NATO mācības Trident Juncture 2018

Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai

136
(atjaunots 07:54 06.11.2018)
Vairāk nekā pussimts kuģu, 250 lidmašīnas, desmit tūkstoši transporta vienību un 50 tūkstoši kareivju – tik vērienīgas militārās mācības Ziemeļeiropa nav piedzīvojusi kopš aukstā kara laikiem.

Norvēģijā sākusies NATO mācību "Trident Juncture 2018" aktīvā faze, kurā piedalās 29 valstis. Zviedri un somi atbalsta aliansi. Par to, kurp vērsts "trejzobis" un kāpēc Krievija ar atbildi nevilcinājās – Nikolaja Protopopova un Andreja Stavanova materiālā portālam RIA Novosti.

Ordas no ziemeļiem

Alianses nosacītā karadarbība ilgst no 25. oktobra līdz 7. novembraim jūrā, uz zemes un gaisā. Karadarbības ģeogrāfija patiešām ir iespaidīga: Norvēģijas centrālā un austrumu daļa, Ziemeļatlantijas tuvējie rajoni, Dānijai piederošie šaurumi Baltijas jūrā, Norvēģu un Ziemeļu jūra, Islande, Zviedrijas un Somijas gaisa telpa. Parādi komandē amerikāņu admirālis Džeimss Fogo.

Mācību scenārijs paredz, ka miermīlīgajai Novēģijai uzbrukusi izdomāta ziemeļu valsts "Murinusa" (no latīņu valodas – zirneklis), un tā izmisīgi atkaujas.

Uzbrucēju – "Murinusa" vai "Ziemeļu spēku" karavīrus ataino Norvēģijas, Kanādas un Zviedrijas brigādes, kā arī amerikāņu ekspedīcijas korpusa jūras kājnieki. No jūras grupējumu atbalsta Kanādas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Lielbritānijas un ASV jūras kara spēki. Par godu vērienīgajai ballītei Norvēģijas ūdeņos ieradusies uzbrukuma grupa ar aviācijas bāzes atomkuģi "Harry Truman" priekšgalā, kurš šajā rajonā nav rādījies kopš aukstā kara laikiem.

"Murinusa" spēcīgajai agresijai draudzīgi stājas pretī apvienotie "Dienvidu spēki", ko pārstāv jūras kājnieki no Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas, Spānijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Turcijas, Somijas, Francijas un Zviedrijas. Tautas zemessardzes lomu spēlē norvēģu Nacionālā gvarde. No jūras visus piesedz divas NATO jūras kara grupas - SNMG1 un SNMG2, mīnu tralētāju grupa un amfībiju grupa no Holandes.

Pēc pirmā uzbrukuma puses mainīsies lomām: "Dienvidu spēki" pāries pretuzbrukumā, bet "Ziemeļu spēki" aizsargāsies, tāpēc komandieriem būs iespēja noslīpēt apvienoto spēku grupas dažādos kaujas režīmos. NATO neslēpj, ka manevru galvenais mērķis ir patrenēties ātri pārsviest lielus spēkus pāri Atlantijai un pa Eiropu, kā arī uzlabot alianses vienību darbības auksta klimata apstākļos.

"Šīs mācības ir lieliska iespēja Norvēģijai apgūt iemaņas uzņemt lielus spēkus un līdzekļus no ārvalstīm un tikt ar tiem galā, strādāt kopā ar sabiedrotajiem un partneriem," – žurnālistiem skaidroja Norvēģijas aizsardzības ministrs, tērpies baltā svīterī ar sīku zivtiņu, kuģīšu un vilnīšu ornamentu.

Mācības NATO izmaksās apaļu summiņu: tikai tehnikas un karavīru transportēšanai vien bija vajadzīgi 180 aviācijas reizi un 60 nofraktēti kuģi, nerunājot jau par munīcijai, degvielai un pārtikai vajadzīgajiem līdzekļiem. Mācību apkalpošanai ar norvēģu kompānijām noslēgto līgumu summa tiek lēsta 159 milj. eiro apmērā.

Danči pie robežas

Manevri ir atklāti, pārskatāmi un paredzēti aizsardzības nolūkiem, bet "Murinusa" pastāv tikai uz papīra – tādas tēzes savās uzrunās pūlas paust visi Trident Juncture organizatori, pat NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Lai nevienam nerastos ne mazākās šaubas, mācībās uzaicināti visu EDSO valstu, arī Krievijas pārstāvji.

Taču Maskava "miermīlīgajam trejzobim" netic. Ārlietu ministrija NATO bloka manevrus uzskata par Krievijai naidīgu provokāciju un norāda, cik negatīva ir mācību ietekme uz visu reģiona valstu drošību. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pagājušajā nedēļā paziņoja, ka NATO militārā aktivitāte pie Krievijas robežām ir sasniegusi neredzētu līmeni.

Tam piekrīt aģentūras RIA Novosti aptaujātie eksperti. Piemēram, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs uzskata, ka mācības Trident Juncture ir vērstas vienīgi pret Krieviju. "Ne ar vienu citu valsti NATO šajā rajonā karot nevar," – Sivkovs norādīja RIA Novosti. – Iespējams, ka mācību aizsegā alianse izvērsīs karaspēka grupējumu iebrukumam Krievijas teritorijā. Vienīgais, kas viņus pagaidām kavē – kodolvalsts statuss. Tas ir saprotams – neviens negrib dabūt pa pieri ar atombumbu."

Pēc eksperta  domām, ar stratēģiskajiem ieročiem bruņotās Ziemeļu flotes darbību rajons mācībām izraudzīts ar nodomu: "Domājams, apgūs Krievijas zemūdeņu un kuģu meklēšanu un iznīcināšanu Barenca jūrā un Norvēģu jūras ziemeļu daļā."

Vērā ņemams fakts: par ASV Aizsardzības ministrijas izdevums Stars and Stripes atzina, ka agresīvā valsts "Murinusa", gan izdomāta, tomēr rūpīgi nozīmēta, – tas ir reāls pretinieks, atzīst NATO stratēģi.

"Mācību pamatā ir (ieņemto teritoriju – red.) atbrīvošanas imitācija – sliktākais scenārijs no NATO viedokļa, - raksta avīze. Stoltenbergs teica, ka tā ir darbību noslīpēšana pret "fiktīvu agresoru". Taču Trident Juncture izstrādātas, lai imitētu "tuvāko pretinieku", un kaimiņos tāda ir tikai Krievija."

Lai arī norvēģu ģenerālis Rūne Jākobsens NATO brīfingā dievojās, ka alianses lidmašīnas un kuģi rīkosies vismaz tūkstoš kilometru attālumā no Krievijas, mācībās iesaistīta Somijas GKS bāze, kas atrodas tikai divsimt kilometru attālumā no robežas.

Aizsardzības ilūzija

Militāro zinātņu akadēmijas profesors Sergejs Sudakovs ir pārliecināts: tik vērienīgas NATO mācības saistītas ar slimīgo reakciju pēc Krievijas Bruņoto spēku manevriem "Austrumi 2018", kuros piedalījās vairāk nekā 300 tūkstoši karavīru un milzīgs skaits tehnikas, kā arī ASV iecere izstāties no Līguma INF.

"ASV un NATO tagad vajag par katru cenu parādīt, ka tās ir drošs balsts un jumts visai Eiropai," – paskaidroja Sudakovs. – Ir jānomierina partneri Eiropā un jāparāda, ka ASV un alianses spēks ir tik liels, kā vēl nekad un Eiropa ir droši aizsargāta. Taču eiropiešiem nāksies maksāt, ja viņi vēlas justies drošībā."

Pēc viņa domām, ar tamlīdzīgām mācībām amerikāņi pūlas iesēt bailes no liela kara Eiropas pilsoņu prātos, lai viņi labprātāk pavērtu makus un liktu galdā naudiņu par NATO bloka uzturēšanu.

"Tostarp arī amerikāņu ieroču papildu iepirkumam un, protams, jaunu armijas bāzu izvietošanai, - precizēja Sudakovs. – ASV tā ir noslīpēta ienākumu saņemšanas sistēma, kā arī citu nāciju paverdzināšanas paņēmiens: tiklīdz viņi izvieto armijas bāzi kārtējās valsts teritorijā, tā zaudē suverenitāti."

Eksperts uzsvēra, ka pašā Eiropā par NATO milzīgajām mācībām kā kucēni priecājas tikai Polija, Rumānija un Baltijas valstis, toties pašpietiekamā Vācija un Francija tās vērtē ar pamatīgu skepsi. Tur tikai retais vairs tic mītiem par "Krievijas draudiem".

136
Pēc temata
Krievijā pastāstīja, kā atbildēs uz NATO militārajām mācībām Norvēģijā
NATO īstenos desmitiem "eksperimentu" mācībās pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

32
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

32
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

20
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

20
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā