Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Vašingtona atsvaidzina "ierobežota kodolkonflikta" ideju

59
(atjaunots 19:11 31.10.2018)
ASV lēmums atgriezties pie vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm ir bīstama ne tikai tāpēc vien, ka Eiropā atkal varētu parādīties amerikāņu kodolraķetes. Galvenā nelaime ir tā, ka atdzimst "ierobežota kodolkonflikta" nāvējoši bīstamā koncepcija, uzskata Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes atvaļinātais augstākais kara izlūkošanas virsnieks-analītiķis Villems Roda.

 

Kas to būtu domājis, ka slima prāta auglis – tā saucamā ierobežotā kodolkara ideja, no jauna atgriezīsies saules gaismā un varasvīri mūsdienās sāks to atkal apspriest. 1976.-1980. gg. "vanagu" radīto koncepciju pārbaudīja eksperti, izmēģināja štāba mācībās ar simulatoriem un atzina – tā ir bīstama, bezperspektīva un neprātīga.

Taču tās izpēte lika speciālistiem nonākt pie slēdziena, ka pat mazas jaudas lādiņu pielietojums bruņotā konflikta jebkurā gadījumā noved pie totāla kodolkara ar katastrofālām sekām. Vēl vairāk, mazas jaudas kaujas galviņu pielietojums palielina plaša kodolkonflikta risku. Ierobežota kodolkara koncepciju no kapa augšāmcēla Savienoto Valstu lēmums atteikties no vienošanās par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, tātad atsākt mazas jaudas lādiņu un to transportēšanas līdzekļu izstrādi un ražošanu. Uz to spējīgi "vieglās dzīves" teorētiķi un politiķi, kas dievina pašnāvnieciskus lēmumus. Jāpiebilst, ka trešajai pēckara paaudzei, kas nav īpaši vērīgi noskatījušies videoierakstus par pēdējo kodolsprādzienu Hirosimā, tie vairs nešķiet bīstami.

ASV melo par "vieglu" uzvaru

Tagad ASV rīcībā jau ir vairāki mazas jaudas kodollādiņi. Un grūti noticēt, ka visus šos gadu desmitus ASV neko nav darījušas, lai tos pilnveidotu, un tieši tagad, 2018. gada oktobrī pēkšņi pieņemts lēmums atsākt pētījumus, turklāt vēl piesaistīt tādam notikumam visas pasaules uzmanību.

Speciālistu reakcija izrādījās pavārga – neko negaidītu vai jaunu ASV deklarētajos nodomos viņi nesaskatīja. Tie nešķita ārkārtēji, lai arī tā tam vajadzētu būt – "kodoltendences" pievēršanās mazas jaudas lādiņu izstrādes prioritātēm liecina, ka atdzimst ierobežotā kodolkara ideoloģija. Reanimēta ideja par to, ka ienaidnieku iespējams apspiest un uzvarēt bez lielas jaudas lādiņiem, tas ir, bez totālas iznīcības un milzīgiem cilvēku upuriem gan savā, gan pretinieka pusē.

Neizpratni par situāciju uzskatāmi demonstrē avīzē Postimees publicētais Krievijas Pētījumu centra vadītāja Vladimira Juškina raksts. Diemžēl nākas atkal pievērsties šī Krievijas bruņojuma "eksperta" darbiem, jo citu Igaunijas vadības rīcībā, šķiet, nav.

Juškins uzsver, ka nepieciešams atjaunot mazas jaudas lādiņu ražošanu ASV, kas šajā sfērā it kā esot pamatīgi atpalikušas no Krievijas. "Eksperts" apgalvo, ka Krievijā šī veida bruņojums izstrādāts 11 pielietojuma un transportēšanas platformām, bet ASV esot viena vienīga iespēja – nomest ar lidmašīnām. Nāksies paskaidrot "ekspertam", ka mazas jaudas lādiņus vispār nekad nav plānots nomest ar lidmašīnām – tām paredzētas bumbas, kuru jauda sasniedz 25-50 kilotonnas.

ASV ražoto mazas jaudas kodolieroču vidū kā piemēru pareizāk būtu minēt pašgājējhaubices M109 "Palladin" 155 mm artilērijas lādiņu. Turklāt ASV rīcībā ir mazas jaudas kodollādiņi diversijām, kodolmīnas, neliela darbības rādiusa kodolraķetes un spārnotās raķetes ar kodolgalviņām.

Vašingtona šauj divus zaķus uzreiz

Visā pasaulē izskanējušais brīdinājums par līguma laušanu ar Krieviju, domājams, izteikts ar mērķi iebiedēt potenciālos pretiniekus ar ASV deklarēto gatavību sākt "ierobežotu kodolkaru", lai aizsargātu savas un intereses un panāktu savus mērķus. Pie viena amerikāņi pilnveido līdz šim "pamestos" mazas jaudas lādiņus. Diezin vai šim nolūkam būs vajadzīgas lielas investīcijas – ASV nemaz nav tik traki atpalikušas no Krievijas, un pasaulē lielākās ekonomikas rūpniecības un zinātnes potenciāls spēj demonstrēt ātru un efektīvu rezultātu.

Ja sabiedrība piekritīs tam, ka armijas arsenālos parādīsies mazas jaudas kodollādiņi, politiķi un ģenerāļi var izšķirties par dažādām avantūrām, ko, protams, neviens neuzskatīs par risku, kas var saasināt konfliktu līdz jaudīgo lādiņu izmantošanai ar kolosālu iznīcības spēku. Domājams, ne Vācija, ne Francija neļaus amerikāņiem izvietot to teritorijā jaunas kodolraķetes, taču mazas jaudas kodollādiņi nekur nepazudīs.

Jāpiebilst, ka 80. gados (līgums par raķešu likvidāciju tika parakstīts 1987. gadā), kad biju tieši saistīts ar PSRS teorētisko militāro nozari, tās vadībai un komandieriem, manuprāt, bija daudz racionālāka un nosvērtāka pieeja mazas jaudas kodollādiņu iespējamas pielietošanas jautājumā, nekā pozīcija, ko patlaban demonstrē Vašingtona. Maskava tos uzskatīja par vienu no kodolbruņojuma elementiem. Tas nebija nekāds izņēmums, atsevišķs faktors, uz ko attiecināma citāda morāle, citādi iespējamās ekspluatācijas apstākļi.

Vecais, labais konservatīvisms kodolieroču jomā

Aprēķina pamatā bija vispārējas iznīcības kodoluzbrukuma koncepcija totālā karā, kura mērķis, būtu atriebība, noslaukot ienaidnieku no zemes virsmas ar spēcīgiem, koncentrētiem triecieniem. Savukārt mazas jaudas ieroči bija paredzēti tikai izmantošanai īpašos gadījumos un speciālo uzdevumu vienību uzdevumu risināšanai karadarbības laikā. Tolaik viedoklis par kodolieročiem bija tāds pats arī ASV un Anglijā. Nedomāju, ka viņu koncepcijas gadu gaitā ir īpaši mainījušās. Tie, kas izstrādā savus kodolieročus, uzskata tos par vienu no totāla kodolkara līdzekļiem, nevis paredz pielietošanai kaut kādā "starpposmā" vai pasaules kara ģenerālmēģinājumam.

Vērienīgas mācības un simulācijas pierādīja: ir pilnīgi neiespējami, ka valstis, kuru rīcībā ir spēcīgi kodolieroči, neliktu tos lietā brīdī, kad saviem mērķiem tuvojas mazas jaudas raķetes. Risks nokavēties ar atbildes triecienu ir pārāk liels. Turklāt neviens ģenerālis, neviens komandieris neriskēs – viņi nevar atļauties pārliecību, ka par pretinieka iespējām un spējām viņiem zināms viss.

Nāvējoši bīstami ir uzskatīt, ka pašu izlūkdienests ir visspēcīgs, bet pretinieka izlūki ir pēdējie muļķi.

Savukārt karadarbības apstākļos, tas ir, laikā, kad totāli pietrūkst laika lēmumu pieņemšanai, komandieri uzticas tikai tehniskās izlūkošanas līdzekļiem, kuri var kļūdīties. Ienaidnieka reālie "krājumi" var būt daudz lielāki vai mazāki nekā aprēķinātie, tātad atbildes vai preventīvais trieciens jāizdara ar jaudas rezervi, kas garantētu pretinieka iznīcināšanu. Citiem vārdiem sakot, atbildot uz mazas jaudas kodollādiņu uzbrukumu, tiks izdarīts pilnvērtīgs iznīcinošs trieciens.

Kamēr Krievijas un ASV rīcībā esošos kodolieroču arsenālus ierobežo pašreizējie apjomi un "nomenklatūra", spēku paritātes, tātad arī drošības vienīgā garantija ir kontrolējama pakāpeniska krājumu ierobežošana līdz pilnai to likvidācijai kaut kādā miermīlīgā nākotnē. Katrs jaunais izstrādājums ir kārtējais solis ceļā pretī katastrofai, bet pagaidām vēl spēkā esošā savstarpējā savaldīšana dāvā garantiju no muļķību pastrādāšanas.

Emocionāla oda kodolieroču paritātei

Dažus gadu desmitus planēta dzīvoja ar domu par to, ka kodolieroči ir savaldīšanas un kara novēršanas ierocis, tas ir pēdējais arguments, "miroņa atbilde", miera un stabilitātes garants. Tas ir kodolvalstu nelielā kluba rūpju, uzmanības un vienotības objekts. Reiz parakstījušas atbilstošas vienošanās, šīs valstis nekādā gadījumā neliks lietā kodolieročus, ja pastāvēšanas apdraudējums nebūs nāvējošs, neatgriezenisks un tik vērienīgs, ka to nespēs neitralizēt nekādi citi līdzekļi.

Taču patiesībā kodolieroču izmantošanas iespēja ir gandrīz minimāla tāpēc, ka kodolvalstis vienojušās glabāt savā arsenālā tikai jaudīgo bruņojumu, to pašu "miroņa roku", ieročus, kas iznīcinājuši jaunā pasaules kara risku, padarījuši to par pašnāvību, tātad – neiespējamu. Savdabīgs pašrocīgi radīts absolūtais ļaunums, kas neļauj nesaprātīgajai cilvēcei pašai sevi iznīcināt.

Pasaule ir gandrīz pavisam pārstājusi domāt un pieminēt kodolraķetes un bumbas. Protams, daudzi atceras, ka tās kaut kur glabājas, droši apsargātas, taču tas nevienu neskar un nesatrauc, jo, lai nu kādi būtu konflikti, nevienam no tiem nav nekādu izredžu paplašināties līdz tādam mērogam, lai "mironis" nospiestu "pēdējā argumenta" pogu. Pagaidām lielākā daļa cilvēku neaptver, ko nozīmē ASV lēmums atsākt mazas jaunas kodollādiņu ražošanu, kuru transportēšanai nepieciešamas tās pašas vidēja un maza darbības rādiusa raķetes. Tas nozīmē, ka atkal atmodīsies ikdienas bailes. Tas nozīmē, ka augšāmcelsies nāvējoši bīstamā ideja par "ierobežotu kodolkonfliktu", tas ir, vienkārši sakot, ideja par mazu kodolkaru, "sīciņiem" kodolsprādzieniem, kuri var notikt kaut kur tālu prom no rietumu pasaules un nekādi neapdraudēs to.

Vārdu sakot, kodolieroči vairs nav "pēdējais arguments", ierocis, ko, protams, ir neiespējami pielietot, jo tas nozīmētu visas cilvēces bojāeju. Cilvēku acīs tie kļūst par vienkāršiem ieročiem. To pielietošana it kā ir nevēlama, taču ārkārtas situācijā tomēr iespējama.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

59
Tagi:
karš, ASV, kodolraķetes
Pēc temata
Donalds Tramps uzskata, ka Krievijas kodolpotenciāls ir spēcīgāks nekā ASV
ASV Kongress vēlas aizliegt Trampam izdarīt preventīvu kodoluzbrukumu
Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu
ASV aizsardzības bijušais ministrs: pastāv augsta kodolieroču nejaušas sadursmes varbūtība
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

32
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

32
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

20
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

20
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā