Baltais nams. Vašingtona

Trampa komanda saņēmusi ķīlnieci ķīniešu miljardiera meitu

61
(atjaunots 15:10 09.12.2018)
Menas Vaņdžou, korporācijas Huawei ģenerāldirektora vietnieces un finanšu direktores, arests sacēlis sajūsmu amerikāņu politiskās un mediju elites aprindās.

Telekanāla CNN avoti apgalvo: pēc Trampa administrācijas pārstāvju pārliecības, arestēto būs iespējams izmantot kā "spiediena instrumentu" pārrunās ar Pekinu, tātad režīms, kādā ASV valdība risina starptautiskos jautājumus, raksturīgāks teroristiskajām organizācijām, nevis ar pašcieņu apveltītām civilizētām valstīm, portālā RIA Novosti pastāstīja bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs.

Dažam labam (piemēram, amerikāņu nacionāltroglodīti no amerikāņu ekspertu aprindām) šķiet, ka vārda tiešā nozīmē tas ir "spēcīgs gājiens" (power move) no Trampa administrācijas puses, taču šajā gadījumā Trampa administrācija drīzāk kaitē amerikāņu ilgtermiņa interesēm, un kaitējums nav atkarīgs no kaut kādām taktiskām priekšrocībām, ko Savienotās Valstis varētu iegūt (taču var arī neiegūt) komunikāciju industrijas flagmaņa vadošās menedžeres aresta rezultātā.

Daži faktori pārvērš Menas Vaņdžou arestu par bezprecedenta situāciju. Arestētā ir ne vien Huawei vadošā menedžere un, domājams, nākamā vadītāja. Mena Vaņdžou ir Huawei dibinātāja, ķīniešu miljardiera Žeņa Dženfeja meita. Arests noticis nežēlīgas cīņas fonā, ko pret Huawei sākuši dažādu valstu specdienesti un Ķīnai naidīgi noskaņoti politiķi: piemēram, nesen britu kompānija British Telecom atteicās no Huawei iekārtu lietošanas 5G tīkla izveides procesā Lielbritānijā, turklāt Jaunzēlandē, Austrālijā un ASV ieviesti ierobežojumi pret kompānijas dalību valsts iepirkumos vai nozīmīgos infrastruktūras projektos. Komentētāji Ķīnā jau taisnīgi norādīja, ka situācija, kas izvēršas ap kompāniju, nepārprotami apliecina: ja Rietumu partneri nespēj uzvarēt konkurentus no Ķīnas ar tirgus metodēm, viņi ir gatavi izmantot citus spiediena instrumentus. Taču pat pesimistiskākie ĶTR eksperti neprognozēja, ka konkurences cīņā ASV izmantos tādu metodi kā ķīlnieku sagrābšana. Īpaši jāpiebilst, ka pagaidām Kanādas valdība nav oficiāli paskaidrojusi aresta iemeslus. Zināmas tikai formalitātes – "arests veikts pēc ASV pieprasījuma". Ziņas par to, ka arests it kā esot saistīts ar to, ka Huawei pārkāpusi pret Irānu vērstās sankcijas, sniegtas, atsaucoties uz "informētiem avotiem", tātad šobrīd apsūdzības pret Huawei vadošo menedžeri ir īsta Pandoras lāde, kurā var izrādīties visdažādākās lietas, sākot ar sankciju apiešanu un beidzot ar spiegošanu pret ASV vai iejaukšanos kādās vēlēšanās ASV.

Skatoties no taktiskā viedokļa, ĶTR valdība ir saskārusies ar ļoti nepatīkamu problēmu: no vienas puses, tai jāsaglabā reputācija – jāaizsargā savs valstspiederīgais, kura tiesības ir demonstratīvi pārkāptas. No otras puses, Ķīnai, pēc būtības, nav nekādu efektīvu, ātru un simetrisku instrumentu, kas ļautu ietekmēt ASV vai Kanādu. Atbildēt simetriski, tas ir, arestēt kādu uzņēmēju no ASV, būtu muļķīgi, jo nāktu par labu Trampam, - viņš vēlas, lai amerikāņu bizness turētos tālāk no Ķīnas.

Var draudēt ar sankcijām Kanādai un/vai ASV, taču diezin vai tās iedarbosies, it īpaši, ja draudi tiks publiskoti – ne Trudo, ne Tramps nav gatavi zaudēt imidžu konfrontācijā ar Ķīnu. Ticamākais (taču, protams, ne vienīgais iespējamais) notikumu scenārijs ir diplomātiski protesti no ĶTR puses un Huawei dibinātāja meitas atbrīvošanas jautājuma pārvēršana par ilgtermiņa "sāpīgo punktu" Vašingtonas un Pekinas attiecībās. Paskatoties uz situāciju ilgtermiņa perspektīvā, kļūst skaidrs: amerikāņu uzvara viegli pārvērtīsies par Ķīnas iekšējās un ārējās politikas radikalizācijas katalizatoru. Lieta tāda, ka pastāv līdzība starp Huawei dibinātāja meitas arestu un sankcijām pret Deripaska kompānijām (un citiem soļiem pret Krieviju) – abos gadījumos amerikāņi ļoti cer, ka sankcijas novedīs pie "elites sacelšanās" un dumpīgā vidējā klase oligarhu un proamerikāniski noskaņotu politiķu vadībā vienkārši "gāzīs" Vašingtonai nepatīkamo varu Maskavā vai Pekinā. Krievijā šī shēma nav līdzējusi (tiesa, daudzi Vašingtonā vēl nav zaudējuši cerību), un tagad līdzīga metode tiek izmantota pret Ķīnu. Mena Veņdžou ir ideāls upuris "demonstratīvam sodam" no ASV puses: viņa arestēta Kanādā – valstī, kas ķīniešu elites aprindās ir līdzīga Spānijai vai Melnkalnei Krievijas elites acīs. Kanādā tiek pirkti nekustamie īpašumi (neskatoties uz ĶTR aizliegumu izvest kapitālu no valsts), Kanādā dzīvo, mācās, saņem uzturēšanās atļaujas un pilsonību Ķīnas uzņēmēju un nomenklatūras bērni, Kanādā tiek atmazgāta Ķīnas nauda, bez kuras Kanādas ekonomika būtu daudz nabadzīgāka.

China Media Watch norādīja, ka valsts sociālajos tīklos situācijā par Huawei dibinātāja meitas arestu figurēja tēze "viņai noteikti ir Kanādas pilsonība". Jāpiebilst, ka zināms pamats tādām aizdomām ir. Iespējamā Kanādas pilsonība ļauj izskaidrot drosmi, ar kādu rīkojās Kanādas varasiestādes. Vašingtona savos centienos aktivizēt sacelšanos Ķīnā patiesībā veicina Ķīnas elites nacionalizāciju – tās pārstāvji jau sāk saprast, ka vairs neizdosies "pelnīt Ķīnā, tērēt – Vankūverā", turklāt nebūt ne Ķīnas Komunistiskās partijas "disciplinārās komitejas" centienu dēļ, bet arī tāpēc, ka iespējams kopā ar visu ģimeni nokļūt aiz restēm un zaudēt īpašumu. Grūti iztēloties labāku dāvanu priekšsēdētājam Sji, kam nākas konsolidēt Ķīnas sabiedrību ārējo draudu priekšā. "Huawei princeses" arests – tas ir gan ķīniešu nacionālā lepnuma aizskārums, gan rietumu patvaļas demonstrācija, gan motivācija elites nacionalizācijai.

ASV elite neslēpj savas prasības pret Ķīnu un Krieviju. Pēc viņu domām, Krievijai atkal jāsāk uzvesties tā, kā klājas valstij, kas cietusi sakāvi aukstajā karā, par ko mums visiem periodiski atgādina amerikāņu politiķi un proamerikāniskie aktīvisti. Tāpat arī ar Ķīnu – amerikāņi vēlas, lai tā atgrieztos 1991. gadā, kad valsts ekonomika pārsvarā bija Savienoto Valstu montāžas cehs, kurā ķīnieši strādāja par "saujiņu rīsu" un nepretendēja ne uz kādām līdera pozīcijām tehnoloģijā. Piemēram, ASV īpašais pārstāvis tirdznieciskajās pārrunās ar ĶTR Roberts Laithaizers (tāds Kura Volkera analogs, tikai Ķīnā) pat atklāti pieprasa, lai Ķīna atteiktos no programmas "Made in China 2025", kas paredz plašu importa aizvietošanu Ķīnas tehnoloģiskajā un industriālajā sektorā.

Diezin vai jebkad piepildīsies Vašingtonas sapņi par Ķīnas un Krievijas atgriešanos "trakajos 90. gados", toties Savienoto Valstu valdībai noteikti izdosies panākt elites konsolidāciju Krievijā un Ķīnā, kā arī abu valstu sadarbības pastiprināšanos konfrontācijā ar Vašingtonu. Amerikāņu stratēģu aizejošā paaudze, kuriem bija lielākā loma ASV uzvarā  aukstajā karā, vairākkārt brīdināja Vašingtonu – tā rīkoties nevajag, taču, par laimi, amerikāņu elites tagadējie pārstāvji labprātāk uzklausa paši savu lepnumu, nevis vecos ekspertus. No Krievijas interešu viedokļa tas ir lieliski: amerikāņu aklais lepnums ir ceļš pretī neizbēgamai sakāvei.

61
Pēc temata
Atbilde Trampam: Ķīna ievieš nodevu precēm no ASV
Ķīna cīnīsies par savām interesēm tirdzniecības karā ar ASV
Krievija ir sašutusi par ASV uzbrukumiem Huawei
Ķīnas izšķirošais gājiens: tirdzniecības kara starp Pekinu un ASV nebūs
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

42
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

42
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

49
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

49
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā