Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Vašingtona atsvaidzina "ierobežota kodolkonflikta" ideju

59
(atjaunots 19:11 31.10.2018)
ASV lēmums atgriezties pie vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm ir bīstama ne tikai tāpēc vien, ka Eiropā atkal varētu parādīties amerikāņu kodolraķetes. Galvenā nelaime ir tā, ka atdzimst "ierobežota kodolkonflikta" nāvējoši bīstamā koncepcija, uzskata Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes atvaļinātais augstākais kara izlūkošanas virsnieks-analītiķis Villems Roda.

 

Kas to būtu domājis, ka slima prāta auglis – tā saucamā ierobežotā kodolkara ideja, no jauna atgriezīsies saules gaismā un varasvīri mūsdienās sāks to atkal apspriest. 1976.-1980. gg. "vanagu" radīto koncepciju pārbaudīja eksperti, izmēģināja štāba mācībās ar simulatoriem un atzina – tā ir bīstama, bezperspektīva un neprātīga.

Taču tās izpēte lika speciālistiem nonākt pie slēdziena, ka pat mazas jaudas lādiņu pielietojums bruņotā konflikta jebkurā gadījumā noved pie totāla kodolkara ar katastrofālām sekām. Vēl vairāk, mazas jaudas kaujas galviņu pielietojums palielina plaša kodolkonflikta risku. Ierobežota kodolkara koncepciju no kapa augšāmcēla Savienoto Valstu lēmums atteikties no vienošanās par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, tātad atsākt mazas jaudas lādiņu un to transportēšanas līdzekļu izstrādi un ražošanu. Uz to spējīgi "vieglās dzīves" teorētiķi un politiķi, kas dievina pašnāvnieciskus lēmumus. Jāpiebilst, ka trešajai pēckara paaudzei, kas nav īpaši vērīgi noskatījušies videoierakstus par pēdējo kodolsprādzienu Hirosimā, tie vairs nešķiet bīstami.

ASV melo par "vieglu" uzvaru

Tagad ASV rīcībā jau ir vairāki mazas jaudas kodollādiņi. Un grūti noticēt, ka visus šos gadu desmitus ASV neko nav darījušas, lai tos pilnveidotu, un tieši tagad, 2018. gada oktobrī pēkšņi pieņemts lēmums atsākt pētījumus, turklāt vēl piesaistīt tādam notikumam visas pasaules uzmanību.

Speciālistu reakcija izrādījās pavārga – neko negaidītu vai jaunu ASV deklarētajos nodomos viņi nesaskatīja. Tie nešķita ārkārtēji, lai arī tā tam vajadzētu būt – "kodoltendences" pievēršanās mazas jaudas lādiņu izstrādes prioritātēm liecina, ka atdzimst ierobežotā kodolkara ideoloģija. Reanimēta ideja par to, ka ienaidnieku iespējams apspiest un uzvarēt bez lielas jaudas lādiņiem, tas ir, bez totālas iznīcības un milzīgiem cilvēku upuriem gan savā, gan pretinieka pusē.

Neizpratni par situāciju uzskatāmi demonstrē avīzē Postimees publicētais Krievijas Pētījumu centra vadītāja Vladimira Juškina raksts. Diemžēl nākas atkal pievērsties šī Krievijas bruņojuma "eksperta" darbiem, jo citu Igaunijas vadības rīcībā, šķiet, nav.

Juškins uzsver, ka nepieciešams atjaunot mazas jaudas lādiņu ražošanu ASV, kas šajā sfērā it kā esot pamatīgi atpalikušas no Krievijas. "Eksperts" apgalvo, ka Krievijā šī veida bruņojums izstrādāts 11 pielietojuma un transportēšanas platformām, bet ASV esot viena vienīga iespēja – nomest ar lidmašīnām. Nāksies paskaidrot "ekspertam", ka mazas jaudas lādiņus vispār nekad nav plānots nomest ar lidmašīnām – tām paredzētas bumbas, kuru jauda sasniedz 25-50 kilotonnas.

ASV ražoto mazas jaudas kodolieroču vidū kā piemēru pareizāk būtu minēt pašgājējhaubices M109 "Palladin" 155 mm artilērijas lādiņu. Turklāt ASV rīcībā ir mazas jaudas kodollādiņi diversijām, kodolmīnas, neliela darbības rādiusa kodolraķetes un spārnotās raķetes ar kodolgalviņām.

Vašingtona šauj divus zaķus uzreiz

Visā pasaulē izskanējušais brīdinājums par līguma laušanu ar Krieviju, domājams, izteikts ar mērķi iebiedēt potenciālos pretiniekus ar ASV deklarēto gatavību sākt "ierobežotu kodolkaru", lai aizsargātu savas un intereses un panāktu savus mērķus. Pie viena amerikāņi pilnveido līdz šim "pamestos" mazas jaudas lādiņus. Diezin vai šim nolūkam būs vajadzīgas lielas investīcijas – ASV nemaz nav tik traki atpalikušas no Krievijas, un pasaulē lielākās ekonomikas rūpniecības un zinātnes potenciāls spēj demonstrēt ātru un efektīvu rezultātu.

Ja sabiedrība piekritīs tam, ka armijas arsenālos parādīsies mazas jaudas kodollādiņi, politiķi un ģenerāļi var izšķirties par dažādām avantūrām, ko, protams, neviens neuzskatīs par risku, kas var saasināt konfliktu līdz jaudīgo lādiņu izmantošanai ar kolosālu iznīcības spēku. Domājams, ne Vācija, ne Francija neļaus amerikāņiem izvietot to teritorijā jaunas kodolraķetes, taču mazas jaudas kodollādiņi nekur nepazudīs.

Jāpiebilst, ka 80. gados (līgums par raķešu likvidāciju tika parakstīts 1987. gadā), kad biju tieši saistīts ar PSRS teorētisko militāro nozari, tās vadībai un komandieriem, manuprāt, bija daudz racionālāka un nosvērtāka pieeja mazas jaudas kodollādiņu iespējamas pielietošanas jautājumā, nekā pozīcija, ko patlaban demonstrē Vašingtona. Maskava tos uzskatīja par vienu no kodolbruņojuma elementiem. Tas nebija nekāds izņēmums, atsevišķs faktors, uz ko attiecināma citāda morāle, citādi iespējamās ekspluatācijas apstākļi.

Vecais, labais konservatīvisms kodolieroču jomā

Aprēķina pamatā bija vispārējas iznīcības kodoluzbrukuma koncepcija totālā karā, kura mērķis, būtu atriebība, noslaukot ienaidnieku no zemes virsmas ar spēcīgiem, koncentrētiem triecieniem. Savukārt mazas jaudas ieroči bija paredzēti tikai izmantošanai īpašos gadījumos un speciālo uzdevumu vienību uzdevumu risināšanai karadarbības laikā. Tolaik viedoklis par kodolieročiem bija tāds pats arī ASV un Anglijā. Nedomāju, ka viņu koncepcijas gadu gaitā ir īpaši mainījušās. Tie, kas izstrādā savus kodolieročus, uzskata tos par vienu no totāla kodolkara līdzekļiem, nevis paredz pielietošanai kaut kādā "starpposmā" vai pasaules kara ģenerālmēģinājumam.

Vērienīgas mācības un simulācijas pierādīja: ir pilnīgi neiespējami, ka valstis, kuru rīcībā ir spēcīgi kodolieroči, neliktu tos lietā brīdī, kad saviem mērķiem tuvojas mazas jaudas raķetes. Risks nokavēties ar atbildes triecienu ir pārāk liels. Turklāt neviens ģenerālis, neviens komandieris neriskēs – viņi nevar atļauties pārliecību, ka par pretinieka iespējām un spējām viņiem zināms viss.

Nāvējoši bīstami ir uzskatīt, ka pašu izlūkdienests ir visspēcīgs, bet pretinieka izlūki ir pēdējie muļķi.

Savukārt karadarbības apstākļos, tas ir, laikā, kad totāli pietrūkst laika lēmumu pieņemšanai, komandieri uzticas tikai tehniskās izlūkošanas līdzekļiem, kuri var kļūdīties. Ienaidnieka reālie "krājumi" var būt daudz lielāki vai mazāki nekā aprēķinātie, tātad atbildes vai preventīvais trieciens jāizdara ar jaudas rezervi, kas garantētu pretinieka iznīcināšanu. Citiem vārdiem sakot, atbildot uz mazas jaudas kodollādiņu uzbrukumu, tiks izdarīts pilnvērtīgs iznīcinošs trieciens.

Kamēr Krievijas un ASV rīcībā esošos kodolieroču arsenālus ierobežo pašreizējie apjomi un "nomenklatūra", spēku paritātes, tātad arī drošības vienīgā garantija ir kontrolējama pakāpeniska krājumu ierobežošana līdz pilnai to likvidācijai kaut kādā miermīlīgā nākotnē. Katrs jaunais izstrādājums ir kārtējais solis ceļā pretī katastrofai, bet pagaidām vēl spēkā esošā savstarpējā savaldīšana dāvā garantiju no muļķību pastrādāšanas.

Emocionāla oda kodolieroču paritātei

Dažus gadu desmitus planēta dzīvoja ar domu par to, ka kodolieroči ir savaldīšanas un kara novēršanas ierocis, tas ir pēdējais arguments, "miroņa atbilde", miera un stabilitātes garants. Tas ir kodolvalstu nelielā kluba rūpju, uzmanības un vienotības objekts. Reiz parakstījušas atbilstošas vienošanās, šīs valstis nekādā gadījumā neliks lietā kodolieročus, ja pastāvēšanas apdraudējums nebūs nāvējošs, neatgriezenisks un tik vērienīgs, ka to nespēs neitralizēt nekādi citi līdzekļi.

Taču patiesībā kodolieroču izmantošanas iespēja ir gandrīz minimāla tāpēc, ka kodolvalstis vienojušās glabāt savā arsenālā tikai jaudīgo bruņojumu, to pašu "miroņa roku", ieročus, kas iznīcinājuši jaunā pasaules kara risku, padarījuši to par pašnāvību, tātad – neiespējamu. Savdabīgs pašrocīgi radīts absolūtais ļaunums, kas neļauj nesaprātīgajai cilvēcei pašai sevi iznīcināt.

Pasaule ir gandrīz pavisam pārstājusi domāt un pieminēt kodolraķetes un bumbas. Protams, daudzi atceras, ka tās kaut kur glabājas, droši apsargātas, taču tas nevienu neskar un nesatrauc, jo, lai nu kādi būtu konflikti, nevienam no tiem nav nekādu izredžu paplašināties līdz tādam mērogam, lai "mironis" nospiestu "pēdējā argumenta" pogu. Pagaidām lielākā daļa cilvēku neaptver, ko nozīmē ASV lēmums atsākt mazas jaunas kodollādiņu ražošanu, kuru transportēšanai nepieciešamas tās pašas vidēja un maza darbības rādiusa raķetes. Tas nozīmē, ka atkal atmodīsies ikdienas bailes. Tas nozīmē, ka augšāmcelsies nāvējoši bīstamā ideja par "ierobežotu kodolkonfliktu", tas ir, vienkārši sakot, ideja par mazu kodolkaru, "sīciņiem" kodolsprādzieniem, kuri var notikt kaut kur tālu prom no rietumu pasaules un nekādi neapdraudēs to.

Vārdu sakot, kodolieroči vairs nav "pēdējais arguments", ierocis, ko, protams, ir neiespējami pielietot, jo tas nozīmētu visas cilvēces bojāeju. Cilvēku acīs tie kļūst par vienkāršiem ieročiem. To pielietošana it kā ir nevēlama, taču ārkārtas situācijā tomēr iespējama.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

59
Tagi:
karš, ASV, kodolraķetes
Pēc temata
Donalds Tramps uzskata, ka Krievijas kodolpotenciāls ir spēcīgāks nekā ASV
ASV Kongress vēlas aizliegt Trampam izdarīt preventīvu kodoluzbrukumu
Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu
ASV aizsardzības bijušais ministrs: pastāv augsta kodolieroču nejaušas sadursmes varbūtība
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

0
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

0
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"