, staigās, saskrāpēs krēslus, sadauzīs podus tualetē.

Cik maksā gaiss

Īstu popularitāti iedzīvotāju vidū izpelnījusies Īrijas aviokompānija Ryanair. Cik daudz cilvēku tā izvedusi peļņā un pastāvīgai dzīvei uz Angliju un Īriju, cik daudzus atvedusi ciemos ar pilnām kabatām svešatnē nopelnītas naudas.

Taču mums ir valsts kompānija airBaltic. Varbūt varētu pārtvert iniciatīvu gaisa kaujā un dot cilvēkiem lētas biļetes.

Pirms dažiem gadiem tika nolemts glābt airBaltic no bankrota par nodokļu maksātāju naudu. Tagad daudzi nesaprot – priekš kam? Galu galā lidot ar kompānijas lidmašīnām no dzimtenes ir dārgāk, nekā ar to pašu reisu no citas pilsētas, nesen rakstīja Skaties.lv, atsaucoties uz programmu Bez Tabu.

Oskaram un viņa kolēģim vajadzēja steidzami nokļūt Minhenē. Biļetes rezervēja aviokompānijas portālā airBaltic, un vīrieši bija neiedomājami pārsteigti, kad izrādījās, ka biļete no Rīgas maksā 190 eiro, bet biļete uz to pašu reisu, tikai no Tallinas caur Rīgu – 98 eiro, bet no Viļņas ar to pašu reisu cauri Rīgai iespējams aizlidot par 117 eiro. Kad pie izmeklēšanas ķērās žurnālisti, biļetes no Rīgas uz Minheni maksāja jau 214 eiro, bet no Tallinas cauri Rīgai – tikai 93 eiro.

"Ar šo visu viņi ("airBaltic" – red.) mudina mani vai nu braukt uz Tallinu, vai Viļņu, kur tērēšu naudu, no kā Latvijai nav labuma, vai meklēt lēto citas aviokompānijas piedāvājumu. Es, Latvijas iedzīvotājs, uzturu šo aviokompāniju. Kāpēc no Latvijas lidojumi ir dārgāki? Cik es saprotu, "airBaltic" mūsu lidostā dod atlaides, ja reiz tie ir mūsējie, kāpēc man jāmaksā tik liela nauda, ja es jau nodokļos esmu samaksājis? Ja tā starpība ir tāda un aviokompānija nevar nopelnīt, nepaņemot no mums vēl, varbūt mums šī kompānija ir jāpārdod? No tās naudas varam sataisīt daļu ceļus, varbūt slimnīcu gultām pietiks! Vai mēs tāpēc glābām šo uzņēmumu?" – sašutis vaicāja Oskars.

Bet tagad – uzmanību! – aviopārvadātāja oficiālā atbilde. Kompānijas airBaltic pārstāve Alise Briede norādīja, ka reiss no Rīgas ir tiešais, tāpēc maksā dārgāk. No Viļņas un Tallinas reisā paredzēta pārsēšanās, tāpēc ceļš ir ilgāks, taču lētāks. Tas ir, fakts, ka otrajā gadījumā tiek izmantota divu lidostu infrastruktūra un cena būtiski pieaug, ņemot vērā papildu nosēšanos un pacelšanos, degvielas patēriņu, kompānijas cenu politikā neko nenozīmē.

Tablešu no alkatības nav...

Varētu domāt, ka vietējiem uzņēmumiem vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem, piedāvāt produktus par jēdzīgām cenām. Taču patiesībā viss notiek citādi. Dziesmu velk arī mūsu "tautas" monopolisti – energonesēju tirgotāji. Neskatoties uz to, ka elektrība Daugavas HES nāk gandrīz par velti, tās cenas Latvijā ir augstākas nekā kaimiņos, un tuvākajos gados vēl pieaugs. Vienkārši mēs esam iegājuši kopējā tirgū un elektrību, tāpat kā pavisam drīz arī gāzi, pērkam par biržas cenām. Iepriekš tirgotāji vienbalsīgi skaidroja mums, dumīķīšiem, cik izdevīgi tas būs.

Vai ir vērts pieminēt tabletīšu un smērīšu tirgotājus, kuri iedzīvojas uz mūsu nabago pensionāru rēķina? Protams, arī zāles Latvijā ir dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Taču aptiekas sūkstās: valsts atļāvusi gūt maksimālu peļņu farmaceitikas gigantiem, bet aptieku tīkliem – tikai minimālu peļņu. Vienlaikus Latvijā ražotās zāles Krievijā maksā divas vai trīs reizes mazāk nekā pie mums.

Kā veidojas medikamentu cena? Piemēram ņemsim bezrecepšu zāles par 5,50 eiro, raksta rus.db.lv. Ar visiem uzcenojumiem Latvijā patērētājs aptiekā par tām samaksās 9,53 eiro – par 20% vairāk nekā Igaunijā, kur šis medikaments maksās 7,91 eiro. Arī tas ir par 12% vairāk nekā Lietuvā, kur konkrētās zāles aptiekā maksās 8,85 eiro.

Recepšu medikamentu cenu atšķirības dažādās valstīs būs vēl lielākas. Iemesls – augstāks pievienotās vērtības nodoklis recepšu medikamentiem. Latvijā tas ir 12%, Lietuvā – 5%, tātad Latvijā recepšu zāles maksās 9,53 eiro, Lietuvā – 6,97 eiro. Starpība – gandrīz 30%.

No otras puses, valsts kļuvusi par ātro kredītu oāzi. Daudzi tos ņem, lai izdzīvotu līdz algai vai dzēstu iepriekšējo. Taču daudz ir arī tādu (pārsvarā – jauniesu vidū), kuri labprāt izmanto nebanku "ziemassvētku vecīšu" pakalpojumus, lai, piemēram, nopirktu jaunu gadžetu par pusotru tūkstoti eiro.

Atbalstīsim vietējo ražotāju?

Kas Latvijā ir lēts? Ak jā. Ilgus gadus priecājāmies par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības lēto apdrošinājumu. Taču visus šos gadus nabaga apdrošināšanas kompānijas šajā segmentā cietušas milzu zaudējumus, tikai šogad radusies neliela peļņa (presē to sniedz kā labu ziņu), tātad augušas polišu cenas.

Kur vēl mēs varam atbalstīt vietējo ražotāju, samaksājot vairāk? Ak jā, protams. Latvijas cūkkopji gaužas par to, ka vairāk nekā puse cūkgaļas tirgū ir importēta, ievesta Latvijā, pateicoties mahinācijām ar PVN. Tātad patērētājiem ir iespēja nopirkt kilogramu kakla karbonādes par nepilniem četriem eiro, bet tāda cena ir zemāka par pašizmamaksu un draud ar pašmāju nozares krahu. Vai esam gatavi maksāt 5-6 eiro par kilogramu, lai to glābtu? Vai mūsu gastronomiskais patriotisms ir tik stiprs?

Bet kas pagājušajā gadā notika ar sviestu, ar kura ražošanu valsts sensenis lepojas? Īsā laikā sviesta paciņas cena pārsniedza divus eiro. Pie tam kilograms sviesta Latvijā maksāja vairāk nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā.

Labi, lai nu paliek kilogrami. Latvijā dārgāki ir arī kilometri. Piemēram, kilometrs jaunā Dienvidu tilta izrādījās dārgākais pasaulē, - par to pirms 10 gadiem rakstīja Rus.db.lv.

Kad ikri sarkst aiz kauna

Vai gribat konfektes? Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie ir pārsteigti, kā atšķiras dažu produktu cenas Apvienotajā Karalistē un Latvijā. Savus vērojumus viņi publicēja grupā Latviešu UK Facebook.

Paciņa konfekšu Latvijā maksāja 12,99 eiro, pie tam tā ir akcijas cena, parasti konfektes maksā 17,99, stāsta portāls. Taču emigrējušie latvijieši atzīmēja, ka tādas pašas konfektes (foto pievienots) Lielbritānijā maksā 5 eiro, bet akcijas laikā – divkārt mazāk.

Nesen kāds Latvijas iedzīvotājs pauda sašutumu par, viņaprāt, pārlieku augstajām sarkano ikru cenām.

"Latviju pieņemts uzskatīt par valsti ar ne īpaši augstu labklājības līmeni. Algas pie mums nav lielas, it īpaši Daugavpilī, bezdarba līmenis ir augsts, un iedzīvotāji vien retumis var atļauties kaut ko īpašu. Un tomēr visiem laiku pa laikam gribas sevi palutināt. Tā ir dabiska, normāla vēlēšanās," — raksta pircējs.

Tālāk viņš aprakstīja, kā veikalā pievērsis uzmanību ketas ikru cenai uz letes — 100 eiro par kilogramu, un kā šī summa viņu satriekusi.

"Acis izlīda no pieres. Piemēram, Maskavā šis premium klases produkts veikalos maksā apmēram 60 eiro. Vācijā cena ir augstāka — apmēram 70-75 eiro. Taču, atvainojiet, tie nekādi nav 100 eiro par kg!!!" — viņš raksta.

Tāpēc mūsējie daļu produktu pērk "no rokām". Veļas pulverus un citas saimniecības preces ved no Vācijas, pamperus – no Anglijas, medikamentus – no Baltkrievijas.

Dara pāri mazuļiem

Labi, esam nonākuši līdz desām un pamperiem. Pievērsīsimies nopietnam Eiropas biznesam, kas darbojas Latvijā. Dienas Bizness par banku kreditēšanas biznesu stāsta, ka Latvijā uzņēmēji par kredītiem maksā vairāk nekā vidēji Eiropā, lai arī likmes pēdējā gada laikā kritušās.

Jūlijā biznesa jauno kredītu gada likme sasniedza 2,61%, bet vidēji eirozonā – 1,56%.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš "Dienas Biznesam" skaidrojis, ka dārgākas likmes valstī ir saistītas ar uzņēmumu kredītspēju. Vidējam Latvijas uzņēmumam ir īsāka kredītvēsture, pieredze tirgū nekā citu Eiropas valstu uzņēmumiem, kā arī vidējais uzņēmums Latvijā ir mazāks nekā Vācijā vai Francijā.

Neizdevīgie iedzīvotāji

Jā, protams! Latvija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Un farmaceitam ir izdevīgāk aizvest vagonu tablešu uz Krieviju, nekā kravas automašīnu – pie mums. Tāpat kā modernu zīmolu ražotājam no Ķīnas. Vienlaikus arī vietējais ražotājs mums nav sabiedrotais. Cūku priekš mums izdevīgāk izaudzēt Polijā, tāpat kā ābolus. Lētas aviobiļetes var piedāvāt īri. Tūrisma braucienus – vācieši. Pat patriotiskos sarkanbaltsarkanos karodziņus izdevīgāk ir atvest no Ķīnas.

186
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

79
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

79
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Brīvības piemineklis

Zatlera iecere savāca vairāk nekā 40 000 eiro: Rīga ieraudzīs jaunu Mildas izgaismojumu

0
(atjaunots 08:25 24.10.2020)
Jauno Mildas izgaismojumu Rīgā varēs ieraudzīt 11. novembrī, Lāčplēša dienā: Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gaida Latvijas iedzīvotāju atsauksmes.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Brīvības pieminekļa Rīgā jaunā izgaismojuma izveidošanas ideja pieder bijušajam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram. Viņš nolēma, ka valsts galvenais monuments pazūd tumsā, reklāmu un ielu lukturu fonā, un organizēja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.

Tiesa, eksperti atzīmēja, ka Zatlera iecerētais projekts ar nosaukumu "Gaisma mūsu brīvībai" tehniski īstenot ir diezgan sarežģīti. Un tādēļ aptuvenā summa, kura būtu nepieciešama tā īstenošanai dzīvē, ir 500 tūkstoši eiro.

Pašlaik ir izdevies savākt vairāk nekā 41 tūkstoti eiro. Taču ieraudzīt pirmos rezultātus varēs jau 11. novembrī, Lāčplēša dienā, vēsta Rus.lsm.lv.

Arhitekts Austris Mailītis, kurš strādā pie projekta, pastāstīja, ka šobrīd tiek apzinātas detaļas, izstrādāta koncepcija un iesniegts tā saucamais minimālais projekts Būvvaldei.

Tas, ko cilvēki ieraudzīs 11. novembrī, nebūs beidzamais izgaismojuma variants. Būs iespēja atstāt fondam atsauksmes ar savu viedokli par projektu. Koncepciju grasās pilnveidot.

Atgādināsim, ka visu šo iecerējušais Zatlers atzīmēja, ka monuments, kurš Rīgas centrā atrodas jau vairāk nekā 80 gadus, nedrīkst naktīs kļūt neredzams, jo "naktī brīvība nepazūd".

0
Tagi:
Brīvības piemineklis
Pēc temata
KF vēstnieks Latvijā: oficiālā Rīga aizmirsa, kurš nosargāja Mildu
Latvijas eksprezidents vāc līdzekļus Brīvības piemineklim
Brīvība ar mirdzošām zvaigznēm Rīgā: startē Mildas izgaismošanas publiskā apspriešana