Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunājas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un ASV prezidentu Donaldu Trampu Parīzē

Lielā Eiropas armija "aizsardzībai no ASV un Krievijas": Putinam tas patīk

67
(atjaunots 10:59 15.11.2018)
Parīzes vētrainā vēlme nākotnē atkal kļūt par impērijas galvaspilsētu ir tīri cilvēciska. Taču saprotams ir arī miers, ar kādu uz šo vēlmi skatās tagadējās lielvalsts galvaspilsēta – Maskava.

Vladimirs Putins atbalstīja ideju veidot Eiropas armiju. Viņa vārdi atstājuši divēju iespaidu uz eiropiešiem, kā arī, protams, uz britu un amerikāņu kolēģiem, atzīmēja RIA Novosti autore Irina Alksnis.

Jāpatur prātā, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ierosinājumu radīt Eiropas armiju pamatoja ar argumentu, ka armija vajadzīga "aizsardzībai no Ķīnas, Krievijas un pat ASV". Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele, gluži pretēji, nesen paskaidroja, ka "vienota Eiropas armija pierādītu pasaulei, ka karš Eiropā ir neiespējams".

Atgādināsim, ka iepriekš Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs aicināja pārvērst Eiropu par "impēriju tādu kā ASV un Ķīna".

Tiesa, viņš piebilda, ka šai "impērijai" jābūt miermīlīgai lielvalstij, kas balstās uz tiesiskas valsts principiem. Taču, pēc viņa domām, "Eiropai vairs nevajag baidīties likt lietā savu varu".

Pēdējā laikā tamlīdzīgi asi Eiropas valsts amatpersonu izteikumi skan aizvien biežāk, un parasti tos vērtē Eiropas un ASV attiecību spriedzes kontekstā.

Pie tam, lai arī "lielvalstiskos" izteikumus pastiprina virkne vadošo Eiropas sabiedrisko un politisko darbinieku (piemēram, Angela Merkele), redzams, ka tieši franči šajā ziņā izceļas īpaši un dažkārt tas noved pie neliekuļoti amizantām situācijām.

Atliek atsaukt atmiņā incidentu aizvadītajā nedēļā, kad pēkšņi tika atcelta Krievijas un ASV prezidentu saskaņotā tikšanās Parīzē. Iemesls ir ļoti oriģināls: Emanuels Makrons nav vēlējies, lai Krievijas un ASV pārrunas aizēnotu Elizejas pils organizētos pasākumus Pirmā pasaules kara noslēguma piemiņai.

Elizejas pils saceltajā tracī ir arī kāda simboliska nianse: kā zināms, Pirmais pasaules karš iezīmē pēdējos patiesos Francijas militāro ģeopolitiskos panākumus. Par tās iekļaušanu starp uzvarētājiem pēc Otrā pasaules kara sacerēti bezgala daudzi joki, taču nekādu citu variantu nav.

Tieši simt gadi pagājuši kopš pēdējiem panākumiem, pareizāk sakot, kopš pēdējā jūtamā ieguldījuma vispasaules militāri politiskajos notikumos. Tas ir ilgs laiks. Pārāk ilgs valstij, kas saglabā nopietnas ģeopolitiskās ambīcijas un pretenzijas par iesaistīšanos topošajā pasaules sadalīšanā.

Situāciju vēl pasliktina tas, ka pašlaik Parīze zaudē nedaudzās "bijušā krāšņuma paliekas", lielvalsts pazīmes, ko tai izdevies saglabāt pēdējos gadu desmitos. To apliecina acīmredzami piemēri.

Pirmkārt, Lībija. Lai arī par Lībijas valsts iznīcināšanu un asinspirti, kādā iegrūsta valsts, parasti tiek vainoti Rietumi kopumā, it īpaši – kā jau parasti – ASV, patiesībā toreizējo notikumu galvenā iniciētāja bija Francija. Tā pirmā sāka operāciju ar mērķi izveidot zonu bez lidojumiem Lībijas gaisa telpā.

Šo notikumu rezultāti visiem ir labi zināmi. Patlaban pasaule vēro, kā Krievija pārtvērusi iniciatīvu, ko zaudējuši vai, pareizāk sakot, atmetuši Rietumi, tostarp – arī Francija, jo zudusi kontrole pār situāciju. Tagad Krievija aktīvi strādā ar Lībijas politiskajiem spēkiem, lai atjaunotu Lībijas valstiskumu.

Otrkārt, Centrālāfrika. Eiropas valstis bieži saglabā politisko, ekonomisko un pat militāro kontroli savās bijušajās kolonijās. Starp tām bija arī Francija – tā aktīvi piedalījās, pat militāri iejaucās Āfrikas valstu – savu bijušo koloniju – lietās. Runa pārsvarā ir par Centrālāfrikas valstīm. Taču arī te Parīze zaudē līdzsvaru, un par to, starp citu, tā var "pateikties" Maskavai. Pēdējā gada laikā frāze "Krievija un Centrālāfrikas Republika" ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri seko ziņām no visas pasaules.

Patiešām, Maskava aktīvi sadarbojas ar reģiona valstīm, tostarp arī militārajā un militāri tehniskajā jomā, aizvien biežāk pabīdot malā bijušo metropoli.

Vārdu sakot, Parīzes vētrainā vēlme no jauna kļūt par impērijas galvaspilsētu ir tīri labi saprotama.

Taču saprotams ir arī miers, ar kādu uz šo vēlmi skatās tagadējās lielvalsts galvaspilsēta – Maskava. Pārāk labi redzama starpība pieejā, ko izmanto divas Eiropas valstiskuma domājamās lokomotīves

Francija, iespējams, vēlas nodemonstrēt muskuļus globālajā arēnā, bet Vācija – mierīgi saturēt grožos pašu Eiropas Savienību.

Un tas liecina, ka "Eiropas vienotā armija", ja tā patiešām parādīsies, diezin vai būs labāk spējīga cīņām nekā pašreizējā NATO.

Tiesa, armija nebūs tik lielā mērā atkarīga no Vašingtonas, tāpēc tās izveides perspektīva patiešām ir apsveicama.

67
Pēc temata
Mediji noskaidrojuši pret Makronu plānotā atentāta detaļas
Mogerīni: ES militāra sadarbība kā variants naudas līdzekļu ekonomijai
Emanuels Makrons zaudē reitingu un kilogramus
Makrons paziņojis, ka Putins ieinteresēts ES "demontēšanā"
Tramps uzskata par aizvainojošu Makrona ieteikumu veidot vienotu Eiropas armiju
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

12
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

12
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

60
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

60
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

0
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

0
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija