NATO mācības Trident Juncture 2018

Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai

142
(atjaunots 07:54 06.11.2018)
Vairāk nekā pussimts kuģu, 250 lidmašīnas, desmit tūkstoši transporta vienību un 50 tūkstoši kareivju – tik vērienīgas militārās mācības Ziemeļeiropa nav piedzīvojusi kopš aukstā kara laikiem.

Norvēģijā sākusies NATO mācību "Trident Juncture 2018" aktīvā faze, kurā piedalās 29 valstis. Zviedri un somi atbalsta aliansi. Par to, kurp vērsts "trejzobis" un kāpēc Krievija ar atbildi nevilcinājās – Nikolaja Protopopova un Andreja Stavanova materiālā portālam RIA Novosti.

Ordas no ziemeļiem

Alianses nosacītā karadarbība ilgst no 25. oktobra līdz 7. novembraim jūrā, uz zemes un gaisā. Karadarbības ģeogrāfija patiešām ir iespaidīga: Norvēģijas centrālā un austrumu daļa, Ziemeļatlantijas tuvējie rajoni, Dānijai piederošie šaurumi Baltijas jūrā, Norvēģu un Ziemeļu jūra, Islande, Zviedrijas un Somijas gaisa telpa. Parādi komandē amerikāņu admirālis Džeimss Fogo.

Mācību scenārijs paredz, ka miermīlīgajai Novēģijai uzbrukusi izdomāta ziemeļu valsts "Murinusa" (no latīņu valodas – zirneklis), un tā izmisīgi atkaujas.

Uzbrucēju – "Murinusa" vai "Ziemeļu spēku" karavīrus ataino Norvēģijas, Kanādas un Zviedrijas brigādes, kā arī amerikāņu ekspedīcijas korpusa jūras kājnieki. No jūras grupējumu atbalsta Kanādas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Lielbritānijas un ASV jūras kara spēki. Par godu vērienīgajai ballītei Norvēģijas ūdeņos ieradusies uzbrukuma grupa ar aviācijas bāzes atomkuģi "Harry Truman" priekšgalā, kurš šajā rajonā nav rādījies kopš aukstā kara laikiem.

"Murinusa" spēcīgajai agresijai draudzīgi stājas pretī apvienotie "Dienvidu spēki", ko pārstāv jūras kājnieki no Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas, Spānijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Turcijas, Somijas, Francijas un Zviedrijas. Tautas zemessardzes lomu spēlē norvēģu Nacionālā gvarde. No jūras visus piesedz divas NATO jūras kara grupas - SNMG1 un SNMG2, mīnu tralētāju grupa un amfībiju grupa no Holandes.

Pēc pirmā uzbrukuma puses mainīsies lomām: "Dienvidu spēki" pāries pretuzbrukumā, bet "Ziemeļu spēki" aizsargāsies, tāpēc komandieriem būs iespēja noslīpēt apvienoto spēku grupas dažādos kaujas režīmos. NATO neslēpj, ka manevru galvenais mērķis ir patrenēties ātri pārsviest lielus spēkus pāri Atlantijai un pa Eiropu, kā arī uzlabot alianses vienību darbības auksta klimata apstākļos.

"Šīs mācības ir lieliska iespēja Norvēģijai apgūt iemaņas uzņemt lielus spēkus un līdzekļus no ārvalstīm un tikt ar tiem galā, strādāt kopā ar sabiedrotajiem un partneriem," – žurnālistiem skaidroja Norvēģijas aizsardzības ministrs, tērpies baltā svīterī ar sīku zivtiņu, kuģīšu un vilnīšu ornamentu.

Mācības NATO izmaksās apaļu summiņu: tikai tehnikas un karavīru transportēšanai vien bija vajadzīgi 180 aviācijas reizi un 60 nofraktēti kuģi, nerunājot jau par munīcijai, degvielai un pārtikai vajadzīgajiem līdzekļiem. Mācību apkalpošanai ar norvēģu kompānijām noslēgto līgumu summa tiek lēsta 159 milj. eiro apmērā.

Danči pie robežas

Manevri ir atklāti, pārskatāmi un paredzēti aizsardzības nolūkiem, bet "Murinusa" pastāv tikai uz papīra – tādas tēzes savās uzrunās pūlas paust visi Trident Juncture organizatori, pat NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Lai nevienam nerastos ne mazākās šaubas, mācībās uzaicināti visu EDSO valstu, arī Krievijas pārstāvji.

Taču Maskava "miermīlīgajam trejzobim" netic. Ārlietu ministrija NATO bloka manevrus uzskata par Krievijai naidīgu provokāciju un norāda, cik negatīva ir mācību ietekme uz visu reģiona valstu drošību. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pagājušajā nedēļā paziņoja, ka NATO militārā aktivitāte pie Krievijas robežām ir sasniegusi neredzētu līmeni.

Tam piekrīt aģentūras RIA Novosti aptaujātie eksperti. Piemēram, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs uzskata, ka mācības Trident Juncture ir vērstas vienīgi pret Krieviju. "Ne ar vienu citu valsti NATO šajā rajonā karot nevar," – Sivkovs norādīja RIA Novosti. – Iespējams, ka mācību aizsegā alianse izvērsīs karaspēka grupējumu iebrukumam Krievijas teritorijā. Vienīgais, kas viņus pagaidām kavē – kodolvalsts statuss. Tas ir saprotams – neviens negrib dabūt pa pieri ar atombumbu."

Pēc eksperta  domām, ar stratēģiskajiem ieročiem bruņotās Ziemeļu flotes darbību rajons mācībām izraudzīts ar nodomu: "Domājams, apgūs Krievijas zemūdeņu un kuģu meklēšanu un iznīcināšanu Barenca jūrā un Norvēģu jūras ziemeļu daļā."

Vērā ņemams fakts: par ASV Aizsardzības ministrijas izdevums Stars and Stripes atzina, ka agresīvā valsts "Murinusa", gan izdomāta, tomēr rūpīgi nozīmēta, – tas ir reāls pretinieks, atzīst NATO stratēģi.

"Mācību pamatā ir (ieņemto teritoriju – red.) atbrīvošanas imitācija – sliktākais scenārijs no NATO viedokļa, - raksta avīze. Stoltenbergs teica, ka tā ir darbību noslīpēšana pret "fiktīvu agresoru". Taču Trident Juncture izstrādātas, lai imitētu "tuvāko pretinieku", un kaimiņos tāda ir tikai Krievija."

Lai arī norvēģu ģenerālis Rūne Jākobsens NATO brīfingā dievojās, ka alianses lidmašīnas un kuģi rīkosies vismaz tūkstoš kilometru attālumā no Krievijas, mācībās iesaistīta Somijas GKS bāze, kas atrodas tikai divsimt kilometru attālumā no robežas.

Aizsardzības ilūzija

Militāro zinātņu akadēmijas profesors Sergejs Sudakovs ir pārliecināts: tik vērienīgas NATO mācības saistītas ar slimīgo reakciju pēc Krievijas Bruņoto spēku manevriem "Austrumi 2018", kuros piedalījās vairāk nekā 300 tūkstoši karavīru un milzīgs skaits tehnikas, kā arī ASV iecere izstāties no Līguma INF.

"ASV un NATO tagad vajag par katru cenu parādīt, ka tās ir drošs balsts un jumts visai Eiropai," – paskaidroja Sudakovs. – Ir jānomierina partneri Eiropā un jāparāda, ka ASV un alianses spēks ir tik liels, kā vēl nekad un Eiropa ir droši aizsargāta. Taču eiropiešiem nāksies maksāt, ja viņi vēlas justies drošībā."

Pēc viņa domām, ar tamlīdzīgām mācībām amerikāņi pūlas iesēt bailes no liela kara Eiropas pilsoņu prātos, lai viņi labprātāk pavērtu makus un liktu galdā naudiņu par NATO bloka uzturēšanu.

"Tostarp arī amerikāņu ieroču papildu iepirkumam un, protams, jaunu armijas bāzu izvietošanai, - precizēja Sudakovs. – ASV tā ir noslīpēta ienākumu saņemšanas sistēma, kā arī citu nāciju paverdzināšanas paņēmiens: tiklīdz viņi izvieto armijas bāzi kārtējās valsts teritorijā, tā zaudē suverenitāti."

Eksperts uzsvēra, ka pašā Eiropā par NATO milzīgajām mācībām kā kucēni priecājas tikai Polija, Rumānija un Baltijas valstis, toties pašpietiekamā Vācija un Francija tās vērtē ar pamatīgu skepsi. Tur tikai retais vairs tic mītiem par "Krievijas draudiem".

142
Pēc temata
Krievijā pastāstīja, kā atbildēs uz NATO militārajām mācībām Norvēģijā
NATO īstenos desmitiem "eksperimentu" mācībās pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

0
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

0
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"