Naudasmaks

Latvijas eksperiments: jo nabagāka valsts, jo augstākas cenas

182
(atjaunots 09:18 16.12.2018)
Dažbrīd rodas iespaids, ka Latvija ir eksperimentāla valsts, kuras mērķis ir pārbaudīt cilvēku materiāla eksistences iespējas ekstremālos apstākļos.

Oksfordstrīta – nabagiem

Līdz pat šai dienai Latvija ir viena no trim nabagākajām valstīm ES līdz ar Bulgāriju un Rumāniju, tomēr daudzi dzīvei nepieciešami produkti un pakalpojumi mūsu valstī maksā dārgāk nekā Eiropas bagātākajās valstīs un atspēko fundamentālākās ekonomikas teorijas. Par to pēdējos gados nenogurstoši stāsta sašutušie sociālo tīklu apmeklētāji.

Ādams Smits savā "Pētījumā par tautu bagātības dabu un iemesliem" rakstīja, ka zelts un sudrabs (tāpat kā jebkura cita prece) tiek apmainīta pret lielāku daudzumu eksistencei nepieciešamu līdzekļu bagātā valstī nekā nabagā, vai valstī, kurā eksistences līdzekļu ir papilnam, nekā valstī, kur to daudzums nav pietiekams.

Jautājums atkal kļuva aktuāls novembrī pēc "Melnās piektdienas". Kas tā par "Melno piektdienu", burkšķēja pieredzējuši un izlutināti patērētāji. Re, Amerikā – jā, tur atlaides ir elpu aizraujošas. Toties pie mums dažas preces ir pat dārgākas nekā parasti.

Apģērba un apavu cenu nevienlīdzība krita acīs Latvijas iedzīvotājiem pēc robežu pavēršanās. Mētelis vai kurpes Oksfordstrītā Londonas centrā var izmaksāt četras vai piecas reizes lētāk nekā Tērbatas ielā Rīgā. Apģērbs Latvijā maksā dārgāk nekā vidēji ES, autoritatīvi apliecināja Eurostat.

Ko jūs te staigājat?

Pasaulē ar parastu ekonomiku tirdzniecība dzīvo uz preču apgrozījuma rēķina. Jo vairāk pārdots, lai arī ar minimālu uzcenojumu, jo izdevīgāk. Taču Latvijā, šķiet, lielākā daļa uzņēmumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē izvēlējušies citu variantu. Lai veikals stāv tukšs un garāmgājēji mūk no cenrāžiem. Taču labāk es dienā pārdošu vienu preci ar 100% uzcenojumu, nekā 20 preces ar 5% uzcenojumu. Citādi vēl cilvēki saskries, sanesīs netīrumus. Es labāk ietaupīšu uz apkopējas rēķina. Piemēram, mūsu kino flagmanis, kinoteātris ar 14 zālēm "Forum Cinema". Tikai retumis zāles tajā aizpildītas par trešo vai ceturto daļu. Kā nu ne, gājiens uz kino divatā līdz ar autostāvvietu un popkornu izmaksās 25-30 eiro. Cenas varētu samazināt vismaz ne pašām populārākajām filmām, biļetes varētu maksāt nevis 7-8 eiro, bet 2-3 eiro. Nu nē, staigās, saskrāpēs krēslus, sadauzīs podus tualetē.

Cik maksā gaiss

Īstu popularitāti iedzīvotāju vidū izpelnījusies Īrijas aviokompānija Ryanair. Cik daudz cilvēku tā izvedusi peļņā un pastāvīgai dzīvei uz Angliju un Īriju, cik daudzus atvedusi ciemos ar pilnām kabatām svešatnē nopelnītas naudas.

Taču mums ir valsts kompānija airBaltic. Varbūt varētu pārtvert iniciatīvu gaisa kaujā un dot cilvēkiem lētas biļetes.

Pirms dažiem gadiem tika nolemts glābt airBaltic no bankrota par nodokļu maksātāju naudu. Tagad daudzi nesaprot – priekš kam? Galu galā lidot ar kompānijas lidmašīnām no dzimtenes ir dārgāk, nekā ar to pašu reisu no citas pilsētas, nesen rakstīja Skaties.lv, atsaucoties uz programmu Bez Tabu.

Oskaram un viņa kolēģim vajadzēja steidzami nokļūt Minhenē. Biļetes rezervēja aviokompānijas portālā airBaltic, un vīrieši bija neiedomājami pārsteigti, kad izrādījās, ka biļete no Rīgas maksā 190 eiro, bet biļete uz to pašu reisu, tikai no Tallinas caur Rīgu – 98 eiro, bet no Viļņas ar to pašu reisu cauri Rīgai iespējams aizlidot par 117 eiro. Kad pie izmeklēšanas ķērās žurnālisti, biļetes no Rīgas uz Minheni maksāja jau 214 eiro, bet no Tallinas cauri Rīgai – tikai 93 eiro.

"Ar šo visu viņi ("airBaltic" – red.) mudina mani vai nu braukt uz Tallinu, vai Viļņu, kur tērēšu naudu, no kā Latvijai nav labuma, vai meklēt lēto citas aviokompānijas piedāvājumu. Es, Latvijas iedzīvotājs, uzturu šo aviokompāniju. Kāpēc no Latvijas lidojumi ir dārgāki? Cik es saprotu, "airBaltic" mūsu lidostā dod atlaides, ja reiz tie ir mūsējie, kāpēc man jāmaksā tik liela nauda, ja es jau nodokļos esmu samaksājis? Ja tā starpība ir tāda un aviokompānija nevar nopelnīt, nepaņemot no mums vēl, varbūt mums šī kompānija ir jāpārdod? No tās naudas varam sataisīt daļu ceļus, varbūt slimnīcu gultām pietiks! Vai mēs tāpēc glābām šo uzņēmumu?" – sašutis vaicāja Oskars.

Bet tagad – uzmanību! – aviopārvadātāja oficiālā atbilde. Kompānijas airBaltic pārstāve Alise Briede norādīja, ka reiss no Rīgas ir tiešais, tāpēc maksā dārgāk. No Viļņas un Tallinas reisā paredzēta pārsēšanās, tāpēc ceļš ir ilgāks, taču lētāks. Tas ir, fakts, ka otrajā gadījumā tiek izmantota divu lidostu infrastruktūra un cena būtiski pieaug, ņemot vērā papildu nosēšanos un pacelšanos, degvielas patēriņu, kompānijas cenu politikā neko nenozīmē.

Tablešu no alkatības nav...

Varētu domāt, ka vietējiem uzņēmumiem vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem, piedāvāt produktus par jēdzīgām cenām. Taču patiesībā viss notiek citādi. Dziesmu velk arī mūsu "tautas" monopolisti – energonesēju tirgotāji. Neskatoties uz to, ka elektrība Daugavas HES nāk gandrīz par velti, tās cenas Latvijā ir augstākas nekā kaimiņos, un tuvākajos gados vēl pieaugs. Vienkārši mēs esam iegājuši kopējā tirgū un elektrību, tāpat kā pavisam drīz arī gāzi, pērkam par biržas cenām. Iepriekš tirgotāji vienbalsīgi skaidroja mums, dumīķīšiem, cik izdevīgi tas būs.

Vai ir vērts pieminēt tabletīšu un smērīšu tirgotājus, kuri iedzīvojas uz mūsu nabago pensionāru rēķina? Protams, arī zāles Latvijā ir dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Taču aptiekas sūkstās: valsts atļāvusi gūt maksimālu peļņu farmaceitikas gigantiem, bet aptieku tīkliem – tikai minimālu peļņu. Vienlaikus Latvijā ražotās zāles Krievijā maksā divas vai trīs reizes mazāk nekā pie mums.

Kā veidojas medikamentu cena? Piemēram ņemsim bezrecepšu zāles par 5,50 eiro, raksta rus.db.lv. Ar visiem uzcenojumiem Latvijā patērētājs aptiekā par tām samaksās 9,53 eiro – par 20% vairāk nekā Igaunijā, kur šis medikaments maksās 7,91 eiro. Arī tas ir par 12% vairāk nekā Lietuvā, kur konkrētās zāles aptiekā maksās 8,85 eiro.

Recepšu medikamentu cenu atšķirības dažādās valstīs būs vēl lielākas. Iemesls – augstāks pievienotās vērtības nodoklis recepšu medikamentiem. Latvijā tas ir 12%, Lietuvā – 5%, tātad Latvijā recepšu zāles maksās 9,53 eiro, Lietuvā – 6,97 eiro. Starpība – gandrīz 30%.

No otras puses, valsts kļuvusi par ātro kredītu oāzi. Daudzi tos ņem, lai izdzīvotu līdz algai vai dzēstu iepriekšējo. Taču daudz ir arī tādu (pārsvarā – jauniesu vidū), kuri labprāt izmanto nebanku "ziemassvētku vecīšu" pakalpojumus, lai, piemēram, nopirktu jaunu gadžetu par pusotru tūkstoti eiro.

Atbalstīsim vietējo ražotāju?

Kas Latvijā ir lēts? Ak jā. Ilgus gadus priecājāmies par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības lēto apdrošinājumu. Taču visus šos gadus nabaga apdrošināšanas kompānijas šajā segmentā cietušas milzu zaudējumus, tikai šogad radusies neliela peļņa (presē to sniedz kā labu ziņu), tātad augušas polišu cenas.

Kur vēl mēs varam atbalstīt vietējo ražotāju, samaksājot vairāk? Ak jā, protams. Latvijas cūkkopji gaužas par to, ka vairāk nekā puse cūkgaļas tirgū ir importēta, ievesta Latvijā, pateicoties mahinācijām ar PVN. Tātad patērētājiem ir iespēja nopirkt kilogramu kakla karbonādes par nepilniem četriem eiro, bet tāda cena ir zemāka par pašizmamaksu un draud ar pašmāju nozares krahu. Vai esam gatavi maksāt 5-6 eiro par kilogramu, lai to glābtu? Vai mūsu gastronomiskais patriotisms ir tik stiprs?

Bet kas pagājušajā gadā notika ar sviestu, ar kura ražošanu valsts sensenis lepojas? Īsā laikā sviesta paciņas cena pārsniedza divus eiro. Pie tam kilograms sviesta Latvijā maksāja vairāk nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā.

Labi, lai nu paliek kilogrami. Latvijā dārgāki ir arī kilometri. Piemēram, kilometrs jaunā Dienvidu tilta izrādījās dārgākais pasaulē, - par to pirms 10 gadiem rakstīja Rus.db.lv.

Kad ikri sarkst aiz kauna

Vai gribat konfektes? Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie ir pārsteigti, kā atšķiras dažu produktu cenas Apvienotajā Karalistē un Latvijā. Savus vērojumus viņi publicēja grupā Latviešu UK Facebook.

Paciņa konfekšu Latvijā maksāja 12,99 eiro, pie tam tā ir akcijas cena, parasti konfektes maksā 17,99, stāsta portāls. Taču emigrējušie latvijieši atzīmēja, ka tādas pašas konfektes (foto pievienots) Lielbritānijā maksā 5 eiro, bet akcijas laikā – divkārt mazāk.

Nesen kāds Latvijas iedzīvotājs pauda sašutumu par, viņaprāt, pārlieku augstajām sarkano ikru cenām.

"Latviju pieņemts uzskatīt par valsti ar ne īpaši augstu labklājības līmeni. Algas pie mums nav lielas, it īpaši Daugavpilī, bezdarba līmenis ir augsts, un iedzīvotāji vien retumis var atļauties kaut ko īpašu. Un tomēr visiem laiku pa laikam gribas sevi palutināt. Tā ir dabiska, normāla vēlēšanās," — raksta pircējs.

Tālāk viņš aprakstīja, kā veikalā pievērsis uzmanību ketas ikru cenai uz letes — 100 eiro par kilogramu, un kā šī summa viņu satriekusi.

"Acis izlīda no pieres. Piemēram, Maskavā šis premium klases produkts veikalos maksā apmēram 60 eiro. Vācijā cena ir augstāka — apmēram 70-75 eiro. Taču, atvainojiet, tie nekādi nav 100 eiro par kg!!!" — viņš raksta.

Tāpēc mūsējie daļu produktu pērk "no rokām". Veļas pulverus un citas saimniecības preces ved no Vācijas, pamperus – no Anglijas, medikamentus – no Baltkrievijas.

Dara pāri mazuļiem

Labi, esam nonākuši līdz desām un pamperiem. Pievērsīsimies nopietnam Eiropas biznesam, kas darbojas Latvijā. Dienas Bizness par banku kreditēšanas biznesu stāsta, ka Latvijā uzņēmēji par kredītiem maksā vairāk nekā vidēji Eiropā, lai arī likmes pēdējā gada laikā kritušās.

Jūlijā biznesa jauno kredītu gada likme sasniedza 2,61%, bet vidēji eirozonā – 1,56%.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš "Dienas Biznesam" skaidrojis, ka dārgākas likmes valstī ir saistītas ar uzņēmumu kredītspēju. Vidējam Latvijas uzņēmumam ir īsāka kredītvēsture, pieredze tirgū nekā citu Eiropas valstu uzņēmumiem, kā arī vidējais uzņēmums Latvijā ir mazāks nekā Vācijā vai Francijā.

Neizdevīgie iedzīvotāji

Jā, protams! Latvija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Un farmaceitam ir izdevīgāk aizvest vagonu tablešu uz Krieviju, nekā kravas automašīnu – pie mums. Tāpat kā modernu zīmolu ražotājam no Ķīnas. Vienlaikus arī vietējais ražotājs mums nav sabiedrotais. Cūku priekš mums izdevīgāk izaudzēt Polijā, tāpat kā ābolus. Lētas aviobiļetes var piedāvāt īri. Tūrisma braucienus – vācieši. Pat patriotiskos sarkanbaltsarkanos karodziņus izdevīgāk ir atvest no Ķīnas.

182
Krievijas GKS Su-57

Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus

81
(atjaunots 10:28 26.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas radītā tehnoloģiskā spriedze nav jūtami ietekmējusi Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu: valsts saskaņā ar plānu sāk piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanu.

Krievijas Federācija ieņem vien ceturto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu ziņā. Tomēr Krievijas ARK panākumi ir iespaidīgi: pirmo reizi vēsturē Krievija apsteigusi visas pasaules valstis, ieskaitot ASV, jaunāko bruņojumu jomā, un nedomā apstāties pie jau sasniegtā.

Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs, kurš pārrauga valsts aizsardzības rūpniecību, 21.maijā intervijā RIA Novosti pastāstīja: "Izmēģinājumu gaitā Su-57 apstiprinājis gandrīz visas taktiskā un tehniskā uzdevuma prasības pilnā apjomā. Valsts iepirkums – 76 lidmašīnu iegāde triju Gaisa kosmisko spēku aviācijas pulku apgādei tiek izpildīts saskaņā ar piegāžu grafiku."

Jāpiebilst, ka iznīcinātāju aviācijas pulks cīņasspējas ziņā ir salīdzināms ar armijas divīziju. Trīs jauni pulki būtiski pastiprina Krievijas GKS.

Borisovs uzskata, ka, neskatoties uz Covid-19 radīto force majeure situāciju, piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57 pirmā partija tiks nodota KF Bruņotajiem spēkiem 2020.gadā. Informāciju par sērijveida piegādes tempu apstiprināja arī valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs.

Pirmajā posmā Krievijas GKS saņems lidmašīnas ar ceturtās paaudzes dzinējiem, savukārt piegādes ar piektās paaudzes dzinējiem – ar paaugstinātu degvielas efektivitāti un mazākām dzīves cikla izmaksām – sāksies 20.gadu vidū. Tomēr arī pašreizējie dzinēji lielā mērā pārspēj ārvalstu analogus.

Izmēģinājumu gaitā daudzkārt, dažādos režīmos, ieskaitot bezpilota režīmu, pārbaudīts visu jaunā iznīcinātāja sistēmu un dzinēju darbs. Krievijas Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Su-57 sekmīgi izmēģināts cīņas apstākļos Sīrijas Arābu Republikā. Kā gan citādi, jo piektās paaudzes iznīcinātājs paredzēts visu gaisa, virszemes un virsūdens mērķu efektīvai likvidācijai. Spēcīgais bruņojums līdz ar mūsdienīgajām pretinieka identifikācijas sistēmām, virsskaņas ātrumu un izcilo manevrētspēju un vājo pamanāmību nodrošina Su-57 absolūtu pārākumu gaidā. Visā pasaulē tam nav līdzvērtīgu analogu.

Nebijušas iespējas

Trīs aviācijas pulki ar Su-57 ir kvalitatīvs izrāviens Krievijas GKS cīņasspēju attīstībā. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un sniegt informāciju par mērķiem citām lidmašīnām un trieciena bezpilota lidaparātiem).

"Sukhoi" ir pārāki pār amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem, pateicoties tādām īpašībām, kā vājā pamanāmība virsskaņas ātrumā (tās nav F-35 un F-22), izcilas pilotāžas īpašības, galvenā radiolokācijas stacija, unikāla optiski elektroniskā mērķu identifikācijas sistēma un elektronisko traucējumu sistēma ("gudrā apšuve"), 10 tonnu ieroču arsenāls (ieskaitot hiperskaņas raķetes). Iznīcinātāja munīcija izvietota iekšējās tilpnēs, tātad pretinieka radaros nav saskatāma.

Atstarojošās virmas mazais laukums (0,4 kvadrātmetri) ļauj Su-57 palikt gandrīz nemanāmam pretinieka radaros – pateicoties mūsdienīgajiem konstrukcijas kompozītajiem materiāliem (70% virsmas un 25% lidmašīnas svara). Galvenā RLS un vairākas citas aktīvas un pasīvas radiolokācijas un optikas-lokācijas stacijas, kā arī vienota Su-57 cīņas pielietojuma un vadības informatīvā sistēma, kas integrētas apakšsistēmā datu apmaiņai ar citām lidmašīnām, komandpunktiem, GFKS, JKF un sauszemes spēku izlūkošanas sistēmām.

Divi turboreaktīvie dzinēji ļauj Su-57 sasniegt ātrumu līdz 2600 km/h un pacelšanās ātrumu – līdz 21 kilometram minūtē. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs pāriet virsskaņas ātrumā, neieslēdzot forsāžu, un spēj ne tikai izdarīt triecienu ar maza, vidēja un liela darbības rādiusa raķetēm, bet arī iesaistīties veiklā tuvcīņā ar lielgabalu bruņojumu (šo īpašību piloti vērtē īpaši augstu). Dzinēju vilkmes vektora nobīdes trīsdimensiju sistēma nodrošina lidmašīnai izcilas manevrētspējas.

Atliekt tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs Krievijas armijas pasūtīto 76 smago iznīcinātāju cīņas iespējas,  ja tie izpildīs uzdevumus saiknē ar jauno bezpilota lidaparātu "Ohotņik". Mijiedarbībā ar 5.paaudzes iznīcinātāju trieciena drons var dāvāt revolūciju iznīcinātāju aviācijas pielietojumā kaujās. Šajā aspektā paveras plašas iespējas efektīvai pilota un kaujas robota sadarbībai.

Informācija par bezpilota režīma izmēģinājumiem pašā Su-57 ir ārkārtīgi interesanta – tas nozīmē, ka sarežģīto mašīnu var vadīt mākslīgais intelekts (vai operators) lielā attālumā no bāzes. Šī iespēja izslēdz fizioloģiskos ātruma un manevru ierobežojumus (taktikā vairs nebūs nozīmes pārslodzēm).

Ne velti ASV ar satraukumu seko tam, kā Krievijā attīstās piektās paaudzes iznīcinātāju bezpilota modifikācijas, jo amerikāņu jaunie F-35 Lightlning II var izjukt pēc aptuveni divas minūtes ilga lidojuma virsskaņas ātrumā – apšuve neizturēs.

Militāri politiskā turbulence

Smagā iznīcinātāja Su-57 atklātībā nonākušās īpašības un iespējas – tā ir tikai "aisberga virsotne". Gaisa izlūkošana un kontrole, citu karaspēku veidu darbību koordinācija, precīzi triecieni ar plaša darbības rādiusa spektra raķetēm – 5.paaudzes "Sukhoi" viss ir pa spēkam. Tomēr militārais pārākums nav pašmērķis.

Jaunā aviācijas kompleksa efektivitātei ir milzīga (principiāla) nozīme Krievijas un tās sabiedroto militārajā drošībā – ārējas agresijas novēršanai. Ļoti nozīmīga ir arī tehnoloģiskā progresa saglabāšanai aviācijas rūpniecībā un Krievijas līdera vietas noturēšanai pasaules bruņojuma tirgū.

Pēdējos gadu desmitos piedzīvotajos militārajos konfliktos Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā, Dienvidslāvijā gūtā pieredze liecina, ka Rietumu galvenais instruments, jeb "vāle"ir kvantitatīvs un kvalitatīvs pārsvars gaisā (uzbrukuma aviācija, spārnotās raķetes, bezpilota lidaparāti). Pentagons izstrādā tūlītēja konvencionālā trieciena koncepciju, kam vajadzētu dāvāt ASV bruņotajiem spēkiem iespēju likvidēt nocietinātus un mobilus mērķus ar konvencionālajiem lādiņiem tā, lai ikviens ASV pretinieks tiktu satriekts pāris stundu laikā.

At;gādināšu: 2019.gadā Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu lauza Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja neziņu attiecībā par Līgumu par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu, palielināja PRA globālās sistēmas uzbrukuma potenciālu. 2020.gadā ASV militārais budžets pieauga līdz 750 miljardiem dolāru – šī summa desmitkārt pārsniedz Krievijas aizsardzības budžetu un salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu militārajiem izdevumiem.

Šajā fonā neapšaubāma Krievijas prioritāte ir spēcīgu Gaisa kosmisko spēku, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu veidošana. Maskava ir spiesta reaģēt uz militāro draudu pieaugumu visā drošības perimetrā, uzlabot savu spēku cīņasspējas un bruņojuma iespējas, kā arī stiprināt sabiedroto drošību.

81
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Kodolieroču izmēģinājumi

"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu

31
(atjaunots 10:05 26.05.2020)
Vadāmās aviācijas kodolbumbas un vidēja darbības rādiusa raķetes pie Krievijas robežam – Pentagons pārdomā iespējas izvietot kodolieročus Polijā.

ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva iespēju pārvietot uz Poliju aviācijas kodollādiņus no Vācijas. Ko tas nozīmē Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Līgumu pārkāpšana

Atbildot uz ASV diplomātes izteikumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls Eiropā jau patlaban sarežģī situāciju, tāpēc Vašingtonai to labāk vajadzētu savākt.

Ministrs uzsvēra, ka ASV ne tikai glabā savu bruņojumu piecās NATO valstīs, bet arī organizē tā saucamās kopīgās kodolmisijas (Nuclear sharing), kuru gaitā bezkodola valstu armijas tiek apmācības pielietot kodollādiņus.

Politiķis uzskata, ka tas ir tiešs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums, - tas paredz, ka tamlīdzīgas munīcijas nodošana citu valstu kontrolē, gan tieša, gan netieša ir aizliegta.

Turklāt amerikāņu arsenāla pārcelšana no Vācijas uz Poliju rupji pārkāpj Krievijas un NATO aktu.

Tomēr tamlīdzīgas runas rit jau labu laiku. piemēram, 2015.gadā Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis informēja, ka Polijas bruņotie spēki plāno vērsties NATO ar lūgumu izvietot valstī ASV kodolieročus īpašas programmas ietvaros. Toreiz runa bija par Nuclear sharing.

"Krievijai tie ir nopietni draudi, jo raķetes tuvošanās laiks no Polijas ir daudz mazāks, nekā no Vācijas, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs. – Tādu soli var uzskatīt par vienu no amerikāņu soļiem kara gatavošanas darbā, turklāt runa ir par preventīvu kodoluzbrukumu. Vispirms viņi var pārvietot uz Poliju bumbu B61, kā arī tās nesējus. Tomēr, ticamākais ASV nogādās tuvāk Krievijas robežāk vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolgalviņām. Maskavai šajā gadījumā nāksies pastiprināt pretgaisa aizsardzību, kā arī izvērst papildu karaspēka grupējumu pie robežām."

Vēlme iztapt

Aviobumba B61 ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais bruņojums, tiek izmantota no 60.gadiem. Kopš tā laika izstrādāta virkne modifikāciju, kas pārsvarā atšķiras jaudas ziņā. Patlaban modernākā versija ir B61-12, aprīkota ar īpašu tēmēšanas sistēmu – no nevadāma lādiņa bumba pārvērtusies par precīzu koriģējamu munīciju.

Neskatoties uz samazināto līdz 50 kilotonnām jaudu, šai modifikācijai ir augstāka caursišanas spēja – tā var likvidēt pazemes un nocietinātus objektus. ASV plāno modificēt līdz B61-12 līmenim visas aviobumbas Eiropā dislocētajā kodolarsenālā.

Analītiskā centra "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Polijas politiskā elite īpaši vēkas aktivizēt runas par jebkādu NATO militārā kontingenta pastiprināšanos Polijā.

"Iedzīvotāju iebiedēšana ar stāstiem par "Krievijas ekspansiju uz Rietumiem" ir valsts ideoloģijas elements, - viņš norādīja. – Vāl vairāk, poļu politiķi regulāri atsauc atmiņā "Suvalku koridoru" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atdalīs Baltiju no pārējām NATO valstīm. 2017.gadā mācību "Dzelzs vilks" gaitā alianses karavīri pat trenējās atvairīt hipotētisku Krievijas agresiju norādītajā virzienā."

Eksperts atgādināja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad ASV apsprieda Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju darbības apturēšanu, viens no pirmajiem ieceri atbalstīja Polijas ārlietu ministrs.

"Pēc būtības, tagad Varšava iesaka pārvietot kodolbumbas no Vācijas, kur valdošā koalīcija kārtējo reizi atbalsta atbruņošanos, - piebilda Kurejevs. – Tā nav tikai vēlme palielīties ar muskuļiem Krievijas prieksā, bet arī mēģinājums stiprināt savu nozīmi ES un NATO, panākt lielāku Vašingtonas labvēlību."

Pulvera muca

Vairākās Eiropas valstīs kopā glabājas aptuveni divi simti bumbu B-61. Lielākais arsenāls ir ASV aviobāzē Aviano (Itālija), kur 12 noliktavās atrodas 35 lādiņi. Turpat dislocētas nesējlidmašīnas – 31.aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16. Vēl četri desmiti B-61 atrodas Gedi Torres aviobāzē Itālijas ziemeļos. Amerikāņu lidmašīnu tur nav, toties ir itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji "Tornado".

Indžirlikas aviobāzē Turcijā atrodas aptuveni piecdesmit B-61. Tur ir 25 pazemes glabātavas, kurās pietiks vietas līdz 100 kodolbumbām. Nolaišanās un pacelšanās josla var uzņemt gan frontes aviāciju, gan stratēģiskos bumbvedējus. No šī aerodroma ASV un Turcijas Gaisa spēki dodas uzlidojumos Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka bāzes priekšnieku, ģenerāli Bekiru Erdžanu Vanu apsūdzēja par dalību nesekmīgajā valsts apvērsumā 2016.gadā. pēc puča viņu un vairākas citas militārpersonas arestēja, Turcijas varasiestādes bloķēja vienu no NATO galvenajiem militārajiem objektiem un atslēdza tam elektropadevi. Incidents aptumšoja ASV un Turcijas attiecības – amerikāņi par plānoja pārvietot kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselas bāzi Rumānijā.

Bīheles aviobāzē Vācijā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Tāpat kodolieroči atrodami arī Kleine Brogel aviobāzē Beļģijā, netālu no Briseles. Divi desmiti B61 atrodas arī Volkeles bāzē Nīderlandē.

"Kodolieroču dislokācija Polijā ļaus iznīcināt objektus Krievijā par dažām minūtēm ātrāk, - atzīmē Kutejevs. – Taču tā apdraudēs Polijas aviobāzes, kuru starpā daudzas atrodas netālu no lielpilsētām."

Taktiskos kodolieročus amerikāņi nogādāja Eiropā pagājušā gadsimta vidū un sadalīja to pa Austrumu bloka tanku spēku hipotētisko pārvietošanās maršrutu liela mēroga kara gadījumā. Rietumu militārpersonas rēķināja, ka PSRS tanku armādas varētu nokļūt pie Lamanša jau dažu dienu laikā.

Tērauda lavīnu bija plānots apturēt ar kodoltriecieniem. Amerikāņi izvietoja raķetes "Tomahawk" un "Pershing" ar kodolgalviņām visā Rietumeiropā – 80.gados to skaits sasniedza četrus simtus. Turklāt 150 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām bija Lielbritānijas rīcībā.

31
Tagi:
kodolieroči, NATO, Krievija, Polija, ASV
Pēc temata
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"
Dzintars

Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas

0
(atjaunots 17:45 26.05.2020)
Pārdošanai piedāvāti aptuveni 800 vienību. To vidū ir gan kosmētikas ražošanai paredzētās iekārtas, gan uzņēmuma transporta līdzekļi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Uzņēmuma "Dzintars" administrators Jānis Ozoliņš izstādījis pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas, vēsta Press.lv.

Noskaidrojis, ka pārdošanai izstādītas 749 vienības. To vidū ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi un cits uzņēmuma īpašums.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Visa īpašuma kopējā vērtība – aptuveni 534 300 eiro, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19.jūnijam, visi interesenti var to apskatīt pirms pirkuma.

Iepriekš tika ziņots, ka 30.martā sāksies maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" ražošanas un administratīvo ēku izsole.

Ēkas izstādītas izsolei ar sākumcenu 6,9 milj. eiro apmērā.

Iespējams iegādāties objektu Rīgā, Mālu ielā 30 – zemes gabalu 65 300 kvadrātmetru platībā ar apbūvi, kā arī kustamo īpašumu – inženiertīklus, ofisa tehniku, iekārtas un mēbeles.

Par agrāk slavenā zīmola bēdīgo stāvokli kļuva zināms 2019.gada oktobrī. Jau 12.novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāja maksātnespēju un iecēla Jāni Ozoliņu maksātnespējas procesa administratora amatā.

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus