Vulkāna Agungs izvirdums Bali salā Indonēzijā 2017. gada 11. novembrī

Eiropieši nobijušies no zemes dzīļu svelmes. Ekologi krīt panikā

145
(atjaunots 09:51 11.12.2018)
Pirms 13 gadiem Bāzeles apkaimē Šveicē sāka urbt iežus karstā granīta enerģijas ieguvei. Urbumā tika iesūknēts ūdens, kas burtiski saplēsa kalnu iežus 5 km dziļumā. Nākamo sešu dienu laikā apkaimē tika fiksēti pazemes grūdieni, ko izjuta daudzi vietējie iedzīvotāji.

Viens no enerģijas avotiem, kas var nomainīt izsmeļamos naftas un dabasgāzes resursus, atrodas zem mūsu kājām – tas ir kalnu iežu siltums. Cilvēki to iemācījās iegūt jau 60. gadu sākumā, taču tālāk par eksperimentālajām petrotermālajām stacijām darbs nav pavirzījies. Progresu bremzē ne tikai projektu augstās izmaksas un tehnoloģiskās grūtības, bet arī negatīvais sabiedriskais viedoklis, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Iztraucēto dzīļu atbilde

2005. gadā Bāzeles apkaimē Šveicē sāka urbt iežus karstā granīta enerģijas ieguvei. Tehnoloģija prasīja kalnu iežu sašķelšanu piecu kilometru dziļumā. Šiem nolūkiem urbumā ar lielu spiedienu tika iesūknēts ūdens, kas burtiski saplēsa granītu un ļāva ūdenim iekļūt dziļāk. Šo metodi dēvē par hidrosprādzienu. To mēdz izmantot naftas atradnēs, lai "uzmundrinātu" izsmeltu urbumu. Nākamo sešu dienu laikā, kamēr tika iesūknēts šķidrums, apkaimē tika fiksētas zemestrīces, kuru magnitūda sasniedza 3 balles. Pazemes grūdienus izjuta daudzi vietējie iedzīvotāji. Sākās protesti, un dārgajam projektam tika pielikts punkts.

Līdzīga situācija veidojās Vācijā – Landavā un Unterhahingē, kur darbojas ģeotermālās energostacijas. 2009. gadā tur bija jūtamas mikrozemestrīces. Taču, neskatoties uz aktīvistu protestiem, projekti netika slēgti un līdz šim darbojas.

Entuziasms iesūknēts zemē

Petrotermālā enerģētika ir viens no daudzsološākajiem virzieniem, kas, pēc zinātnieku domām, nomainīs enerģētiku uz fosilās degvielas bāzes. Atšķirībā no naftas un oglēm, kas ne tikai jāiegūst un jāpārved, bet arī jāpārstrādā, Zemes siltumu iespējams izmantot tieši. Pateicoties radioaktīvajam sabrukumam planētas kodolā, Zemes dzīlēs temperatūra ir augsta. Ar šo parādību saskaras kalnrači.

Lopbarības sagatavošana
© Sputnik / Александр Кряжев

Trīs kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 1500C, desmit kilometru dziļumā - 3000C. Dzīļu siltums ir pastāvīgs, tas nav atkarīgs no laikapstākļiem un citiem ārējiem faktoriem. Atšķirībā no karstajiem avotiem, geizeriem vai sausajiem tvaikiem, kas retumis sastopami aktīvas vulkānu darbības zonās, tālu no parētētājiem, karstie kalnu ieži uz planētas ir visur. Tie nav grūti sasniedzami, jo visā pasaulē labi attīstītas dziļurbuma tehnoloģijas.

Lai iegūtu siltumu no pazemes, nepieciešami divi urbumi. Vienā iesūknē ūdeni (siltuma nesēju), kas iespiežas kalnu iežu plaisās vai porās un sasilst. Karstais šķidrums paceļas augšup pa otru urbumu. Šo ideju ierosināja jau Konstantīns Ciolkovskis XIX gs. beigās, bet padomju ģeologs Vladimirs Obručevs detalizēti aprakstīja to romānā "Siltuma šahta".

Petroenerģētika darbojas pat tad, ja dzīles nav pietiekami karstas, piemēram, to temperatūra sasniedz 800C. Tādā gadījumā tiek izmantots binārais cikls: siltums no urbuma caur siltummaini tiek nodots freonam vai šķidrajiem ogļūdeņražiem – viegli gaistošajiem šķidrumiem.

Veidojas tvaiki, kas tiek noraidīti uz turbīnu elektroenerģijas ražošanai. Ar šo tehnoloģiju pietiek, lai uz visiem laikiem nodrošinātu cilvēci ar enerģiju, savā pārskatā apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas Siltumfizikas institūta akadēmiķis Sergejs Aleksejenko.

Progresu komandē sabiedriskais viedoklis

Pirmā petrotermālā stacija tika uzbūvēta Francijā 1963. gadā. 1977. gadā ASV, netālu no Losalamosas laboratorijas pirmo reizi tika izmantots hidrosprādziens šādas rūpnīcas celšanai.

Patlaban pasaulē darbojas 22 petrotermālās stacijas, lielākā daļa no tām – Eiropā. To vidū 14 stacijas ražo elektroenerģiju, pārējās paredzētas apkurei. Tikai viens projekts, Soultz-sus-Forêts Francijā, piegādā elektroenerģiju tīklā.

Tehnoloģia saskaras ar lielām grūtībām. Pirmkārt, dziļurbumi izmaksā dārgi. Tā ir projekta budžeta lielākā daļa. Otrkārt, hidrosprādzienam ir sekas no ekoloģijas viedokļa: no kaitējuma augsnei un pazemes ūdeņu piesārņojuma līdz mākslīgām zemestrīcēm.

Karstā mineralizētā ūdens pastāvīgā cirkulācija urbumā veicina tā ātru "aizaugšanu", iekārtu nodilumu. Turklāt kristāliskie kalnu ieži satur lielu daudzumu piemaisījumu. To vidū nereti ir toksiskie viegli šķīstošie sāļi, kas tāpat ietekmē siltumnesēju. Rodas tā utilizācijas problēma, kā arī apkārtējās vides piesārņojuma risks.

Pagaidām petrotermālās enerģētikas attīstība kavējas. Eksperti atzīmē, ka tā vēl nav pārvarējusi zinātnisko stadiju. Katra zemes dzīļu siltuma ieguves rūpnīca ir unikāla, tai nepieciešami pastāvīgi pētījumi. Pret tehnoloģiju, tāpat kā pret kodolenerģiju, vēja enerģētiku un ogļskābās gāzes apglabāšanu šelfā iebilst sabiedrība. Un tomēr zinātnieki nezaudē cerību – tiek prognozēts, ka līdz XXI gs. beigām tās daļa globālajā enerģijas ražošanas apjomā pieaugs.

145
Pēc temata
Kā iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā
Zinātnieki prognozē ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā
Zemes ekoloģiskās katastrofas: liecības fotogrāfijās
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

67
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

67
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

210
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

210
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Egils Levits

Latvijas prezidents atbildēja uz "Viltvārdi"

0
(atjaunots 08:48 04.07.2020)
Latvijas līderis Egils Levits paziņoja, ka negrasās lasīt žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu "Viltvārdis", kā nelasa grāmatas par plakanu Zemi un NLO.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. "Meli vienmēr nāk gaismā. Patiesība vienmēr atklājas. "Viltvārdis" ir nodrukāts un sāk ceļu pie lasītājiem," uzrakstīja žurnālists un grāmatas par prezidentu Egilu Levitu līdzautors Lato Lapsa savā Twitter, papildinot šo tekstu ar izdevuma vāka fotogrāfiju, kur Levita portretu attēlojusi čehu māksliniece Terēza Kolaržikova.

​"Viltvārža" iznākšanas gaidās, kura pirmā tirāža sastādīs 4000 eksemplārus, Levits preses konferences laikā, kura bija veltīta viņa prezidentūras gadadienai, pauda savu attieksmi pret šo literāro darbu, vēsta Mixnews.lv.

Latvijas līderis uzsvēra, ka neuztver nopietni "Viltvārdi", liekot šo grāmatu vienā rindā ar literatūru par lidojošajiem šķīvjiem un plakanas Zemes teorijām.

Prezidents atzīmēja, ka viņam neesot laika šādiem daiļdarbiem, un informācijas ziņā viņš izvēlas ievērot stingru higiēnu.

"Viltvārdis"

Grāmatas līdzautors – žurnālists Lapsa, kurš plaši reklamē viņa un Kristīnes Bormanes kopīgo darbu, Baltkom intervijā jau skaidroja, ka viņi ir izpētījuši milzīgu arhīvu dokumentu apjomu un pārliecinājušies par to, ka pašreizējais Latvijas prezidents ir pielicis maksimālas pūles, lai "vismaz daļēji uzdotos par citu cilvēku".

Tādēļ, kā atzīmēja Lapsa, pastāv šaubas par to, ka valsts vadītājam var uzticēties.

Turklāt, kā atzinās Lapsa, viņš ar Bormani jau ir saņēmuši no Prezidenta kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstuli ar atgādinājumu par to, ka "prettiesiska personīgas informācijas iegūšana un publicēšana" Latvijā ir krimināli sodāma izdarība.

Lapsa uzsvēra, ka ar šādu spiedienu saskaras pirmo reizi. Viņš atgādināja, ka rakstīja par Šleseru, Šķēli, Karginu un tā tālāk, taču neviens no viņiem nekad nav viņam draudējis, turklāt ar palīgu starpniecību.

Turklāt Lapsa apgalvo, ka vērsās pie Levita ar aicinājumu, lai viņš komentē faktus, kurus atklāja žurnālisti. Taču prezidents nereaģēja uz šo lūgumu.

Žurnālists un vēl neizdotās, taču jau skandalozās grāmatas autors atzīmēja, ka notikumu virpulis saistībā ar izdevumu tikai un vienīgi padarīs to pievilcīgāku, un apsolīja, ka pēc "Viltvārža" lasītājus iepriecinās Levita biogrāfijas otrā daļa "Valstsgribis".

Kopā šīs abas grāmatas izveidos divsējumu "Skeleti Egila Levita skapjos".

0
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"