ASV dolāri

Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju

190
(atjaunots 11:23 23.02.2020)
Dolāra kurs samazināsies par 30% "ASV trīskāršā deficīta" dēļ, kas beigās novedīs pie neizbēgamā – dolārs pazaudēs pasaules rezerves valūtas statusu, uzskata eksperti.

Pirms dažām dienām amerikāņu valūta strauji samazinājās cenā, reaģējot uz FRS vadītāja Džeroma Pauela paziņojumu, ka šobrīd procentu likmes ir nedaudz zemākas par neitrālo diapazonu. Kā norāda RIA Novosti autore Nataļja Dembinska, finansisti mierīgi izturas pret šādām svārstībām, taču brīdina: jau līdz 2019. gada beigām dolārs ieies lejupslīdes trajektorijā, turklāt uz daudziem gadiem. Savukārt miljardieris un investors Rejs Dalio ir pārliecināts: kurs samazināsies par 30% "ASV trīskāršā deficīta" dēļ, kas beigās novedīs pie neizbēgamā – dolārs pazaudēs pasaules rezerves valūtas statusu, uzskata eksperti.

Dārgā nauda

Kopš 2017. gada beigām Federālā rezerve pastiprina naudas un kredītu politiku, pakāpeniski palielinot likmes. Regulatora loģika ir gaužām vienkārša: krīze jau sen ir aiz muguras, Amerikas ekonomika atkopjas, un tāpēc stimulējošiem pasākumiem jādara gals. Šogad vien FRS pacēla pamatlikmi trīs reizes. Tāds naudas sadārdzināšanās temps nostādījis daudzas kompānijas diezgan apgrūtinošā stāvoklī: jaunu kredītu ņemšana kļūst arvien dārgākā, un jāapmaksā arī vecie parādi. Tramps jau asi kritizējis regulatora stratēģiju, paziņojot, ka FRS ir "sajukusi prātā" un pārvērtusies Amerikas ekonomikas galvenajā draudā.

Drauds ir absolūti reāls: nekustamā īpašuma tirgus jau ir reaģējis uz FRS rīcību ar palēnināšanos, dzīvesvietas cenas pārsniegušas līmeņus, kuri bija pirms 2008. gada krīzes. Analītiķi neizslēdz, ka 2019. gadā regulators varētu paņemt pauzi. Taču Pauels vienalga lika saprast: tirgum derētu gatavoties gludai un pakāpeniskai pamatlikmes palielināšanai.

"Depresijas" gadi

Tikmēr JPMorgan Chase analītiķi aprēķinājuši, kā izmaiņas ASV monetārajā politikā ietekmēs dolāra kursu. Pēc viņu vērtējuma, samazināšanās sāksies nākamā gada beigās, un lauz lejupslīdes trendu Amerikas valūta vairs nespēs: lejupslīde ilgs gadiem ilgi.

Šādu trajektoriju iesāks ASV ekonomikas atdzišana un pauze FRS likmju paaugstināšanā gada otrajā pusē.

"Beigās mūs sagaida dolāra lejupslīde daudzu gadu garumā. Nākamā gada otrajā pusē, ja FRS patiešām paņems taimautu, ekonomika kļūs lēnāka, savukārt pārējā pasaule stabilizēsies, mēs kļūsim par Amerikas valūtas samazināšanās lieciniekiem," citē JPMorgan globālo stratēģi Gabrielu Santosu Bloomberg.

Saskaņā ar JPMorgan ekonomistu prognozēm, ASV ekonomika kļūs par 1,9% lēnāka. "Izaugsmes tempu samazināšanās līdz 2% - scenārijs, kura gadījumā dolāru sagaida daudzu gadu ilgs kritums," konstatēja bankas analītiķi.

Hronisks deficīts

Viens no vadošajiem amerikāņu finanšu speciālistiem, pasaulē lielākā privāto investīciju fonda Bridgewater Associates dibinātājs miljardieris Rejs Dalio arī ir pārliecināts, ka situācija ekonomikā nesola neko labu dolāram. Tiesa, pēc viņa domām, par gludu un ilggadīgu samazinājumu nenākas runāt: dolārs nobruks sakarā ar turpmāko "trīskāršā deficīta" palielinājumu: budžeta, tirdzniecības līdzsvara un tekošo operāciju konta deficītu.

Kā skaidro Dalio, ASV trīskāršais deficīts atbaidīs valsts kases obligāciju ārzemju pircējus, kas izprovocēs sprādziena cienīgu to ienākumu izaugsmi un graujošu dolāra kursa kritumu par 30%.

Tādā gadījumā, pārliecināts investors, Amerikas naudas vienība neizbēgami pazaudēs pasaules rezerves valūtas statusu. Dalio neprecizēja, kas nomainīs dolāru, taču paziņoja: šis scenārijs kļūs par ASV "sliktāko murgu".

"Dolāra loma samazināsies, Amerikas vērtspapīru īpašnieki gūs zaudējumus. Mēs redzēsim, kā uz skatuves iznāks citas valūtas. Kādas tieši? Tas ir ļoti plašs sarunas temats," norādīja viņš.

Zelts, nevis dolāri

Uz to, ka dolāra dienas pasaules galvenās valūtas lomā ir skaitītas, norāda arī cits amerikāņu ekonomists – Bērklijas Kalifornijas universitātes profesors Barijs Eihengrīns. Mūsdienu finanšu tehnoloģiju jauda sagrauj "tīkla efektus", kuri veidojuši dabīgu valūtas monopolu, skaidro viņš. Šodien arvien vieglāk pārslēgties starp valūtām, tas ir salīdzināms ar operāciju sistēmu attīstību personīgai elektronikai.

Arī Dalio norāda uz zeltu, kā uz vienu no drošākajiem valūtas investēšanas un politisko risku instrumentiem. Un tam ir saprātīgs skaidrojums: dolāra sistēmas sabrukšanas gadījumā (un to veicina, neraugoties uz pārējo, milzīgie ne ar ko nenodrošinātie parādi) zelts viennozīmīgi nezaudēs cenu. Saglabājot maksājuma līdzekļa funkciju pasaules tirdzniecībā, šis aktīvs samazina atkarību no jebkuras valūtas.

Золотые банковские слитки
© Sputnik / Pavel Lisitsyn
Bankas zelta stieņi

Nav brīnums, ka dolāru vietā Krievija arvien vairāk izvēlas stieņus. Zelta rezerves jau ir sasniegušas rekorda līmeni, savukārt ASV vērtspapīru daļa Krievijas CB starptautiskajās rezervēs praktiski kļuvusi niecīga.

"Esmu pārliecināts, ka globālā pārslodze notiks tad, kad pasaules valdībām būs jātiek vaļā no parādiem, un viņi visu piesaistīs zelta cenai. Lūk kādēļ Krievijai un Ķīnai līdzīgas valstis uzkrāj zeltu – viņas zina, kas var notikt pēc dažiem gadiem," konstatēja Kīts Ņumeiers, First Mining Gold direktoru padomes priekšsēdētājs.

190
Pēc temata
Soross atzinis savu sakāvi cīņā ar Krieviju
Kāpēc pasaules tirgos dolāra kurss turpina sarukt: ko gaidīt no "amerikāņa"
Informācijas avoti Briselē: ES pārstās maksāt par Irānas naftu dolāros
Erdogans aicinājis pielikt punktu dolāra virsvaldībai pasaulē

Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"

5
(atjaunots 16:41 25.10.2020)
Britu mediji atklājuši kārtējo Krievijas informatīvo diversiju pret cilvēci. Vairākas dienas tā bija galvenā ziņa britu presē.

Iedomājieties vien, ar kādām problēmām šobrīd saskaras Lielbritānija: valstī ir briesmīga epidemioloģiskā situācija, reģioni protestē pret valdības jaunajiem karantīnas pasākumiem, sarunas ar Eiropas Savienību par Brexit nonākušas strupceļā, kas jau tuvākajā laikā draud ar ekonomisku kolapsu, Skotijas izstāšanās idejas atbalsts ir sasniedzis maksimālo līmeni, un tas var novest pie valsts sabrukuma. Un šajos apstākļos britu laikraksti pirmajās lapās publicē galvenās ziņas: "Trakie Russkies apgalvo, ka vakcīna mūs pataisīs par šimpanzēm" portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Gandrīz visas avīzes publicēja amizantās kolāžas, kurās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons attēlots kā sniega cilvēks, ar parakstu: "Es mīlu savu sniega cilvēka vakcīnu." Atsaucoties uz kādu avotu, visi šie mediji paziņoja, ka tādas fotogrāfijas saražotas vai izplatītas pēc Krievijas valsts vai arī Krievijas oficiālo personu rīkojuma, kā daļa no kopējās dezinformācijas kampaņas, lai nomelnotu topošo britu vakcīnu no koronavīrusa un paziņotu, ka tā pārvērš cilvēkus par pērtiķiem.

Visu šo apgalvojumu pirmavots bija The Times, kas piesedzoties ar savu "izmeklēšanu", publicēja dažus sensacionālus materiālus par šo tēmu. It kā redakcijai fotogrāfijas esot nodevis kāds "(dezinformācijas – red. piez.) kampaņā iesaistītais", kurš norūpējies par to, ka tā varētu kaitēt sabiedrības veselības aprūpei. "Ieinteresētā persona" paziņoja, ka viņam esot kāds sakars ar jautrajām bildēm.

Kāds tad tam visam sakars ar Krieviju? Par to The Times klāstīja, vairojot intrigu. Ievadrakstā teikts: "Nav skaidrs, vai propagandas mēģinājumam atļauju deva Kremlis, bet ir pierādījumi, ka daži Krievijas ierēdņi ir iesaistīti tās organizācijā un izplatīšanā."

Pamatrakstā apgalvojums vairs nav tik kategorisks: "Kampaņa pret Oksfordas pētījumu, iespējams, saistīta ar Krievijas oficiālajām personām. <…> Šo personu iesaistīšana nenozīmē, ka Kremlis devis attiecīgo pavēli, atbalstu, vai tam bija zināms par šo propagandas mēģinājumu." Galu galā galvenā intriga no teju vai visu laikrakstu virsrakstiem (par to, ko to visu dara Krievija), laikraksta lasītājiem netika izskaidrota. Tā vietā viņi aicināti apmeklēt laikraksta tīmekļa vietni un noklausīties 40 minūšu aplādi par šo tēmu – sak, tur viss ir sīki izskaidrots un pierādīts.

Šķiet, citi mediji (gan britu, gan amerikāņu) tik tālu nav devušies un uzticējušies The Times apgalvojumiem, ka šajā aplādē esot visi pierādījumi Krievijas oficiālo personu saiknei ar interneta memu ražošanu, kas diskreditē britu neeksistējošo vakcīnu. Tāpēc arī parādījās dažas publikācijas, kurās šo "Krievijas dezinformācijas kampaņu" pasniedza teju kā daļu no "Gerasimova militārās doktrīnas" – Rietumu medijiem vispār ļoti patīk atsaukties uz Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerimova stratēģiju.

Taču no The Times aplādes kļūst skaidrs: gandrīz visas translācijas gaitā skan solījums: lūk, mēs jums pierādīsim Krievijas valsts saikni. Kad beidzot runa sākas par organizatoriem, izskan Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektora Kirila Dmitrijeva uzvārds. Laikraksta žurnālisti apspriež ar štata "kremlenologiem" Dmitrijeva personību, viņa fondu un pat to, vai Vladimiram Putinam bija zināms par viņu organizēto kampaņu. Tātad The Times beidzot nonākusi uz pēdām: re, kur ir ierēdņi, kas saistīti ar bildītēm par "Jetiju Džonsonu".

Pēc tam seko vienkārši satriecoša frāze: "Kirils Dmitrijevs nav minēts mūsu rīcībā esošajās liecībās. Un nav ne mazākā mājiena par to, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā."

Tas arī viss! Te apraujas pēdas, kas ved pie noslēpumainajiem "Krievijas ierēdņiem", ko apsolīja laikrakstā. Vien eksperts Marks Galeoti, kas pazīstams ar savām paviršajām grāmatām par noziedzību Krievijā, pauž viedokli, ka aiz kampaņas varētu stāvēt daži "kremļa hercogi un baroni". Re, kāds "pierādījums".

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tad seko kārtējais "insaids": daži Krievijas valsts telekanāli pat esot gatavojuši feiku par to, ka britu vakcīnas testēšanas laikā ir miruši divi testēšanas dalībnieki, bet viņu nāve it kā tiekot rūpīgi slēpta. Tas esot pierādījums, ka vakcīna ir iedarbīga tikai pērtiķiem, nevis cilvēkiem. Tiesa, uzreiz tiek ziņots: "Kampaņa tomēr netika sākta. Varbūt tas būtu par daudz pat Krievijas televīzijai." Proti, to neviens nav atklājis, un mēs nezinām, no kurienes šo informāciju paņēmuši aplādes autori. Bet pēc tam seko "fact-checking" no The Times, kurā tiek "apgāzta" nekur nepublicētā "sensācija". Tas ir kaut kas jauns solīdās žurnālistikas praksē – pašiem pasniegt pasaulei nekur neizskanējušas baumas, un pēc tam tās dedzīgi atspēkot.

Pie tam šonedēļ Brazīlijā miris viens no brīvprātīgajiem britu kompānijas AstraZeneca vakcīnas izmēģinātājiem. Tomēr par to stāstīja pasaules aģentūras. Un to ir grūti attiecināt uz "Krievijas dezinformāciju".

Tādējādi nevienā materiālā nav neviena fakta, kas pierādītu kaut mazāko Krievijas valsts, Krievijas amatpersonu vai neoficiālu personu saikni ar amizantajiem memiem par Džonsonu un kovidu. Internetā patiešām ir papilnam tādu attēlu. Tomēr mēģinājumi atrast to pirmavotu nemainīgi noved pie tā paša The Times, kur tie bija pirmo reizi publicēti. Mēs nezinām, vai tie tika publicēti kaut kur agrāk, bet tieši šis laikraksts sāka izplatīt tos pasaulē.

The Times apgalvo, ka tamlīdzīgi memi publicēti trijos pieticīgos resursos - divos britu un vienā no Briseles. Tiesa, atrast iespējams tikai vienu ar to visu netieši saistītu attēlu (pavisam citu) vietnē EUReporter. Izrādās, šīs kolāžas galvenais izplatītājs ir The Times. Pat ja iedomātos, ka kāds grib nomelnot britu vakcīnu, saucot to par "pērtiķu vakcīnu", sanāk, ka viņš atrada efektīvāko un lētāko metodi: viņš to vienkārši iemeta slavenās britu laikraksta redakcijā un pasniedza kā "Krievijas dezinformācijas pierādījumu". Un viss, tālāk memi izplatījās internetā. Neticams efekts. Ja tā patiešām ir, izrādās, ka The Times ir kļuvis par dezinformācijas izplatīšanas instrumentu (un visticamāk, tā nav Krievijas izcelsmes dezinformācija).

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Taču pat apstākļos, kad nekas neliecina par sakariem ar Krieviju šajā situācijā, mēs jau vērojam Londonas nikno reakciju. Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs jau apsūdzēja Maskavu Oksfordas vakcīnas diskreditācijā. Tā var līdz sankcijām nonākt. Tagad jau nav svarīgi, ka pats The Times apgalvo: diezin vai te ir iejaukts Kremlis. Britu ministriem nav jālasa tālāk par virsrakstu.

Galvenais, ka uz jautājumu "kāpēc tas ir vajadzīgs Krievijai?" šī laikraksta redakcijas sleja atbild vienkārši: tiek iedragāta "globālā uzticība visām vakcīnām". Taču Krievijai ir neizdevīgi iedragāt uzticību vakcinācijai kā tādai, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurai jau ir vakcīna pret koronavīrusu. Bet loģika Rietumos nevienam nerūp.

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā uzreiz paskaidroja: pieņēmums, ka Krievija varētu sākt jebkādu propagandu, lai iedragātu uzticību britu vakcīnai, "pats par sevi jau ir dezinformācijas piemērs". Taču ievērojiet, ka neviens sociālais tīkls nebloķē šīs britu preses "sensācijas", nesaka, ka tām ir "nepieciešama papildu pārbaude".

Tas taču nav skandāls ar Hantera Baidena elektroniskām vēstulēm, kas diskreditē viņa tēvu, ASV prezidenta kandidātu. Šajā gadījumā sociālie tīkli darbojās ātri un stingri, bloķējot laikraksta New York Post lapas, kas uzdrošinājās publicēt šo kompromātu. Pie tam saites uz to pašu laikrakstu, kas publicēja britu "sensāciju" par Krieviju, vakcīnu un pērtiķiem, neviens nebloķē. Ja runa ir par krieviem, tad var publicēt pat galīgi absurdas apsūdzības, nepārbaudot tās.

Ir vēl viens loģisks jautājums: kāpēc tas viss ir vajadzīgs britu medijiem? Patiesībā atbilde ir pašā raksta sākumā. Vismaz uz dažām dienām sabiedrības uzmanība tika novērsta no diskusijām par reālajām problēmām un pievērsās "viltīgajiem krieviem". Kad "pērtiķu vakcīnas" rakstu efekts vājināsies, var iemest jaunu "sensāciju", piemēram par to, ka tie paši viltīgie krievi mēģinājuši izjaukt Olimpiādi 2020, bet drosmīgie britu specdienesti ir novērsuši šo sazvērestību. Re, atkal uz pāris dienām nodrošināts skandāls un troksnis. Lai tikai neviens nepieprasītu: parādiet kaut vienu liecinieku vai liecību. Protams, tas ir gluži lieki.

5
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem
ICEX-2018

"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

7
(atjaunots 15:39 25.10.2020)
Simtiem metru klintsiežu, spējīgs izturēt tiešu kodolsprādzienu un atomzemūdenes ar raķešu ieročiem – ASV Jūras kara spēki plāno reanimēt Olavsvernas pazemes jūras kara bāzi Norvēģijā, kas saglabājusies kopš aukstā kara laikiem.

Vairākas izlūkzemūdenes Seawolf izies jūrā patruļās un izsekos Ziemeļu flotes kuģus. Par vienu no vislabāk aizsargātajiem NATO objektiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pilsēta klints dzīlēs

Aktīva karadarbība Olavsvernas bāzē ir pārtrūkusi kopš 2000. gadu sākuma, objekts iesaldēts 2009. gadā. Tomēr nesen amerikāņi nolēma no jauna dislocēt te savas atomzemūdenes – militārpersonas Rietumos apgalvo, ka lēmums pieņemts pēc Krievijas nostiprināšanās Arktikā.

Olasvernā tiks dislocētas visas Seawolf klases zemūdenes. Augustā viena no tām jau devās izmēģinājuma reidā uz Norvēģiju no Bangoras jūras kara bāzes (Vašingtona) un Tromses pilsētu Norvēģijā. Šo ostu amerikāņi izmanto atomzemūdeņu stāvvietai – papildina provīzijas krājumus un veic remontus.

Seawolf klases atomzemūdenes ir vienas no slepenākajām ASV. Tās izstrādātas 80. gados īpaši darbam rajonos, ko pilnībā kontrolē pretinieks. "Jūras vilki" ir ļoti klusi un grūti pamanāmi, aprīkoti ar spēcīgiem pretkuģu un pretzemūdeņu  ierožiem. Cita starpā zemūdene nes pussimtu spātnoto raķešu "Tomahawk" vai "Harpune" vai tikpat lielu skaitu pretkuģu torpēdu. XX gs. beigās amerikāņi plānoja uzbūvēt apmēram 30 tādas zemūdenes, tomēr pārdomāja – pēc PSRS sabrukuma un Varšavas līguma organizācijas likvidācijas. Rezultātā ASV Jūras spēki saņēma tikai trīs zemūdenes. Olavsvernas jūras kara bāze tika izbūvēta jau 60. gados. Tā atrodas vien 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas, Ziemeļu flotes zemūdeņu patrulēšanas maršrutu tiešā tuvumā. Augstā kara gados amerikāņi un viņu sabiedrotie dislocēja bāzē par Ziemeļu Ledus okeāna akvatoriju atbildīgos zemūdens spēkus. NATO zemūdeņu ekipāžas bija gatavas jebkurā brīdī aizšķērsot ceļu Ziemeļu flotei Norvēģu jūrā un tālāk – uz Atlantijas ziemeļiem.

Milzīgais pazemes komplekss izcirsts klintīs, to aizsargā 300 metrus biezs iežu slānis. Vairāk nekā 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā – noliktavas, munīcijas glabātavas, remonta piestātnes. Tuneļu projektēšanai un izbūvei, objekta aprīkošanai ar mūsdienīgām iekārtām tika iztērēti vairāk nekā 500 miljoni dolāru. Salīdzinājumam: pirmais aviācijas bāzes atomkuģis USS Enterprise, kas tika nolaists ūdenī 1961. gadā, izmaksāja apmēram 450 miljonus.

Tuvāk Arktikai

 Ziemeļu flotes bijušais komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs uzskata, ka atjaunotā Olavsvernas bāze radīs nopietnus draudus Krievijai no NATO puses.

"Seawolf ir labi pielāgotas reisiem zem ledus, - admirālis atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Amerikāņi plāno pietuvināt to bāzes vietu darbības zonām, cenšas aizvien vairāk pietuvoties mūsu robežām un Arktikai, kur mēs patlaban ieņemam līdera vietu, pateicoties atomledlaužiem. Protams, Ziemeļu flotei nāksies kontrolēt Olavsvernu – visi šiem nolūkiem nepieciešamie spēki un līdzekļi ir."

Tiesa, eksperti norāda, amerikāņi var saskarties ar grūtībām, jo patlaban no juridiskā viedokļa bāze pieder privātpersonai. 2000. gadu beigās rietumvalstu analītiķiem šķita, ka Krievijas flote NATO vairs nav bīstama, turklāt Olavsvernas uzturēšana izmaksā pārlieku dārgi. Galu galā Norvēģijas valdība bāzi izsolīja.

2011. gadā Olavsvernu par 4,5 miljoniem dolāru nopirka novēģu uzņēmējs. Viņš iznomāja kompleksu, tostarp arī Krievijas kompānijām. Šeit periodiski ieradās zinātniski pētnieciskie kuģi "Akademik Nemchinov" un "Akademik Shatskiy". Pēc darijuma daudzas norvēģu militārpersonas kritizēja valdības soli, piemēram, viceadmirālis Einārs Skorgens nosauca objekta pārdošanu par "tīrāko neprātu".

"Mēs esam atņēmuši sev svarīgāko placdarmu un piespiedām zemūdenes pārvarēt simtiem jūdžu papildus. Mums ar Krieviju ir kopīga robeža Barenca jūrā. Skaidrs, ka mūsu jūras kara flotei ir jāatrodas jūras bāzē Arktikā," skaidroja Skorgens.

Dubulti standarti

Desmit gadus vēlāk NATO aptvēra savu kļūmi. Norvēģu telekanāls NRK stāstīja, ka pēdējās nedēļās augstu stāvošas militārpersonas no Pentagona vairākkārt apmeklējušas Olavsvernu, un Norvēģijas Aizsardzības ministrija apstiprināja vienošanos, kas dod iespēju Norvēģijas, ASV un no sabiedroto bruņotajiem spēkiem no jauna izmantot bāzi saviem mērķiem.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

"Norvēģijas valdības attieksme pret Krieviju ir nedraudzīga, lai arī pavisam nesen viņi noslēdza ar mums līgumu par teritorijas sadali Barenca jūrā, - tieca Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Mēs par to izšķīrāmies, ņemot vērā labu kaimiņattiecību politiku un sadarbības paplašināšanos reģionā, cerot, ka arī Norvēģija izturēsies atbilsoši. Taču, Vašingtonas mudināta, Norvēģija, gluži pretēji, palielina agresiju pret Krieviju Atlantijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeānā."

Pie tam, pēc eksperta domām, no militārā viedokļa, ASV un NATO pozīcijas ziemeļu platuma grādos Olasverna pastiprinās pavisam nedaudz, jo bāzes koordinātas un iespējas jau zen ir zināmas. Draudu gadījumā to iespējams ātri bloķēt ar mīnām – ar zemūdeņu, lidmašīnu vai neapdzīvojamo zemūdens aparātu palīdzību.

Pazemes labirinti

Olavsvernas pazemes bāze nav unikāla. Aukstā kara gados tika uzbūvēti desmitiem šādu objektu. Lielāko bunkuru izbūvēja zviedri pagājušā gadsimta vidū. Muskes jūras kara bāze izcirsta granīta klintī, kas patiesībā veido atsevišķu salu Stokholmas arhipelāga dienvidos. Iekārtoja trīs dokus kuģu un zemūdeņu uzņemšanai, kazarmas, remontrūpnīcu, noliktavas un hospitāli.

Šajā bāzē līdz tūkstotis karavīru var pārdzīvot madveida raķešu triecienu vai pat kodolbumbas sprādzienu. No kontinenta līdz objektam zem jūras dibena izrakts trīs kilometrus garš tunelis. 2000. gados bāze tika iekonservēta, taču 2019. gadā izskanēja informācija, ka Zviedrijas Jūras kara spēki izvietojuši tur štābu. Tur plānots dislocēts aptuveni simt karavīrus un piecas "Visby" tipa korvetes.

Savukārt Krievijas lielākā atslepenotā pazemes bāze atrodas Krimā – Tavrosa kalnā netālu no Balaklavas līča noslēpti veseli divi objekti: sausais doks zemūdeņu remontam un paslēptuvei, kā arī torpēdu un raķešu kodolādiņu noliktava.

Kodolkara gadījumā pazemē aptuveni mēnesi var komfortabli dzīvot trīs tūkstoši cilvēku – degvielas, produktu un ūdens krājumi tika regulāri atjaunoti.

Pēc PSRS sabrukuma bāzi dabūja Ukraina. Tāpat kā daudzus citus objektus, to pameta un izlaupīja, krāsaino metālu mednieki izzaga iekārtas. 2000. gados Balaklavā iekārtoja muzeju: tūristiem demonstrē remonta rūpnīcas pazemes daļu, arsenālu, ostu un dažas ēkas.

Eksperti vērtē, ka nepieciešamības gadījumā bāzi iespējams atkal sakārtot, tomēr tā nespēs uzņemt mūsdienu zemūdnes to izmēru dēļ.

7
Tagi:
Krievija, Norvēģija, NATO, Pentagons, ASV
Pēc temata
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu