ASV armijas karavīri

Pentagons sapratis, ko sastrādājis: ķīnieši nospieduši uz ceļiem ASV armiju

174
(atjaunots 18:33 07.11.2018)
Šķiet, prezidenta Trampa nesenajās "dīvainībās" ir dzelžaina loģika – viņš negrib pieļaut, lai Amerika pārvērstos par kartona tīģeri ar papīra nagiem.

ASV nacionālās aizsardzības sistēmā konstatēta paliela plaisa, ko aizvērt ir grūti, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs. Pentagona reakcija atgādina vāji slēptu paniku, savukārt žurnālisti, iepazinušies ar amerikāņu ekspertu pētījumu rezultātiem par stāvokli ASV armijā un aizsardzības rūpniecībā, atzīst, ka prezidenta Trampa nesenajās "dīvainībās" ir dzelžaina loģika – viņš negrib pieļaut, lai Amerika pārvērstos par kartona tīģeri ar papīra nagiem.

Aģentūras Reuters autora Endija Houma rokās nokļuvis ASV Aizsardzības ministrijas septembra pārskats par situāciju ASV armijai nepieciešamāko materiālu piegādes jomā. Žurnālista atstāstījumā problēmas būtību veido viens svarīgs rādītājs. Apdraudēti vairāk nekā 300 (!) galvenie elementi, kas nepieciešami ASV Bruņoto spēku un aizsardzības rūpniecības normālai funkcionēšanai: ražotāji ASV stāv uz bankrota sliekšņa, vai to vietā jau stājušies piegādātāji no Ķīnas un citām valstīm – pie tā novedusi ASV nacionālās ekonomikas deintustrializācija un ražotņu izvešana uz Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Kā spilgtu un izteiksmīgu piemēru misters Houms min jocīgu (protams, tas šķiet jocīgs, ja vien jūs neesat ASV karavīrs) faktu no pārskata: izrādās, pavisam nesen "miris" pēdējais armijas telšu izgatavošanai nepieciešamo sintētisko diegu ražotājs Amerikā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ASV nokļūs "tekstila embargo" apstākļos, daži amerikāņu kareivji saskarsies ar iespēju pilnā augumā izstiepties zem klajas debess. Šķiet nepārprotami: tamlīdzīga perspektīva izskatās mazliet pazemojoša armijai, kas pretendē uz pasaulē modernāko bruņoto spēku statusu.

Situācija varētu šķist kurioza, ja vien tā neskartu plašu ASV armijas un militārās rūpniecības vajadzību sfēru. ASV Aizsardzības ministrijas pētījuma atslepenotajā daļā minēts, ka ASV fiksētas problēmas ar pārslēdzēju piegādēm,  kas uzstādīti gandrīz uz visām raķetēm. Pentagona ierēdņi ziņo: pārslēdzēju ražošanas uzņēmums ir slēgts, taču augstākās militārpersonas to uzzinājušas tikai vēlāk, kad noskaidrojies, ka pārslēdzēji izbeigušies. Jaunus nav kur ņemt, jo ražotājs izgaisis nebūtībā jau pirms diviem gadiem. Vēl viens spilgts piemērs: vienīgais uzņēmums valstī, kas ražo "gaiss-gaiss" tipa raķetēm paredzētos cietā kurināmā dzinējus, "saskāries ar tehniskām problēmām", kuru iemeslus nav izdevies noskaidrot pat valdības un militārajiem ekspertiem. Mēģinājumi atsākt ražotnes darbību izgāzušies, un Pentagons bijis spiests vienoties ar Norvēģijas uzņēmumu par netraucētām piegādēm. Tas nepārprotami liecina par visas amerikāņu sistēmas tehnisko degradāciju, jo situācija, kurā nav iespējams ne atjaunot ražotni, ne arī izprast problēmas būtību, var rasties tikai pamata iemaņu un zināšanu zuduma apstākļos.

© Ruptly .
ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izmēģinājumi

Pamazām iepazīstoties ar ASV armijas vadības sūdzībām, grūti atkratīties no domas, ka acu priekšā ir nevis 2018. gada septembrī klajā nācis ASV AM dokuments, bet gan trakajos 90. gados tapis pārskats par grūtībām Krievijas armijā. Nav burtiski neviena virziena, kurā nebūtu nopietnu vai ļoti nopietnu problēmu, turklāt bieži vien tās nav iespējams atrisināt pat uz bezdibenīgā budžeta rēķina.

Dokumenta nodaļā par problēmām kodolieroču jomā Pentagons sūdzas par to, ka ASV nav nepieciešamo inženieru un tehniķu, kam būtu attiecīgā izglītība, pieredze un ASV pilsonība (tā vajadzīga darbam armijas kodolobjektos). Frāze par pilsonību ir ļoti nozīmīga, jo augstskolas ASV absolvē pietiekami daudz inženieru, fiziķu un citu tehnisko speciālistu, taču neproporcionāli liels skaits viņu starpā ir ārvalstnieki, visbiežāk – Ķīnas pilsoņi.

Amerikāņi nevar atrast ne tikai nepieciešamos inženierus, bet arī kodolieročiem nepieciešamās mikroelektronikas detaļas. Izskanējušas sūdzības par to, ka viņi nevar uzticēties saviem elektronisko elementu piegādātājiem, jo "to ražošanas ķēdītes ir globālas".

Tulkojumā no amerikāņu birokrātijas normālā valodā tas nozīmē: "mikroelektronika mūsu kodolraķetēm tiek ražota Ķīnā, un mēs nezinām, ko ķīnieši tur sabāzuši iekšā".

Nopietnas grūtības rodas pat jautājumos, ko būtu itin vienkārši atrisināt amerikāņu tehnoloģiskās ekonomikas apstākļos. Piemēram, Pentagons ir noraizējies par programmatūras izstrādes, datu menedžmenta instrumentu un uzticamu ražotņu trūkumu. Situāciju pasliktina "neadekvāta prakse kiberdrošības jautājumos, kas raksturīga daudziem svarīgākajiem programmatūras piegādātājiem" (atkal pārtulkosim amerikāņu birokrātiju: "mūsu piegādātājiem klājas tik slikti kiberdrošības jomā, ka mēs nezinām, ko ķīniešu un krievu hakeri sabāzuši mūsu armijas izmantotajā programmatūrā").

Pārskata galvenais slēdziens: "Ķīna rada ievērojamu un augošu risku ASV nacionālajai drošībai vitāli nepieciešamu materiālu piegādes jomā. (..) Satraukuma zonu ASV ražošanas un militāri industriālās bāzes aspektā veido augošais plaši izmantotu un specializētu metālu, sakausējumu, reto metālu un pastāvīgo magnētu skaits".

Kopumā situācija ir slikta, sākot ar alumīniju un beidzot ar kiberdrošību, no raķešu pārslēdzējiem līdz inženieriem un frēzētājiem, no tehnoloģiskajiem darbgaldiem līdz sintētiskajam audumam teltīm. Amerikāņu biznesa alkatība, globalizācijas ideoloģija un dzelžainā pārliecība par to, ka vēsturei teju tiks pielikts punkts, kā to prognozēja Fukujama, nodarījuši ASV aizsardzībai tādu kaitējumu, par ko valsts ģeopolitiskie oponenti ne sapņot nevarēja. Ar to skaidrojami Donalda Trampa centieni gandrīz vai ar spēku īstenot Amerikas reindustrializāciju.

Tiesa, ir pamats domāt, ka diezin vai Trampa administrācijai izdosies labot to, ko 20 gadus lauzuši tās priekšgājēji – pašreizējās ekonomiskās grūtības ir pārāk dziļas.

Tā nu Krievijai un Ķīnai, no vienas puses, vajadzētu iegaumēt amerikāņu kļūdas, bet no otras puses – tās maksimāli izmantot. Spriežot pēc notikumiem pasaules arēnā, Maskava un Pekina pie šiem uzdevumiem ir ķērušās.

174
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

25
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

25
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

26
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

26
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Biezpiens, foto no arhīva

Nosaukts negaidīts labums, ko organismam nes biezpiens

0
(atjaunots 12:23 27.09.2020)
Produkts ir bagāts ar mikroelementiem un veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī palīdz cīnīties ar rudens depresiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Regulāra biezpiena lietošana uzturā palīdz cīņā ar rudens depresiju un stiprina potenci, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Sečenova vārdā nosauktās Maskavas valsts medicīniskās universitātes profesora, gastroenterologa Alekseja Bujeverova interviju pilsētas ziņu aģentūrai "Moskva".

"Biezpiens ir bagāts ar uzturvielām, olbaltumvielām un taukiem, mazākā mērā ar ogļhidrātiem <…> Tāpat ir nelieli pētījumi, ka biezpiens regulāras lietošanas uzturā gadījumā paceļ garastāvokli, palīdz cīnīties ar rudens depresiju," paskaidroja ārsts.

Viņš atgādināja, ka produkts ir bagāts ar mikroelementiem – kalciju, magniju, cinku. Tas veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī vīriešu potences uzlabošanu.

Gastroenterologs paskaidroja, ka veikalos ir jāpievērš uzmanība uzrakstam "biezpiens" uz iepakojuma. "Biezpiena izstrādājumu" un "biezpiena masas" sastāvā var izrādīties aromatizētāji un augu tauki.

Biezpiens satur samērā daudz kaloriju, tādēļ labāk būtu apēst ne vairāk par 200 gramiem dienā, atzīmēja Bujeverovs.

"Labāk ir apēst mazāk, taču ar normālu tauku saturu – 5% vai labāk 9%. No attaukotiem piena produktiem ir vairāk kaitējuma, nekā labuma," atgādināja ārsts.

Pirmkārt, organisms nesaņem taukus un sāk tos atlikt pats. Otrkārt, attaukoti produkti ir samērā bezgaršīgi, tādēļ ražotājs pieliek klāt cukuru un cukura aizvietotāju, kas palielina to enerģētisko vērtību.

0
Tagi:
veselība, pārtika
Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību
Pēc temata
5 mīti par depresiju. Sen jau laiks aizbīdīt tos pažobelē
Kādi vitamīni rudenī nepieciešami bērniem un pieaugušajiem